Vēstis jaunatnei

Īstā garīgā barība

Ko lai lasa mūsu bērni? - Tas ir nopietns jautājums, kas prasa pārdomātu atbildi. Es esmu norūpējusies, redzot kristīgās ģimenēs laikrakstus un žurnālus, kuros ik numurā turpinās izdomāti stāsti, kas neatstāj labu iespaidu uz prātu. Es esmu novērojusi tos, kas gūst baudu no tādas lasāmvielas. Viņiem bija priekšrocība klausīties Dieva Vārda patiesības un iepazīties ar

mūsu ticības pamatprincipiem, bet, sasniedzot jauniešu vecumu, tie patiesās dievbijības ceļu ir atstājuši.

Šiem dārgajiem jauniešiem rakstura veidošanā ļoti nepieciešams vislabākais materiāls— mīlestība, dievbijība un atziņa par Jēzu Kristu. Bet daudziem pietrūkst saprātīgas izpratnes par patiesību, kāda tā ir Jēzū. Viņu gars barojas no sensacionāliem stāstiem. Tie dzīvo nereālā pasaulē un ir nespējīgi pildīt praktiskās dzīves pienākumus.

Sliktas literatūras radītās sekas

Es esmu novērojusi bērnus, kas auguši tādos apstākļos. Vai nu atrazdamies mājās, vai ārpus tām, tie visur bija nemierīgi un sapņaini, nespējīgi uz nopietnām sarunām, tērzēdami vienīgi par gluži vispārīgām lietām. Domās kavējoties pie ikdienišķiem vai vēl

sliktākiem tematiem, cēlākās, augstākiem mērķiem piemērotās spējas, bija panīkušas, līdz to īpašniekiem vairs gandrīz nemaz neatlika spēka tiekties pēc kaut kā labāka. Reliģiskas [280] domas un sarunas viņiem bija kļuvušas nepatīkamas.

Gara barība, kāda tiem patika, atstāja aptraipošu iespaidu un noveda pie netīrām un jutekliskām domām. Redzot, cik liels ir šo jauniešu zaudējums, ignorējot izdevības iegūt zināšanas par Jēzu Kristu, kurā taču savienojas visas mūsu cerības uz mūžīgo dzīvi, mani pilda sirsnīga līdzjūtība. Cik daudz dārgā laika ir izšķiests, — bet to taču varēja izlietot, lai iepazītos ar patieso dievbijības Priekšzīmi!

Es esmu personīgi pazīstama ar dažiem, kas sliktu lasīšanas ieradumu dēļ ir zaudējuši veselīga sprieduma spējas. Viņi caur dzīvi iet ar slimīgu iztēli, traģiski uzņemot pat vismazākās nepatikšanas. Lietas, ko veselīgs, racionāls prāts pat nepieminētu, tiem kļūst par nepanesamiem pārbaudījumiem un neuzvaramiem kavēkļiem. Viņiem dzīve aizrit pastāvīgā ēnā.

Tie, kuri ļaujas ieradumam lasot traukties cauri uzbudinošiem stāstiem, sakropļo savus garīgos spēkus un padara sevi nespējīgus intensīvām pārdomām un pētījumiem. Ir sastopami vīrieši un sievietes jau pāri pusmūžam, kas nekad nevarēs atbrīvoties no nesavaldīgas lasīšanas atstātā iespaida.

Agrīnajos dzīves gados izveidojies ieradums pieaug un nostiprinās līdz ar pašu cilvēku, un pūles to pārvarēt, par spīti visai apņēmībai, var gūt tikai daļējas sekmes. Daudzi nekad vairs nespēj atgūt sākotnējo gara enerģiju. Visi centieni kļūt par praktiskiem kristiešiem beidzas līdz ar šīm labajām ilgām. Viņi vienkārši nevar būt Kristum līdzīgi, turpinot barot prātu ar tāda veida literatūru.

Un fiziskais iespaids uz veselību nav mazāk postošs. Tādi [281] lasīšanas ieradumi nevajadzīgi apgrūtina nervu sistēmu. Dažos gadījumos jaunākos un pat vecākās paaudzes ļaudis no pārmērīgas lasīšanas ir skārusi paralīze. Prāts tiek turēts pastāvīgā uzbudinājumā, līdz jūtīgais smadzeņu mehānisms tā nogurst, ka to ķer trieka.

Garīgi dzērāji

Attīstot kāri pēc uzbudinošas, sensacionālas lasāmvielas, morālā gaume tiek sabojāta, un prāts jūtas neapmierināts, ja pastāvīgi nedabū šo lēto, neveselīgo barību. Es esmu redzējusi jaunas meitenes, kas sevi apliecināja par Kristus sekotājām, bet patiesībā bija visai nelaimīgas, ja to rokās neatradās tāda satura grāmata vai laikraksts. Viņu gars alka pēc jauna uzbudinājuma, tāpat kā dzērājs alkst pēc apreibinošā dzēriena. Tādas jaunietes neatklāja dievbijības garu; nekāds Debesu izcelsmes gaismas stars neapmirdzēja viņu vienaudžus, lai vadītu tos pie patieso atziņu avota. Viņām pietrūka dziļu reliģisku piedzīvojumu. Ja to sniedzamības robežās pastāvīgi neatrastos tāda literatūra, tad varbūt vēl būtu kāda cerība uz dzīves reformu, bet viņas pēc tādas lasāmvielas kāroja un to arī atrada.

Man ir ļoti sāpīgi redzēt jaunus vīriešus un sievietes, kas tā izposta savu lietderību šajā dzīvē un nokavē iegūt piedzīvojumus, kas tos varētu sagatavot mūžīgai dzīvei Debesu sabiedrībā. Mēs nevaram tiem atrast vēl piemērotāku apzīmējumu kā

Garīgi dzērāji.

Nesātības ieradumam lasīšanā ir tikpat postošs iespaids uz smadzenēm kā nesavaldīgai ēšanai un dzeršanai uz visu cilvēka organismu. [282]

Dziedināšanas līdzeklis

Labākais veids, kā aizkavēt nezāļu augšanu, ir augsnes apstrādāšana. Lai attīstītu prātu un iesētu tur Bībeles patiesības sēklu, ir nepieciešama vislielākā rūpība un modrība. Savā neizmērojamajā žēlastībā Kungs mums Rakstos ir atklājis derīgas dzīves pamatlikumus (..).

Mūsu labā Viņš svētajiem vīriem devis norādījumus par briesmām uz ceļa un kā no tām izvairīties. Tie, kas paklausa Viņa ierosinājumam meklēt Rakstos, nepaliks nezināšanā. Pēdējo dienu briesmu vidū katram draudzes loceklim vajadzētu izprast savas cerības un ticības pamatus — pamatus, kurus nemaz nav tik grūti aptvert. Ja mēs gribam pieaugt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā, tad mums uz to jāvirza visi sava prāta spēki.

Pirmie soļi grēkā

Pirms kristietis grēko atklāti, viņa sirdi, pasaulei nemanot, notiek ilgstošs sagatavošanās process. Domas uzreiz nemainās no šķīstuma un svētuma līdz samaitātībai, netikumam un noziegumam. Ir vajadzīgs laiks, lai tos, kas radīti pēc Dieva līdzības, pazemotu līdz dzīvnieciskam un sātaniskam līmenim. Mēs tiekam pārveidoti uzlūkojot. Cilvēks, kas piekopj netīras domas, beigās nonāk tik tālu, ka grēki, kuri kādreiz tam likās riebīgi, kļūst patīkami. [283]

Bībele — visinteresantākā grāmata

Bībeli pamet novārtā gan jaunieši, gan vecākās paaudzes ļaudis. To neizraugās par studiju priekšmetu un dzīves vadoni. Sevišķi nolaidīgi šajā ziņā ir jaunieši. Daudzi no tiem atrod laiku, lai lasītu citas grāmatas, bet tā Grāmata, kas rāda ceļu uz mūžīgo dzīvi, netiek ik dienas pētīta. Uzmanību pievērš nevērtīgiem stāstiem, bet pret Svētajiem Rakstiem izturas nevērīgi. Tomēr šī Grāmata var vadīt mūs uz labāku, svētāku dzīvi. Un jaunatne to tiešām uzskatītu par visinteresantāko, ko tā jebkad lasījusi, ja daiļliteratūra jau iepriekš nebūtu sabojājusi tās uztveri.

Pametot novārtā visiespaidīgāko gudrības avotu, Dieva Vārdu, jauniešu prāts zaudē cēlāko attīstības iespēju. Mēs taču pastāvīgi atrodamies Radītāja klātbūtnē un pasaulē, kuru esamībā izsauca pats Dievs, mēs esam veidoti pēc Viņa līdzības, un Viņš mūs mīl, par mums rūpējas un ir vienmēr nomodā — vai tie nav brīnišķīgi apceres temati, kas ieved ļoti plašos un cildenos pārdomu laukos? Kas sirdi un prātu atver tādiem vērojumiem, tas nekad vairs neatradīs prieku seklos, sensacionālos stāstos.

Nopietnos meklējumos iegūto pamatīgo Rakstu zināšanu nozīmi ir grūti par daudz augstu novērtēt. Tā kā "visi šie Raksti ir Dieva iedvesti" un spējīgi darīt "gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū", gādājot par to, "lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam", tad Bībele visaugstākā mērā prasa mūsu nedalītu uzmanību. Mums nekad nevajadzētu apmierināties [284] ar paviršām zināšanām, bet patiesības vārdus

vienmēr būtu jācenšas apgūt to pilnā nozīme, ar Svētajiem Rakstiem iepazīstoties pēc iespējas dziļāk.

Grēka attēlojums

Jaunatnei būtu labāk nekad nelasīt sensacionāla satura grāmatas, kas publicētas un laistas apgrozībā vienīgi veikalniecisku apsvērumu dēļ. Tādos darbos jāsastopas ar velnišķīgu kairinājumu. Sirdi plosošu noziegumu attēlojumiem un nežēlības ainām ir apburošs iespaids uz daudziem, ierosinot tos pašiem iesaistīties līdzīgos, vai pat vēl ļaunākos darbos. Pat vēsturiski apraksti par briesmu darbiem, noziegumiem un izlaidību daudzus pamudina uz līdzīgu rīcību.

Grāmatas, kas ieskicē cilvēcisko būtņu sātanisko rīcību, īstenībā rada interesi par ļaunumu. Visi šie šausmīgie atgadījumi nav pelnījuši, lai tos iemūžinātu, un nevienam, kas tic pēdējo dienu

patiesībai, nevajadzētu piedalīties, lai tos saglabātu cilvēces atmiņā. Ja prāts tiek uzturēts un stimulēts ar tādu samaitātu barību, tad arī domas kļūst jutekliskas un netīras. [285]

Apsargājiet labi dvēseles pieejas

"Pāri visam, kas jāsarga," dod padomu gudrais vīrs, "sargi savu sirdi, jo no tās rosās dzīvība." "Jo kādas cilvēka sirds domas, tāds viņš ir." Sirdij žēlastībā jāatjaunojas dievišķajā līdzībā, citādi tā velti centīsies pēc šķīstas dzīves. Kas cēlu, tikumisku raksturu pūlas izveidot neatkarīgi no Kristus žēlastības, tas savu namu ceļ uz irdenām smiltīm. Stiprās kārdinājuma vētrās tas noteikti sagāzīsies. Dāvida lūgšanai jābūt katras dvēseles lūgšanai: "Radi manī, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu." Un, kad mēs esam kļuvuši par Debesu dāvanu līdzdalībniekiem, mums, ticībā pasargātiem, "Dieva spēkā" jāiet tālāk uz pilnību.

Mums noteikti kaut kas jādara, lai pretotos kārdinājumiem. Kas negrib kļūt par upuri sātana viltībām, tam jāsargā visas dvēseles pieejas: jāizvairās lasīt, skatīties vai klausīties to, kas rada netīras domas. Nav jāļauj domām klejot uz labu laimi, kur vien dvēseļu ienaidnieks tās varētu vadīt. Apustulis Pēteris saka: "Tāpēc, apjozuši sava prāta gurnus un modri būdami, (..) neveidojiet savu dzīvi pēc kārībām, kurās jūs agrāk dzīvojāt savā nezināšanā. Bet, sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā." Un Pāvils savukārt raksta: "Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, [286] kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!" Tas prasīs nopietnas lūgšanas un nenogurstošu modrību. Mums jāiegūst paliekošs Svētā Gara atbalsts, kas mūsu domas virzītu augšup un pieradinātu pie šķīstām un svētām lietām. Mums uzcītīgi jāpēta Dieva Vārds. — "Kā jauneklis uzturēs savu ceļu šķīstu? - Kad viņš turēsies pie Taviem vārdiem." "Es turu Tavus vārdus savā sirdī," saka dziesminieks, "lai negrēkotu pret Tevi."

Pelavas un kvieši

Dārgie jaunieši, izvairieties no laikrakstos publicēto stāstu lasīšanas! Nolieciet pie malas katru romānu (..). Mēs darītu labi, ja savas mājas iztīrītu no tāda veida laikrakstiem, kā

arī no izdevumiem, kas satur nepiedienīgas karikatūras un bildes, jo visu to ir radījusi sātana aģentūra. Jaunatne nedrīkst savu prātu saindēt ar tāda veida rakstiem. "Kas kopīgs pelavām ar graudiem?" Lai ikviens, kas sevi uzskata par Kristus sekotāju, lasa tikai to, kas ir patiess un ar mūžības vērtību.

Mums jāsagatavojas visnopietnākajiem pienākumiem. Ir jāglābj pasaule.(..) Un, apzinoties šo lielo darba apjomu, kā gan kāds var atļauties dārgo laiku un Dieva dotos līdzekļus izlietot kaut kam tādam, kas nenāk par labu pašam un nepagodina Dievu? [287]

Kristīga rakstura veidošana

(Pēdējā mūsu jaunatnei uzrakstītā vēsts E. G. Vaitas beidzamās slimības laikā.)

Ir grāmatas ar vitāli svarīgu nozīmi, kuras mūsu jaunie ļaudis neievēro. Tās atstāj novārtā, jo šķiet, ka tās nav tik interesantas kā vieglā lasāmviela.

Mums būtu jāiesaka jaunatnei turēties pie tādas literatūras, kas veicina kristīga rakstura attīstību. Jauniešu atmiņā vajadzētu iekalt vissvarīgākos ticības pamatprincipus. Viņiem ir tikai neliela nojausma par patiesību, bet nav tādas pārliecības, ka garīgās literatūras studijas būtu ieguvums. Jauniešiem vajadzētu lasīt to, kas uz prātu atstāj veselīgu, svētījošu iespaidu, lai tie patieso reliģiju spētu atšķirt no maldiem. Ir daudz labas literatūras, kas tomēr nenes svētību.

Tagad ir mūsu laiks un izdevība darboties jauniešu labā. Stāstiet tiem, cik bīstamā laikā mēs dzīvojam un cik ļoti nepieciešams izšķirties par patiesu dievbijību. Mūsu jaunajiem ļaudīm vajadzīga palīdzība, atbalsts un iedrošinājums, bet pareizā veidā: iespējams, ne tā, kā viņi to vēlētos, bet — lai tas nāktu viņiem par labu. Tiem vairāk par visu ir nepieciešama patiesa reliģija, kas ved pretī svētumam.

Es neceru vairs ilgi dzīvot. Mans darbs drīz būs pabeigts. Stāstiet mūsu jauniešiem, cik ļoti es vēlos, lai mani vārdi [288] viņus pamudinātu uz tādu dzīvesveidu, ko ar prieku varētu atzīt Debesu būtnes un kas visus apkārtējos pamudinātu kļūt vēl cēlākiem.

Ieteicamā lasāmviela

Strādājot naktīs, esmu atlasījusi un nolikusi pie malas grāmatas, kuras jauniešiem nebūtu ieteicamas. Mums vajadzētu izvēlēties lasāmvielu, kas viņus iedrošinātu uz sirsnīgām attiecībām un palīdzētu saprast Dieva Vārdu. Tas man tika atklāts jau pagātnē, bet domāju, ka to vajag atkal atgādināt un nostiprināt atmiņā. Mēs nevaram atļauties dot jaunatnei rokās nevērtīgu lasāmvielu. Ir nepieciešamas grāmatas, kas nes svētību prātam un dvēselei. Uz šīm lietām daudzi raugās pārāk viegli, tāpēc arī mūsu jaunatne netiek iepazīstināta ar to, ko esmu sacījusi.

Es negaidu vairs nekādas tālākas liecības mūsu tautas labā, jo garīgi stiprie brāļi zina, kas nepieciešams, lai nostiprinātu un attīstītu mūsu darbu. Tomēr ar Dieva mīlestību sirdī tiem šajā lietā arvien vairāk jāiedziļinās. Esmu ļoti norūpējusies, lai jaunieši saņemtu pienācīgu lasām-vielu; tad arī vecākajai paaudzei tās netrūks. Mums jāiepazīstas ar Dieva patiesības pievilcību, prātu un sirdi vienmēr turot atvērtu Viņa Vārdam. Sātans nāks tad,

kad ļaudis to negaidīs. Mēs nedrīkstam apmierināties, ka brīdinājuma vēsts jau vienreiz ir pasludināta. Mums tā atkal un atkal jāatkārto.

Mums vajadzētu sagādāt tik interesantu lasāmvielas kursu, ka tā savaldzinātu un iespaidotu daudzu [289] prātus. Ja man vēl būtu izdevība, es labprāt rakstītu grāmatas jaunatnei.

Jauniešu labā jādara tāds darbs, lai Dieva svētījošā patiesība pārņemtu un veidotu viņu prātu. Tā ir mana sirsnīgākā vēlēšanās, lai jaunie ļaudis pareizi saprastu ticībā iegūstamās taisnības nozīmi, un atziņu par rakstura pilnveidošanu, kas tos sagatavotu mūžīgai dzīvei. Es vairs neceru ilgi dzīvot, tāpēc atstāju šo vēsti, lai viņi, ejot uz mērķi, nekļūdītos.

Es aicinu: brāļi, iedrošiniet jauniešus vienmēr augstu vērtēt Dievu un Viņa žēlastību! Pastāvīgi strādājiet un lūdziet, lai jūs saprastu patiesās dievbijības vērtību. Atklājiet dzīvē Dieva svētuma un žēlastības pievilcību un augšup virzošo iespaidu! Mani vienmēr nomāc apziņa, ka tas netiek pienācīgi darīts.

Nav nekādas drošības, ka mana dzīvība vēl ilgi tiktu uzturēta, tomēr jūtu, ka Kungs mani ir pieņēmis. Viņam ir zināms, cik daudz esmu cietusi, liecinot pret tā saucamo kristiešu zemo dzīves līmeni. Es apzinos, cik tas bija svarīgi, lai manā dzīvē atklātos patiesība un ļaudis saņemtu manis rakstītās liecības, un vēlos, kaut jūs darītu visu iespējamo, lai mani raksti nonāktu pie ļaudīm svešās zemēs.

Norādiet jaunatnei uz tās daudzajām garīgajām priekšrocībām! Kungs vēlas, lai tā nopietni pūlētos ar patiesību iepazīstināt visus ļaudis. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka man bija īpašs pienākums jums to pateikt. [290]

Daiļliteratūras iespaids

Daudzi jauni cilvēki sūdzas: "Man nav laika paveikt savus uzdevumus!" Bet ko tad viņi dara? Daži katru brīvo brīdi izmanto, lai tikai nopelnītu nedaudz santīmus vairāk, bet, ja viņi šo darbā pavadīto laiku veltītu Bībeles studijām un apgūtās atziņas ieviestu praktiskā dzīvē, tad iegūtu daudz vairāk par virsstundās nopelnīto naudu. Tad varētu ietaupīt uz nevajadzīgas greznošanās rēķina un līdz ar to saglabāt garīgo enerģiju, lai labāk izprastu dievbijības noslēpumu. "Bijība tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums."

Tomēr tie paši jaunieši, kas sevi uzskata par kristiešiem, apmierina miesīgās sirds vēlmes un seko savām tieksmēm, Dieva piešķirto pārbaudes laiku, kad vajadzētu iepazīties ar dārgajām Bībeles patiesībām, veltot romānu lasīšanai. Šo, reiz piesavinātu, ieradumu ir grūti pārvarēt, tomēr to var izdarīt un arī izdarīs visi, kas pretendē uz Debesu valstību.

Ja prātu piesātina ar izdomātu stāstu lasīšanu, tas degradējas. Iztēle kļūst slimīga un garu pārņem sentimentālas izjūtas, rodas nenosakāmas izcelsmes nemiers un nedabīga tieksme pēc šīs kaitīgās garīgās barības, kas organismu izved no līdzsvara. Vājprātīgo iestādēs šodien atrodas tūkstošiem romānu lasīšanas upuru ar savā fantāzijā uzceltajām gaisa pilīm un slimīgu, mīlas alkstošu sentimentālismu. [291]