Vēstis jaunatnei

Mīlestība uz pasaulīgām izpriecām

Tas ir satraucošs fakts, ka jauniešu prātu visumā stipri pārvalda mīlestība uz pasauli. Daudzi izturas tā, it kā žēlastībā pagarinātās dārgā pārbaudes laika stundas būtu viena vienīga svētku diena un tie atrastos pasaulē, lai izklaidētos un gūtu apmierinājumu pastāvīgā līksmībā. Tie prieku meklē pasaulē un pie pasaules lietām un tāpēc paliek sveši Dievam un Viņa žēlastībai. Daudzi ir neapdomīgi sarunās. Tie aizmirst, ka reiz pēc saviem vārdiem tiks notiesāti vai attaisnoti. Vieglprātīga, tukša un veltīga tērzēšana un smiešanās, kas ir raksturīga daudziem jauniešiem, apkauno mūsu Kungu. (..)

Sātans ļoti pūlas, lai jaunatnei iepatiktos pasaulīgi izklaidēšanas veidi un tā savu piedalīšanos tajos censtos attaisnot, apgalvojot, ka šie laika kavēkļi ir pavisam nevainīgi un pat veselību veicinoši. Viņš pestīšanas ceļu attēlo tik grūtu, ka pasaulīgo izpriecu ceļš šķiet vai ar rozēm kaisīts.

Ļaunais ienaidnieks pasauli ar tās izpriecām rāda pavisam nepareizās un glaimojošās krāsās. Bet šīs Zemes prieki drīz izbeigsies, un tad būs jāpļauj tas, kas tika iesēts. Vai mūsu personīgā pievilcība, spējas un apdāvinātība ir par vērtīgām, lai tās veltītu Dievam, mūsu esamības sākumam, kurš nemitīgi ir par mums nomodā? Vai mūsu kvalifikācija ir pārāk augsta, lai to atļautos izlietot par labu mūsu Kungam? [368]

Gudrības ceļš

Jaunatne bieži pieprasa sev kaut ko tādu, kas atspirdzinātu un uzjautrinātu prātu. Tomēr visvairāk tai nepieciešama kristieša cerība.

Reliģija ticīgiem izrādīsies par labāko iepriecinātāju un patiesas laimes avotu. Jauniešiem vajadzētu pētīt Dieva Vārdu un nodoties pārdomām un lūgšanām, tad tie saprastu, ka nav labāka veida kā pavadīt brīvo laiku. Gudrības "ceļi ir patīkami ceļi, un visas tās tekas pauž mieru".

Rakstot Titam, Pāvils jauniešus pamudina būt apdomīgiem: "Jaunākos vīrus tāpat paskubini būt prātīgiem. Pats visur esi paraugs labos darbos, mācībā bez viltus un cienījams, veselīgos vārdos nevainojams, lai tas, kas stājas pretī, paliek kaunā, nevarēdams nekā ļauna par mums sacīt."

Es lūdzu jūs, jaunieši, savas dvēseles glābšanas dēļ labi ievērot šo apustuļa pamācību! Visi šie laipnie norādījumi, brīdinājumi un rājieni būs vai nu dzīvības smarža uz dzīvību vai nāves smarža uz nāvi.

Jauniešiem ir dabīga nosliece justies tā, it kā viņiem nevajadzētu uzņemties daudz atbildības, rūpju un darba slodzes. Tomēr ikvienam no tiem ir pienākums aizsniegt Bībeles standartu. Tā ir nenovērtējama priekšrocība - saņemt gaismu no sludinātā Vārda, brīdinājumiem un rājieniem, un šī gaisma noteikti pilnveidos raksturu tiem, kas to pieņem, bet bezrūpīgos notiesās. Pret šo gaismu gan jauniešiem, gan vecākajai paaudzei vajadzētu izturēties visai nopietni. Kurš no jums vēlas nostāties Dieva pusē, pirmajā vietā liekot kalpošanu Viņam? Kurš ir gatavs uzņemties darba nastas? [369]

"Piemini Radītāju savā jaunībā!" Jēzus ilgojas, lai Zemes bērni kalpošanā Viņam veltītu savu jaunības svaigumu un kļūtu par nemirstības mantiniekiem. Par spīti apkārtnē valdošajiem samaitājošajiem ieradumiem, kas tik daudzus aizved priekšlaicīgā bojā ejā, ticīgiem jauniešiem ir iespēja izveidoties par cēliem vīriešiem un sievietēm. Viņi var būt brīvi Kristū — gaismas un ne tumsas bērni.

Dievs katru jaunieti aicina atteikties no ikviena slikta ieraduma, būt čaklam darbā, dedzīgam garā un kalpot Kungam. Jaunieši nedrīkst nodoties laiskumam, nepieliekot nekādas pūles, lai uzvarētu ļaunās tieksmes un izveidotu cēlu raksturu. Viņu lūgšanu patiesīgumu pierādīs enerģiski centieni paklausīt Dieva likumiem. Ar katru nākamo soli

tie arvien no jauna var atteikties no ļaunajiem valgiem un ieradumiem, ticot, ka Kungs sava Gara spēkā tos stiprinās uzvarai.

Uzticība mazās lietās

Pastāvīgas un neatlaidīgas personīgas pūles noteikti vainagosies ar panākumiem. Tiem, kas

mūsu pasaulē vēlas paveikt daudz laba, tas jādara Dieva norādītajā veidā, vispirms parādot uzticību mazās lietās. Ja kāds vēlas gūt milzīgus panākumus, izdarīt kaut ko lielu un pārstei-dzošu, kļūdīsies, ja gaidīs un nedarīs neko.

Pastāvīgs progress labos darbos un bieži atkārtota kāda viena uzticēta pienākuma veikšana Dieva skatījumā ir daudz vērtīgāka, nekā iedomāts atsevišķs liels darbs. Tas jauniešiem sagādās labu liecību un piedos briedumu viņu pūlēm. (..) [370]

Jaunieši var darīt daudz laba dvēseļu glābšanā. Dievs no tiem prasīs atbildību par to, kā tie izlietojuši viņiem uzticētās spējas. Lai tie, kas sevi uzskata par Dieva dēliem un meitām, izvēlas sev augstu mērķi! Lai tie izlieto ikvienu Dieva piešķirto dāvanu!

Neapmierinātības izjūtas

Nepārtrauktas alkas pēc uzjautrinošām izklaidēm rada dziļu neapmierinātības izjūtu dvēselē, jo tie, kas dzer no šīs pasaules izpriecu akām, atrod, ka slāpst arvien vairāk. Viņi ir piekrāpti; tie kļūdījušies, izvēloties līksmību, kas nodrošinātu laimi, jo, kad satraukums ir beidzies, daudzi ieslīgst grūtsirdībā un bezcerībā. Ak, kas par neprātu, kas par muļķību — apmainīt Dzīvā Ūdens Avotu pret pasaules izpriecu caurajām akām!

Izdevība liecināt

Ja jūs patiesi piederat Kristum, tad būs ari izdevības par Viņu liecināt. Jūs noteikti tiksiet aicināti apmeklēt izpriecu vietas, un tā jau būs iespēja runāt par savu Kungu. Paliekot uzticīgi Kristum, jūs tādos brīžos necentīsities meklēt dažādus attaisnojošus iemeslus, lai neierastos, bet skaidri un noteikti paziņosiet, ka esat Dieva bērni, un jūsu principi, kaut vai tikai vienu reizi, jums neļauj apmeklēt tādas vietas, kur jūs nevarat būt kopā ar Jēzu. [371]

Padomi

Dievs vēlas, lai cilvēki vienlīdz labi attīstītu gan fiziskos, gan garīgos spēkus, taču fiziskie vingrinājumi būtu jāveic saskaņā ar norādījumiem, kādus Kristus deva saviem mācekļiem. Šīm atziņām vajadzētu atklāties ticīgo dzīvē, lai par pasniedzēju un skolnieku audzināšanu un sevis izglītošanu Debesu aģentūrām nevajadzētu ziņot, ka tie ir ļaudis, kas mīl izpriecas. Šodien par lielu skaitu ticīgo var sacīt, ka tie "baudas mīl vairāk nekā Dievu".

Tieši tā sātans un viņa eņģeļi izliek dvēselēm savus valgus. Tie ierosina pasniedzējus un audzēkņus piedalīties sarīkojumos un izklaidējošos pasākumos, kas tos pilnībā pārņem

savā varā un atraisa zemākās tieksmes, radot nedabīgu iekāri un kaislības, kas pretojas Svētā Gara darbībai cilvēka sirdī.

Katram audzinātājam skolā arī pašam ir nepieciešami fiziski vingrinājumi un kāda pārmaiņa ikdienā. Un Kungs ir norādījis, kā šajā ziņā vislabākais ir lietderīgs fizisks darbs. Bet daudzi ir novērsušies no Dieva ieteiktā plāna un sekojuši cilvēcīgiem priekšlikumiem — par ļaunu paši savai garīgajai dzīvei. Vairāk par visu citu Svētā Gara darbībai pretī strādā laicīgas izpriecas, kas apbēdina Kungu.

"Esiet skaidrā prātā, esiet modri! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt, kā lauva rūkdams, un meklē, [372] ko tas varētu aprīt." Viņš staigā pa rotaļu laukumu, vērodams, kā jūs pavadāt laiku, un ievilkdams savos tīklos katru neuzmanīgu dvēseli, sēdams ļauno sēklu cilvēku sirdīs un cenzdamies pārvaldīt prātu. Viņš ir klāt nodarbībās klases telpās, un audzēkņi, kas aizraujas ar dažādām spēlēm, nespēj veltīt vajadzīgo uzmanību mācībām, padomiem un brīdinājumiem, kas viņu dzīvei būtu svarīgāki par visu citu.

Fiziskās nodarbības ir paredzējis gudrības Dievs. Katru dienu dažas stundas vajadzētu veltīt darba audzināšanai dažādās nozarēs, jo tas audzēkņiem palīdzētu apgūt iemaņas praktiskās dzīves pienākumos, kas jaunatnei ir tik nepieciešami.

Lai jebkurā dzīves jomā varētu sasniegt visaugstākos mērķus, visās skolās un citās iestādēs ikvienam, līdzīgi Daniēlam, vajadzētu atrasties ciešā savienībā ar visas gudrības Avotu. Daniēls

bija dievbijīgs un mīlēja savu Kungu, un, apzinoties atbildību Viņa priekšā, visas spējas, cik tālu vien iespējams, attīstīja atbilstoši lielā Skolotāja mīlošajai aizgādībai. Četri ebreju jaunekļi nepieļāva, ka savtīgas intereses vai patika uz izpriecām nolaupītu dzīves zelta acumirkļus. Viņi darbojās no sirds un saprātīgi. Un šis standarts nav par augstu, lai to nevarētu aizsniegt katrs kristīgs jaunietis. [373]

Jaunatnei bīstamas izpriecas

Ilgas pēc satraucošiem un patīkamiem sarīkojumiem ir kārdinājums un slazda valgs visiem Dieva ļaudīm, bet jo sevišķi jaunatnei. Lai novērstu domas no sagatavošanās gaidāmajai tiesas dienai, sātans ticīgo prātam pastāvīgi piedāvā jaunu ēsmu. Ar dažādiem pasaulīgiem līdzekļiem viņš cenšas uzturēt nepārtrauktu uzbudinājumu, lai nepiesardzīgos pamudinātu pievienoties dažādām izpriecām. Notiek izrādes, lekcijas un nebeidzami dažāda veida sarīkojumi, kuru vienīgais nolūks ir modināt mīlestību uz pasauli, kas noteikti vājina ticību.

Sātans ir nenogurstošs, izveicīgs un nikns ienaidnieks. Kur vien tiek izteikts kāds neuzmanīgs vārds, vai nu tas būtu glaimojot vai ar nolūku radīt paviršu attieksmi pret grēku — viņš cenšas to izlietot savā labā, rūpējoties par ļauno sēklu, lai tā iesakņotos un dotu bagātu ražu. Viņš ir krāpnieks šī vārda vistiešākajā nozīmē — krāpnieks un izveicīgs burvis. Viņam ir daudz smalki noaustu tīklu, kas izskatās visai nevainīgi, bet ir prasmīgi izgatavoti, lai tajos sapītos jaunieši un citi neuzmanīgie. Dabīgais cilvēks tiecas pēc izpriecām un savu iegribu apmierināšanas, un sātans pārdomāti piedāvā dažādus pasaulīgus vilinājumus, lai ļaudīm neatliktu laika sev pajautāt, kā ir ar dvēseles glābšanu.

Nelabvēlīgs laikmets

Mēs tiešām dzīvojam jaunatnei nelabvēlīgā laikā. Viss sabiedrības pieaugošais iespaids veicina jaunatnes dabīgo noslieci sekot [374] savām tieksmēm. Ja bērni ir ārkārtīgi nevaldāmi, tēvi un mātes sevi mierina ar domu, ka pieaugot un kļūstot vecāki tie atstās savus sliktos ieradumus un izaugs par nopietniem vīriešiem un sievietēm. Ak, kas par maldiem! Gadiem ilgi tie atļauj ienaidniekam apstrādāt šo jauniešu sirds zemi un pacieš, ka ļaunās tieksmes iesakņojas un nostiprinās, šķiet, nemaz nenojaušot apslēptās briesmas un tā ceļa šausmīgo galu, kurš, pēc viņu iztēles, ved pretī laimei. Daudzos gadījumos visas vēlākās pūles, tiecoties labot šos jauniešus, vairs nedod nekādus rezultātus.

Starp vārda kristiešiem vispār ir zems dievbijības līmenis, un jaunatnei nav viegli pretoties daudzu draudzes locekļu pasaulīgā dzīvesveida iespaidam. Vārda kristiešu vairākums, lai gan apliecina, ka dzīvo Kristum, reāli visu uzmanību veltī pasaulei. Viņi nespēj novērtēt Debesu lietu augsto godību un tāpēc tās arī patiesi nemīl. Daudzi Kristu apliecina tādēļ, ka kristietība tiek cienīta. Tie nespēj saprast, ka patiesā kristietība nozīmē uzņemties krustu; viņu reliģija tos neattur no piedalīšanās pasaulīgās izpriecās.

Daži apmeklē deju zāles un piedalās visās iespējamās izklaidēs. Citi varbūt tik tālu neiet, tomēr neatsakās no dažādiem izbraucieniem, piknikiem un izrādēm, un apmeklē citas pasaulīgo izpriecu vietas, tā ka pat visvērīgākā acs nevar saskatīt kādu atšķirību starp tiem un neticīgajiem.

Mūsdienu sabiedriskajā iekārtā vecākiem nav viegli [375] savaldīt savus bērnus, lai audzinātu tos Bībeles norādījumu garā. Saņemot pamācības, bērni bieži kļūst neiecietīgi, jo tie vēlas staigāt paši savus ceļus un iet un nākt, kā pašiem patīk. It īpaši vecumā no desmit līdz astoņpadsmit gadiem tie nesaskata, ka būtu kaut kas ļauns apmeklēt pasaulīgos jaunatnes sarīkojumus; vienīgi kristīgie vecāki izprot tur draudošās briesmas. Tie pazīst savu bērnu īpašās noslieces un var spriest, kādus iespaidus viņi tur iegūs. Tāpēc bērnu glābšanas labā tiem vajadzētu viņus atturēt no uzbudinošām izklaidēm.

Kad bērni izšķiras novērsties no pasaules izpriecām un kļūst par Kristus mācekļiem, ak, kas par nastu tiek noņemta no rūpīgo, ticīgo vecāku sirds! Tomēr arī tad vēl viņu aizgādība nedrīkst

mazināties. Jaunieši ar to vēl tikai ir uzsākuši cīņu pret grēku un dabīgās sirds ļaunumu, un tiem jo īpaši nepieciešami vecāku padomi un uzraudzība.

Jaunatnei priekšā stāvošais pārbaudes laiks

Jaunie Sabata turētāji, kas padevušies pasaules iespaidam, tiks arvien no jauna kausēti un tīrīti. Mūsu priekšā ir pēdējo dienu briesmas, un jaunatni sagaida nepieredzēti pārbaudījumi. Tiem būs jāiet caur nomācošām grūtībām, kur tiks vērtēts ticības patiesums. Kaut gan tie apliecina, ka raugās uz Cilvēka Dēlu, tomēr daži no tiem rāda pavisam sliktu piemēru neticīgajiem. Viņi nav [376] vēlējušies atstāt pasauli, bet ir savienojušies ar to, piedaloties piknikos un citos izpriecu sarīkojumos, mierinādami sevi ar domu, ka tie visi ir nevainīgi laika pakavēšanas ieradumi. Patiesībā tieši šīs tieksmes tos šķir no Dieva un dara par pasaules bērniem.

Daži pastāvīgi tiecas pretī pasaulei. Viņu uzskati un jūtas vairāk saskan ar pasaules garu, nekā ar to garu, kas raksturo Jēzus sekotājus. Ir pilnīgi dabīgi, ka tie priekšroku dod sev līdzīgai sabiedrībai, un viņiem diemžēl ir pārāk liels iespaids Dieva tautā. Tie piedalās draudzes darbā, tiem ir sava noteikšana, un tā tie kļūst par mācību grāmatu neticīgajiem, kā arī vājajiem un nedrošajiem locekļiem draudzē. Šajā pārbaudes laikā šie vārda kristieši vai nu pilnībā atgriezīsies un paklausībā tiks svētīti patiesībā vai arī paliks pasaulē un saņems savu algu līdz ar neticīgajiem.

Izpriecas alkstošos ticīgos Dievs neuzskata par saviem sekotājiem. Tikai tie, kuri sevi aizliedz un kuru dzīvi raksturo skaidrība, pazemība un svētums, ir patiesie Jēzus mācekļi. Viņi neatrod prieku vieglprātīgās, tukšās sarunās ar pasauli mīlošajiem ļaudīm.

Šķiršanas no pasaules

Īstajiem Kristus sekotājiem būs kaut kas jāupurē. Viņi izvairīsies no pasaulīgām izpriecu vietām tāpēc, ka tur nav Kristus, ne arī tāds iespaids, kas veicinātu domas par Debesīm un liktu pieaugt žēlastībā. Paklausība [377] Dieva Vārdam tos atšķirs un vedīs ārā no tādiem pasākumiem.

Kristus sacīja: "Pēc viņu augļiem jums tos būs pazīt." (Mat. 7: 20) Visi patiesie Jēzus mācekļi nesīs augļus Viņam par godu. To dzīve liecinās par sirdī paveikto Svētā Gara labo darbu, jo būs redzami taisnības augļi. Viņu dzīve tiešām būs skaidra un tīra. Taisna un godīga rīcība ir nepārprotams patiesas dievbijības pierādījums, tāpēc visi, kam tādas liecības pietrūkst, atklāj, ka viņiem nav dzīvu piedzīvojumu ar Dievu. Tie nav daļa no vīnakoka, jo Jēzus sacīja: "Palieciet Manī un Es - jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī. ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas paliek Manī un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt." (Jāņa 15:4,5)

Kas pielūdz patieso Dievu, tiem jāatsakās no katra elka. Kādam rakstu mācītājam Jēzus reiz sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visas sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis." (Mat. 22:37,38) Pirmie četri dekaloga baušļi aizliedz jebkādu novirzīšanos no mīlestības pret Dievu. Mēs neko nedrīkstam vērtēt augstāk par Viņu. Mums vienkārši nav iespējams pieaugt kristīgos piedzīvojumos, kamēr neesam šķīrušies no visa, kas traucē savienību ar Dievu.

Draudzes Galva, kurš savus ļaudis ir izredzējis no pasaules, pieprasa, lai viņi no tās šķirtos. Kungs ir paredzējis, ka Viņa bauslības gars, velkot visus sekotājus pie mūžīgā Dieva, vienlaicīgi tos atdala no visa pasaulīgā. [378] Mīlestība pret Dievu un Viņa likumu ievērošana ir tālu no mīlestības uz pasaulīgām izpriecām un pasaules draudzības. Starp Kristu un Baālu nav nekā kopīga.

Jaunatnei dotie apsolījumi

Kristum uzticīgā jaunatne atrodas pastāvīgā cīņas stāvoklī; izejot no pasaules un savā dzīvē pielīdzinoties Kristum, tai ik dienas jānes savs krusts. Tomēr tiem, kas Pestītāju meklē mūža

agrīnajos gados, ir doti daudzi dārgi apsolījumi. Dievišķā gudrība tiem apliecina: "Es mīlu tos, kas mani mīl, un tie, kas mani laikus meklē, mani arī atrod." (Sal. pam. 8:17)

"Tāpēc, apjozuši sava prāta gurnus un modri būdami, lieciet savu cerību pilnīgi uz to žēlastību, kas jums tiks pasniegta, kad Jēzus Kristus parādīsies. Kā paklausīgi bērni neveidojiet savu dzīvi pēc kārībām, kurās jūs agrāk dzīvojāt savā nezināšanā, bet, sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā." (1. Pēt. 1:13-15) "Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šajā laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; Viņš sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu sev par savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos." (Titam 2:11-14) [379]

Pareizo principu nostiprināšana jaunatne

Lai jaunietis varētu pareizi izlietot Dieva piešķirtās spējas, tam būtu jāvadās no stingriem pamatlikumiem. Bet jaunieši tik daudz un tik akli seko dažādiem mirkļa iespaidiem, nedomājot par pamatprincipiem, ka atrodas pastāvīgās briesmās. Tā kā tie vienmēr nevarēs paļauties uz vecāku vadību un aizgādību, viņiem jāiemācās sevi kontrolēt un būt patstāvīgiem. Jāiemācās domāt un rīkoties, vadoties no veselīgiem pamatprincipiem.

Atpūta un izpriecas

Tiem, kas nodevušies mācībām, pienākas arī atpūta. Prātu nedrīkst turēt pastāvīgā sasprindzinājumā, citādi jūtīgā nervu sistēma ātri nolietosies. Gan prāts, gan ķermenis ir jāvingrina, tomēr attiecībā uz izpriecām, tāpat kā uz visiem citiem pasākumiem, ir nepieciešama skaidra izpratne. Izklaides raksturu vajadzētu rūpīgi un pamatīgi pārbaudīt. Katram jaunietim pienāktos sev jautāt: kā šie laika kavēkļi ietekmēs manu fizisko, garīgo un morālo veselību? Vai tie man nesagrozīs galvu tā, ka es aizmirsīšu Dievu? Vai es pastāvīgi varēšu pagodināt savu Kungu?

Kāršu spēle noteikti jāaizliedz. Tāda sabiedrība ar savām nosliecēm ir ļoti bīstama. (..) Šādās izklaidēs nav nekā, kas varētu nākt par labu miesai vai dvēselei, nekā, kas attīstītu intelektu [380] vai apgādātu to ar labām nākotnes idejām. Sarunas kāršu spēlētāju lokā bieži ir vieglprātīgas un pazemojošas. (..)

Izveicība rīkoties ar kārtīm parasti pamodina ilgas šo prasmi un zināšanas izlietot, lai gūtu personīgu labumu. Vispirms sāk spēlēt par mazām summām, tad tās arvien palielina, līdz izveidojas nevaldāma tieksme turpināt par katru cenu, kas vairs nav tālu no pilnīgas bojāejas. Ak, cik daudzus šī postošā spēle jau ir novedusi pie noziedzīgas rīcības, nabadzības, cietuma, citu nogalināšanas un karātavām! Un tomēr liela daļa vecāku nesaskata šo mūsu jaunatnes priekšā atvērto briesmīgās bojāejas bezdibeni.

Pie visbīstamākajām izpriecām jāpieskaita arī teātru apmeklēšana. Tā vietā, lai būtu par morāles un tikumības skolu, kā to bieži apgalvo, tas patiesībā ir visus apdraudošs netiklības perēklis. Ar tur iestudētām izrādēm tiek nostiprināti un iesakņoti amorāli ieradumi un grēcīgas tieksmes. Zema satura dziesmas un netiklas kustības, nepiedienīgi izteicieni un tamlīdzīga izturēšanās samaitā iztēli un grauj tikumības izjūtas. Pierodot

apmeklēt teātrus, ikviens jaunietis kļūst uzpērkams savos principos. Mūsu zemē nav citu iespaidu, kas vēl spēcīgāk saindētu iztēli, iznīcinātu svētuma izjūtu, notrulinātu patiku pret nevainīgiem izklaides veidiem un patieso dzīves īstenību, kā teatrālās izrādes.

Mīlestība uz šīm izrādēm pieaug ar katru apmeklējumu, tāpat kā slāpes pēc reibinošiem dzērieniem pastiprinās līdz ar to lietošanu. Vienīgā drošība ir izvairīties no teātru, cirka un ikvienas citas apšaubāmas izklaides vietas apmeklēšanas.

Pastāv atpūtas veidi, kas vienlīdz labvēlīgi iedarbojas gan uz miesu, gan garu. Apgaismots, izprotošs prāts atradīs daudz iespēju [381] atpūtai un priekam, ne tikai pie nevainīgiem, bet arī

pamācošiem līksmības avotiem. Atpūta svaigā gaisā, uzlūkojot Dieva radīto dabu, var kļūt par nenovērtējamu, spēkus atjaunojošu ieguvumu.

Nodrošiniet nekaitīgus priekus

Jaunieši vēl nevar izturēties tik cienīgi un saprātīgi kā gados vecākie cilvēki, jo bērns nevar būt tik apdomīgs kā tēvs. Tāpēc lai vecāki, skolotāji un jaunatnes audzinātāji ne tikai nosoda grēcīgās izpriecas, kā tas nepieciešams, bet arī padomā par nevainīgiem izklaides veidiem, kas neievaino un nesamaitā morāli! Neierobežojiet jauniešus ar nelokāmiem likumiem un cietām pavēlēm, kas tiem liktu justies apspiestiem, pamudinātu sacelties un tiekties pēc samaitājošiem ceļiem! Vadiet viņus ar stingru, laipnu un uzmanīgu roku, vienmēr paliekot nomodā un kontrolējot viņu mērķus un nolūkus, tomēr veiciet to tik sirsnīgi, saprātīgi un mīloši, lai jaunieši vienmēr apzinātos, ka jūs tiem vēlat vislabāko!

Atspirdzinājums misijas darba

Biežās izpriecās izlietotās stundas, kas neatspirdzina ne miesu, ne dvēseli, labāk vajadzētu pavadīt, apmeklējot trūcīgos, slimos un cietējus vai arī cenšoties palīdzēt tiem, kam ir kāda vajadzība. [382]

Nesvēti iespaidi darbā

Es aicinu audzēkņus mūsu skolās būt apdomīgiem. Jauniešu vieglprātība Dievam nepatīk. Viņu sporta nodarbības un spēles atver durvis kārdinājumu plūdiem. Kungs viņiem ir devis bagātas garīgās spējas, tāpēc tie nedrīkst ļauties zemām un nevērtīgām domām. Raksturs, kas veidots saskaņā ar Dieva Vārda norādījumiem, atklās stingrus pamatlikumus un skaidras, cēlas tieksmes. Svētajam Garam sadarbojoties ar cilvēka prāta spējām, rezultātā veidosies tīras un svētas izjūtas. (..)

Zema līmeņa parastas izpriecu sanāksmes ar ēšanu un dzeršanu, ar dziesmām vai instrumentālo mūziku iedvesmo elles spēki. Tas ir nodevas sātanam. (..)

Kas piedalās tādās vieglprātīgās izdarībās, apkauno pats sevi, un arī vēlāk viņam no šī zīmoga būs grūti atbrīvoties. Tāds cilvēks ievaino pats savu dvēseli, lai pēc tam visu dzīvi nēsātu sevī šīs rētas. Ja arī ļauna darītājs savu netaisnību ierauga un nožēlo un Dievs

pārkāpējam piedod, tomēr izšķiršanas spējas, kuras vienmēr vajadzētu saglabāt asas un jūtīgas, lai spētu nodalīt svēto no parastā, lielā mērā paliek notrulinātas. [383]