Vēstis jaunatnei

Pretošanās kārdināšanām

Neviens dievišķās dabas līdzdalībnieks nepadosies kārdināšanām. Ienaidnieks pielieto visu iespējamo varu, lai pārspētu tos, kas tiecas pēc kristīga dzīvesveida. Viņš tuvojas ar kārdināšanām un cer, ka tie piekāpsies. Viņš vēlas atņemt drosmi, tomēr neviens, kas par pamatu ir izvēlējies Mūžīgo Klinti, sātana viltum nepadosies. Šie ļaudis vienmēr atcerēsies, ka Dievs ir viņu Tēvs, un tiem palīdz Kristus. Pestītājs atnāca uz šo pasauli, lai

katrai pārbaudījumos nonākušai un kārdinātai dvēselei piešķirtu spēku uzvarēt tā, kā Viņš uzvarēja. Es pazīstu kārdināšanu varu, man ir zināmas ceļā gaidāmās briesmas, tomēr es tikpat labi

apzinos arī, ka jebkurā laikā ir paredzēts pietiekoši daudz spēka ikvienam, kas pret kārdināšanām vēlas cīnīties.

Izvairieties tīši doties kārdināšanās!

"Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumiem tādu galu, ka varat panest." Tomēr arī cilvēkiem ir savi pienākumi. Mums nevajag sevi tīši pakļaut kārdinājumiem, jo Kungs ir teicis: "Izejiet no viņu vidus un nošķirieties no tiem, (..) un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad Es jūs pieņemšu. Tad Es būšu jums par Tēvu, un jūs būsit Man par dēliem un meitām." Ja mēs piedalāmies pasaulīgi noskaņotu cilvēku izpriecās, ja piemērojamies viņu pasaulīgajiem ieradumiem vai savas intereses saistām ar neticīgo [82] interesēm, tad nostājamies uz kārdināšanu un grēka ceļa, un kā gan tad vēl varam sagaidīt, ka Dievs mūs pasargās no krišanas?

Turieties tālu no pasaules samaitājošā iespaida! Nekad bez vajadzības nedodieties turp, kur nocietinājušies ienaidnieka varenākie spēki!

Izvairieties no ceļiem, kur varat nonākt kārdināšanās vai maldos! Bet, ja jums ir vēsts, ko teikt neticīgajiem, un jūs dzīvojat tik ciešā savienībā ar Dievu, ka spējat tos īstā laikā uzrunāt, tad, satiekoties ar tiem, viņu labā un par godu Kungam ir iespējams paveikt svētīgu darbu. Kristus sacīja: "Es nelūdzu, ka Tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai Tu viņus pasargātu no ļauna."

Pirmajā vieta pienākums

Kad jaunatne grib atbrīvoties no sātana kontroles, ļaunais kārdinot uzmācas ar divkāršu spēku. Izmantojot jauniešu nezināšanu un piedzīvojumu trūkumu, ienaidnieks cenšas aptumšot viņu spējas atšķirt pareizo no nepareizā. Tas izliekas par gaismas eņģeli un, spekulējot ar patīkamiem apsolījumiem, vilina uz aizliegtā ceļa. Ja jaunatne ir pieradusi savām tieksmēm sekot vairāk kā pienākumam, tad pastāvēt ir pavisam grūti. Daudzi nespēj saskatīt briesmas, kas draud, kaut reizi pamēģinot aizliegtus priekus. Sātana ierosmes spēj satraukt jebkuras sirdī saglabājušās samaitātās izjūtas. [83]

Grēka maldinošā vara

Nav nekā bīstamāka par grēka maldinošo varu. Tas ir šīs pasaules dievs, kas cilvēkus krāpj, padara aklus un beidzot noved iznīcībā. Sātans nekad uzreiz neatklāj savu kārdināšanu īstos nolūkus, bet tām piešķir šķietami labvēlīgu izskatu. Viņš pat tīri nevainīgus laika kavēkļus cenšas sajaukt ar grēku, ko par tādu it kā neuzskata, un pieviltās dvēseles sevi attaisno, ka tādā veidā varot sasniegt daudz laba. Tomēr tā ir tīrā krāpšana, maskētā elles māksla. Savaldzinātie ļaudis sper vienu soli, kas tos sagatavo nākamajam, jo ir taču daudz patīkamāk ļauties savas sirds tieksmēm, nekā izvēlēties aizsardzību un stāties pretī jau pirmajam blēdīgā ienaidnieka mājienam, lai liegtu tam tālāku tuvošanos.

Ak, cik dedzīgi sātans uzmana, lai viņa izlikto ēsmu labprāt pieņemtu un dvēseles turpinātu iet pa viņa sagatavoto ceļu! Viņš nemaz nevēlas, lai tās pārtrauktu lūgšanas vai formālo reliģisko pienākumu pildīšanu, jo tādā veidā tās viņa darbā ir pat vēl derīgākas. Savu sofistiku un viltīgos slazdus tas ieauž šo cilvēku piedzīvojumos un ticības apliecībā, tā nodrošinot sev milzīgus panākumus.

Pašpārbaude

Katram ir nepieciešams sevi rūpīgi pārbaudīt, lai Dieva Vārda gaismā saprastu: vai es esmu tīrs vai netīrs? Vai esmu Kristū piedzimis no jauna vai vēl arvien miesīgs, [84] tikai ārēji atgriezies? Ejiet dievišķā Soģa krēsla priekšā un pārbaudiet sevi šajā gaismā, vai nav palicis kāds apslēpts grēks, kāda netaisnība vai elks, ko jūs vēl neesat upurējuši. Lūdziet, jā, lūdziet tā, kā jūs vēl nekad neesat lūguši, lai sātans ar savu viltu jūs nespētu maldināt, lai jūs nedzīvotu nevērīgā, bezrūpīgā un iedomīgā garā, pildot reliģiskos pienākumus tikai tālab, lai nomierinātu

savu sirdsapziņu. (..)

Viens no grēkiem, kas raksturīgs tieši pēdējām dienām, ir tas, ka vārda kristieši izpriecas mīl vairāk nekā Dievu. Esiet pret sevi patiesi! Pārbaudiet visu ļoti rūpīgi! Ak, cik maz ir to, kas pēc uzticīgas sevis izmeklēšanas var raudzīties uz Debesīm un apliecināt: "Es neesmu no tiem, par kuriem te rakstīts; es izpriecas nemīlu vairāk par Dievu." Cik nedaudzi var sacīt: "Es esmu miris pasaulei un tagad dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu. Mana dzīvība ar Kristu ir apslēpta Dievā, un, kad Kristus, mana dzīvība, parādīsies, tad arī es līdz ar Viņu nākšu godībā."

Ak, dievišķā mīlestība un līdzjūtība! Ak, dārgā žēlastība! - vērtīgāka par tīru zeltu. Tā paceļ un izdaiļo garu vairāk kā jebkas cits. Tā sirdi un izjūtas pievērš Debesīm. Kamēr mums apkārt esošie ļaudis nododas pasaulīgajai niecībai, neprātam un izpriecu kārei, mūsu sarunas kavējas pie Debesīm, no kurienes mēs gaidām ierodamies Glābēju. Dvēsele ilgojas pēc dievišķā miera un piedošanas, pēc taisnības un patiesa svētuma. Tuvība ar Kungu un pārdomas par mūžīgām vērtībām mūs pārveido Kristus līdzībā. [85]

Brīdinājums no skepticisma

Domājot par mūsu jaunatni, mani pārņem dziļas dvēseles mokas. Es jūs brīdinu kā tāda, kas pazīst briesmas, kurās sātans jūs var ievilināt sakarā ar niecīgo atziņu daudzumu, ko esat spējuši iegūt. Tīra, pazemīga sirds ir daudz vērtīgāka par visu gudrību, ko var sasniegt, atsakoties no dievbijības.

Mūsdienu jaunatne, lai arī kur tā neietu, it visur sastapsies ar skepticismu un neticību, tāpēc tai nepieciešams vienmēr būt pilnā apbruņojumā, lai mierīgi un droši varētu sniegt atbildi par savu cerību. Tomass Peins jau sen ir guldīts kapā, bet viņa darbi dzīvo kā pasaules lāsts, un tie, kas apšauba Dieva Vārda patiesumu, šo neticības produkciju ieliek jaunu un nepiedzīvojušu cilvēku rokās, piepildot viņu sirdi ar šaubu indīgo atmosfēru. Sātana gars sadarbojas ar šiem negodīgajiem cilvēkiem, īstenojot savus plānus dvēseļu iznīcināšanā.

Skeptiķu sabiedrības bīstama ietekme

Mums savas dienas jāaizvada izlaidības pilnā laikmetā, kad vecākā paaudze un jaunatne droši dzīvo grēkā. Ja mūsu jauniešiem trūkst garīga patvēruma, ja tie nav nopamatoti stingros pamatlikumos un rūpīgi neizvēlas sev biedrus un lasāmvielu, kas uztur pareizu izpratni, tad viņi neaizsargāti tiek pakļauti sabiedrībai, kuras morāle ir tikpat samaitāta kā Sodomas iedzīvotājiem. Pasaules ļaužu ārējā izturēšanās var izlikties visai pievilcīga, bet, ja tie pastāvīgi izsaka pret Bībeli vērstus spriedumus, tad kļūst par bīstamiem sabiedrotajiem, kuri nepārtraukti cenšas satricināt jūsu ticības pamatus un graut apzinīgu uzticēšanos senajai Evaņģēlija ticībai.

Jaunatne bieži nonāk saskarē ar ļaudīm, kam piemīt tieksme visu apšaubīt, bet vecāki parasti tam nepievērš uzmanību, līdz ļaunā briesmīgais darbs jau ir padarīts un viņu dvēseles samaitātas. Jauniešus vajadzētu rūpīgi pamācīt, lai tie netiktu piekrāpti attiecībā uz šo personu patieso raksturu un ar tiem nedraudzētos, klausoties viņu zobgalīgajos un tīši maldinošajos izteicienos. Ja mūsu jaunajiem ļaudīm, kad viņi ir atklājuši šo cilvēku neticību, trūkst morālas drosmes pārtraukt ar tiem sakarus, tad viņi tiks savaldzināti, domās un runās tāpat kā viņu biedri, nicinot reliģiju un ticību Svētajiem Rakstiem.

Pašpaļāvība un aklums

Ja piekrāpto jauniešu acis tiktu atvērtas, tad tie saprastu sātana ļauno prieku par panākumiem dvēseļu iznīcināšanā. Viņš visos iespējamos veidos savas kārdināšanas cenšas piemērot to cilvēku dažādajiem apstākļiem un nosliecēm, kurus ir nodomājis ievilkt savos tīklos. Viņš izmēģina jebkuru plānu, un, ja attiecīgās personas, nonākot kārdināšanā, nemeklē Dievu, tad drīz vien kļūst pašpārliecinātas un aklas pret ļaunā viltībām, nepievēršot uzmanību savam stāvoklim un draudošajām briesmām. Tas drīz sāk nicināt svētiem reiz uzticēto ticību. [87]

Es runāju kā tāda, kas apzinās un kam Kungs ir atklājis jaunatnes ceļā pastāvošās briesmas. Pašpaļāvība jūs ievedīs ienaidnieka valgos. Jaunieši nav meklējuši padomu no Dieva, un Viņš nav to Patvērums un Stiprums. Tie pilnā pārliecībā iekļaujas sabiedrībā, ticot, ka paši ir pietiekoši spējīgi izvēlēties pareizo ceļu un izprast dievišķos noslēpumus, it kā tas būtu atkarīgs no viņu personīgā spēka.

Par tiem, kas paši jūtas droši, mēs baidāmies vairāk nekā par citiem, jo tie noteikti nonāks Dieva un cilvēku pretinieka izliktajos valgos. Dažs labs no viņu biedriem, kas ļāvies samaitājošajam šaubu garam, bet kuru tie izvēlas par tuvu draugu, savā apkārtnē var kļūt par neticības paraugu. Pārspīlēti glaimojot citu spējām un intelektuālajam pārākumam, kā arī musinot tos tiekties pēc augstāka stāvokļa, tāds piesaista uzmanību, un apkārtējie tiek morāli saindēti. Tie, kas tā tiek paaugstināti paši savos uzskatos, parasti sāk nicināt Salīdzinošā Upura asinis un rīkojas, nerēķinoties ar žēlastības Garu.

Pat Sabatu ievērojošu vecāku bērni, kuriem ir bijusi īpaša gaisma un par kuriem mīlestībā ļoti gādāts, var būt starp tiem, kas atstāj apkaunojošu ietekmi, kas sēj vēju un pļauj vētru. Tiesas dienā to vārdi, kas grēkojuši pret lielo gaismu, būs vienā sarakstā ar tiem, kuri nolemti mūžīgai atšķirtībai no Kunga klātbūtnes un Viņa spēka godības. Tie būs pazuduši, [88] pilnīgi pazuduši, jo tos pieskaitīs Kristus žēlastības nicinātājiem.

Es labāk savus dēlus redzētu guļam kapā, nekā izvēlamies šo mūžīgai nāvei nolemto ceļu. Briesmīgā apziņa, ka esmu uzaudzinājusi bērnus, kas cīnās pret Debesu Dievu un pēdējās dienās pavairo atkritēju rindas, soļojot zem sātana melnā karoga, mani tiešām pilnīgi satriektu.

Nepieciešama morāla drosme

Mūsu jaunieši sastapsies ar visdažādākajiem kārdinājumiem, tāpēc viņus vajadzētu audzināt tā, lai tie paļautos uz augstāku varu un skaidrāku mācību, nekā to var sniegt mirstīgie. Visur ir atrodami mūsu Kunga nicinātāji, kas pieraduši necienīt kristietību. Viņi to uzskata par bērnu spēlīti, kas domāta neizglītoto ļaužu lētticībai.

Kam nav morāla spēka, tas patiesību nevar aizstāvēt, jo tādam nebūs drosmes paziņot: "Ja jūs šīs sarunas nepārtrauksiet, tad es ilgāk nevaru uzturēties jūsu sabiedrībā. Pasaules Glābējs Jēzus ir arī mans Pestītājs, un uz Viņu balstās mana cerība mūžīgai dzīvei." Bet tas ir vienīgais veids kā dažus apklusināt. Ja jūs sāksit argumentēt, arī viņiem radīsies savi pierādījumi, un nekas, ko jūs teiksit, tos pat neskars. Tomēr, ja jūs nostāsities par Kristu, ja paliksit nelokāmi paļāvībā uz Debesu Dievu, tad panāksit to, ko nevar sasniegt ar pierādījumiem, — jūs tos pārliecināsiet par viņu mācības nepatiesumu ar savas dievbijības spēku.

Nav skumjāka skata par to, ja, uzticoties paši savai ierobežotajai izpratnei un nepamatotajiem argumentiem, ļaudis, kas atpirkti ar Kristus asinīm [89] un apveltīti ar spējām pagodināt Dievu, sāk izsmiet žēlastībā sūtītās Evaņģēlija vēstis un aizliegt Kristus dievību. Kad tos pārbauda bēdas, kad vaigu vaigā jāsastopas ar nāvi, tad visi šie rūpīgi koptie maldīgie secinājumi izgaist līdzīgi ledum saules staru iespaidā. Cik briesmīgi ir stāvēt pie tāda cilvēka zārka, kas atraidījis dievišķo žēlastību! Cik šausmīgi apzināties, ka dzīve ir pazaudēta! Šeit guļ kāds, kam bija iespēja tiekties pēc visaugstākā mērķa un iegūt mūžīgu labklājību, bet viņš savu dzīvi pakļāva ļaunajam un nonāca cilvēciskās filozofijas slazdos, kļūstot par rotaļlietu sātana rokās. Kristieša cerība ir drošs un stiprs dvēseles enkurs, kas sniedzas iekšā aiz priekškara, kur Jēzus par mums iegājis kā ceļvedis. Lai sagatavotos nākotnes lielajiem notikumiem, mums katram darāms personīgs darbs.

Tuvojas vētra

Jaunatnei vajadzētu meklēt Dievu daudz nopietnāk, jo tuvojas vētra. Mums jābūt gataviem stāties pretī tās nevaldāmajām brāzmām, atgriežoties pie Dieva un uzticoties mūsu Kungam Jēzum Kristum. Kungs celsies, lai briesmīgi satricinātu zemi. Tūkstošiem kuģu tiks aizrauti jūras dzelmē. Nogrims veselas flotes, un tiks upurētas miljoniem cilvēku dzīvības. Pavisam negaidīti sāksies ugunsgrēki, un nekādas cilvēku pūles nespēs tos nodzēst. Trakojošajās liesmās

pazudīs šīs zemes pilis. [90] Katastrofas uz dzelzceļa kļūs arvien biežākas; uz lielajām satiksmes maģistrālēm neparedzēti vairosies sajukums, sadursmes un nāve. Gals ir tuvu, pārbaudes laiks tuvojas beigām. Ak, meklēsim Dievu, kamēr Viņš atrodams, piesauksim Viņu, kamēr Viņš ir tuvu! Pravietis saka: "Meklējiet to Kungu, jūs visi nelaimīgie šai zemē, jūs, kas ievērojat tā Kunga likumu; dzenieties pēc taisnības, kļūstiet pazemīgi, lai jūs tā Kunga dusmu dienā varētu glābšanu atrast."

Pastāvīga atkarība no Dieva

Vai rītos pieceļoties jūs izjūtat savu bezpalīdzību un nepieciešamību pēc dievišķā spēka? Un vai jūs pazemīgi un sirsnīgi atklājat savas vajadzības Debesu Ievām? Ja tā, tad eņģeļi ievēro jūsu lūgšanas, un, ja tās nav nākušas no liekulīgām lūpām, tad apstākļos, kur jums draudēs briesmas neapzināti izdarīt kaut ko ļaunu vai atstāt sliktu iespaidu, kas citus vadītu uz ļaunu, sargeņģelis būs jums blakus, iesakot labāku variantu, izmeklējot vārdus jūsu vietā un iespaidojot jūsu rīcību.

Ja jūs neizjūtat briesmas un nelūdzat pēc palīdzības un spēka pretoties kārdināšanām, tad jūs noteikti nomaldīsieties; jūsu nolaidība pienākumu pildīšanā tiks atzīmēta Dieva grāmatās Debesīs, un pārbaudes dienā jūs tiksiet atrasti par viegliem. [91]

Viena vāja vieta

Mums nevajadzētu sev glaimot, ka esam brīvi no daudz kā tāda, kur citi Dieva priekšā ir vainīgi; pat, ja mūsu raksturā pastāv dažas stipras īpašības un tikai viena vāja vieta, dvēsele vēl vienmēr paliek saistīta ar grēku. Sirds kalpošanā ir dalīta un it kā saka: "Mazliet no manis un kaut ko no Tevis." Tomēr Dieva bērnam ir nepieciešams, sevi pārmeklējot, atklāt arī to grēku, kam tas vēl izdabā un ko lutina, ļaujot, lai Kungs sirdi atbrīvo visā pilnībā. Viņam tas jāuzvar, jo Dieva acīs tas nav nekāds sīkums.

Kāds var teikt: "Es nemaz neesmu tik slikts, jo, kad mani izaicina un es pasaku kaut ko riebīgu, vienmēr pēc tam nožēloju, ka esmu ļāvies savām dusmām." Cits var aizbildināties: "Man vēl ir viena otra vaina, bet tādu nelietību, kādu redzu savā paziņā, es tiešām nevaru paciest." Kungs mums nav devis nekādu grēka smaguma pakāpju sarakstu, lai dažus grēkus varētu apzīmēt par mazāk svarīgiem, jo tie nodara niecīgu ļaunumu, kamēr citus uzskatīt par smagiem, jo tie sagādā milzīgu postu.

Ķēde nav stiprāka par tās vienu vismazāko locekli. Mēs to visā kopumā varam atzīt par labu, tomēr, ja viens posms ir vājš, uz ķēdi vairs nevaram paļauties. Ikviena dvēsele, kas ieies Dieva valstībā, būs nopietni pētījusi, kā uzvarēt grēku. Neiecietīgajiem vārdiem, kas uz jūsu lūpām, jāpaliek neizrunātiem. Domas, ka jūsu raksturs netiek pareizi novērtēts, ir jāatmet, [92] jo tās vājina jūsu iespaidu citu cilvēku skatījumā. Tāpat vajadzētu pārvarēt uzskatu, ka jūs līdzināties moceklim, bet tā vietā pilnībā paļauties uz Kristus apsolījumu: "Tev pietiek Manas žēlastības."

Kontrole pār domām

Jums vajadzētu sargāties no sātana apburtās sfēras un neļaut savu prātu novērst no uzticības Dievam. Ar Kristu jūs varat būt laimīgi, un tādiem jums jābūt, radinoties valdīt pār sevi. Pat domām jābūt pakļautām Dieva gribai, un jūtas jānodod ticības pārraudzībā. Iztēle jums nav dota, lai tai ļautu sacelties un iet pašai savu ceļu, nepūloties to ierobežot vai savaldīt. Ja domas ir nepareizas, arī jūtas būs tādas, bet domu un jūtu savienojums veido morālo raksturu. Ja jūs nolemjat, ka jums kā kristiešiem nevajag savaldīt savas domas un jūtas, tad nonākat ļauno eņģeļu iespaidā un ielūdzat tos uzturēties pie jums un jūs vadīt. Ja padodaties saviem ieskatiem un ļaujaties ļaunām aizdomām un kurnēšanai, jūs būsiet starp visnelaimīgākajiem mirstīgajiem, jo jūsu dzīve izrādīsies pilnīga neveiksme. [94]

Nav nekā bezpalīdzīgāka un tajā pašā laikā neuzvaramāka par dvēseli, kas apzinās savu necienīgumu un pilnībā paļaujas uz Pestītāja nopelnu. Dievs drīzāk gan tādai dvēselei sūtīs palīgā visus Debesu eņģeļus, nekā pieļaus, ka tā tiek uzvarēta.

[95]

Uz priekšu un uz augšu

Es vēlētos, kaut spētu attēlot kristīgās dzīves skaistumu! Jau no paša iesākuma, atrodoties dabas un Dieva likumu pārraudzībā, kristietis pastāvīgi virzās uz priekšu un uz augšu, ar katru dienu vairāk tuvodamies Debesu mājām, kur to gaida dzīvības vainags un jaunais vārds, "ko neviens nezina, kā vien tas, kas to dabū". Viņš nemitīgi, ar katru gadu vairāk pieaug svētumā, laimē un spējā darīt labu.

Dievs jauniešus aicina kāpt pa kāpnēm, kas no Zemes sniedzas līdz Debesīm. Kāpņu augšējā galā ir Dievs, un katru pakāpienu apgaismo Viņa godības gaišie stari. Viņš visu laiku vēro kāpējus, vienmēr būdams gatavs sūtīt palīdzību, kad kādam nogurst rokas vai sāk grīļoties soļi. Jā, jūs varat līksmi apliecināt, ka nevienam, kas neatlaidīgi dodas augšup, netiks liegta ieeja Debesu pilsētā.

Sātans jauniešiem piedāvā daudz kārdinājumu. Viņš spēlē uz dzīvību un nāvi ar to dvēselēm un neatstāj neizlietotu nevienu līdzekli, lai tos ievestu maldos un iznīcinātu. Bet Dievs tos kārdināšanu cīņās nav pametis vienus, tiem ir pieejams visspēcīgākais Palīgs.

Daudz stiprāks par ienaidnieku ir Tas, kas, nācis šajā pasaulē cilvēka dabā, sātanu jau ir uzvarējis, pastāvot ikvienā kārdināšanā, ko jaunieši piedzīvo šodien. Viņš ir jauniešu Vecākais Brālis, kurš par tiem dziļi ieinteresēts, pastāvīgi par visiem modri rūpējas un priecājas, ja [96] tie cenšas dzīvot pēc Viņa prāta. To lūgšanas Viņš savieno ar savas taisnības vīraku un pienes Dievam kā smaržīgu upuri. Viņa spēkā jaunieši var izturēt grūtības kā labi krusta kareivji. Izlietojot Viņa varu, tie var aizsniegt nosprausto mērķi, jo Golgātā pienestais upuris ir viņu uzvaras ķīla.

Dievs neprasa par daudz

Dieva draudze sastāv no lieliem un maziem traukiem. Kungs neprasa kaut ko neiespējamu. Viņš no maziem traukiem negaida tādu pašu atdevi kā no lielajiem. Viņš vēro, lai katrs izlietotu to, kas tam ir, nevis to, kā nav. Dariet iespējami vislabāko, un Dievs atzīs jūsu pūles. Uzņemieties pienākumu, kas jums vistuvāk, un izpildiet to apzinīgi, tad jūsu darbs Meistaram būs pieņemams. Ilgojoties paveikt kaut ko lielu, neaizmirstiet savus tiešos mazākos pienākumus.

Sargieties no nevērības pret lūgšanām vienatnē un Dieva Vārda pētīšanu! Tie ir ieroči cīņā pret ienaidnieku, kas cenšas aizkavēt jūs ceļā uz Debesīm. Vienreiz pieļauta nolaidība šajā ziņā atvieglos nolaidību nākamajā reizē. Vienreiz izrādīta pretestība Gara aicinājumam līdzinās ceļu nākamajai reizei. Tādā veidā sirds kļūs arvien cietāka un sirdsapziņa vairs nerunās.

No otras puses, ikviena pretošanās kārdinājumam atvieglo turpmāko cīņu. Katra pašaizliedzība sekmē nākamo pašaizliedzīgo soli, un katra iegūtā uzvara sagatavo pilnīgai

uzvarai. Ikviens atvairīts [97] kārdinājums, sevis aizliegšana un uzvara pār grēku ir kā sēkla, kas iesēta mūžīgai dzīvei. Katra nesavtīga rīcība piešķir jaunus garīgus spēkus. Neviens nevar cerēt kļūt līdzīgs Kristum, pats nekļūstot cēlāks un patiesāks.

Attīstiet uzticību

Kungs ievēros katras pūles aizsniegt dievišķo ideālu. Ja arī jūs kļūdāties, ja kādreiz krītat grēkā, neiedomājieties, ka nevarat lūgt, ka neesat cienīgi nākt Kunga priekšā! "Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja kāds krīt grēkā, tad mums ir Aizstāvis Tēva priekšā - Jēzus Kristus, kas ir taisns." Viņš ar izplestām rokām gaida atgriežamies pazudušo dēlu. Ejiet

pie Viņa un atzīstiet savas kļūdas un noziegumus! Lūdziet, lai Viņš jūs stiprina jaunai piepūlei! Kungs nekad nepievils, nekad nepareizi neizlietos jūsu uzticību.

Jūs tiksiet pārbaudīti, jo Kungs tādā veidā noslīpē jūsu rakstura raupjās vietas. Nekurniet! Neapmierinātība šo pārbaudi padarīs tikai vēl grūtāku. Pagodiniet Dievu ar priecīgu pakļaušanos Viņa gribai! Pacietīgi panesiet jebkuru slodzi! Ja arī nākas ciest netaisnību, saglabājiet sirdī dievišķo mīlestību! "Novērsies no ļauna un dari labu! Meklē mieru un dzenies pēc tā! Tā Kunga acis vēro taisnos, un Viņa ausis uzklausa to palīdzības saucienus."

"Sargies spert izmisuma pilnus soļus; pagaidi līdz rītam, līdz tumšā diena būs pagājusi!" "Mierā un paļāvībā jūs [98] atradīsiet spēku." Kristus pazīst jūsu kārdināšanu stiprumu un zina, cik jums spēka tām pretoties. Viņa roka maigā līdzjūtībā vienmēr ir izstiepta pār katru ciešanās nonākušu bērnu. Kārdinātai, drosmi zaudējušai dvēselei Viņš saka: "Vai tu, Mans draugs, par kuru Es cietu un miru, tiešām nevari Man uzticēties?" "Kādas tavas dienas, tāds būs arī tavs spēks..."

"Pavēli tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs." Viņš tev būs kā lielas klints ēna tuksnešainā zemē, jo ir apsolījis: "Nāciet pie Manis, (..) Es jūs gribu atvieglināt" un dot jums mieru — tādu mieru, ko pasaule nevar ne dot, nedz arī atņemt. (..)

Nav iespējams izteikt vai aprakstīt mieru un prieku, kas pieder cilvēkam, kurš Dievu tur pie vārda. Pārbaudījumi to neuztrauks un necieņa neradīs dusmas, jo paša "es" ir piesists krustā. Pienākumi dienu no dienas var kļūt grūtāki, kārdinājumi spēcīgāki un pārbaudījumi arvien smagāki, bet viņš negrīļosies, jo saņems spēku atbilstoši vajadzībai.

Uzvaras cena

Lai cilvēkam būtu iespējams iegūt Debesu valstību, Kristus viņa labā upurēja visu, bet tagad tam jāpierāda, ko viņš pats ir gatavs ziedot sevis un Kristus dēļ, lai iemantotu šo mūžīgo godību. Kam ir kaut niecīga izpratne par glābšanas darba lielumu un vērtību, tie nekad nekurnēs, ka bieži vien jāsēj ar asarām un ikvienam kristietim dzīvē jārēķinās ar konfliktiem un sevis aizliegšanu. [99]