Vēstis jaunatnei

Ticība un lūgšana

Ticība Jēzum Kristum var izlīdzināt katru rakstura trūkumu, notīrīt katru traipu, izlabot katru kļūdu un attīstīt katru cēlu īpašību.

"Jūs esat pilnīgi Viņā."

Ticība un lūgšana ir cieši saistītas un tās jāaplūko kopā. Ticības lūgšanā ir ietverta dievišķa gudrība, un tā ir vesela zinātne, ar kuru vajadzētu iepazīties ikvienam, kas savā darbā vēlas gūt sekmes. Kristus saka: "Visu, ko jūs lūgdami lūgsiet, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks." Tomēr Viņš skaidri pasaka, ka mūsu lūgumam jāsaskan ar Dieva gribu; mums jālūdz par to, ko Kungs apsolījis, un saņemtais jāizlieto pēc Viņa prāta. Ja šie nosacījumi tiek ievēroti, apsolījumi ir droši.

Lūgšanā mums ar Dievu vajadzētu runāt par grēku piedošanu un Svēto Garu, par kristīgu raksturu, gudrību un spēku veikt Viņa darbu, par katru apsolīto dāvanu; bet pēc tam vajadzētu ticēt, ka mēs to saņemam, un saņemot izteikt savu pateicību.

Mums nevajadzētu sagaidīt tikai ārēji redzamus svētību pierādījumus. Dāvana ir jau pašā apsolījumā, tāpēc mēs varam mierīgi turpināt savu darbu, apzinoties, ka visu, ko Dievs ir apsolījis, Viņš spēj izpildīt, un dāvana, kas mums jau pieder, tiks pasniegta tad, kad tā mums visvairāk būs vajadzīga. [253]

Bībeles izpētes vērtība

Rakstu pētīšana sniedz tādu intelektuālo stiprumu, ko nespēj dot nevienas citas studijas. Ak, ar kādu domu plašumu jaunatne var sastapties, meklējot Dieva Vārdā! Tur ir iespēja rakt arvien dziļāk un dziļāk, saņemot spēku ik reizi, kad pūlamies saprast patiesību; un tomēr priekšā vēl paliks bezgalība.

Visi, kas, apgalvojot, ka mīl Dievu un godā svētas lietas, tomēr atļaujas kavēties pie virspusējiem un nereāliem tematiem, nostājas uz ienaidnieka zemes un dara viņa darbus. Ja jaunieši vairāk pārdomātu Dieva godības atklāsmi dabā un Viņa Varenības un spēka izpausmes pasaulē, tad tie pēc katras tādas nodarbības justos cēlāki un lietderīgāki. Tie saņemtu enerģiju, kas nerada augstprātību. Pārdomājot dievišķā spēka radītos brīnumus, prāts apgūtu grūtāko un tajā pašā laikā visnepieciešamāko no visām mācībām, ka cilvēciskā gudrība, ja tā nav savienota ar Mūžīgo un netiek svētīta no Kristus žēlastības, patiesībā ir tikai ģeķība.

Kristus vidutāja darbs

Dārgā Dieva Dēla darbs, kurš savā dievišķajā Personā savienoja radījumu ar Radītāju, iznīcīgo ar Mūžīgo, ir temats, kas mūsu domas varētu nodarbināt visu dzīves laiku. Kristum bija uzdevums stiprināt citu pasauļu iemītnieku nevainību un lojalitāti, kā arī glābt šīs Zemes pa-zudušos un bojā ejošos cilvēkus. Viņš nepaklausīgajiem sagatavoja ceļu Dieva uzticības atgūšanai, un līdztekus [254] nodrošināja aizsardzību nekritušajām būtnēm, lai tās neskartu samaitāšana.

Kamēr mēs priecājamies, ka ir nekad nekritušas pasaules, to iemītnieki slavē un godā Jēzu Kristu par Viņa plānu glābt grēkam pakļautos Ādama dēlus un stiprināt viņus pašus to nevainībā un rakstura skaidrībā. Tā pati spēcīgā roka, kas pacēla cilvēces ģimeni no sabrukuma, kurā sātans to bija ierāvis ar savām kārdināšanām, citu pasauļu iemītniekus pasargā no grēka. Ikvienai pasaulei plašajā bezgalībā nepieciešamas Debesu Tēva un Dēla rūpes un aizgādība; un šīs rūpes pastāvīgi bauda arī kritusī cilvēce. Ar savu Vidutāja darbu Kristus glābj cilvēkus un reizē aizsargā grēkā nekritušās pasaules. Vai šie temati nav pietiekoši iespaidīgi un svarīgi, lai nodarbinātu mūsu domas, pamudinot apbrīnot un pielūgt Dievu?

Intelektuālā attīstība

Atveriet jaunatnei Svētos Rakstus, pievērsiet tās uzmanību tur apslēptajām bagātībām, māciet to meklēt patiesības dārgakmeņus, un tā iegūs tādu prāta stiprumu, kādu nevar sniegt visdažādāko filozofijas novirzienu studijas. Bībeles ieteiktie cēlie priekšstati, inspirēto liecību apbrīnojamā vienkāršība, prātam piedāvātie augstvērtīgie temati un skaidrā, spēcīgā gaisma, kas plūst no Dieva troņa, apgaismojot [255] saprašanu, attīstīs intelektuālās spējas līdz tādai pakāpei, ko tik tikko var aptvert, bet nekad nav iespējams pilnībā izskaidrot.

Bībele piedāvā neierobežotus apceres plašumus, kas ir tik daudz augstāki un savā raksturā cēlāki par nesvētota prāta radītajiem virspusējiem darbiem kā debesis pār zemi. Tādā veidā inspirētā cilvēces vēsture ir pieejama ikkatram; visi var sākt savus pētījumus. Var iepazīties ar pirmo cilvēku pāri, kā tie svētā nevainībā dzīvoja Ēdenē un priecājās par sadraudzību ar Dievu un bezgrēcīgajiem eņģeļiem. Var uzzināt par grēka izcelsmi un tā sekām, un tālāk, solīti pa solītim, izsekot svētajam ziņojumam, kur tiek stāstīts par nepaklausību, cilvēku atkrišanu un taisnīgo atmaksu par grēkiem.

Augstākā kultūra

Bībeles lasītājs var sarunāties ar sentēviem un praviešiem; var iepazīt visiedvesmojošāko notikumu ainas un satikties ar Kristu, kurš, būdams Debesu Valdnieks un viens ar Dievu, nonāca pie cilvēces un īstenoja dzīvē glābšanas plānu, saraudams sātana radītās važas un piedāvādams iespēju atkal atgūt dievišķo līdzību. Kristus pieņēma cilvēka dabu, trīsdesmit gadus dzīvoja uz šīs Zemes, un tad nodeva sevi par grēku upuri, lai cilvēkam nevajadzētu iet bojā un pazust; tas ir notikums, kam vērts veltīt visdziļākās pārdomas un nopietnākās studijas.(..)

Ļaujiet prātam aptvert Dieva atklāsmju apbrīnojamās [256] patiesības, un tas vairs nekad netērēs spēkus pie vieglprātīgiem tematiem un ar riebumu novērsīsies no seklas

literatūras un laiskas izklaidēšanās, kas tā demoralizē mūsdienu jaunatni. Tie, kuri izveido attiecības ar Svēto Rakstu dzejniekiem un gudrajiem un ļaujas saviļņojumam, iepazīstoties ar ticības varoņu cēlajiem darbiem, no šiem bagātajiem pārdomu laukiem atgriezīsies sirdī daudz šķīstāki un cēlāki, nekā būtu kļuvuši, iedziļinoties visievērojamāko laicīgo autoru darbos vai arī apbrīnojot un jūsmojot par faraonu un ķeizaru varoņdarbiem pasaulē.

Jauniešu spēki bieži vien vēl nav atmodušies, jo tie dievbijību nav darījuši par gudrības iesākumu. Kungs piešķīra Daniēlam gudrību un izpratni, jo viņš nepakļāvās nekādiem ārējiem iespaidiem, kas varētu kaitēt reliģiskajiem principiem. Mums ir tik maz garīgi lielu, nelokāmu un iespaidīgu vīru tāpēc, ka tie ievērojamus panākumus cer sasniegt, šķiroties no Debesīm.

Cilvēku bērni Dievu nebīstas, nemīl un negodā. Reliģija netiek ieausta dzīvē, bet tikai ārēji apliecināta. Kungs pavisam maz var darīt cilvēku labā, jo tie ir pārāk iedomīgi un aizņemti paši ar sevi. Dievs vēlas, lai mēs paplašinātu savas spējas un izlietotu katru priekšrocību attīstīt un nostiprināt saprātu. Cilvēks taču ir dzimis augstākai un cēlākai dzīvei par to, kādu tas var izveidot virs Zemes. Mirstīgās eksistences periods ir jāizlieto, lai sagatavotos dzīvei, kuru ilguma ziņā varētu mērīt ar Dieva dzīvi. [257]

Bībele kā lielākais skolotājs

Ak, kas par tematiem apcerei tiek piedāvāti Svētajos Rakstos! Kur gan vēl varētu atrast kaut ko labāku, interesantāku un saistošāku? Kādā ziņā gan cilvēciskie pētījumi zinātnē savā grandiozumā un noslēpumainībā varētu līdzināties Bībelē atrodamajām atziņām? Kur vēl ir kaut kas tāds, kas prāta spējas varētu ierosināt uz tik dziļām un nopietnām pārdomām?

Ja mēs Bībelei ļautu runāt, tā mums iemācītu to, ko nekas cits nespēj sniegt. Bet, par nožēlošanu, ļaudis visu citu vērtē augstāk par Dieva Vārdu! Viņi kāri aprij nevērtīgu lasāmvielu un izdomātus stāstus, kamēr grāmatu Grāmata ar visiem savas svētās patiesības dārgumiem nelasīta paliek guļam uz galda. Ja Dieva Vārdu ņemtu par dzīves mērauklu, tas cilvēkus darītu smalkjūtīgākus, cēlākus un svētākus. Tā ir Dieva balss, kas runā uz cilvēku. Vai mēs to ņemsim vērā?

"Kad kļūst izprotami Tavi vārdi, tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus." Tam, kas meklē Rakstos, blakus stāv Dieva eņģeļi, ietekmējot un apgaismojot viņa prātu. Kristus uzaicinājumam šodien vēl ir tāds pats spēks kā pirms daudziem gadsimtiem, kad Viņš griezās pie pirmajiem mācekļiem: "Meklējiet Rakstos, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani." [258]

Pētiet rakstus, domājot par sevi

Jauniešiem pašiem vajadzētu iepazīties ar Rakstiem. Viņi nedrīkst domāt, ka pietiek, ja patiesību meklē tie, kam lielāka pieredze, bet jaunākajiem tā jāpieņem, cienot to autoritāti. Jūdu tauta aizgāja bojā tāpēc, ka vadoņi, priesteri un rakstu mācītāji to novērsa no Bībeles patiesības. Ja ļaudis būtu ņēmuši vērā Jēzus mācības un paši meklējuši Rakstos, tad netiktu pakļauti iznīcībai. (..)

Cilvēka prātam nav iespējams pilnībā aptvert pat viena Dieva apsolījuma bagātību un varenību.

Kāds uztver tā godību, cits – skaistumu un žēlastību, un dvēsele tiek piepildīta ar Debesu gaismu. Ja mēs spētu saskatīt visu godību, mūsu gars pagurtu. Tomēr no Dieva bagātīgajiem apsolījumiem mēs varam smelt vēl daudz lielākas atklāsmes par tām, kādas mūs iepriecina tagad. Mana sirds skumst, redzot, kā mēs novēršamies no mums paredzētās svētību pārpilnības. Mēs apmierināmies ar acumirklīgiem garīgās gaismas uzliesmojumiem, lai gan dienu no dienas varētu staigāt dievišķās klātbūtnes spožumā. [259]

Neatlaidīgas pūles Bībeles izpētē

"Meklējiet Rakstos, jo jums šķiet, ka tur ir mūžīgā dzīvība." Meklēt nozīmē cītīgi raudzīties pēc kaut kā pazuduša. Meklējiet Dieva Vārdā apslēptos dārgumus, jo bez tiem jūs nevarat iztikt! Aplūkojiet grūti saprotamās vietas, salīdzinot pantu ar pantu, un jūs atradīsiet, ka Raksti paši sevi izskaidro.

Kas Bībeli pēta lūdzot, tie ar katru meklēšanas reizi kļūst arvien gudrāki. Noskaidrojas daudzas agrāk nesaprastās vietas, jo Svētais Gars dara darbu, par kuru runāts Jāņa evaņģēlija četrpadsmitajā nodaļā: "Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis."

Kaut ko vērtīgu nekad nav iespējams iegūt bez nopietnām, neatlaidīgām pūlēm. Panākumi darbā būs nodrošināti tikai tiem, kas grib strādāt. Tieši tāpat bez dedzīgas piepūles mēs nevaram sagaidīt, ka vairosies zināšanas par garīgām lietām. Kas savā īpašumā vēlas iegūt patiesības dārgakmeņus, tiem pēc šīm vērtībām jārok līdzīgi kalnracim, meklējot zemē paslēpto rūdu.

Tie, kas darbojas vienaldzīgi un ar dalītām jūtām, nekad negūs paliekošas sekmes. Dieva Vārdu vajadzētu lasīt veciem un jauniem, — un ne tikai lasīt, bet pētīt un meklēt patiesību ar vislielāko nopietnību un pārliecību. Tad arī [260] apslēptā manta tiktu atrasta, jo Kungs pats vairotu izpratni par Rakstiem.

Atbrīvošanās no aizspriedumiem

Pētot Vārdu, atstājiet aiz durvīm savus iepriekš izveidotos uzskatus un pierastos pieņēmumus. Jūs nekad nenonāksiet pie patiesības izpratnes, ja Rakstus lasīsiet, lai attaisnotu paši savas idejas. To visu nolieciet malā, un ar sagrauztu sirdi ejiet pie Ieva, lai dzirdētu, ko Viņš jums sacīs. Kā vienkārši patiesības meklētāji apsēdieties pie Jēzus kājām un mācieties no Viņa, tad Vārds apgaismos jūsu prātu. Bet tiem, kas savā gudrībā ir kļuvuši pārāk iedomīgi, Kristus saka: "Ja arī jūs vēlaties iegūt pestīšanu, tad vispirms nepieciešams kļūt iejūtīgākiem un paze-mīgākiem."

Nelasiet Bībeli savu pierasto uzskatu gaismā; bet meklējiet patiesību un lūdziet, atbrīvojušies no visiem aizspriedumiem. Ja pētot pārliecināties, ka jūsu iemīļotie uzskati nesaskan ar Vārdu, necentieties Vārdu piemērot savai izpratnei, bet mainiet uzskatus. Neļaujiet, ka tas, kam jūs agrāk ticējāt vai ko darījāt, pārvaldītu jūsu izpratni. Atveriet

savu prātu, lai aplūkotu bauslības brīnumus! Izmeklējiet labi, kas tur ir rakstīts un tad nostājieties uz mūžīgās Klints!

Dieva prāta atzīšana

Mūsu glābšana atkarīga no tā, vai atzīstam Dieva nodomus, kā tie atklāti Viņa Vārdā. Nekad nepārtrauciet jautāt un meklēt pēc patiesības! Jums katrā ziņā jāizprot savs pienākums. Jums jāzina, ko [261] darīt, lai tiktu glābti. Kungs vēlas jūs ar visu iepazīstināt, bet jums jāvingrinās ticībā. Kad jūs meklējat Rakstos, tad ticiet, ka Dievs ir un ka Viņš ikvienam centīgam meklētājam atmaksās!

Meklējiet Rakstos ar garīgi izslāpušu un alkstošu sirdi! Rocieties Vārdā kā kalnrači rokās pēc Zemes veltēm, un neliecieties mierā, līdz neesat izpratuši savas attiecības ar Dievu un Viņa gribu!

Godbijība bībeles izpētē

Bībeles studijās mums vajadzētu ievērot godbijību, izjūtot, ka atrodamies Dieva klātbūtnē. Visa vieglprātība un nenopietnība jānoliek pie malas. Kamēr dažas daļas Dieva Vārdā ir viegli saprotamas, citu tekstu patiesā nozīme nav tik ātri aptverama. Ir nepieciešama pacietīga izpēte, pārdomas un lūgšanas. Atverot Rakstus, ikvienam vajadzētu lūgt Svētā Gara apgaismojumu; un šis apsolījums droši piepildīsies.

Gars, ar kādu jūs dodaties pie Rakstu izpētes, noteiks, kāda rakstura palīgs stāvēs jums blakus. Kas sirds pazemībā meklē dievišķu vadību, ar tiem kopā būs gaismas pasaules eņģeļi. Bet, ja kāds Bībeli atver negodbijīgi, pats jūtoties pietiekoši gudrs, vai ar aizspriedumiem sirdī, tam blakus stāvēs sātans, kurš Dieva Vārda skaidros paziņojumus parādīs sagrozītā gaismā. [262]

Čaklas Bībeles pētīšanas alga

Patiesības meklētājs tiks daudzpusīgi atalgots, un katrs jauns atklājums kļūs par auglīgu lauku tālākiem pētījumiem. Ļaudis izmainās atbilstoši tam, par ko viņi domā. Ja uzmanību piesaista banāliem un dēku pilniem piedzīvojumiem, pats cilvēks kļūst banāls. Ja kāds ir par nolaidīgu, lai iegūtu kaut ko vairāk par dievišķās patiesības virspusējām zināšanām, tad arī nesaņems bagātās svētības, kuras Dievs tam bija paredzējis piešķirt. Pastāv likums, ka prāts kļūst ierobežots vai arī paplašinās atkarībā no pārdomu vielas, ar ko tas tiek nodarbināts.

Ja cilvēks patiesības izpētei nepievēršas dedzīgi un neatlaidīgi, gara spēki neglābjami panīkst un zūd spējas izprast Dieva Vārda domu dziļumu, bet, ja tas nopūlas izdibināt Bībeles tematus, salīdzinot vienu Rakstu vietu ar otru un garīgās lietas ar garīgām, prāts kļūtu arvien plašāks. Iedziļinieties Vārdā: centīgu un prasmīgu meklētāju tur sagaida bagātīgi atziņu krājumi!

Bībele kā vadonis

Lai studenti par savu vadoni izvēlas Bībeli un stāv stingri par patiesības pamatlikumiem, tad tiešām būs iespējams sasniegt daudz! [263]