Vēstis jaunatnei

Cēli sarunu temati

Ne vienmēr zinātniski visvairāk izglītotie ir tie labākie Dieva darbā. Ir daudzi, kas jūt, ka viņiem patiesībā jānoiet malā, lai viņu vietā nāktu ļaudis, kas nav tik zinoši grāmatu gudrībās, bet kam ir pieredze praktiskajā dzīvē, jo ikdienā tam ir būtiska nozīme. Tie, kas sevi uzskata par izglītotiem, bieži pārtrauc mācīties, ir pašapmierināti un domā, ka tiem vairs nav vajadzīgi nekādi padomi, pat ne no Jēzus, kurš bija lielākais Skolotājs, kādu pasaule jebkad pazinusi.

Tie, kuri pieaug un attīstās, kuri, iedziļinoties Rakstos, arvien pilnveido savas spriešanas spējas, lai spētu saprast Dieva gribu, var sasniegt augstu lietderības pakāpi. Dieva Vārds var veidot viņu dzīvi un raksturu. Tas viņos veic īpašo darbu, pārņemot visu cilvēku, "līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis". Dieva Vārdam jābūt katras dvēseles barībai, lai ikviens kristietis varētu pieaugt garā un izpratnē, lai tas varētu pastāvēt cīņā par taisnību un patiesību.

Iemesli zemam garīgam līmenim

Kāpēc jaunieši un arī vecāki cilvēki tik viegli padodas kārdinājumam un grēkam? - Tikai tāpēc, ka nepēta Dieva Vārdu un nepārdomā to tā, kā vajadzētu. Ja vien šo Vārdu [426] vairāk vērtētu, tad būtu daudz stiprāka iekšējā morālā stāja un gara spēks, lai pretotos sātana kārdinājumiem uz ļaunu. Kamēr svētie Dieva norādījumi nebūs kļuvuši par izpētes un pārdomu priekšmetu, tikmēr arī dzīvē un raksturā netiks ieviests stingrs un nešaubīgs gribas spēks. Bieži vien netiek pieliktas nekādas nopietnas pūles, lai prātu nodarbinātu ar svētām, tīrām domām un novērstos no visa netīrā un nepatiesā. Ļaudis neizvēlas labāko daļu — līdzīgi Marijai sēdēt pie Jēzus kājām un klausīties dievišķā Skolotāja svētās mācības, lai tās varētu paglabāt sirdī un pēc tam

pārvērst darbos ikdienas dzīvē. Pārdomas par svētām lietām attīra un padara cēlāku prātu, daudzus vienkāršus cilvēkus izveidojot par priekšzīmīgiem kristiešiem.

Dievs nepieņems nevienu, kas savus spēkus būs novājinājis izpriecās vai apkaunojošos pasākumos, domās, vārdos vai darbos. Debesis ir tīra un svēta vieta, kur nevar ieiet neviens, kas nebūtu šķīstīts, tīrīts un garīgi pārveidots. Tas ir mums pašiem savā labā veicamais darbs, ko varam izpildīt vienīgi tad, ja saņemam spēku no Jēzus. Mums Bībeli vajadzētu pētīt un vērtēt pāri pār visām citām grāmatām, to vajadzētu mīlēt un tai paklausīt kā Dieva balsij. Mums būtu jāzina un jāizprot Dieva Vārdā atklātās prasības un ierobežojumi — "tev būs" un "tev nebūs" - un jāīsteno dzīvē.

Nepieciešams debesu noskaņojums

Kad mēs Dieva Vārdu padarīsim par savu padomdevēju, meklējot atziņas Rakstos, no Debesīm [427] tiks sūtīti eņģeļi, lai apgaismotu mūsu prātu, līdz mēs ar pārliecību varēsim sacīt: "Kad kļūst izprotami Tavi vārdi, tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus." Bet, ja Dieva Vārdam veltī pavisam maz uzmanības, tad nav brīnums, ka starp jauniešiem, kas sevi dēvē par kristiešiem, ir tikai nedaudzi garīgi noskaņoti cilvēki. Lai atbrīvotos no ikviena traipa un grumbas raksturā, dievišķie padomi vēl arvien paliek neievēroti, pamācības un brīdinājumi nav ņemti vērā, pēc žēlastības un Debesu gudrības neviens nemeklē un arī no veciem grēkiem neizsargājas. Dāvids kādreiz lūdza: "Liec man saprast Tavu likumu noteiktos ceļus, tad es pārdomāšu Tavus brīnumus."

Ja, kopā sanākot, mūsu jauniešu un tāpat arī vecākās paaudzes cilvēku domas tiktu pareizi ievirzītas, tad sarunas risinātos par daudz nopietnākiem tematiem. Kad prāts tiks šķīstīts un Dieva patiesība būs darījusi cēlākas mūsu domas, tad arī vārdi tiks izmeklēti atbilstoši šim stāvoklim, "kā zelta āboli sudraba traukos". Bet pastāvot pašreizējai izpratnei un praksei, šajā zemajā līmenī, ar ko jūtas apmierināti tā saucamie kristieši, sarunas ir tukšas un nevērtīgas. Tās ir "no zemes un no pīšļiem"; tās neliecina par Debesu izcelsmi un patiesību, jo tik tikko aizsniedz daudzmaz kulturālas pasaules sabiedrības līmeni.

Enerģisks svētošanās process

Ja mēs pārdomās kavēsimies pie Kristus un Dieva valstības, par to liecinās arī mūsu sarunas. Valoda būs Viņa žēlastības piesātināta, [428] un runātājs ar savu izturēšanos atklās, ka izglītību ir ieguvis dievišķā Skolotāja vadībā. Dziesminieks saka: "Es izredzēju sev patiesības ceļu un Tavus rīkojumus turu sev acu priekšā." Tāds cilvēks Dieva Vārdu uzskatīs par visvērtīgāko mantu. Vārds būs atradis labvēlīgu augsni viņa prātā, tas netiks ignorēts, bet vienmēr praktizēts ikdienas dzīvē. (..)

Dienu no dienas un stundu pēc stundas jānorisinās enerģiskam iekšējam sevis aizliegšanas un svētošanās procesam; tad arī ārējā izturēšanās liecinās, ka Pestītājs ticībā mājo šī cilvēka sirdī. Svētošanās dvēselei neliedz iegūt zināšanas, bet paplašina izpratni un skubina meklēt patiesību kā kādu apslēptu mantu; un atziņa par Dievu darbojas kā visu pasākumu veicinošs faktors. Debesis ir reāla vieta, un, ak, cik nopietni mums būtu jācenšas tās aizsniegt!

Es aicinu mūsu skolu un koledžu audzēkņus ticēt Jēzum Kristum kā personīgam Pestītājam. Jūs varat būt droši, ka Viņš savā žēlastībā jums palīdzēs, tiklīdz jūs Tam sirsnīgi tuvosities! Jums jāizcīna labā ticības cīņa. Jums jātiecas pēc dzīvības vainaga. Cīnieties, jo sātans ir gatavs jūs pārvarēt, un, ja jūs neizrausieties no tā rokām, viņš jūs

paralizēs un iznīcinās! Ienaidnieks jums ir pa labi un pa kreisi, priekšā un aiz muguras. Jums tas jāsamin zem savām kājām. Cīnieties, jo uzvarētājiem paredzēts vainags! Cīnieties, jo, vainagu neiegūstot, jūs pazaudēsiet visu, gan šajā, gan nākamajā dzīvē! Cīnieties, un lai tas notiek nāvi uzvarējušā Pestītāja spēkā! [429]

Nodošanās jaunības neprātam

Mani jaunie draugi, ja jūs kaut uz brīdi kļūsiet neapdomīgi, izsētā sēkla nesīs ražu, kas padarīs

rūgtu visu jūsu dzīvi, jo viena neprāta stunda - viena padošanās kārdinājumam - jūsu mūža gājumu var novest nepareizā virzienā. Jaunība jums ir dota tikai vienreiz, izlietojiet to lietderīgi! Vienreiz nostaigājuši savu ceļu uz šīs Zemes, jūs vairs nevarēsiet atgriezties, lai izlabotu kļūdas. Kas atsakās savienoties ar Dievu un dodas uz priekšu pa kārdināšanu ceļu, noteikti kritīs.

Dievs pārbauda katru jaunieti. Daudzi savu vieglprātību un negodbijību ir centušies attaisnot, norādīdami uz vairāk piedzīvojušo pasniedzēju slikto piemēru. Bet tas nevienu nedrīkst atturēt no pareizas rīcības. Pēdējā norēķinu dienā jūs ar to nevarēsiet aizbildināties. Jūs saņemsiet taisnīgu spriedumu, jo labi zinājāt pareizo ceļu, tikai nevēlējāties pa to iet.

Kārdināšanas

Lielais krāpnieks sātans pārvēršas par gaismas eņģeli un tuvojas jauniešiem ar sevišķām kārdināšanām un gūst panākumus, tos soli pa solim novēršot no taisnības takas. Viņš Rakstos tiek atmaskots kā apsūdzētājs, krāpnieks, melis, mocītājs un slepkava. "Kas grēko, tas ir no velna." Katrs pārkāpums izsauc nosodījumu un Dieva nepatiku. Kungs izprot ikviena cilvēka sirds [430] noslieces. Ja cilvēks lolo netīras domas, nemaz nav vajadzīgs tās izteikt vārdos vai īstenot grēcīgos darbos, lai tā izsauktu nosodījumu pār dvēseli. Sirds skaidrība jau ir aptraipīta un sātans var triumfēt.

Ikviens top kārdināts, kad tas no savas paša kārības top skubināts un valdzināts. Sekojot savām tieksmēm, cilvēks novēršas no tikumības ceļa un visa patiesi labā. Ja jaunatnei pietiktu morālās noturības, tad pat visstiprākās kārdināšanas būtu veltīgas. Sātans gan var kārdināt, bet tie esat jūs, kas padodaties. Viss ļaunā ienaidnieka lielais pulks nespēj piespiest kārdināto dvēseli grēkot. Tāpēc grēkam nav attaisnojuma.

Kamēr daļa jauniešu niekojoties neprātīgi izšķiež savus spēkus, citi vingrina prātu, uzkrāj zināšanas un nodrošinās ar visu nepieciešamo apbruņojumu dzīves cīņai, lai mierīgi varētu iet uz priekšu. Tomēr, lai arī cik augstu tie mēģinātu kāpt, viņi negūs panākumus, ja savas labākās jūtas neveltīs Dievam. Bet, pieķeroties Kungam ar visu sirdi un novēršoties no tādu cilvēku glaimiem, kuri kaut vai vismazākajā mērā cenšas vājināt viņu apņēmību rīkoties pareizi, tie iegūs spēku un paļāvību uz Dievu.

Tukšās izpriecās nav patiesas laimes

Kam patīk sabiedrība, tie bieži vien ļaujas šai tieksmei, līdz tā kļūst par visu pārvaldošu kaislību. Viņu dzīves mērķis izpaužas tērpos, izpriecu apmeklējumos, smieklos un sarunās

par lietām, kas, kopā ņemot, ir vieglākas par neko. Tie nespēj ilgstoši runāt par Dievu un domāt par Debesīm. Viņi kļūst nelaimīgi, ja nav nekā [431] uzbudinoša. Viņos pašos nav nekā, kas tos darītu laimīgus, tāpēc tie šajā ziņā ir atkarīgi no citu tikpat neapdomīgu un bezrūpīgu jauniešu sabiedrības. Spēkus, ko varētu izlietot, lai sasniegtu cēlus mērķus, tie parasti izšķiež neprātīgās izdarībās. (..)

Jaunieši, kas prieku un laimi atrod, lasot Dieva Vārdu un piedaloties lūgšanas stundās, vienmēr var smelties jaunus spēkus no Dzīvības Avota. Viņi arī aizsniegs tādus morālās attīstības augstumus un domu plašumus, par kādiem citi nevar pat sapņot. Sadraudzība ar Dievu vadīs pie cēlām domām un centieniem, pie skaidras patiesības izpratnes un augstiem rīcības motīviem. Kas savu dvēseli tā savienos ar Dievu, tos Viņš atzīs par saviem dēliem un meitām. Viņi pastāvīgi celsies arvien augstāk un augstāk un iegūs arvien skaidrāku izpratni par Dievu un mūžību, līdz Kungs tos varēs izlietot par gaismas un gudrības kanāliem pasaulē. (..)

Kas paliek Jēzū, tie, staigājot kopā ar Dievu, būs laimīgi, priecīgi un vienmēr līksmi. Viņu balsi raksturos maiga laipnība, un visā rīcībā būs redzama godbijība pret garīgām un mūžīgām lietām. Vārdi pār viņu lūpām plūdīs kā mūzika, kā līksma mūzika, jo tās būs skārusi vēsma no Dieva troņa. Tas ir dievbijības noslēpums, kas nav tik viegli izskaidrojams, bet vienmēr sajūtams un baudāms. Stūrgalvīga un nepaklausīga sirds parasti aizver savas durvis visiem Dieva žēlastības jaukajiem iespaidiem un Svētā Gara iedvesmotajam priekam, bet gudrības ceļi

ir jauki ceļi, un visās viņas takās ir miers. Jo ciešāk mēs būsim vienoti ar Kristu, jo vairāk mūsu vārdos un rīcībā atklāsies Viņa žēlastības uzvarošais un pārveidojošais spēks. [432]

Neticīgi viesi

Ticīgajiem nav droši izvēlēties tādu cilvēku sabiedrību, kuriem nav savienības ar Dievu un kuru dzīves ceļš nav Viņam patīkams. Tomēr daudzi vārda kristieši uzdrošinās kāpt uz šīs aizliegtās zemes. Daudzi savās mājās uzaicina sekli domājošus, augstprātīgus un bezdievīgus radus, un bieži vien tādu neticīgu viesu izturēšanās un piemērs paliekoši ietekmē namā esošo bērnu prātu. Viņu atstātais iespaids līdzinās tam, kādu israēlieši guva, biedrojoties ar bezdievīgajiem kānaāniešiem.

Daudzi domā, ka tiem savu neticīgo radu un draugu priekšā mazliet jāpiekāpjas. Tiešām, te novilkt noteiktu robežu nekad nav viegli, jo viena atkāpšanās sagatavo ceļu nākamajai, līdz tie, kas kādreiz bija patiesi Kristus sekotāji, savā dzīvē un raksturā jau ir piemērojušies pasaules ieradumiem. Savienība ar Dievu ir pārtraukta. Kā kristieši tie skaitās vairs tikai vārda pēc, un, kad pienāks pārbaudes stunda, izrādīsies, ka viņu cerībai nav nekāda pamata. Viņi sevi un savus bērnus būs pārdevuši ļaunajam ienaidniekam. Tie būs apkaunojuši Dievu, un taisnās tiesas dienā pļaus to, ko ir sējuši. Kristus tos uzrunās tāpat, kā senos israēliešus: "Jūs neesat klausījuši Manai balsij; kāpēc jūs tā esat darījuši?" [433]

Ģimenes saites virs Zemes ir visciešākās, vismaigākās un vissvētākās. Tās bija paredzētas cilvēkiem par svētību un tādas arī paliek visur, kur laulības derība tiek noslēgta saprātīgi, bīstoties Dievu un rēķinoties ar tās uzlikto atbildību.

Patiesa mīlestība

Mīlestība ir dārga dāvana, ko mēs saņemam no Jēzus. Tīru, svētu savstarpēju pieķeršanos nenosaka jūtas, bet principi. Kas vadās no tādas mīlestības, nav ne akls, ne nesaprātīgs. Svēto Rakstu pamācīts, tas vienmēr Dievu mīl pāri visām lietām un savu tuvāko kā sevi pašu.

Lai tie, kas vēlas doties laulībā, rūpīgi apsver katru tās personas jūtu izpausmi un rakstura īpašību, ar kuru domā savienot dzīvi uz visu mūžu. Lai katru soli pretī laulībai iezīmē godīga, vienkārša izturēšanās un sirsnīga, nopietna vēlēšanās bīties un pagodināt Dievu. Laulība ietekmē dzīvi gan šajā, gan nākamajā pasaulē, tāpēc neviens patiess kristietis to neuzsāks ar plāniem, kādus Kungs nevar atzīt par labiem.

Meklējiet padomu

Ja jūs esat svētīti ar dievbijīgiem vecākiem, prasiet viņu padomu! Atklājiet tiem savas cerības un plānus, iepazīstieties ar viņu dzīves pieredzi, tad būsiet pasargāti no daudzām sirdssāpēm! Bet pāri visam, par padomdevēju izvēlieties Jēzu Kristu! Pētiet ar lūgšanām Viņa Vārdu!

Vadoties no tādiem padomiem, jauna sieviete sev izvēlēsies dzīvesdraugu ar skaidrām, vīrišķīgām rakstura īpašībām, — čaklu, uzticīgu un godīgu, kas mīl un bīstas Dievu. Bet jauns vīrietis sev blakus vēlēsies redzēt tādu sievieti, kura ir [436] piemērota uzņemties savu daļu dzīves nastu, kuras iespaids viņu var darīt skaidrāku un cēlāku, kura ar savu mīlestību spēj ienest ģimenē laimi.

"Saprātīgu sievu manto no Kunga". "Viņas vīra sirds var uz to paļauties (..). Tā dara tikai labu un nesagādā viņam nekādas ciešanas visu savu mūžu." "Muti viņa ver vaļā ar gudrību, un mīlīga pamācība ir uz viņas mēles. Viņa vēro, kā klājas tās namam, un neēd savu maizi slinkumā. Viņas dēli pieceļas viņas priekšā un daudzina to esam laimīgu, arī vīrs nāk un slavē: "Daudz meitu un jaunavu dzīvo tiklas un tikušas, bet tu pārspēj tās visas!"" Kas atradis sev tādu sievu, "var līksmoties, ka žēlastības dāvanu ir dabūjis no Kunga".

Dzīvesbiedru izvēle

Veidojot draudzīgas attiecības un izvēloties sev dzīvesbiedrus, kristīgiem jauniešiem jābūt ļoti rūpīgiem. Sargieties, ka jūs parasto metālu nenoturat par tīru zeltu! Pasaulīgas saistības parasti kļūst par šķērsli, lai ticīgais kalpotu Dievam, un daudzas dvēseles iet bojā nelaimīgās darījumu vai ģimenes attiecībās ar tiem, kas nekad nevar citiem dot ko labu vai cēlu. Dieva ļaudīm nekādā gadījumā nevajadzētu riskēt, nostājoties uz šīs bīstamās zemes. Kungs ir aizliedzis laulības starp ticīgiem un neticīgiem. Tomēr pārāk bieži neatgriezta sirds seko pati savām tieksmēm, un laulības tiek noslēgtas bez Dieva svētības. [437]

Neapdomīga uzmanības parādīšana

(Liecība kādai personai)

Rakstura pastāvības un pašaizliedzības trūkums Tev neļauj iegūt patiesus ticības piedzīvojumus, kas nebūtu dibināti uz smiltīm. Tev jāizkopj nolūku stingrība un godīgums. Kristīgai dzīvei šīs īpašības ir ārkārtīgi nepieciešamas. Ja Tev būs skaidra sirds, tad nekas Tevi nespēs novērst no pareizā ceļa, nekas nepiespiedīs atstāt neizpildītu kādu pienākumu: Tu vienmēr būsi godīgs un Dievam uzticīgs. Ne simpātijas, ne mīlestība, ne arī ilgas pēc draudzības nespēs Tevi novērst no patiesības un pienākuma, jo Tu nepakļausies savām tieksmēm.

Ja Tu, mans brāli, tiec kārdināts savu dzīvi savienot ar jaunu, nepieredzējušu meiteni, kurai trūkst iemaņu praktiskajos ikdienas pienākumos, tu vari smagi kļūdīties, tomēr tas vēl nebūtu nekas, salīdzinot ar viņas noraidošo attieksmi pret Dievu. Viņai ir bijis pietiekoši daudz gaismas un reliģisku priekšrocību, tomēr viņa nekad nav izjutusi savu nožēlojamo stāvokli bez Kristus.

Iespaids uz kristīgo dzīvi

Ja Tu savā aklumā izvairies no lūgšanas sanāksmēm, kur Dievs satiekas ar saviem ļaudīm, un vairāk priecājies par tādas dvēseles sabiedrību, kas nemīl Dievu un nesaskata nekā pievilcīga [438] kristīgā dzīvē, kā gan Tu vari gaidīt, lai Kungs svētītu tādu savienību?

Nepārsteidzies! Agras laulības nav drošas. Ja kāds jauneklis vai jaunava nerēķinās ar Dieva prasībām un neievēro ticības dzīvei dotos norādījumus, draud briesmas, ka tie nebūs gatavi arī vīra un sievas attiecībām ģimenē. Bieži atrasties tādas izredzētas būtnes sabiedrībā, kuras dēļ nākas upurēt reliģiskās priekšrocības un lūgšanu stundas, ir visai bīstams ieradums. Tu ciet zaudējumus, ko nedrīkstētu atļauties.

Ieradums naktī ilgi palikt nomodā tādās reizēs ir parasta lieta, bet Kungam tas nepatīk pat tad, ja jūs abi esat kristieši. Šīs vēlās stundas kaitē veselībai, padara jūs nespējīgus veikt nākamās dienas pienākumus un izaicina ļauno. Mans brāli, es ceru, Tev pietiks pašcieņas, lai pārtrauktu tādas attiecības. Ja Tu rūpēsies vienīgi par Dieva godu, tad izturēsies ar vislielāko piesardzību. Tad mīlestības jutekliskais sentimentālisms Tavu skatu nepadarīs tik aklu, ka Tu vairs nespētu atšķirt, cik augstas prasības Dievs izvirza katram kristietim.

Agras precības

Nevienu nevajadzētu pamudināt uz agrām laulībām. Tik svarīgas attiecības, kur sekas ir tik tālejošas, nekad nevajadzētu veidot steigā, bez pārdomātas sagatavošanās, pirms jaunie ļaudis ir fiziski un garīgi nobrieduši. [439]