Vēstis jaunatnei

Dzīva ticība

Daudzi, kas sirsnīgi meklē sirds svētumu un dzīves tīrību, šķiet nospiesti un mazdūšīgi. Tie pastāvīgi skatās uz sevi un apraud savu ticības trūkumu; un, tā kā viņiem nav īstas pārliecības, tie jūt, ka nav tiesīgi cerēt uz Dieva svētībām. Viņi kļūdās, pieņemot jūtas par ticību. Tos mul-

sina patiesas ticības vienkāršība, un tas dvēselē ienes lielu tumsu. Viņiem savas domas vajadzētu novērst no sevis, lai kavētos pie Dieva žēlastības un laipnības, atsaucoties uz Viņa apsolījumiem un bērnišķi ticot, ka Kungs savus vārdus piepildīs.

Mums nav jāpaļaujas uz savu ticību, bet uz Dieva apsolījumiem. Ja mēs nožēlojam Viņa likumu pārkāpšanu pagātnē un turpmāk apņemamies šiem likumiem paklausīt, tad varam būt pārliecināti, ka Dievs Kristus dēļ mūs pieņem un piedod visus mūsu grēkus.

Dvēselei dažreiz uzbruks tumsa un mazdūšība, cenšoties to nomākt, bet mums nevajag atmest savu paļāvību. Skatam vienmēr jākavējas pie Jēzus, neatkarīgi no tā, ko mēs jūtam vai nejūtam. Mums uzticīgi jācenšas izpildīt katru zināmo pienākumu un tad mierīgi jāpaļaujas uz Dieva apsolījumiem.

Nepaļaujieties uz jūtām

Reizēm mūs pārņem dziļa nevērtības apziņa, liekot dvēselei bailēs nodrebēt, bet tas nav pierādījums, ka Dievs būtu mainījis savu izturēšanos pret mums vai mēs — pret Viņu. Mums nevajadzētu pūlēties vienmēr saglabāt [112] noteiktu emocionālo spraigumu. Iespējams, ka mēs šodien neizjūtam tādu mieru un prieku, kāds bija vakar, bet mums allaž ticībā jāsatver Jēzus roka un pilnībā jāuzticas Viņam kā tumšos, tā gaišos brīžos.

Sātans centīsies iečukstēt: "Jūs esat pārāk lieli grēcinieki, lai Kristus vēl varētu glābt." Un, ja arī jūs tiešām saprotat, ka esat nevērtīgi un grēka pārņemti, tad tomēr kārdinātājam varat stāties pretī ar vārdiem: "Es droši zinu, ka, pateicoties savam salīdzinošajam upurim, Kristus tagad ir mans Glābējs. Es nepaļaujos uz saviem nopelniem, bet uz Jēzus dārgajām asinīm, kas mani darījušas tīru. Mana bezpalīdzīgā dvēsele pieķeras Viņam." Kristieša dzīvei jāveidojas pastāvīgā, dzīvā ticībā. Nesatricināma paļāvība un droša uzticība Kristum dvēseli piepildīs ar mieru un noteiktu pārliecību.

Nezaudējiet drosmi!

Jā, nezaudējiet drosmi, ja arī šķiet, ka jūsu sirds vēl ir pārāk cieta. Katrs kavēklis, katra iekšēja cīņa tikai pastiprina jūsu vajadzību pēc Kristus. Viņš nāks un atņems akmens sirdi, vietā piešķirot miesīgu sirdi. Meklējiet Viņu pēc sevišķas žēlastības, lai varētu uzvarēt savas iemīļotās nepilnības. Kad nonākat kārdināšanā, neatlaidīgi pretojieties ļaunā iespaidam, pie sevis sakot: "Kā gan lai es apkaunoju savu Glābēju? Es esmu nodevies Viņam, tāpēc nevaru darīt sātana darbus." Sauciet uz Jēzu pēc palīdzības upurēt katru elku un atstāt katru iemīļoto grēku. Ar ticības acīm uzlūkojiet Tēva troņa priekšā stāvošo Aizstāvi, kā Viņš tur jūsu labā izstiepj savas ievainotās rokas, un droši paļaujieties, ka, pateicoties Viņam, saņemsiet jaunus spēkus. [113]

Domājiet par Kristu!

Raugieties ticībā uz vainagiem, kas paredzēti uzvarētājiem; ieklausieties atpestīto līksmajā gaviļu dziesmā: "Cienīgs, cienīgs ir Jērs, kas tika nokauts un tagad mūs ir atpircis Dievam!" Mēģiniet kādreiz šīs ainas patiesi iztēloties savā apziņā! Pirmais kristīgais moceklis Stefans savā drausmīgajā cīņā pret valdībām un varām, un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā izsaucās: "Lūk, es redzu debesis atvērtas un Cilvēka Dēlu stāvam pie Dieva labās rokas!" Viņam tika parādīts pasaules Glābējs, kas sirsnīgā līdzjūtībā raudzījās lejup no Debesīm, un godības gaisma no Kristus skata apņēma Stefanu ar tādu spožumu, ka viņa sejas izteiksme pat ienaidniekiem šķita kā eņģeļa vaigs.

Ja mūsu domas vairāk kavētos pie Kristus un Debesīm, tad savā ticības cīņā mēs saņemtu milzīgu atbalstu. Pārdomājot par labākas Zemes godību, kas drīz kļūs par mūsu mājām, lepnība un pasaules mīlestība zaudētu pār mums savu varu. Salīdzinot ar Kristus pievilcību, visi šīs Zemes vilinājumi šķistu pilnīgi bezvērtīgi.

Ierasto domu pārmaiņa

Lai neviens necer, ka pārliecību par Dieva mīlestību varēs iegūt bez nopietnas piepūles no savas puses. Kad prāts ir pieradis pārsvarā kavēties vienīgi pie zemes lietām, tad šīs ierastās domas ir ļoti grūti mainīt. Tas, ko acis redz un ausis dzird, bieži vien aizņem visu mūsu uzmanību un noslāpē citas intereses. [114]

Bet, ja mēs vēlamies ieiet Dieva pilsētā un skatīt Jēzu Viņa godībā, tad mums jau šeit jāpierod uz Viņu raudzīties ar ticības acīm. Mums bieži jādomā un jārunā par Kristus izteiktajiem vārdiem un Viņa raksturu, katru dienu atvēlot brīžus lūgšanu pilnām pārdomām par šiem tematiem.

Svētošanās - katras dienas darbs

Svētošanās ir katras dienas pienākums. Lai neviens sevi nepieviļ, iedomājoties, ka Kungs varētu to žēlot un svētīt, kamēr tas pārkāpj kaut vienu no Viņa norādījumiem. Stūrgalvīga turēšanās pie kāda zināma grēka klusina Gara pārliecinošo balsi un atšķir dvēseli no Dieva. Lai cik apgarotas arī nebūtu mūsu reliģiskās izjūtas, Jēzus nevar iemājot sirdī, kas neciena dievišķo likumu. Kungs godā tikai tos, kas Viņu godā.

"Kam jūs sevi nododat par paklausīgiem kalpiem, jums arī kā kalpiem jāklausa." Ja mēs padodamies dusmām, iekārei, alkatībai, ienaidam, savtībai vai kādai citai ļaunai tieksmei, tad kļūstam par grēka vergiem. "Neviens nevar kalpot diviem kungiem." Ja kalpojam grēkam, tad nevaram kalpot Kristum. Ikviens ticīgs cilvēks izjutīs grēka vilinājumu, jo miesa saceļas pret garu un gars pret miesu, uzturot pastāvīgu kara stāvokli. Te nepieciešama Kristus palīdzība, jo Viņā cilvēciskais vājums tiek savienots ar dievišķo stiprumu un ticība triumfē, sakot: "Paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu."

Ja vēlamies attīstīt raksturu, ko Kungs varētu atzīt par labu, tad mums savā ticības dzīvē jāizveido nevainojami [115] ieradumi. Lai pieaugtu žēlastībā un veidotu normālu garīgu dzīvi, pastāvīgas lūgšanas ir tikpat nepieciešamas kā laicīgā barība fiziskai labklājībai. Mums jāpierod domās bieži kavēties lūgšanā pie Dieva. Ja domas tiecas klīst projām, tās jāgriež atpakaļ; ar neatlaidīgu piepūli tas kļūs par ieradumu, kas vēlāk padosies pavisam viegli. Savas drošības labā mēs ne mirkli nedrīkstam šķirties no Kristus. Mums Viņa klātbūtne nepieciešama ikkatrā solī, jo tikai tā mēs spēsim saskaņoties ar Viņa paša dotajiem norādījumiem.

Padariet ticību par savu nodarbošanos

Ticībai jākļūst par mūsu dzīves galveno saturu, un visam citam jāatrodas tās pakļautībā. Kristīgajā cīņā jāiesaista visi dvēseles, miesas un gara spēki. Ja mēs Jēzum lūgsim spēku un žēlastību, tad uzvarēsim tikpat droši, cik drošs ir fakts, ka Viņš par mums nomira. (..)

Mums jānāk arvien tuvāk Kristus krustam, jo tur atrodamā nožēla ir pirmā mācība par mieru, kas mums jāapgūst. Ak, kas gan var aptvert Jēzus mīlestību! Tā ir daudz, daudz maigāka un pašaizliedzīgāka par mātes jūtām. Ja mēs vēlamies uzzināt vienas cilvēka dvēseles vērtību, mums dzīvā ticībā jāraugās uz krustu, tā iesākot studijas, kas būs pamatā atpestīto tālākai izglītībai un dvēseles noskaņojumam visā mūžībā. Mūsu laika un talantu vērtību var mērīt vienīgi ar cilvēces glābšanai ziedotās izpirkšanas maksas lielumu. Cik mēs būtu nepateicīgi, ja nolaupītu Dievam to, kas pieder Viņam, cenšoties neizrādīt savas simpātijas un atturoties no kalpošanas. Vai tiešām būtu par daudz nodot sevi Tam, kas mūsu labā upurējis visu? [116] Vai varētu šaubīties izvēlē starp pasaules draudzību un Kristus piedāvāto mūžīgo godību - sēdēt ar Viņu uz Viņa goda krēsla, tāpēc ka Viņš ir uzvarējis un sēdies ar savu Tēvu uz Viņa goda krēsla?

Svētošanās - vienmēr progresējošs piedzīvojums

Svētošanās ir pastāvīgi progresējošs darbs. Pētera vārdos mums atklājas it kā cits citam sekojoši soļi: "Tāpēc pielieciet visas pūles un parādiet savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu, atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību, dievbijībā brālību, brālībā mīlestību. Jo, ja šīs

lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā." "Tādēļ, brāļi, darbojieties, lai jūsu aicināšana un izredzēšana jo stipra paliek, jo, to darīdami, jūs nekad neklupsiet. Tas lielā mērā veicinās jūsu ieiešanu mūsu Kunga un Pestītāja valstībā."

Tas ir ceļš, par kuru varam būt droši, ka tur nekad nepaklupsim. Tie, kas, tiecoties pēc kristīgiem tikumiem, darbojas pēc saskaitīšanas principa, var būt pārliecināti, ka Dievs viņiem sava Gara dāvanas piešķirs pēc reizināšanas principa.

Pēteris uzrunā visus, kas priecājas par to pašu dārgo ticību: "Žēlastība un miers lai jums ir bagātīgi Dieva un mūsu Kunga Jēzus atziņā!" Pateicoties dievišķajai žēlastībai, visi, kas vien vēlas, var doties pa mirdzošajām kāpnēm no Zemes uz Debesīm, lai beidzot ar dziesmām un neizsakāmu līksmību ieietu pa Dieva pilsētas vārtiem. [117]

Pārbaudījumu vērtība

Dzīves pārbaudījumi ir Kunga sabiedrotie, kas mūsu raksturu šķīsta no visa netīrā un rupjā. Ciršana, kalšana, nogludināšana un pulēšana, protams, ir sāpīga. Tādu apstrādi grūti izturēt, bet pēc tam akmens ir sagatavots ieņemt vietu dievišķajā templī. Nederīgam materiālam Kungs neveltī tik rūpīgu un uzmanīgu darbu. Tikai dārgos akmeņus Viņš slīpē pēc Debesu pils parauga.

Spēka iegūšanas noslēpums

Laiku pa laikam cilvēki mēdz iegriezties Visaugstākā patvērumā un Visvarenā ēnā; nedaudz tur pakavējas, kā rezultātā kļūst redzami cēli darbi; bet tad viņu ticība atkal atslābst, savienība pārtrūkst un dzīves darbs pamirst. Turpretim Jēzus dzīvē izpaudās noteikta uzticība, ko vei-cināja pastāvīga savienība ar Dievu, tāpēc arī Viņa kalpošana Debesu un Zemes labā bija bez trūkumiem un nedrošības.

Kā cilvēks Viņš lūgšanā tuvojās Dieva tronim, līdz Viņa cilvēcība pakļāvās Debesu ietekmei, kas cilvēcisko savienoja ar dievišķo. Saņēmis dzīvību no Dieva, Viņš to tālāk piešķīra cilvēkiem. [118]

Savienība ar Kristu

Dzīvas ticības savienība ar Kristu ir ilgstoša; katras citas saistības — pārejošas. Atdodot bezgalīgi augsto maksu par mūsu atpirkšanu, Kristus mūs izvēlējās pirmais, tāpēc katrs patiess kristietis Viņu vērtēs kā pirmo, pēdējo un no visa iespējamā vislabāko. Tomēr šī savienība arī mums kaut ko maksā. Tā lepnajam cilvēkam prasa atzīt pilnīgu atkarību no Dieva. Visiem, kas veido šīs attiecības, jāizjūt nepieciešamība pēc Kristus šķīstījošajām asinīm. Tiem jāpiedzīvo sirds pārmaiņa, sava griba jāpakļauj Dieva gribai. Tāpēc ir gaidāma cīņa ar iekšējiem un ārējiem apstākļiem, iespējamas sāpes, no kaut kā atsakoties un pieķeroties kaut kam citam. Ja veidojam savienību ar Kristu, grēks ir jāuzvar visās tā izpausmēs - lepnībā, savtībā, iedomībā un pasaules mīlestībā. Iemesls, kāpēc daudziem kristīgā dzīve šķiet tik nožēlojami smaga, kāpēc tie ir tik nenoteikti un nepastāvīgi, bieži vien ir cenšanās savienoties ar Kristu pirms šķiršanās no šiem iemīļotajiem elkiem.

Arī reiz izveidotu savienību ar Kristu saglabāt būs iespējams vienīgi ar nopietnām lūgšanām un nenogurstošu piepūli. Mums būs jāpretojas, būs jāatsakās un būs sevi jāpārvar. Ar Kristus žēlastību, ar drosmi, ticību un modrību ir iespējams gūt uzvaru.

[120] Pestītājs ir noliecies pār savām asinīm atpirktajiem un neizsakāmā līdzcietībā maigi saka: "Vai tu gribi kļūt vesels?" Viņš aicina, lai mēs pieceļamies pilnīgi veseli un miera pilni. Tad negaidiet, līdz jūtat, ka esat dziedināti; ticiet Viņa vārdiem! Nododiet savu gribu Kristum! Izvēlieties kalpot Viņam, un, rīkojoties pēc Viņa vārdiem, jūs saņemsiet spēku! Lai arī kādi būtu jūsu ļaunie ieradumi, jūs pārvaldošās kaislības, kas, ilgi piekoptas, saistīja miesu un

dvēseli, Kristus var un ļoti ilgojas jūs no visa tā atbrīvot. Viņš pārkāpumos mirušajai dvēselei grib sniegt jaunu dzīvību. Viņš grib atbrīvot vājībās, neveiksmēs un grēka ķēdēs saistītos gūstekņus.

Pieaugšana žēlastībā

"Bet audziet mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā." Pieaugt Jēzū, pieaugt garīgajā žēlastībā un atziņā - tas ir iespējams ikvienam jaunietim. Cītīgi meklējot Rakstos un sekojot tur atklātajam patiesības un taisnības ceļam, mēs Jēzu varam iepazīt arvien labāk, un tie, kas pastāvīgi pieaugs žēlastībā, varēs ticībā nelokāmi iet uz priekšu.

Nepieciešamība kļūt noteiktākiem

Katra jaunieša sirdī, kurš vēlas kļūt par mūsu Kunga mācekli, jādeg karstām ilgām sasniegt visaugstāko kristietības standartu - būt par Kristus līdzstrādnieku. Ja tam ir nodoms piederēt to ļaužu pulkam, kas kādreiz bez vainas stāvēs Dieva troņa priekšā, tad viņam ik dienas jāpieaug. Vienīgais veids, kā palikt nelokāmam un noteiktam, ir mērķtiecīga attīstība garīgajā dzīvē. Uzvarot cīņā ar šaubām un kavēkļiem, ticība kļūs arvien stiprāka. Patiesa svētošanās nozīmē pastāvīgu progresu. Ja jūs augsiet Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā, tad izlietosiet katru izdevību un priekšrocību, lai iegūtu vēl vairāk zināšanu par Kristus dzīvi un raksturu.

Ticība Jēzum pieaugs, labāk ar Viņu iepazīstoties, pārdomājot Viņa neaptraipīto dzīvi un neierobežoto mīlestību. Jūs Dievu nevarat vairāk apkaunot, kā uzdodoties par Viņa mācekli, [122] kamēr vēl turaties pa gabalu no sava Kunga, un neļaujat Svētajam Garam sevi vadīt un uzturēt.

Pieaugot žēlastībā, jūs labprāt apmeklēsiet reliģiskas sanāksmes un draudzes priekšā priecīgi liecināsiet par Jēzus mīlestību. Savā žēlastībā Dievs var sniegt apdomību jauniešiem un vairot zināšanas un pieredzi pat bērniem. Tāda attīstība var turpināties dienu no dienas. Savas ticības lielumu jums nekad nevajadzētu noteikt pēc izjūtām.

Sirds pārbaude

Uzmanīgi pārbaudiet paši savu sirdi un attiecības ar Dievu! Jautājiet sev: "Vai es šodien savu dārgo laiku esmu izlietojis, cenšoties izpatikt sev, tiecoties pēc izpriecām, vai varbūt esmu sagādājis laimīgus brīžus arī citiem? Vai kādam no paziņām esmu palīdzējis kļūt dievbijīgākam, iepazīstinot to ar mūžīgo lietu vērtību? Vai es ticību ienesu mājas dzīvē, atklājot Kristus žēlastību savos vārdos un visu pienākumu izpildē? Vai attiecībās ar vecākiem esmu izturējies ar godbijības pilnu paklausību, tā ievērojot piekto bausli? Vai es priecīgi veicu savus nelielos ikdienas uzdevumus, tos uzticīgi izpildot un darot visu iespējamo, lai atvieglotu citu nastas? Vai esmu atturējis savas lūpas no ļauna un

pasargājis mēli no sliktas valodas? Vai esmu pagodinājis Kristu, manu Glābēju, kurš atdeva savu dārgo dzīvību, lai es varētu pastāvēt mūžīgi?"

Esiet nomodā un lūdziet!

Dārgie jaunieši, jūs nedrīkstat aizmirst no rītiem nopietni pielūgt Jēzu, lai Viņš [123] jums dotu spēku un žēlastību pastāvēt ienaidnieka kārdināšanu priekšā, lai arī kādā veidā tās nenāktu; un, kad jūs tā dedzīgi, ticībā un ar nožēlas pilnu sirdi lūgsiet, Kungs jūs uzklausīs. Tomēr jums ne tikai jālūdz, bet arī jābūt modriem. Jēzus ir sacījis: "Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, top atvērts. Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Dievs Debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?"

Bērni un jaunieši ar savām nastām un nepatikšanām var nākt pie Jēzus, apzinoties, ka Viņš šos lūgumus ievēros un piešķirs visu nepieciešamo. Esiet nopietni un apņēmīgi! Atsaucieties uz Dieva apsolījumu un nešaubīgi tam uzticieties! Domājot par Kunga atbildi, negaidiet uz kādām īpašām emocijām! Neizvirziet Kungam nekādus nosacījumus, kā Viņam vajadzētu rīkoties, lai jūs varētu ticēt, ka saņemsiet to, par ko lūdzāt; bet uzticieties Viņa vārdam, visu pārējo atstājot Kunga rokās un pilnībā paļaujoties, ka lūgšana ir uzklausīta un atbilde nāks tādā laikā un tādā veidā, kā Debesu Tēvs to atzīs par labāko. Dzīvojiet saskaņā ar to, ko lūdzat! Staigājiet pazemīgi un pastāvīgi ejiet uz priekšu!

"Jo tas Kungs, mūsu Dievs, ir saule un vairogs, Viņš dod žēlastību un godu. Tas Kungs neaizliedz nekādu labumu [124] tiem, kas nenoziedzībā staigā." Ps. 84:12.

"Bīstieties to Kungu, jūs Viņa svētie, jo, kas Viņu bīstas, tie nepazīst trūkuma. Jauniem lauvām jācieš trūkums un bads, bet, kas to Kungu meklē, tiem netrūkst nekāda labuma." Ps. 34:10,11.

"Pasargi savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltīgus vārdus! Novērsies no ļauna un dari labu! Meklē mieru un dzenies pēc tā!

Tā Kunga acis vēro taisnos, un Viņa ausis uzklausa to palīdzības saucienus. Tā Kunga vaigs ir vērsts dusmās pret visiem, kas dara ļaunu. Viņš izdeldēs viņu piemiņu no zemes virsas. Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un izglābj no visām viņu bēdām. Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauzta sirds, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts." Ps. 34:14 - 19.

Šeit ir visai plaši un bagāti apsolījumi ar nosacījumu, ja jūs pārtrauksi! darīt ļaunu un mācīsities darīt labu. Tāpēc spraudiet sev dzīvē augstu mērķi — kā Jāzeps, Daniēls un Mozus; apsveriet sava rakstura attīstības izmaksas, un tad celiet šim laikam un mūžībai!

Mēs esam vāji, un mums trūkst gudrības, bet Kungs ir apsolījis: "Ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots." Jēk. 1:5. Tomēr, tiecoties pēc pilnības kalpošanā Dievam, nekad neatsakieties no Viņa atbalsta, tad, pateicoties Jēra asinīm, jūs kļūsiet par uzvarētājiem.

Neierobežotas iespējas darīt labu

Veicot tādu darbu savā labā, jums būs ietekme uz daudziem citiem, ar kuriem jūs satiekaties. [125] Ak, cik labs ir īstā laikā izteikts vārds! Cik daudz spēka ikvienam, kam draud briesmas paklupt samaitājošos ieradumos, var sniegt pamudinājums uz cerību, drosmi un nelokāmu apņēmību rīkoties pareizi! Jūsu stingrie nodomi dzīvot pēc pareiziem principiem atstās līdzsvarojošu iespaidu uz ikvienu dvēseli tās nostāja par taisnību.

Šajā jomā jūs varat paveikt neizmērojami daudz laba. Ja jūs Dieva Vārdu būsiet darījuši par savas dzīves vadoni, kas ar noteiktiem priekš rakstiem valda pār jūsu rīcību, izvēršot visas pūles un centienus pienākumu pildīšanā citiem par svētību un ne par lāstu, tad panākumi nekur neizpaliks. Jums būs savienība ar Dievu; jūs kļūsiet par gaismas kanāliem citu cilvēku dzīvē. Tādā veidā jums jau tagad ir dota priekštiesība sadarboties ar Jēzu; un nevar būt augstāka pagodinājuma, kā beidzot dzirdēt no Pestītāja lūpām svētību pilnos vārdus: "Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps, ieej sava Kunga priekā!"

Pašaizliedzība

Pestītājs nevar atzīt dalītu kalpošanu. Dieva līdzstrādniekam ik dienas jāmācās, ko nozīmē pašaizliedzība. Viņam jāpēta Dieva Vārds, iepazīstoties ar tur dotajiem padomiem un paklausot visiem priekšrakstiem, Vienīgi tā viņam būs iespējams sasniegt kristieša pilnību. Dienu no dienas Kungs darbosies viņa labā, veidojot raksturu, lai tas varētu pastāvēt pārbaudes laikā. Un dienu no dienas darbosies arī ticīgais, cilvēku un eņģeļu priekšā īstenojot dzīvē vareno eksperimentu, kas liecinās par to, ko kritušo zemes būtņu labā var darīt Evaņģēlijs. [126]

Piemērošanās pasaulei

Tie, kas dodas uz priekšu pa šauro ceļu, runā par līksmību un laimi, kas viņus sagaida ceļojuma beigās. Lai gan viņu sejas izteiksme bieži vien ir bēdīga, tomēr arī svēta prieka apgarota. Viņi neģērbjas tā, kā ļaudis uz platā ceļa, un arī nerunā un neizturas tiem līdzīgi. Viņiem ir savs noteikts Piemērs. Šo ceļu tiem ir sagatavojis Vīrs, kurš pazina sāpes un ciešanas, kurš pats pa to gāja. Viņa sekotāji vadās pēc iemītajām pēdām, tā atrodot mieru un uzmundrinājumu. Ja viņu Kungs droši sasniedza mērķi, tad, sekojot Viņam, to sasniegs arī mācekļi.

Platais ceļš

Uz platā ceļa visi ir aizņemti paši ar sevi, ar savām drēbēm un ceļā paredzamajām izpriecām. Tie labprāt nododas jautrībai un uzdzīvei, nedomājot par gājuma beigām, par drošo bojāeju noslēgumā. Katra diena tos ved arvien tuvāk postam, tomēr tie traucas uz priekšu vēl steidzīgāk. Ak, kas tas par atbaidošu skatu!

Uz platā ceļa es redzēju daudzus, uz kuru drēbēm bija rakstīts: "Miris pasaulei. Visu lietu gals ir tuvu. Esiet arī jūs gatavi!" Tie izskatījās kā visi iedomīgie cilvēki viņu apkārtnē, izņemot skumju nokrāsu, ko dažreiz pamanīju viņu sejās. To sarunas bija tikpat bezbēdīgas un neapdomīgas kā pārējiem, tomēr šad un tad viņi ar lielu [127]

gandarījumu norādīja uz uzrakstu pie savām drēbēm, aicinot arī citus nesāt tādu pazīšanas zīmi. Viņi atradās uz platā ceļa, kaut arī apgalvoja, ka piederot tiem, kas iet pa šauro ceļu. Apkārtesošie ļaudis tiem sacīja: "Starp mums nav nekādas atšķirības. Mēs visi esam vienādi: vienādi ģērbjamies, runājam un arī izturamies līdzīgi." (..)

Man rādīja dažu, tā saucamo, Sabata ievērotāju lielo līdzību ar pasauli. Ak, kas tas bija par negodu viņu ticības apliecībai un Dieva lietai! Tie savai reliģijai pievienoja melus. Viņi domāja, ka nelīdzinās pasaulei, bet savā apģērbā, sarunās un visā izturēšanās veidā tai tik ļoti līdzinājās, ka nebija nekādas atšķirības. Es redzēju, kā tie greznoja savu nabaga mirstīgo miesu, kuru ikvienā acumirklī varēja skart Radītāja pirksts, noliekot to ciešanu gultā. Un tikai tad, kad tie juta tuvojamies pēdējo stundu, kad nāves bailes jau sāka nomākt garu, radās kāds nopietns jautājums: "Vai esmu sagatavojies mirt? Vai droši varu rādīties Dieva tiesas priekšā un izturēt lielo pārbaudi?"

Ja viņiem tad jautātu, ko tie domā par savas miesas greznošanu un vai saprot, ko nozīmē būt sagatavotam iziet Dieva tiesas priekšā, viņi sacītu: ak, kaut būtu iespējams atgriezties pagātnē un sākt dzīvi no gala, tad gan viņi labotos, izvairītos no pasaules neprāta, tās tukšuma, lepnības, un greznotos ar godbijību, atstājot apkārtējiem ļaudīm pareizu piemēru. Tie dzīvotu Dievam par godu.

Kāpēc gan ir tik grūti dzīvot vienkāršu, pašaizliedzīgu dzīvi? Vienīgi tādēļ, ka vārda kristieši nav miruši pasaulei. Ja viņi nomirtu grēkam, tas būtu pavisam viegli. [128] Daudzi vēl ilgojas pēc Ēģiptes ķiplokiem un sīpoliem. Tie vēlas, cik vien iespējams, līdzināties pasaulei apģērbā un dzīves veidā un tomēr nonākt Debesīs. Tāpēc tie arī izvēlas tā dzīvot. Viņi neiet pa šauro ceļu un šaurajiem vārtiem. (..)

Tādiem nav attaisnojuma. Daudzi ģērbjas līdzīgi pasaulei, lai tiem būtu lielāks iespaids, bet ar to pieļauj smagu un liktenīgu kļūdu. Ja viņi vēlas atstāt patiesu un glābjošu iespaidu, tad lai dzīvo saskaņā ar savu ticības apliecību, parādot to taisnos darbos un veidojot noteiktu atšķirību starp kristietību un pasauli. Man tika atklāts, ka mūsu vārdiem, drēbēm un darbiem jāliecina par Dievu. Tad no visa atstarotu svēts iespaids, un kļūtu redzams, ka šie ļaudis bijuši kopā ar Jēzu. Neticīgie saprastu, ka mūsu apliecinātajai patiesībai ir svētojošs iespaids un ka ticība Kristus nākšanai noteikti ietekmē Viņu atzīstošo ļaužu raksturu. Ja kāds vēlas, lai viņa iespaids liecinātu par labu patiesībai, tad lai dzīvo pēc šīs patiesības, tā atdarinot pazemīgo Paraugu

Sagatavošanās Kristus atnākšanai

Es redzēju, ka Dievs ienīst augstprātību un ka visi lepnie un ļauna darītāji būs kā rugāji, kas sadegs pēdējās dienas ugunīs. Es redzēju, ka trešajai eņģeļa vēstij vēl jādarbojas līdzīgi raugam

pie daudzu sirdīm, kas tai apliecina savu ticību, šķīstot tos no lepnības, patmīlības, alkatības un mīlestības pret pasauli.

Jēzus jau nāk; vai tiešām Viņam būs jāsatiekas ar ļaudīm, kas piemērojušies pasaulei? Un vai Viņš tos atzīs par savu tautu, kuru pats sev sagatavojis? [129] Ak, nē! Viņš pieņems tikai tos, kas būs tīri un svēti. Viņš par savu īpašumu atzīs tos, kas ciešanās būs šķīstīti un darīti balti, kas sevi būs pasargājuši no pasaules atšķirtus un neaptraipītus.

Kad es redzēju atbaidošo īstenību, ka Dieva tauta ir piemērojusies pasaulei, ka starp daudziem tā saucamajiem pazemīgā un raksturā tik patīkamā Jēzus sekotājiem un neticīgajiem vairs nav nekādas atšķirības, izņemot vārdu, manu dvēseli pārņēma dziļas ciešanas. Es sapratu, ka Jēzus tiek ievainots un publiski izsmiets. Eņģelis, kas ar skumjām noraudzījās uz Dievu pārstāvošajiem ļaudīm, kā tie iemīlējuši pasauli, savienojušies ar tās garu un seko tās ieradumiem, sacīja: "Atbrīvojieties! Nošķirieties! Lai jums nebūtu daļas ar liekuļiem un neticīgajiem ārpus pilsētas. Ja jūs, Kunga prātu zinādami, to nebūsiet darījuši, tad jūsu ticības apliecība tikai palielinās mokas un soda lielumu. Tie, kas sevi atzīst par trešā eņģeļa vēsts piekritējiem, bieži Dieva darbu apkauno ar vieglprātību, jokiem un niekošanos. Man rādīja, ka šis ļaunums ir iespiedies visos līmeņos. Mums jāpazemojas Kunga priekšā. Dieva Israēlam ir jāsaplēš sirds un nevis drēbes. Bērnišķa vienkāršība ir pavisam reti novērojama; cilvēku piekrišana tiek vērtēta vairāk kā Dieva nepatika.

Eņģelis sacīja: "Savediet kārtībā savu sirdi, pirms neesat nonākuši tiesā, kamēr trauslais dzīvības pavediens vēl nav pārgriezts un jūs, neaizsargāti un tiesai nesagatavoti, gulstieties kapā! Kāpēc gan jums šodien dzīvojot [130] pēc iespējas ātrāk nenoslēgt mieru ar Dievu un nešķirties no pasaules, kamēr vēl sirds nav tā nocietinājusies, ka jūs paļausities uz nepareizu pieņēmumu, uz šķietamu gatavību, lai savu kļūdu ieraudzītu par vēlu, kad vairs cerībai nebūs nekādas drošības un pamata?"

Ko tas cilvēkam palīdz?

Kristus ikvienu aicina pārdomāt. Rēķiniet godīgi! Vienā svaru kausā lieciet Jēzu, kurš nozīmē mūžīgu bagātību, dzīvību, patiesību, Debesis un prieku par atpestītajām dvēselēm; otrā ielieciet visu pievilcīgo, ko piedāvā pasaule. Vienā pusē lieciet savas dvēseles pazušanu, kā arī tās dvēseles, kuras ar jūsu darba starpniecību varētu tikt glābtas, otrā - gan savu, gan viņu dzīvi, atbilstošu Dieva standartiem. Salīdziniet laiku un mūžību. Un, kamēr jūs par to domāsiet, Kristus jums teiks: "Ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli?"

Dievs grib, lai zemes lietu vietā mēs izvēlamies Debesis. Viņš mums paver iespējas noguldīt līdzekļus tur, augšā esošajā bankā un iedrošina tiekties pēc visaugstākajiem mērķiem, apsolot pasargāt visus mūsu dārgumus. Jēzus saka: "Es darīšu mirstīgo vērtīgāku par tīru zeltu, jā, cilvēku dārgāku par Ofīra zelta stieni." Kad no Zemes tiks noslaucītas tās bagātības, kuras saēd kodes un sabojā rūsa, Kristus sekotāji varēs priecāties par Debesu mantu, par neiznīcīgām vērtībām. [131]

Patiesa kristīga pieredze

Ja jauniešos ar atgriešanos nenotiek pilnīga pārmaiņa tad, kā es redzēju, tie var zaudēt Debesis. Spriežot pēc tā, kas man tika rādīts, pat puse no jaunatnes, kas tic Dievam un apliecina patiesību, nav īsti atgriezušies. Ja tie būtu patiesi atgriezušies, tad nestu augļus Dievam par godu. Daudzi balstās uz iedomātu cerību, bez nopietna pamata. Avots nav iztīrīts, tāpēc arī straumes, kas no tā iztek, nav tīras. Šķīstiet avotu, tad arī no tā plūstošā straume būs tīra.

Ja sirds ir tīra, tad arī vārdi, apģērbs un darbi būs nevainojami. Trūkst patiesas dievbijības. Es nevēlos savu Kungu apkaunot tik ļoti, lai kādu bezrūpīgu personu, kas nelūdz un dzīvē tikai niekojas, nosauktu par kristieti. Nē, kristietis ir guvis uzvaru pār savām tieksmēm un kaislībām.

Grēka slimajai dvēselei ir noteiktas zāles, un šīs zāles ir Jēzus, mūsu dārgais Glābējs! Viņa žēlastības pietiek pat visvājākajam; un, lai neietu bojā, tā nepieciešama arī visstiprākajiem.

Glābjošā žēlastība

Es redzēju, kā šo žēlastību var iegūt. Ejiet un aiz slēgtām durvīm vienatnē pielūdziet Dievu, sakot: "Radi manī, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!" Lūdziet nopietni un sirsnīgi! Dedzīgas lūgšanas ir ļoti nepieciešamas. Cīnieties lūgšanā tāpat kā Jēkabs, līdz pēdējiem spēkiem. Ja Jēzus Ģetzemanes dārzā lēja asins sviedrus, arī jums nepieciešama piepūle. Un neatstājiet šo lūgšanas telpu, līdz neesat saņēmuši spēku no Kunga; bet pēc tam [132] esiet modri, jo, kamēr jūs paliksiet nomodā un lūgsiet, ļaunās tieksmes būs iespējams pakļaut tā, lai jūsu dzīvē atklātos Dieva žēlastība.

Kungs aizliedz man pārtraukt jūs brīdināt. Jaunie draugi, meklējiet Dievu no visas sirds! Dariet to dedzīgi un, kad jūs patiesi sajutīsiet, ka bez Viņa palīdzības esat pazuduši, kad tieksities pēc Viņa, kā briedis tiecas pēc ūdens upēm, Kungs jūs ātri atspirdzinās. Tad jūsu miers pārsniegs saprašanu. Bet, gaidot atbrīvošanu, jums jālūdz. Atvēliet tam laiku un lūdzot nekad neesiet steidzīgi un nevērīgi! Izlūdzieties no Kunga pilnīgu pārmaiņu, lai jūsu dzīvē parādītos Gara augļi un jūs būtu gaisma pasaulē. Nepalieciet Dieva darbam par kavēkli un lāstu, jo jūs varat būt par svētību! Ja sātans saka, ka jūs nekad nevarēsit priecāties par pilnīgu brīvību Kristū, neticiet viņam!

Pirmie soļi

Katram kristietim ir priekštiesība priecāties par spēcīgu Svētā Gara darbību. Tad dvēseli piepildīs svētīgs Debesu miers un jums patiks domāt par Dievu un mūžīgām vērtībām, jūs līksmosities par godības pilnajiem Viņa Vārda apsolījumiem. Bet vispirms atzīstiet, ka jūs kristietībā esat tikai iesācēji, ka uz mūžīgās dzīvības ceļa vēl esat spēruši tikai pirmos soļus. Nepievilieties! Es baidos, tiešām, es zinu, ka daudzi no jums neizprot, ko nozīmē patiesa reliģija. Jūs esat izjutuši zināmu satraukumu, dažādas emocijas, bet nekad neesat ieraudzījuši grēku visā tā riebīgumā. Jūs vēl nekad neesat sapratuši savu pazudušo stāvokli un ar neizsakāmām skumjām neesat novērsušies no ļaunajiem ceļiem. Jūs [133] vēl neesat miruši pasaulei. Jūs vēl tagad mīlat tās izpriecas, un jums patīk sarunāties par pasaulīgām lietām, bet, kad tiek aizskarta Dieva patiesība, jums it kā nav ko sacīt. Kāpēc jūs tad paliekat tik klusi? Kāpēc jūs esat tik runīgi par pasaulīgiem tematiem un tik klusi, apspriežot vērtības, kam vajadzētu jūs visvairāk interesēt, — vērtības, kurām vajadzētu aizņemt visu jūsu dvēseli? - Tikai tāpēc, ka jūsos vēl nemājo Dieva patiesība.

Atbrīvojiet ceļu Dieva svētībai!

Sātans ne no kā nebaidās tik ļoti kā no apstākļiem, ka Dieva ļaudis, likvidējot jebkuru šķērsli, nolīdzinātu ceļu, lai Kungs varētu izliet savu Garu pār sirgstošo un grēkus nožēlojošo draudzi. Ja notiktu pēc sātana prāta, tad gala laikā nenorisinātos nekāda, liela

vai maza, atmoda. Bet mēs neesam neziņā par viņa viltību, un šai ļaunajai varai ir iespējams pretoties. Ja Dieva Garam tiks sagatavots ceļš, svētības neizpaliks. Sātans Dieva svētības no Viņa ļaudīm var aizkavēt tikpat maz, kā aizdarīt debesu logus, lai lietus vairs nenāktu pār zemi. Bezdievīgie cilvēki un ļaunie gari nevar apturēt Dieva darbu vai arī nepieļaut Kunga klātbūtni Viņa ļaužu sanāksmēs, ja vien tie, ticībā pieķeroties Viņa apsolījumiem, ar salauztām un sagrauztām sirdīm, savus grēkus nožēlojot un atstājot, to no sirds vēlas. [134]