Vēstis jaunatnei

Audzināšana mūžībai

Apustulis Jānis saka: "Es jums esmu rakstījis, jaunekļi, jo jūs esat stipri, un Dieva vārds paliek jūsos, un jūs ļauno esat uzvarējuši." Un Pāvils skubina Titu jaunos vīrus pamācīt "būt prātīgiem". Apņemieties savā sirdī būt līdzīgi Daniēlam,— lojāli, nelokāmi Kunga

karapulku pārstāvji! Apdomājiet labi katru soli, jo jūs atrodaties uz svētas zemes un jūsu tuvumā ir Dieva eņģeļi!

Ir ļoti labi, ja jūs tiecaties nostāties uz izglītības kāpņu visaugstākā pakāpiena. Filozofija un vēsture ir svarīgi mācību priekšmeti, bet laika un naudas izdevumi būs veltīgi, ja jūs savas zināšanas neizlietosiet par godu Dievam un par svētību cilvēcei. Ja zinātniskās atziņas nekļūst par atbalsta punktu vai tramplīnu augstāku mērķu sasniegšanai, tām nav vērtības.

Audzināšanai, kas nenodrošina zināšanas mūžības skatījumā, pietrūkst mērķa. Ja jūsu sasniegumi neved pretī Debesīm, pretī nemirstīgai dzīvei, tiem nav paliekošas nozīmes. Bet, ja Jēzus Kristus būs jūsu Skolotājs ne tikai gadījuma dēļ vienreiz nedēļā, bet katru dienu un stundu, tad Viņa svētība jūs pavadīs visās studijās. [177]

Praktisks treniņš

Vienkāršs derīgs darbs ir daļa no Evaņģēlija plāna. Tērpies mākoņa stabā, lielais Skolotājs Israēla tautai deva norādījumus katru jaunieti audzināt noteiktam lietderīgam arodam. Tāpēc gan bagātajiem, gan trūcīgākajiem jūdiem bija ieradums saviem dēliem un meitām iemācīt kādu praktisku amatu, lai tie grūtos dzīves apstākļos paliktu neatkarīgi no citiem un spētu sevi apgādāt ar visu nepieciešamo. Tie varēja izglītoties zinātnes, bet noteikti vajadzēja apgūt kādu arodu. To uzskatīja par nepieciešamu audzināšanas sastāvdaļu.

Līdzsvarota audzināšana

Arī tagad, tāpat kā Israēla dienās, katru jaunieti vajadzētu apmācīt praktiskiem ikdienas dzīves pienākumiem. Katram vajadzētu apgūt kāda zināma veida amata zināšanas, kas vajadzības brīdī tam dotu iespēju pašam sagādāt dzīves iztiku. Un tas ir svarīgi ne tikai nodrošinoties pret nelabvēlīgiem apstākļiem, bet būtiski ietekmē arī fizisko, intelektuālo un morālo attīstību. Kaut arī esat pilnīgi droši, ka nekad nebūs vajadzības iesaistīties kādā vienkāršā fiziskā darbā, praktiski strādāt tomēr vajadzētu. Bez fiziskām nodarbībām nevienam nav iespējams iegūt stipru ķermeņa uzbūvi un labu veselību, un regulāra darba disciplīna lielā mērā veicina spēcīga, rosīga gara un cēla rakstura attīstību. [178]

Studenti ar labām grāmatu zināšanām, bet bez pieredzes praktiskā darbā nevar pretendēt uz līdzsvarotu izglītību. Enerģija, kuru pienāktos veltīt dažādām dzīves nozarēm, tad paliek neizlietota. Audzināšanu nekad nevajadzētu aprobežot vienīgi ar garīgu izglītību. Katra jaunieša attīstībā visai liela nozīme ir fiziskām nodarbībām. Ja students nav apguvis iemaņas lietderīgā darbā, tad ir paiets garām svarīgam posmam viņa audzināšanā.

Plašu un vispusīgu cilvēka spēju attīstību var panākt veselīgi noslogojot visu organismu, tāpēc katram studentam ik dienas vajadzētu zināmu laiku aktīvi strādāt. Līdz ar to nostiprinātos darba iemaņas, pieaugtu pārliecība par saviem spēkiem, un vienlaicīgi jaunietis būtu pasargāts no ļauniem un pazemojošiem ieradumiem, kas tik bieži iet roku rokā ar dīkdienību. Tas viss atbilst augstākās izglītības mērķim, jo, tiecoties pēc aktīva dzīvesveida, čakluma un skaidrības, mēs nonākam saskaņā ar Radītāju.

Praktiska darba lietderība

Sporta spēles vai vienkārša vingrošana nesniedz vislielāko labumu. Šīm nodarbībām ir gan sava vērtība, jo cilvēks liek kustēties muskuļiem un daudz atrodas svaigā gaisā, bet, ja to pašu

enerģiju izlietotu praktiskā darbā, lietderība būtu lielāka. Tad tiktu iegūta gandarījuma sajūta, jo tāda rīcība asociētos ar kaut ko vērtīgu un sniegtu pārliecību par kādu labi paveiktu pienākumu.

Mūsu skolas vajadzētu absolvēt [179] vispusīgi izglītotiem audzēkņiem, lai, vieniem izejot dzīvē, tiem būtu pietiekošs daudzums derīgu zināšanu, kas nepieciešamas panākumu pilnam darbam. Čaklas studijas ir tikpat svarīgas kā piepūli prasošs un centīgs darbs. Spēles, turpretī, nav katrā ziņā nepieciešamas. Fizisko spēku izlietošana izpriecām nav pats labākais veids līdzsvarota prāta attīstībai. Ja laiku, ko izlieto fiziskiem vingrinājumiem, kas soli pa solim ved tuvāk pārpūlei, veltītu Kristus paredzētajam darbam, ļaudis pavadītu Dieva svētība.

Audzināšana praktiskajai dzīvei, kad fizisks darbs tiek savienots ar garīgiem pienākumiem, kļūs patīkama apzinoties, ka cilvēka ķermenis un prāts tādā veidā tiek sagatavots Dieva paredzēto uzdevumu veikšanai. Jo labāk jaunatne pratīs izpildīt praktiskos dzīves pienākumus, jo lielāku gandarījumu dos apziņa, ka tā var būt par svētību citiem. Pieradis priecīgi izpildīt vienkāršos pienākumus, prāts kļūs arvien plašāks un, pateicoties disciplīnai un vingrinājumiem, norūdīsies kalpošanai, jo būs apguvis visu zināšanu pamatu pamatu - pratīs domāt par citiem.

Es Kristus dzīvē neatrodu nevienu piemēru, ka Viņš laiku būtu pavadījis spēlēs vai izpriecās. Viņš bija liels Audzinātājs, domājot gan par šo, gan par nākamo dzīvi, tomēr es nespēju atrast nevienu norādījumu, kur Viņš mācekļiem būtu ieteicis ķermeņa vingrināšanas labā nodoties dažādiem laika kavēkļiem.

Mācieties pagatavot ēdienu

Gan jauniešiem un jaunietēm vajadzētu mācīties, kā ekonomiski pagatavot ēdienu, turklāt jebkurā veidā pilnīgi iztiekot [180] bez gaļas produktiem. Viņus nekad nevajadzētu pamudināt gatavot maltīti, kur kaut nelielā daudzumā būtu gaļa, jo tas vairāk liecinātu par Ēģiptes tumsības un nezināšanas laikiem nekā par šķīsto veselības reformu.

Ēdienu gatavot it īpaši vajadzētu mācīties sievietēm, jo kas gan jaunas meitenes audzināšanā varētu būt vēl svarīgāks? Lai arī kādi izveidotos apstākļi viņas turpmākajā dzīvē, šīs zināšanas arvien būs iespējams izlietot praktiski (..).

Misijas laukos

Jaunietis, kas ieguvis labu izglītību visās praktiskās dzīves nozarēs, pēc skolas beigšanas būs ļoti noderīgs tālās zemēs. Tad viņš vairs nebūs atkarīgs no apmeklējamo cilvēku ēdienu pagatavošanas, šūšanas vai celtniecības prasmes. Un viņa iespaids vēl vairāk palielināsies, ja tas nezinošiem ļaudīm varēs parādīt, kā ar labākām darba metodēm sasniegt iespējami labākus rezultātus. Lai uzturētu tādus misionārus, kas, savienojot

darbu ar studijām, iemācījušies ekonomiski izlietot savus fiziskos spēkus, būs nepieciešami arī daudz mazāki izdevumi. Īpaši vērtīgi tas būtu tur, kur līdzekļus iegūt ir visai grūti. Viņi tad varētu liecināt, ka misionāri var būt labi padomdevēji praktiskos darba jautājumos. Lai kur arī tie nenonāktu, tādas spējas tiem nodrošinātu pastāvīgu vietu. [181]

Studenta lojalitāte

Audzēkņiem, kas apliecina, ka mīl Dievu un paklausa patiesībai, vajadzētu būt tik savaldīgiem un tik stipriem reliģiskajos pamatlikumos, lai nešaubīgi spētu pastāvēt kārdināšanās un paliktu kopā ar Jēzu kā skolā, tā mājās un jebkurā citā vietā. Ticībai nevajadzētu būt vienīgi kā mētelim, ko uzvelk, ejot dievnamā; tās pamatprincipiem nepieciešams cauraust visu dzīvi.

Raksturs un uzvedība

Kas dzers no dzīvības avota, tie nelīdzināsies pasauli mīlošajiem cilvēkiem, kuri pastāvīgi izjūt slāpes pēc pārmaiņām un izpriecām, — viņu izturēšanās veidā un raksturā būs vērojams miers un paļāvība, kādu tie atraduši, savas nastas un nepatikšanas ik dienas noliekot pie Jēzus kājām. Viņi liecinās, ka uz paklausības un pienākumu ceļa ir iegūstams gandarījums un pat prieks.

Ikviens no tiem uz pārējiem biedriem atstās labvēlīgu iespaidu, kas drīz vien izplatīsies pa visu skolu. (..)

Ikviens nopietns, apzinīgs un uzticams jaunietis skolā ir nenovērtējama bagātība. Uz tādu ar labpatiku noraugās eņģeļi, un Debesu grāmatās tiek atzīmēts ikkatrs taisnības darbs, katra atvairītā kārdināšana un uzvarētais ļaunums. Tāds sev ir sagatavojis labu pamatu gaidāmajam pārbaudes laikam, lai nekad nenovērstos no mūžīgās dzīvības mērķa.

Uz katru kristīgo jaunatni lielā mērā gulstas atbildība par to iekārtojumu saglabāšanu un pastāvēšanu, [182] kurus Dievs paredzējis kā līdzekļus sava darba sekmēšanai. Vēl nekad nav bijis tāds laiks, kad kādai cilvēku paaudzei būtu jānes tik liela atbildība. Cik svarīgi tādēļ, lai jaunieši sagatavotos šim nozīmīgajam uzdevumam tā, ka Dievs tos varētu izlietot kā savus darbarīkus. Radītājam taču uz viņiem ir tiesības vairāk par visiem citiem .(..)

Skolas disciplīnas vērtība

Daudzu mūsu laika pasaules jauniešu mežonīgais un pārgalvīgais raksturs rada satraukumu un bažas. Ja šie jaunie ļaudis saprastu, ka, pakļaujoties mūsu mācību iestāžu priekšrakstiem un likumiem, viņi izšķiras vienīgi par to, kas uzlabo cilvēka sabiedrisko stāju, padara cēlāku raksturu, vairo garīgo izpratni un laimi, tad tie nesaceltos pret tādiem likumiem un saprātīgām prasībām un neradītu neuzticību un aizspriedumus pret mūsu izglītības iestādēm.

Uz jauniešiem izvirzītajām prasībām tiem vajadzētu atsaukties enerģiski un ar uzticību; tas garantētu viņu sekmes. Jaunie cilvēki, kam nav nekādu panākumu laicīgo dzīves pienākumu izpildē, nebūs piemēroti augstākiem uzdevumiem. Ticības piedzīvojumus var

iegūt vienīgi nopietnā cīņā, sastopoties ar vilšanos, ievērojot stingru pašdisciplīnu un nopietni lūdzot. Uz Debesīm jāiet tikai soli pa solim, tad katrs uz priekšu spertais solis dos spēkus nākamajam. [183]

Audzēkņu izdevības

Audzēkņi, sadarbojieties ar saviem pasniedzējiem! Tā rīkojoties, jūs viņiem sniegsiet cerību un drosmi. Jūs palīdzēsiet tiem un vienlaikus arī paši sev - lai gūtu panākumus. Atcerieties, ka tieši no jums lielā mērā ir atkarīgs, vai jūsu skolotājiem būs iespējams labi strādāt un vai viņu darbs nesīs augļus. Jums tiešām vajadzētu būt audzēkņiem, kas aiz saviem pasniedzējiem saskata kādu augstāku Būtni un novērtē šo skolotāju sadarbību ar Dievu.

Izdevības darbam paies ātri, tāpēc jums nemaz nav laika, ko veltīt, izpatīkot sev. Patiesu laimi jūs iegūsit, vienīgi dedzīgi tiecoties pēc panākumiem. Skolā pavadītais laiks piedāvā dārgas priekšrocības. Veidojiet savu studenta dzīvi tik pilnīgu, cik vien iespējams! Tādas izdevības tiek dotas tikai vienreiz mūžā, un jūs paši izšķirsiet, vai jūsu darbs būs sekmīgs vai nesekmīgs. Ja jums būs panākumi, apgūstot Bībeles atziņas, šīs vērtības jūs varēsiet dot tālāk citiem.

Palīdziet citiem!

Ja kāds no jūsu biedriem ir atpalicis, tad izskaidrojiet viņam mācību vielu, ko tas nesaprot! Tas vairos jūsu pašu izpratni. Lietojiet vienkāršus vārdus un savas domas izsakiet skaidrā, viegli saprotamā valodā!

Palīdzot biedriem, jūs palīdzat arī pasniedzējiem, un bieži vien šķietami mazāk apdāvināts audzēknis savu biedru paskaidrojumus sapratīs labāk nekā skolotāja pūles. Tā ir Kristus ieteiktā [184] sadarbība. Lielais Skolotājs stāvēs jums blakus, sekmējot jūsu centienus palīdzēt nesekmīgajiem.

Savā skolas dzīvē jums var rasties izdevības nezinošiem un trūcīgiem ļaudīm stāstīt par Dieva Vārda brīnišķajām patiesībām. Izmantojiet katru tādu iespēju! Kungs svētīs katru tādā veidā pavadītu mirkli.

Pārvaldiet pamatpatiesības!

Nekad neapmierinieties ar zemu standartu! Apmeklējot jebkuru mācību iestādi, vienmēr pārliecinieties, vai jums ir cēls un svēts mērķis, vai ir vēlēšanās sagatavoties kalpošanai kādā Dieva vīnakalna daļā. Un tad dariet visu, lai šo mērķi sasniegtu! Jūs paši savā labā varat veikt daudz vairāk, nekā citiem tas būtu iespējams. Un tā, rūpējoties par sevi, jūs atvieglosiet skolas vadības un pasniedzēju nastu.

Pirms studiju sākuma zinātniskajos mācību priekšmetos, jums vispirms jāapgūst vienkāršie mātes valodas gramatikas likumi, jums jāiemācās pareizi lasīt un rakstīt. (..)

Netērējiet velti laiku tādu priekšmetu apgūšanai, ko vēlākā dzīvē varētu pavisam maz izlietot! Tā vietā, lai tiektos iedziļināties klasiķu darbos, iemācieties vispirms labi

izteikties savā mātes valodā! Apgūstiet grāmatvedību! Centieties pēc tādām zināšanām, kuras varētu lietderīgi izlietot jebkuros apstākļos! [185]

Vingrināšanās kalpot

Ņemot vērā Dieva piešķirto gaismu, ir visai pārsteidzoši, ka tikai nedaudzi jaunieši jautā: "Kungs, ko Tu gribi, lai es daru?" Uzskats, ka jaunietim, kurš nav izšķīries garīgai kalpošanai, nebūtu ieteicams īpaši pūlēties sagatavoties Dieva darbam, ir bīstams pārpratums. Lai kāds arī nebūtu jūsu aicinājums, jums savas spējas arvien vajadzētu cītīgi pilnveidot.

Jaunus vīriešus un sievietes vienmēr vajadzētu paskubināt izmantot Debesu labvēlībā piešķirtās izdevības kļūt par kārtīgiem, inteliģentiem ļaudīm. Tiem vajadzētu apmeklēt skolas, kur iespējams iegūt visplašākās zināšanas. Ir grēks būt laiskam un nevērīgam pret labu izglītību. Laika nav daudz, un tāpēc, ka Kungs nāks drīz un Zemes vēstures priekškars draud aizvērties, vēl jo svarīgāk ir lietderīgi izlietot pašreizējās iespējas un priekšrocības.

Ziedojiet savas spējas Kungam!

Jauniešiem nepieciešams apmeklēt mūsu skolas, iegūstot tur zināšanas un labu audzināšanu! Tiem savas spējas vajadzētu veltīt Dievam, kļūstot par čakliem Bībeles pētniekiem, lai būtu sagatavoti stāties pretī nepareizām mācībām un ļaunais tos nespētu ievest maldos. Meklējot Rakstos, tiem jāapgūst zināšanas par to, kas ir [186] patiesība, un, saskaņojot savu dzīvi ar jau atrastajām atziņām, no Bībeles jāsaņem arvien lielāka gaisma.

Patiesi Dievam nodevies cilvēks neuzņemsies darbu, vadoties no motīviem, kādi parasti valda pasaulīgajos darījumos, — pārsvarā tikai peļņas dēļ. Tāds neļaus sevi kontrolēt pasaulīgiem apsvērumiem, saprotot, ka Dieva lieta ir svēta.

Sagatavoti pret nākotnes nejaušībām

Pasaulei jātiek brīdinātai, un nevienam nevajadzētu apmierināties ar paviršām patiesības zināšanām. Jūs neviens nenojaušat, kādiem uzdevumiem vēl tiksiet aicināti. Jūs pat nevarat iedomāties, kur nāksies liecināt par patiesību. Daudziem būs jāstājas likumdevēju priekšā; dažiem par savu ticību būs jāatbild ķēniņiem un šīs pasaules izglītotākajiem vīriem.

Tie, kuriem ir tikai nepilnīga izpratne par patiesību, nespēs izsmeļoši paskaidrot Rakstus un pamatot savu ticību. Viņi apmulsīs un nevarēs justies kā strādnieki, kuriem nav jākaunas. Lai neviens nedomā, ka viņam nav vajadzīgas rūpīgas Bībeles studijas tikai tāpēc, ka tas nesludina no katedras. Jūs nezināt, ko Dievs vēl no jums prasīs.

Ir nožēlojams fakts, ka darba attīstība cieš izglītotu strādnieku trūkuma dēļ, kuri būtu nobrieduši atbildīgiem pienākumiem. Lielajā pļaujas laukā Kungs vēlētos redzēt jauniešu tūkstošus, bet daudzi ir nokavējuši sagatavoties šim darbam. Tāpēc ikvienam, [187] kurš ie-saistījies Kristus lietā, kas ir iestājies Viņa armijas rindās, vajadzētu atrast savu vietu, kur uzticīgi vingrināties. Reliģiskā pārliecība vien, ja tā netiek pielietota praksē, Kristus

sekotājiem var dot visai maz, jo tas nav Dieva prāts, lai kāds paliktu nezināšanā, kad katram ir pieejama gudrība.

Pareizu principu radītais līdzsvars

Nav taisnība, ka apdāvinātākie jaunieši parasti gūst vislielākos panākumus. Ak, cik bieži izglītoti un talantīgi cilvēki, atrazdamies augstās uzticības vietās, ir cietuši pilnīgu neveiksmi! Viņu ārējais spožums līdzinājās zeltam, bet pārbaudot atklājās, ka tie ir tikai kā vizuļi vai izdedži. Darbā tiem pietrūka uzticības. Viņi nebija centīgi un izturīgi, un iesāktās lietas nenoveda līdz galam. Tie nevēlējās sākt no kāpņu apakšas, lai kāpienu pēc kāpiena pacietīgi dotos uz augšu pretī virsotnei. Viņi staigāja savu brīžam uzliesmojošo domu dzirksteļu gaismā un nepaļāvās uz gudrību, ko vienīgi Dievs var dot. Neveiksmi neizraisīja iespēju vai talanta trūkums, bet neapdomība. Tie pietiekoši nenovērtēja priekšrocības iegūt izglītību un negāja uz priekšu, kā to būtu varējuši gan reliģijas jomā, gan citās zinātnēs. Viņu prāts un raksturs neieguva līdzsvaru, pakļaujoties augstajiem taisnības pamatlikumiem. [188]