Vēstis jaunatnei

Dieva atzīts raksturs

Jaunatnei nepieciešama rūpīga, ar lūgšanām savienota audzināšana, lai tā savu raksturu varētu veidot uz droša pamata. Daudzu dzīvē pieļautās smagās kļūdas nosaka nevēlēšanās ieklausīties pieredzes balsī. Vecāku un skolotāju padomus viņi neņem vērā, un padodas ienaidnieka kārdināšanām. Bet Dievs mīl jaunatni. Viņš redz, ka jaunieši

spētu darīt daudz laba, ja vien atzītu savu vajadzību pēc Kristus un tiektos pēc stipra pamata. Kungs pazīst arī jauniešu dzīvē sastopamos pārbaudījumus. Viņš zina, cik ļoti tiem jācīnās pret tumsības spēkiem, kas tiecas pārvaldīt prātu, tāpēc ir sagatavojis ceļu, pa kuru ejot, tie var kļūt par dievišķās dabas dalībniekiem.

Nepieciešamas nenogurstošas pūles

Raksturs neveidojas nejauši. To nenosaka kāds jūtu saviļņojums vai viens solis nepareizā virzienā. Katra bieži atkārtota rīcība kļūst par ieradumu, kas savukārt ietekmē raksturu vai nu uz labu, vai uz ļaunu. Cēlu raksturu var attīstīt tikai ar pastāvīgām, nenogurstošām pūlēm, katru uzticēto prasmi un dāvanu izlietojot Dievam par godu. Bet tā vietā, lai tā rīkotos, daudzi ļaujas tieksmju un apstākļu varai, un ne jau tāpēc, ka trūktu labu dotību vai spēju, bet — neizprotot Dieva ilgas [164] tiem palīdzēt, lai viņi jaunībā varētu darīt vislabāko.

Ja jaunatne šodien grib stāvēt tik stingri kā Daniēls, tai jāsasprindzina visi savi garīgie nervi un muskuļi. Kungs negrib, lai jaunieši vienmēr paliktu kā iesācēji. Viņš tiem novēl aizsniegt augstāko attīstības pakāpi. Viņš vēlas tos redzēt uz dzīves kāpņu augšējās platformas, lai no turienes varētu ieiet Dieva valstībā.

Biedru iespaids

Jauniem ļaudīm, kuri atstāj mājas un nav vairs tiešā vecāku aizgādībā, ir plašas iespējas sev biedrus izraudzīties pašiem. Tiem vajadzētu atcerēties, ka Debesu Tēva acis ir vienmēr pār viņiem nomodā un Kungs zina visas viņu vajadzības un kārdināšanas. Skolā vienmēr atradīsies daži jaunieši, kas ar savu izturēšanos atklās, ka viņu domas plūst seklā gultnē. Bērnībā, baudot nepilnīgu audzināšanu, tiem ir attīstījies vienpusīgs raksturs un, gadiem ejot, šie defekti nelabvēlīgi iespaidojuši viņu pieredzi. Ar savu ietekmi un piemēru šīs dvēseles var ievest maldos ikvienu morāli vāju ceļabiedru.

Laikam ir zelta vērtība, dārgā jaunatne! Jūs savu dvēseli nedrīkstat apdraudēt, dzīvojot uz labu laimi! Jūs nevarat ļauties bezrūpībai, izvēloties sev biedrus! Raugieties uz rakstura cēlajām īpašībām citos, un tās jums kļūs par morālu spēku pretoties ļaunumam un izvēlēties labo! Spraudiet sev augstu mērķi! Vecāki un skolotāji, kas mīl un bīstas Dievu, ar savām lūgšanām jūs var pavadīt dienu un nakti, viņi var [165] jūs aicināt un brīdināt, bet viss būs veltīgi, ja jūs izraudzīsities vieglprātīgus biedrus. Ja jūs te nesaskatāt reālas briesmas un domājat, ka vienmēr spēsiet darīt labu vai ļaunu, kā vien gribēsiet, jūs pat nepamanīsiet, kā ļaunuma ieraugs nemanāmi sabojās un pārņems jūsu prātu.

Kristus — mūsu vienīgā cerība

Jēzu izsmēja, apvainoja un lamāja; kārdināšanas Viņu apņēma no visām pusēm, tomēr Viņš negrēkoja, bet parādīja nelokāmu paklausību Dievam, kas bija pilnīgi pietiekoša, lai uz visiem laikiem noraidītu jebkādus šķietamus iemeslus grēka aizbildināšanai. Kristus nāca, lai cilvēkiem rādītu, kā paklausīt, kā ievērot visus Dieva likumus.

Viņš paļāvās uz dievišķo spēku, kas ir arī grēcinieku vienīgā cerība. Viņš upurēja savu dzīvību, lai cilvēks varētu kļūt par dievišķās dabas dalībnieku, bēgot no posta, kas pasaulē ieviesies kārību dēļ. (..)

Dievs jaunatnei uzticējis talantus, kurus tai vajadzētu pilnveidot par godu Viņam, tomēr daudzi tos izlieto netīriem, nesvētiem nolūkiem. Daudziem ir piešķirtas spējas, kuras lietojot varētu nest bagātus garīgus un laicīgus ieguvumus, bet par to maz tiek domāts. Jaunatne nav parē-

ķinājusi, ko un cik izmaksā tāda rīcība. Tā labāk ļaujas bezrūpībai un neprātam, un nevēlas ieklausīties padomos un brīdinājumos. Tā ir briesmīga kļūda. Jaunie ļaudis darītu daudz prātīgāk, ja skaidri apzinātos Dieva klātbūtni un to, ka eņģeļi vēro viņu rakstura attīstību un sver morālo vērtību. [166]

Kristus pastāvīgā klātbūtne

Kristus reliģija nozīmē vairāk nekā tikai grēku piedošanu; tā grēkus atņem un brīvo vietu aizpilda ar Svētā Gara pievilcīgajām īpašībām. Tā nozīmē dievišķu apgaismojumu, prieku, staigājot kopā ar Dievu, kas veido sirdi, brīvu no egoisma, kuru svētī pastāvīga Kristus klātbūtne. Kad dvēselē valda Kristus, tā ir tīra, bez grēka. Tad arī dzīvē var tikt īstenota Evaņģēlija plāna godība un pilnība. Pieņemot Pestītāju, iestājas pilnīgs miers, pilnīga mīlestība un pilnīga pārliecība par drošību, un dzīvē atklātais Kristus rakstura skaistums liecina, ka Dievs tiešām pasaulē ir sūtījis savu Dēlu, lai Viņš kļūtu par tās Glābēju. (..)

Saviem uzticīgajiem sekotājiem Kristus ik dienas būs bijis kā biedrs un tuvs draugs. Tie būs dzīvojuši ciešā saskarsmē un pastāvīgā savienībā ar Dievu. Pār viņiem būs uzlēkusi Kunga godība. Viņos būs atspoguļojusies Jēzus Kristus vaigā redzamā Dieva pilnīgās atziņas gaisma. Tāpēc tie var līksmoties sava majestātiskā Ķēniņa varenības spožajos staros. Viņi ir sagatavojušies Debesu sabiedrībai, jo Debesis jau ir viņu sirdī. [167]

[168] Patiesa audzināšana nozīme vairāk nekā noteiktas mācību programmas apguvi. Tā sevī ietver visu fizisko dotību un gara spēju līdzsvarotu attīstību. Tā māca mīlēt un bīties Dievu un sagatavo uzticīgi izpildīt it visus dzīves uzdevumus.

Īsta izglītība vairo gan fiziskos, gan prāta un morālos spēkus jebkura pienākuma veikšanai

;

tā vingrina ķermeni, prātu un dvēseli, lai cilvēks būtu gatavs kalpot Dievam.

Kristīgā audzināšana

Cilvēka prātam iespējams sasniegt visaugstāko attīstības pakāpi. Dievam ziedotai dzīvei nav jābūt dzīvei nezināšanā. Daudzi izsakās pret izglītību, tāpēc ka Jēzus Evaņģēlija sludināšanai aicināja darbā neizglītotus zvejniekus. Ar to viņi cenšas pierādīt, ka Jēzus priekšroku deva maz izglītotiem cilvēkiem. Tomēr arī daudzi izglītoti un cienījami vīri ticēja Kristus mācībai. Ja tie bez bailēm būtu paklausījuši savas sirdsapziņas balsij, tad būtu pievienojušies Kungam. Viņu spējas tiktu atzītas un izlietotas kalpošanā, ja vien viņi tās piedāvātu. Bet tiem pietrūka morālās drosmes, lai naidīgo priesteru un dedzīgo tautas vadoņu priekšā atzītu sevi par Kristus mācības piekritējiem un vienkāršā Galilieša dēļ liktu uz spēles savu labo slavu.

Jēzus, kas pazīst katru sirdi, to labi saprata. Kad izglītotie un dižciltīgie ļaudis negribēja uzņemties darbu, kuram tie bija piemēroti, Kristum nācās aicināt cilvēkus, kas uzticīgi un

paklausīgi pildīja Viņa gribu. Kungs izvēlējās vienkāršus vīrus un uzņēmās saistības, lai tos sagatavotu lielā darba uz priekšu virzīšanai virs Zemes, kad Viņš pats to būs atstājis.

Lielais skolotājs — Kristus

Kristus bija pasaules gaisma un visas gudrības avots. Viņš neizglītotos zvejniekus spēja apmācīt tā, lai tie varētu izpildīt tiem doto uzdevumu. Patiesības atziņām, [170] kuras tika uzticētas šiem vienkāršajiem vīriem, bija bezgalīgi liela vērtība. Tam vajadzēja pārveidot visu pasauli. Šķiet, ka Pestītājam nesagādāja nekādas grūtības iesaistīt savā darbā šos neievērojamos ļaudis, bet tas deva ārkārtējus rezultātus. Viņu vārdi un darbi pasaulē veica milzīgu apvērsumu.

Kristus nebūt neizturējās nevērīgi pret audzināšanu. Viņš pilnībā atbalstīja augstāko gara kultūru, ja tā tika svētīta, mīlot un bīstoties Dievu. Jēzus izraudzītie vienkāršie vīri kopā ar

Viņu pavadīja trīs gadus, tādā veidā baudot Debesu Majestātes šķīstījošo iespaidu. Kristus bija lielākais Skolotājs, kādu pasaule jebkad pazinusi.

Dievs pieņem jauniešus ar to talantiem un jūtu bagātību, ja vien tie Viņam nododas. Tiem ir iespējams sasniegt visaugstāko intelektuālās attīstības pakāpi un, saskaņojoties ar ticības pamatprincipiem, virzīt uz priekšu darbu, kura dēļ Kristus nāca no Debesīm un kuru pildot tie var kļūt par Viņa līdzstrādniekiem.

Audzēkņi mūsu mācību iestādēs bauda lielas priekšrocības: viņi apgūst ne tikai zinātnes, bet ari mācās pilnveidot un praktiski izlietot tikumiskās spējas, kas palīdz līdzsvarot raksturu. Viņi ir Dieva ieteiktās morāles pārstāvji. Labklājību, stāvokli un intelektuālās spējas Dievs cilvēkiem uztic, lai viņi to visu gudri pilnveidotu. Dažādās atbildības Kungs saviem kalpiem viņu darbā izdala samērā ar to spēkiem un iespējām. [171]

Patiesa audzināšana

Patiesa audzināšana nozīmē izveidot tādu domu pasauli, lai prāts un sirds pilnībā atzīst Dievu par savu Radītāju un Jēzu Kristu kā Pestītāju. Tāda audzināšana atjauno garu un pārveido raksturu. Tā nostiprina un apbruņo prātu cīņai pret viltīgajiem dvēseles ienaidnieka iečukstējumiem un dara mūs spējīgus atšķirt Dieva balsi. Baudot tādu izglītību, cilvēks kļūst par Kristus līdzstrādnieku.

Ja mūsu jaunieši to sapratīs, tad viņi būs spējīgi sasniegt visu būtiski nepieciešamo, bet, ja nē, tad pat visas zināšanas, ko tie var saņemt no pasaules, tos nesagatavos tā, lai tiem atrastos vieta Kungam kalpojošo ļaužu rindās. Viņi var iepazīties ar visu grāmatās pieejamo gudrību un tomēr palikt neziņā par pašiem pirmajiem taisnības pamatlikumiem, kas attīsta Dievam patīkamu raksturu.

Tiem, kas meklē iegūt zināšanas šīs Zemes skolās, vajadzētu atcerēties kādu citu, Jēzus Kristus, skolu, kas tos aicina pie sevis. Šo mācību iestādi nekad nav iespējams pabeigt. Tur izglītojas gan veci, gan jauni. Kas ņem vērā dievišķā Skolotāja pamācības, tie iegūst arvien lielāku gudrību un dvēseles cēlumu un tā tiek sagatavoti mūžības augstskolai, kur attīstība turpināsies nebeidzamos laikmetos.

Bezgalīgā Gudrība mūs aicina nopietni apgūt dzīvei nepieciešamās atziņas, — mācības par pienākumu un laimi. Tās bieži ir grūti izprotamas, bet bez šīm atziņām nav iespējams [172] reāls progress. Tās var maksāt daudz pūļu, asaru un dvēseles izbaiļu, tomēr mēs nedrīkstam svārstīties un padoties nogurumam. Mums šajā pasaulē, kur sastopamies ar pārbaudījumiem un kārdinājumiem, jāsagatavojas šķīsto un svēto eņģeļu sabiedrībai. Kas nodosies mazāk svarīgām studijām un atteiksies no mācībām Kristus skolā, cietīs neatgūstamus zaudējumus.

Visas spējas un īpašības, ar ko Radītājs apveltījis cilvēkus, ir jāizlieto Viņam par godu; tāds būs vistīrākais, cēlākais un laimīgākais dzīvesveids. Debesu pamatlikumiem ir jāierāda visaugstākā vieta, un katram uz priekšu spertajam solim izglītības un zināšanu apguvē vajadzētu būt solim uz priekšu, lai kļūtu par dievišķās dabas līdzmantiniekiem.

Būtiskais audzināšanā

Vissvarīgākā audzināšana, kādu mūsu jaunatne šodien var iegūt un kas to ievadītu augstākas pakāpes Debesu skolā, ir apmācība, kā pasaulei atklāt Dieva prātu.

Augstākā izglītība

Kas sevi pilnībā ziedo mērķim, lai izprastu Dieva ceļus un Viņa gribu, tie saņem augstāko izglītību, kāda vien mirstīgajiem iespējama. Tie pieredzi dzīvē iegūst, balstoties nevis uz pasaules sofistiku, bet uz mūžīgiem pamatlikumiem. [173]

Kristīgas audzināšanas nepieciešamība

Dievs prasa visu garīgo spēju attīstību. Kungs ir paredzējis, lai Viņa kalpiem būtu vairāk inteliģences un skaidrākas uztveres spējas nekā ļaudīm pasaulē, un Viņš nav apmierināts ar tiem, kas ir pārāk bezrūpīgi vai kūtri, lai kļūtu par sekmīgiem un labi informētiem darbiniekiem. Dievs mūs aicina Viņu mīlēt no visas sirds, ar visu dvēseli, ar visu spēku un visu prātu. Tas prasa no mums attīstīt intelektu līdz iespējami vispilnīgākajai pakāpei, lai mēs Radītāju pazītu un mīlētu ar visu prātu.

Jo pilnīgāk tiks izkoptas mūsu prāta spējas, pakļaujoties Dieva Gara vadībai, jo lietderīgāk tās būs iespējams izlietot kalpošanā Viņam. Kungs savā darbā var izmantot un arī izmanto dievbijīgus neizglītotus cilvēkus, kas vēlas būt citiem par svētību. Tomēr tie, kuriem līdz ar ziedošanās garu ir arī pamatīga izglītība, Kristus labā spēs paveikt daudz plašāku darbu. Viņi atrodas daudz izdevīgākās stāvoklī.

Sagatavošanās augstākiem pienākumiem

Kungs vēlas, lai mēs iegūtu iespējami vispilnīgāko izglītību ar mērķi sniegt savas zināšanas tālāk citiem. Neviens nevar iepriekš pateikt, kur un kā viņš tiks aicināts runāt vai darboties, aizstāvot Dieva lietu. Vienīgi Debesu Tēvs zina, ko Viņš no cilvēka var izveidot. Mūsu priekšā var būt tādas iespējas, [174] ko mūsu vājā ticība nespēj saskatīt, tāpēc ikviena ticīga cilvēka prātam vajadzētu būt tik attīstītam, lai vajadzības gadījumā mēs Dieva Vārda patiesības varētu pasniegt šīs zemes augstākajām autoritātēm tā, ka tas pagodinātu mūsu Kungu. Mums nevajadzētu palaist garām nevienu izdevību sevi intelektuāli pilnveidot Dieva darbam.

Vispusīga audzināšana

Lai jaunatne, kurai nepieciešama izglītība, čakli ķeras pie darba tās iegūšanai! Ejiet uz priekšu, negaidot, kamēr ceļi pašķirsies! Satveriet katru, kaut vismazāko, izdevību! Esiet taupīgi! Neizšķiediet savus līdzekļus, apmierinot ēstkāri vai meklējot izpriecas! Apņemieties kļūt tik lietderīgi un prasmīgi, kā Dievs to vēlas! Esiet rūpīgi un uzticīgi visā, ko uzņematies darīt! Izmantojiet katru jums pieejamo līdzekli, lai stiprinātu prātu! Savas studijas savienojiet ar lietderīgu fizisko darbu, un ar uzticīgu centību, modrību un lūgšanām nodrošinieties ar gudrību, kas nāk no augšienes! Tas jums ļaus iegūt vispusīgu izglītību, rakstura izaugsmi un pašķirs iespēju ietekmēt citu cilvēku prātu, vadot tos pa taisnības un svētuma taku.

Sevis audzināšanas darbā būtu iespējams paveikt daudz vairāk, ja vien mēs modri izmantotu visas izdevības un priekšrocības. Patiesa izglītība nozīmē kaut ko vairāk par augstākajās mācību iestādēs iegūstamām zināšanām. Kaut arī zinātņu studijas nevajadzētu atstāt novārtā, tomēr pastāv daudz augstāka līmeņa izglītība, ko var saņemt dzīvā savienībā ar Dievu. Lai katrs students ņem rokās savu Bībeli un uztur saikni ar lielo Skolotāju! [175] Lai prāts tiek vingrināts un disciplinēts, cīnoties ar grūtībām dievišķās patiesības meklējumos!

Zināšanas un pašdisciplīna

Tie, kas ir izsalkuši pēc zināšanām, lai varētu sagādāt svētības citiem ļaudīm, paši saņems svētību no Dieva. Pētot Viņa Vārdu, šo cilvēku garīgās spējas tiks ierosinātas dedzīgai darbībai. Tādā veidā visas spējas vairosies un attīstīsies, un prāts iegūs jaunus spēkus un izveicību.

Katram, kurš vēlas iesaistīties Dieva darbā, jāievēro pašdisciplīna. Tā dos vairāk nekā daiļrunība un visspožākie talanti.

Piepildot vecāku cerības

Vienmēr vislabākais un drošākais ir rīkoties pareizi tāpēc, ka tas ir pareizi. Vai jūs vēlreiz nevēlaties par to nopietni padomāt? Katra laba darba pamatā taču vispirms ir tīras domas, tāpēc apņemieties dzīvot tā, lai atbilstu vecāku cerībām, pieliekot nopietnas pūles, lai jūsu labā izlie-totie līdzekļi nebūtu izdoti aplam un veltīgi. Esiet noteikti, sadarbojoties ar vecāku un audzinātāju centieniem, un tiecieties pēc augstākās attīstības pakāpes zināšanās un raksturā! Nepieviliet tos, kas jūs mīl un jums uzticas! Izšķirties par taisnību ir vīrišķīgi, un Pestītājs jums

palīdzēs, ja jūs rīkosities pareizi tādēļ, ka tas ir pareizi. [176]