Vēstis jaunatnei

Pašdisciplīna

"Pacietīgais ir labāks nekā stiprais, un, kas ir kungs pats pār savu garu un sirdi, tas ir labāks par to, kas iekaro pilsētas." Tāds ir uzvarējis sevi — spēcīgāko ienaidnieku, pret kuru cilvēkam jācīnās.

Labākā liecība kristieša cēlumam ir pašsavaldīšanās. Kas nesatricināmi pastāv dažādu apvainojumu vētrās, ir viens no Dieva varoņiem.

Valdīt pār savu garu nozīmē pakļauties noteiktai disciplīnai, būt noturīgam pret ļaunumu un katru vārdu un rīcību saskaņot ar Kunga lielo taisnības mērauklu. Kas valda pār sevi, tas pacelsies pāri ik dienas sastopamajiem aizvainojumiem, kaitinošai rīcībai un atmaksas kārei, jo tas viss viņa garu vairs neiespaidos.

Kunga nolūks ir, lai cilvēcisko būtņu dzīvi vadītu dievišķās žēlastības kontrolēta, svētota saprāta ķēnišķīgā vara. Kas spēj valdīt pār sevi, tam pieder šis spēks.

Pašsavaldīšanās spēks

Bērnībā un jaunībā raksturs ir visvieglāk iespaidojams. Tad arī jāiegūst kontrole pašam pār sevi. Mājas atmosfēras un sabiedrības ietekme būs jūtama visā mūžībā. To, vai cilvēka dzīves cīņa būs ieguvums vai zaudējums, noteiks agrīnajos dzīves gados izveidotie ieradumi un ne tik daudz dabiskā apdāvinātība.

Gan vecākā gadagājuma, gan jaunākie ļaudis savstarpējās sarunās, [135] šķiet, pārāk bieži bez ievērības atstāj pārsteidzīgu, neiecietīgu valodu. Viņi domā, ka pietiek, ja pēc tam atvainojoties piebilst: "Es nebiju visai piesardzīgs un nemaz tā īsti neapzinājos, ko saku." Tomēr Dieva Vārds uz to raugās daudz nopietnāk. Raksti dod liecību: "Ja tu vīru redzi, kam veikla mēle, tad zini, ka uz neprašu liekamas lielākas cerības nekā uz viņu." "Vīrs, kas savu garu nevar savaldīt, ir kā atklāta pilsēta, kuras mūri ir sagrauti."

Lielāko daļu nepatikšanu, sirdssāpju un uztraukumu dzīvē rada pašsavaldīšanās trūkums. Ar pārsteidzīgiem, uzbudinājumā izteiktiem, bezrūpīgiem vārdiem vienā acumirklī var paveikt tik daudz ļauna, ko visā dzīves laikā ar nožēlu vairs nebūs iespējams padarīt par nebijušu. Kāpēc gan to cilvēku asie un neiecietīgie vārdi, kuriem vajadzēja savai apkārtnei sniegt palīdzību un dziedināšanu, ne reti saplosa sirdis, šķir draugus un daudziem izposta dzīvi?

Paškontroles trūkumu bieži sekmē pārmērīgs darbs. Bet Kungs nekad nespiež rīkoties pārsteidzīgi un bez apdoma. Daudzi uzņemas nastas, kuras žēlastības pilnais Debesu Tēvs tiem nekad nav paredzējis, un tad pienākumi viens pēc otra tiek veikti mežonīgā steigā.

Kungs vēlas, lai mēs saprastu, ka, tādā veidā sevi noslogojot un iegūstot sirds un nervu slimības, uztraucoties, dusmojoties un ķildojoties, mēs Viņa vārdu nekādā ziņā nepagodinām. Mums jāuzņemas vienīgi tik daudz atbildību, cik Kungs uzliek, un, uzticoties Viņam, jāsaglabā sava sirds tīra, maiga un līdzjūtīga.

Sevis savaldīšana

Klusēšanā ir brīnišķīgs spēks. Ja jūs kāds neiecietīgi uzrunā, neatmaksājiet ar to pašu. [136] Strauja atbilde uz dusmīgu cilvēku parasti iedarbojas kā pātaga, kas tam rada vēl lielāku niknumu, bet, ja dusmas uzņem ar klusēšanu, tās ātri norimst. Kristietim vajadzētu apņemties savu mēli savaldīt, lai neizrunātu nevienu nelaipnu, pārsteidzīgu vārdu. Uzliekot mēlei ie-mauktus, būs iespējams pastāvēt jebkurā sagaidāmajā pacietības pārbaudē.

Pats ar saviem spēkiem cilvēks nespēj savaldīties, bet tādu kontroli pār sevi var panākt kopā ar Kristu. Viņa spēkā tas savas domas un vārdus var pakļaut dievišķās gribas pārvaldībai. Kristus reliģija visas emocijas nodod saprāta pārraudzībai un disciplinē mēli. Tās iespaidā nomierinās straujais temperaments, un sirds kļūst pacietīga un lēnprātīga.

Turieties cieši pie tā Vienīgā, kam ir visa vara Debesīs un virs Zemes! Un, ja arī jums vēl bieži pietrūkst pacietības un dvēseles miera, nekad neatsakieties no tālākas cīņas. Arvien no jauna un vēl stiprāk apņemieties saglabāt mieru jebkurā izaicinājumā un neizlaidiet no sava redzesloka dievišķo Priekšzīmi!

Grēkam nav attaisnojuma

Kārdinātāja lielo spēku nevar uzskatīt par attaisnojumu nevienam ļaunam darbam. Sātans gavilē, dzirdot, ka tie, kas sevi sauc par Kristus sekotājiem, aizbildina savus rakstura trūkumus.

Grēkam nav attaisnojuma. Katrs pilnībā atgriezies un ticīgs Dieva bērns var dzīvot svētu, Kristum līdzīgu dzīvi. [137]

Dzīva pieredze

Lai cilvēkiem uzskatāmi parādītu, ka Dievs mūs Kristū vēlas savienot ar sevi, dzīvības un godības Kungs ietērpās cilvēcībā. Bez šīs savienības nevienam nav iespējams būt laimīgam. Kritušajiem Zemes bērniem ir jāsaprot, ka mūsu Debesu Tēvs nevar justies apmierināts, līdz Viņa mīlestība nav apņēmusi ikvienu nožēlojošo, nevainīgā Dieva Jēra nopelnā atgriezto grēcinieku.

Visu Debesu būtņu darbs tiek virzīts uz šo mērķi. Sava Vadoņa uzraudzībā tās pūlas atgūt tos, kas grēkojot šķīrušies no Debesu Ieva. Pēc Dieva plāna pasaule ir jāiepazīstina ar Kristus brīnišķīgo žēlastību un mīlestību, par kuru liecina bezgalīgā maksa, ko Kungs atdeva, lai atpirk-tu cilvēci. Godības pilnais atpestīšanas plāns aptver visu pasauli. Saņemot grēku piedošanu un Kristus taisnību, grēcīgais un kritušais cilvēks atkal var kļūt pilnīgs.

Krusta spēks

Kristus kļuva mums līdzīgs, lai savā cilvēcībā spētu aizsniegt cilvēci, bet savā dievišķībā — Bezgalīgā troni. Viņš savu krustu nolika starp Debesīm un Zemi, sakot: "Kad Es no zemes tikšu paaugstināts, [138] Es visus vilkšu pie sevis." Tā krusts kļuva par šīs piesaistes viduspunktu.

Krusta uzdevums ir uzrunāt ikvienu mirstīgo cilvēku, vedot to pāri grēka radītajam bezdibenim un savienojot ar nemirstīgo Dievu. Vienīgi krusta spēks ļaudis var šķirt no ietekmīgās savienības ar grēku. Kristus sevi upurēja, lai glābtu grēcinieku, un tie, kam grēki piedoti, kas mīl Jēzu, tiks ar Viņu savienoti. Tie uzņemsies Kristus jūgu; tomēr šis jūgs viņus neapgrūtinās un ticības dzīvi nepārvērtīs par smagu nastu. Nē, Kristus jūgs ir patiesākais līdzeklis, lai ticīga cilvēka dzīve kļūtu priecīga un laimīga. Ikviens kristietis var līksmoties, pārdomājot, kā Dievs nodeva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai glābtu pasauli, "lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgu dzīvību".

Uzticība Kristum

Visiem, kas stāv zem valdnieka Imanuēla asinīm iezīmētā karoga, jābūt uzticamiem Kristus armijas kareivjiem. Tie nekad nedrīkst svārstīties vai rīkoties netaisni. Daudzi jaunieši labprātīgi izšķiras par dzīvības Kungu Jēzu, bet, ja tie grib palikt kopā ar Viņu, tad pastāvīgi jāseko sava Vadoņa norādījumiem. Tie nevar vienlaikus būt Kristus kareivji un tomēr sadarboties ar sātana spēku apvienību, palīdzot viņam, jo līdz ar to tie kļūst par Kristus ienaidniekiem un svētās ticības nodevējiem. Viņi rada saikni starp sātanu un patiesajiem cīnītājiem, un ar šo dzīvo aģentu starpniecību [139] ienaidnieks pastāvīgi darbojas, lai novērstu godīgo kareivju sirdis.

Es jautāju jums, dārgie jaunieši, kas sevi atzīstat par Jēzus Kristus kareivjiem: kādās cīņās jūs esat piedalījušies? Kāds ir bijis jūsu ieguldījums? Kad Dieva Vārds skaidri atklāja jums veicamo darbu, vai jūs no tā neatteicāties par labu savām tieksmēm? Vai pasaules pievilcība jūs neaizvīla prom no kalpošanas Kristum? Sātans pielieto visizsmalcinātāko pavedināšanas mākslu, lai ar šķietami sīkiem pārkāpumiem jūs attālinātu no Jēzus. Pēc tam tiek piedāvāta daudz plašāka izvēle, kas jau pilnībā šķir no Dieva.

Jūsu vārdi var būt iekļauti draudzes locekļu sarakstos, un jūs varat domāt, ka esat Dieva bērni, tomēr, ja jūs ar savu piemēru un iespaidu nepareizi pārstāvat Kristus raksturu, tad tikai vēl citus vedat prom no Viņa. Tādam šķietamam ticīgajam, kurš ar visu sirdi nav nodevies tam uzticētajam Kunga darbam, nav ne laimes, ne miera vai prieka. Viņš draudzē pastāvīgi ienes pasaules iespaidu, jo nav nožēlojis un atstājis grēku, nav nodevies Dievam, bet arvien vairāk un vairāk piemērojas pasaulei un dzīves cīņā pārsvarā nostājas sātana un nevis Kristus pusē.

Ir nepieciešamas praktiskas zināšanas

Es jaunatni aicinu pārtraukt patīkamos sakarus, kas to praktiski un garīgi vēl saista ar pasauli. "Izejiet no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad Es jūs pieņemšu. Tad Es būšu jums par Ievu, un jūs būsit Man par dēliem un meitām, saka tas Kungs, Visuvaldītājs." [140]

Vai mūsu jaunatne sadzirdēs šo aicinošo balsi? Cik maz gan jaunie ļaudis atceras nepieciešamību dzīvesveidā un raksturā būt par kristīgu piemēru saviem laikabiedriem! Daudzi izprot patiesības teoriju, bet cik maz viņiem ir piedzīvojumos balstītu zināšanu, kas šo patiesību praktiski ieviestu visā viņu rīcībā! Kur ir jaunie misionāri, kas lielajos nobriedušajos laukos uzņemtos jebkuru viņiem pienākošos darbu? Kur ir tie, kas ik dienas mācītos Kristus skolā? Lai viņi nekad neiedomājas, ka savas studijas jau būtu beiguši! Tiem vēl nepieciešams uzkavēties Kunga pagalmos, lai saņemtu norādījumus, kā darbu veikt saskaņā ar Debesu inteliģences pārstāvjiem. Ak, dārgā jaunatne, es gribu jūs izšķiroši uzrunāt, jo vēlos, lai jūs būtu glābti! Nezaudējiet vairs laiku! Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai. Ārēji spriežot, jūs esat kristieši, bet, kad nāk kārdināšanas, kad tiekat smagi pārbaudīti, vai jūs parasti nepiekāpjaties?

Kristīgais biedriskums

Cīņa, kurā jums aktīvi jāpiedalās, visasāk izpaužas tieši ikdienas dzīvē. Vai jūs pārbaudes laikā negribat saskaņot savas vēlmes ar rakstīto Vārdu un nopietnās lūgšanās meklēt Jēzus padomu? Daudzi apgalvo, ka nav nekāds zaudējums aiziet uz kādu koncertu un nepiedalīties lūgšanas sanāksmē vai arī neierasties tur, kur Dieva kalpi sludina vēsti no Debesīm. Bet droši jūs varat būt tikai tur, kur, atbilstoši saviem vārdiem, klāt ir arī Kristus.

Kas augstu vērtē sava Kunga padomu, [141] tie neizvairīsies no lūgšanas stundām vai sanāksmēm, kur Viņa vēstneši tiek sūtīti runāt par mūžības interesēm. Jēzus ir apsolījis: "Kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū." Vai jūs, izpriecas meklējot, varat atļauties zaudēt svētības? Nodošanās tādiem pasākumiem lielā mērā iespaido ne tikai jūsu, bet arī jūsu biedru dzīvi un raksturu.

Ja visi šķietamie Kristus sekotāji tādi izrādītos darbos un patiesībā, tad tiem būtu Kristus prāts un tie darītu Dieva darbu. Viņi atsacītos no kārdinājuma izklaidēties un pierādītu, ka pasaules apšaubāmās izpriecas tos nesaista vairāk kā iespēja satikties ar Jēzu kopēji rīkotās sanāksmēs. Tad viņiem būtu arī izšķirošs iespaids uz citiem, iedrošinot tos sekot savam piemēram.

Bet darbi runā skaļāk par vārdiem, jo tie, kas mīl šīs zemes priekus, neciena Dieva tautas sanāksmēs iegūstamās bagātās svētības. Viņi nenovērtē priekšrocību ar savu piemēru pamudināt biedrus nākt tiem līdzi uz Dieva namu, cerot, ka Viņa Gars varētu skart arī to sirdis. Kas tad ar viņiem kopā dodas uz pasaulīgajiem sarīkojumiem? Tur nav Jēzus, kas svētītu visus sapulcējušos, bet sātans ļaužu prātam piedāvā visdažādākās lietas, lai izdzēstu interesi par mūžīgām vērtībām. Viņš izmanto labvēlīgo izdevību sajaukt prātā labo ar ļauno.

Pasaulīgo sarīkojumu apmeklēšana pamodina vēlmi uz satraucošām izpriecām, kas vājina morālās [142] pretošanās spējas. Kas mīl tādus pasākumus, tie, iespējams, var saglabāt dievbijības formu, bet tiem nevar būt dzīva savienība ar Kungu. Viņu ticība ir nedzīva, dedzība - izdzisusi. Tie vairs neizjūt nepieciešamību liecināt dvēselēm, kas dzīvo bez Kristus, lai tās pamudinātu nodot sirdi Pestītājam.

Reliģija nav jūtas

Tīra un nevainojama reliģija nav jūtas, bet darbos izteikta mīlestība un žēlastība, kas tik nepieciešama cilvēku veselībai un laimei. Ienākot piesārņotajā dvēseles templī, tā ar pātagu izdzen no turienes grēka iebrucējus, pārņem vadību un ar savu klātbūtni atnes svētības, apgaismojot sirdi ar spožajiem Taisnības Saules stariem. Tā atver dvēseles logus pret Debesīm, lai tur pastāvīgi varētu valdīt Dieva mīlestības gaisma. Līdz ar to sirdī rodas miers un nosvērtība; pieaug miesīgie, garīgie un tikumiskie spēki, jo visu būtni piepilda aktīvā, atspirdzinošā Debesu atmosfēra. Tur iemājo godības cerība, Kristus. [143]

Uzticība mazās lietās

"Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns."

Panākumus dzīvē nodrošina nopietna attieksme tieši pret tām lietām, kuras pasaule uzskata par "mazām". Kristietību veido vienkārša uzmanības parādīšana, sevis aizliegšana sīkumos, vārdi, kas liecina par gatavību palīdzēt, un uzmanīga izsargāšanās no maziem grēkiem. Meistars no mums sagaida, lai mēs pateicīgi atzītu ikdienas svētības, saprātīgi izlietotu izdevības un čakli attīstītu mums uzticētās spējas.

Kas ir uzticīgs, pildot mazos pienākumus, būs sagatavots uzņemties daudz lielākas atbildības. Cilvēks, kurš dzīves ikdienā ir draudzīgs un pretimnākošs, augstsirdīgs un pacietīgs savā ģimenē, kurš pastāvīgi tiecas veidot laimīgu mājas atmosfēru, būs pirmais, kas atsauksies, kad Meistars aicinās aizliegties un pienest upuri.

Pareizi līdzsvarots raksturs

Mēs varam būt gatavi ziedot Dieva darbam savus īpašumus, bet tam būs vērtība tikai tad, ja Viņam dāvāsim arī savu mīlestības un pateicības pilno sirdi. Kas grib kļūt par uzticīgu misionāru tālos laukos, tam tādam jābūt jau mājās. Visiem, kas vēlas strādāt Kunga vīnakalnā, šiem pienākumiem jāsagatavojas, rūpīgi darbojoties tajā nelielajā zemes stūrītī, ko Viņš tiem jau uzticējis. [144]

"Ko cilvēks domā savā sirdī, tas viņš ir." Daudzās domas veido neuzrakstīto parastās ikdienas vēsturi un lielā mērā ietekmē rakstura veidošanos. Mums savas domas stingri jāuzrauga, jo katra netīrība šajā ziņā atstāj dziļu iespaidu uz dvēseli. Ļaunas domas rada ļaunuma nogulsnes prātā, bet, kopjot gaišas un tīras domas, cilvēks kļūst cēlāks. Līdz ar to tiek paātrināts garīgais pulss un vairojas spēki darīt labu. Kā lietus lāses, mitrinot zemi, lauž ceļu viena otrai, tāpat viena laba doma sagatavo sirdi nākamajai.

Visgarākais ceļojums attiecīgā brīdī prasa tikai vienu soli, bet viens otram sekojoši soļi mūs noved pie mērķa. Arī visgarākā ķēde sastāv no atsevišķiem posmiem, un, ja kaut vienā no tiem ir kāds defekts, tad nederīga ir visa ķēde. Tieši tāpat notiek ar raksturu. Līdzsvarots raksturs veidojas no atsevišķiem labi veiktiem darbiem, bet viena kļūda, kurai atļaujam palikt tā vietā, lai to uzvarētu, dara cilvēku nepilnīgu un liedz tam ieeju pa Debesu pilsētas vārtiem. Kas vēlas nokļūt Debesīs, tam savs raksturs jāattīsta bez traipa un grumbas vai citas kādas vainas. Nekas aptraipīts tur nekad nenonāks. Visā atpestīto pulkā nebūs atrodama nekāda nepilnība.

Uzticība ikdienas dzīvē

Dieva darbs ir pilnīgs kopumā tāpēc, ka tas ir pilnīgs katrā tā atsevišķajā daļā, lai cik niecīga tā nebūtu. Kungs ikvienu sīko zāles stiebriņu ir veidojis ar tādu pašu rūpību, kādu pielietoja, radot pasauli. Ja mēs vēlamies kļūt pilnīgi, kā mūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs, [145] tad mums jābūt uzticīgiem, veicot mazos pienākumus. Ja kādam darbam ir vērtība, lai to vispār darītu, to ir vērts padarīt labi. Lai kādi uzdevumi jums dzīvē arī nebūtu, izpildiet tos uzticīgi! Runājiet patiesību pat vissīkākajos starpgadījumos! Ik dienas veiciet mīlestības darbus un izsakiet iedrošinošus vārdus! Savā dzīves ceļā vienmēr saglabājiet smaidu! Ja jūs tā rīkosities, tad Dievs to atzīs par labu, un pienāks laiks, kad Kristus jums sacīs: "Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps (..)!"

Tiesas dienā tie, kas būs bijuši uzticīgi ikdienas dzīvē, kas savus pienākumus ātri saprata un izpildīja, nedomājot par slavu vai ieguvumu, dzirdēs vārdus: "Nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma." Kristus tos neslavēs lieliski noturēto runu dēļ, ne ari garīgo spēju vai devības dēļ, ar ko tie būtu izcēlušies, bet atalgos par uzticību mazajos pienākumos, ko parasti neievēro. "Es biju izsalcis," Viņš teiks, "un jūs esat Mani paēdinājuši (..). Patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši." [146]

Atbildība par saņemto gaismu

Jaunie ļaudis, jūs esat atbildīgi Dievam par saņemto gaismu, kuru Viņš jums devis. Ja jūs šo gaismu un brīdinājumus neņemsiet vērā, tad tiesas dienā tie liecinās pret jums. Draudošās briesmas jums ir skaidri atklātas; jūs esat pietiekoši aprūpēti no visām pusēm un auklēti ar labiem paskubinājumiem. Jūs Dieva namā esat klausījušies vissvinīgākās sirdi skarošās patiesības, ko Svētā Gara spēkā sniedza Kunga izraudzītie sūtņi. Kādu iespaidu tās atstāja uz jūsu sirdi? Kā tās ietekmēja raksturu? Jums būs jāatbild par katru šādu paskubinājumu un brīdinājumu. Tiesas dienā tie tiks atgādināti un pazudinās ikvienu, kas savā dzīvē būs nodevies iedomībai, vieglprātībai un lepnībai.

Dārgie jaunie draugi, ko jūs sējat, to vajadzēs arī pļaut. Pašreiz jūsu dzīvē ir sējas laiks, bet kāda būs raža? Ko jūs sējat? Katrs izrunātais vārds, katrs jūsu darbs ir kā sēkla, kas nesīs labus vai sliktus augļus un sējējam beidzot sagādās prieku vai bēdas. Kāda ir iesētā sēkla, tāda būs pļauja. Dievs jums ir piešķīris lielu gaismu un daudz priekšrocību, bet, saņemot šo gaismu un skaidros brīdinājumus, atbildība tagad gulstas uz jums. Veids, kā jūs izlietosiet Dieva sniegto gaismu, ļaus jums iet pretī laimei vai bēdām. Jūsu liktenis ir jūsu pašu rokās. [147]

Nopietna apņemšanās

Kad četri ebreju jaunekļi tika izglītoti Babilonijas ķēniņa galmam, viņi neko nenojauta par Kunga svētību, kas atlīdzinās visas pieliktās pūles. Viņi mācījās čakli, apzinoties, ka Dieva žēlastība to likteni darījusi atkarīgu no pašu gribas un izturēšanās. Pienākumus veicot, tie izlietoja visas savas spējas, un beidzot atklājās, ka šīs nopietnās pūles tiem ir sagādājušas vislielākās priekšrocības gan mācībām, gan darbam.

Sadarbība ar Dievu

Kamēr šie jaunekļi no savas puses darīja visu iespējamo, Dievs tiem piešķīra gribu un veiksmi pēc sava labā prāta. Te, lūk, atklājas panākumu nosacījumi. Lai izlietotu Dieva piedāvāto žēlastību, mums jāveic sava daļa. Kungs nav ieplānojis mūs atbrīvot no personīgās gribas vai rīcības. Viņa žēlastība tiek sniegta, lai ierosinātu mūs gribēt un darīt, bet nekad kā mūsu pūļu aizvietojums. Mēs tiekam aicināti uz sadarbību. Svētais Gars darbojas mūsos, pamudinot rūpēties par savu izglābšanos. Tā ir šīs lietas praktiskā puse, ko Gars cenšas mums iemācīt. "Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc sava labā prāta."

Tieši tāpat, kā Dievs palīdzēja Daniēlam un viņa biedriem, Kungs sadarbosies ar visiem, kas, kalpojot Viņam, centīsies palikt uzticīgi. īpašas garīgās spējas un izcils raksturs [148] nav nejaušības rezultāts.

Dievs paver izdevības, bet panākumi atkarīgi no tā, kā mēs tās izmantojam, tāpēc Aizgādības piešķirtās priekšrocības vajadzētu prast ātri saskatīt un centīgi izlietot. Daudzi varētu kļūt par iespaidīgiem vīriem, ja tie, tiecoties gūt panākumus un prasmīgi un lietderīgi veicot savu darbu, līdzīgi Daniēlam, paļautos uz Dieva žēlastību.

Kalpošana no visas sirds

Es vēršos pie jums, jaunieši: esiet uzticīgi! Savus pienākumus veiciet no sirds! Neatdariniet tos, kas kalpo nolaidīgi un ar dalītām jūtām! Jebkura bieži atkārtota rīcība pārvēršas ieradumā, un ieradumi veido raksturu. Esiet pacietīgi, pildot ikdienas dzīves sīkos uzdevumus! Kamēr jūs neapzināsities uzticības vērtību mazās lietās, jūsu rakstura veidošanās noritēs neapmierinoši. Visvarenā Dieva skata priekšā svarīgs ir katrs pienākums. Kungs ir teicis: "Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams." Patiesa kristieša dzīvē vispār nav mazsvarīgu lietu.

Daudzi, kas sevi uzskata par kristiešiem, nesaskaņojas vai ar Dieva nodomiem vai pat darbojas tiem pretī. Daudzi gaida, ka tiem tiks uzticēti kādi īpaši uzdevumi. Dienu no dienas tie neizmanto iespējas pierādīt savu uzticību Dievam; tie nokavē no visas sirds pildīt dzīves sīkos

pienākumus, kas tiem šķiet visai mazsvarīgi. Un, kamēr viņi tā gaida uz kādu iespaidīgu darbu, kur varētu likt lietā savas iedomātās lielās spējas, tādā veidā apmierinot godkārīgās tieksmes, dzīve pa to laiku paiet garām.

Mani mīļie jaunie draugi, pildiet tos pienākumus, kas jums ir vistuvāk! Pievērsiet uzmanību [149] vienkāršajām lietām, kas atrodas jūsu sniedzamības robežās! Nododieties šim darbam ar prātu un sirdi, rosīgi domājot par to, ko labu jūs mērķtiecīgi varētu paveikt savās mājās. Tā jūs kļūsiet derīgi lielākiem uzdevumiem. Atcerieties, kas Rakstos ir teikts par ķēniņu Hiskiju: "Un katru darbu, ko viņš iesāka, (..) viņš pildīja ar visu savu sirdi, un viņam veicās labi."

Koncentrēšanās vērtība

Spējas pievērst nedalītu uzmanību tieši pašlaik darāmajam darbam ir liela svētība. Jauniešiem, kas bīstas Dievu, vajadzētu censties savus pienākumus veikt ar vislielāko rūpību, koncentrējoties domās, lai katru darbu padarītu pēc iespējas labāk. Viņiem

vajadzētu izprast un pildīt savus tiešos uzdevumus, neļaujot domām no tiem novērsties. Tāds garīgās disciplīnas veids vairos sekmes un nesīs svētību visā dzīves laikā. Tos, kas būs iemācījušies iet pretī mērķim visā, lai ko arī viņi neuzsāktu un cik niecīgs šis darbs nebūtu, Dievs šajā pasaulē varēs izlietot.

Esiet apņēmīgi un neatlaidīgi, dārgie jaunieši! Apjoziet "sava prāta gurnus"! Pastāviet līdzīgi uzticīgajam ebrejam Daniēlam, kurš savā sirdī apņēmās Dievam paklausīt visās lietās! Nepieviliet savus vecākus un draugus! Un ir vēl Kāds, kuru vajadzētu atcerēties. Neapkaunojiet Viņu, Kurš jūs tā mīlējis, ka atdevis savu dzīvību, lai jums būtu iespējams kļūt par Dieva darbabiedriem!

Viscēlākie motīvi

Ilgām vienmēr pagodināt Dievu vajadzētu pārspēt visus citus nolūkus. Tām vajadzētu būt noteicošām jebkuros centienos izmantot mums atvēlētās iespējas [150] un priekšrocības, lai mēs saprastu, kā gudri izlietot Kunga piešķirtās dāvanas. Šo ilgu ierosinātiem, mums sava organisma muskuļus, smadzenes un nervu šķiedras vajadzētu saglabāt vislabākajā veselības stāvoklī, lai mūsu fiziskie spēki un prāta skaidrība liecinātu, ka esam uzticīgi šo svētību pārvaldnieki. Bet, ja mēs rīkojamies, vadoties no savtīgām interesēm, tad notrulinām garu un apcietinām sirdi, kā rezultātā tiek noārdīti morālie spēki. Seko rūgta vilšanās (..).

Patiesas sekmes ikvienam cilvēkam šodien piešķir tas pats Dievs, kas tās reiz deva Daniēlam. Viņš, kurš pazina Daniēla sirdi, priecājās par sava kalpa skaidrajiem motīviem un apņemšanos pagodināt Kungu. Kas savā dzīvē grib piepildīt Dieva nodomus, tam nenogurstoši jāpūlas un ar vislielāko nopietnību jācenšas īstenot visu, kas viņam uzticēts.

Paliekošs prieks

Blakus stāvajai takai, kas ved uz mūžīgo dzīvi, visā tās garumā atrodas prieka avoti nogurušo atspirdzināšanai. Tie, kas ies pa šo gudrības ceļu, prieku saglabās pat ciešanās, jo viņiem blakus, kaut arī neredzams, soļos Tas, kuru mīl viņu dvēseles. Katrā solī tie arvien skaidrāk sajutīs Kunga rokas pieskārienu, un Neredzamā godības spožie stari apgaismos viņu ceļu, bet slavas dziesmas, arvien dzidrākā skaņā, celsies augšup, lai pievienotos eņģeļu dziesmām pie Dieva troņa. [151]