Pēdējo dienu notikumi

20. Svēto mantojums

Piezīme: Elenai Vaitai tika atklātas dažādas Jaunās Zemes ainas, un viņa tās aplūkoja kā mūžīgu realitāti. Šīs Debesu lietas viņai tika rādītas cilvēcīgās izpratnes robežās. Sava ierobežotā prāta un izteiksmes līdzekļu dēļ, mēs neesam spējīgi pilnībā aptvert visu aprakstīto. "Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tikai pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts" (1. Kor. 13:12).

Kunga dāvana

Kristus, vienīgi Kristus un viņa taisnība būs mūsu caurlaide ieejai Debesīs. — Letter, 6b, 1890.

Lepnā sirds pūlas pestīšanu nopelnīt, bet mūsu tiesības uz Debesīm, kā arī derīgums tām atrodams Kristus taisnībā. — DA, 300. (1898)

Lai mēs varētu kļūt par Debesu ģimenes locekļiem, Viņš kļuva par zemes ģimenes locekli. — DA, 638. (1898)

Tiesības uz mājokļiem, ko Kungs ir aizgājis sagatavot, ir labākas par [284] tiesībām uz vislepnāko pili. Daudz labāki par jebkuru pasaulē dzirdētu uzslavu būs Pestītāja vārdi, kurus Viņš teiks saviem uzticamajiem kalpiem: "Nāciet šurp, jūs, Mana Tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma" (Mat. 25:34). — COL, 374. (1900)

Mums jādomā par nākotnes pasauli

Jēzus runāja par Debesīm un pievērsa tām uzmanību, lai no mūsu aprēķiniem nekad netiktu izlaista mūžība — ST, 04.04.1895.

Paturot prātā mūžības realitāti, mēs dabīgi vienmēr domāsim par Dieva klātbūtni, un tas būs kā vairogs pret ienaidnieka uzbrukumiem; tas dos spēku un pārliecību, paceļot dvēseli pāri bailēm. Elpojot Debesu atmosfēru, mēs neelposim saindēto pasaules gaisu. (..)

Jēzus nāca, lai sniegtu priekšstatu par Debesu skaistumu un priekšrocībām, lai Debesu pievilcība kļūtu mums tuva domās un lai mēs savas atmiņas galeriju sienas izdaiļotu ar dievišķās un mūžīgās pievilcības skaistajām gleznām. (..)

Lielais Skolotājs cilvēku iepazīstināja ar nākamās pasaules iespējām. Viņš runāja par tās valdzinošo mantojumu, raugoties no sava redzesloka. (..) Ja Viņam izdevās pievērst prātu nākamai dzīvei un tās svētībām, salīdzinājumā ar šīs pasaules laicīgajām interesēm, tad šis uzkrītošais kontrasts dziļi iespaidoja cilvēka apziņu, pilnībā pakļaujot sirdi, dvēseli un visu būtni. — OHC, 285., 286. (1890) [285]

Kristīgie motīvi

Nav iespējama vēl lielāka mīlestība un vēl dārgāks upuris; neizmērojamais atalgojums, ko saņems taisnības darītāji, Debesu laime, eņģeļu sabiedrība, Dieva un Viņa Dēla sadraudzība un mīlestība, visu mūsu spēju izkopšana un pavairošana cauri visiem mūžības laikmetiem — vai tas viss nav kā varens pamudinājums un iedrošinājums ar mīlošām sirdīm kalpot savam Radītājam un Glābējam? — SC, 21., 22. (1892)

Ja starp mums un Jēzu var būt miers un mēs varam būt glābti, uz mūžīgiem laikiem izglābti, tad mēs būsim vislaimīgākās būtnes. Ak, beidzot atrasties mājās, kur vairs neplosās ļaunuma izraisītās vētras un nogurušais var atrast mieru! — Letter, 113, 1886

Man patīk vērot visu brīnišķo dabā mūs pasaulē. Ja tas viss nebūtu grēka lāsta samaitāts, es būtu apmierināta ar šo Zemi, apzinoties Dieva svētījošo iespaidu. Bet mums būs Jaunas Debesis un Jauna Zeme. Jānis to redzēja svētā atklāsmē un sacīja: "Es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem" (Atkl. 21:3). Ak, svētīgā cerība, godības pilnā perspektīva! — Letter, 62. 1886.

Reāla, taustāma vieta

Ak, kas tas mācekļiem bija par prieka avotu, apzināties, ka Debesīs viņiem ir Draugs, kas par tiem aizlūdz un darbojas to [286] labā! Redzot Kristus pacelšanos debesīs, viņu domas un uzskati par šo vietu krasi izmainījās. Pirms tam viņi debesis iztēlojās kā neierobežotu plašumu, garu pasauli bez noteiktas vielas. Tagad tās viņu priekšstatos saistījās ar domām par Jēzu, kuru tie mīlēja un godāja vairāk par visu, ar kuru tie bija sarunājušies un kopā ceļojuši, kuru aptaustīja ar savām rokām pat pēc augšāmcelšanās. (..)

Tagad Debesis tiem vairs nešķita kāda nenoteikta, neizprotama, ar bezmiesas gariem pildīta telpa. Tagad tie turp raudzījās kā uz savām nākotnes mājām, kur viņu mīļotais Glābējs tiem sagatavojis dzīvokļus. — 3SP, 262. (1878)

Bailes padarīt nākotnes mantojumu pārāk materiālu daudzus ir ierosinājušas tieši tās patiesības, kas mums uz Zemi liek skatīties kā uz savām mājām, izskaidrot garīgi. Kristus saviem mācekļiem apliecināja, ka Viņš aiziet tiem sagatavot mājokļus Tēva namā. — GC, 674,.675. (1911)

Uz atjaunotās Zemes atpestītie pavadīs laiku tādās nodarbībās, kas sākumā sagādāja prieku un laimi Ādamam un Ievai. Tiks atjaunota Ēdenes dzīve, dzīve dārzā un uz lauka. — PK, 730.,731. (c. 1914)

Neaprakstāma godība

Es redzēju ārkārtējo Jēzus pievilcību un godību. Viņa seja laistījās spožāk par pusdienas laika sauli. Drēbes bija baltākas par sniegu, baltākas par jebko citu pasaulē. Kā gan [287] es varu (..) aprakstīt jums Debesu godību, tik jaukos eņģeļus, kas dzied un spēlē uz desmitstīgu arfām! — Letter, 3, 1851.

Tās brīnišķās lietas, kuras redzēju, es nespēju aprakstīt. Ak, kaut es varētu runāt Kānaānas valodu, tad spētu jums kaut cik pastāstīt par labākas pasaules godību. — EW, 19. (1851)

Mūsu valoda ir pārāk trūcīga, lai spētu aprakstīt Debesis. Kad šis skats atvērās manā priekšā, es biju pārsteigta. Nepārspējamā krāšņuma un godības pārņemta, es noliku savu rakstāmo spalvu un izsaucos: "Ak, kas par mīlestību! Kāda brīnišķīga mīlestība!" Viscēlākā valoda nav spējīga izteikt Debesu jaukumu vai mūsu Pestītāja mīlestības neaptveramos dziļumus.— EW, 289. (1858)

Cilvēku valoda nespēj attēlot taisno atalgojumu. Ar to iepazīsies tikai tie, kas to redzēs. Ierobežotam prātam nav iespējams aptvert Dieva Paradīzes godību. — GC, 675. (1911)

Ja mēs kaut ar vienu skatu būtu redzējuši dievišķo pilsētu, tad nekad vairs nevēlētos dzīvot uz Zemes. — ST, 08.04.1889.

Ūdens straumes, pakalni un koki

Šeit mēs redzējām dzīvības koku un Dieva troni. No troņa izplūda dzidra ūdens straume, un abos upes krastos auga dzīvības koks. Viens koka [288] stumbrs bija vienā straumes pusē, bet otrs otrā straumes pusē — abi no tīra, skaidra zelta. Sākumā es domāju, ka redzu divus kokus, bet vēlreiz ieskatoties sapratu, ka tie galotnē savienojas par vienu koku. Tā dzīvības koks stāv dzīvības upes abos krastos. Koka zari noliecās līdz vietai, kur mēs stāvējām, un augļi bija brīnišķīgi; tie izskatījās it kā kopā sajaukts zelts un sudrabs. EW, 17. (1851)

Tur ir mūžīgi plūstošas straumes, skaidras kā kristāls, un to krastos kupli koki met savu ēnu uz takām, kas sagatavotas Kunga atpirktajiem. Plaši līdzenumi vietām pāriet skaistos pakalnos, un Dieva kalni ceļ augšup savas cēlās virsotnes. Šajos mierīgajos līdzenumos, blakus šīm dzīvajām straumēm, tagad sev pastāvīgas mājas atrod Dieva ļaudis, kas tik ilgi bija klīduši kā ceļinieki. — GC, 675. (1911)

Puķes, augļi un dzīvnieki

Es redzēju citu lauku, pilnu ar visdažādākajām puķēm un, ziedus plūcot, izsaucos: "Tie nekad nenovītīs!" Pēc tam es redzēju kādu klajumu, apaugušu ar visbrīnišķīgāko zāli. Tā bija dzīvinoši zaļa un, lepni viļņojoties par godu Ķēniņam Jēzum, laistījās kā sudrabs un zelts. Tad mēs nonācām laukā, kas bija pilns ar visdažādākā veida dzīvniekiem — lauva, jērs, leopards un vilks, visi dzīvoja vienotā saimē. Mēs gājām tiem cauri, un tie mums mierīgi sekoja.

Pēc tam mēs iegājām mežā, ne tādā tumšā, kādi sastopami pie mums šeit; nē, nē, bet gaišā un ļoti krāšņā. Koku zari viegli šūpojās, un mēs visi [289] izsaucāmies: "Mēs bez bailēm dzīvosim tuksnesī un gulēsim mežos!" Tā mēs gājām cauri mežiem, jo atradāmies ceļā uz Ciānas kalnu. (..)

Uz kalna bija brīnišķīgs templis. (..) Ap to auga visdažādākie koki, kas šo vietu darīja vēl skaistāku: bukses, priedes un egles, eļļas koki, mirtes un granātābeles. Vīģes koki bija noliekušies zem smagās ienākušos augļu ražas. (..)

Un es redzēju galdu no tīra sudraba. Tas bija daudzas jūdzes garš, bet mūsu acis to varēja pārskatīt. Es tur ievēroju augļus no dzīvības koka, mannu, mandeles, vīģes, granātābolus, vīnogas un daudz dažādu citu augļu. Es lūdzu Jēzum atļauju no tiem ēst. — EW, 18,.19. (1851)

Mūžīgās jaunības dzīvības spēks

No kapa visi iznāk tādā pašā augumā, kādā tur iegāja. Uzmodināto pulkā stāvošais Ādams izskatās cēls un majestātisks, tikai nedaudz mazāks par Dieva Dēlu. Viņš redzami atšķiras no vēlāko paaudžu ļaudīm; tas ir uzskatāms piemērs cilvēces dziļajai deģenerācijai. Bet visi pieceļas mūžīgās jaunības svaigumā un spēkā. (..) Atguvuši pieeju dzīvības kokam ilgi pazaudētajā Ēdenē, izglābtie pieaugs (Mal. 3:20) līdz pilnīgam cilvēces augumam tās sākotnējā godībā. — GC, 644., 645. (1911)

Ja Ādams pie radīšanas nebūtu apgādāts ar divdesmit reizes lielāku dzīvības spēku, nekā cilvēkiem ir tagad, tad cilvēce ar saviem pašreizējiem dabas likumus ignorējošajiem ieradumiem jau būtu izmirusi. — 3T, 138. (1872) [290]

Atpūtu nevienam vairs nevajadzēs un neviens pēc tās neilgosies. Neviens nenogurs, darot Dieva prātu un pienesot slavu Viņa Vārdam. Mēs vienmēr izjutīsim rīta svaigumu un vienmēr būsim tālu no dienas norieta. (..) Zināšanu iegūšana nenogurdinās prātu un neizsmels enerģiju. — GC, 676., 677. (1911)

Debesīs valda veselība. — 3T, 172. (1872)

Laime ir nodrošināta

Atbildēdams uz šo jautājumu, Jēzus pacēla nākotnes priekškaru. "Jo, kad tie celsies augšā no miroņiem," Viņš sacīja, "tie ne precēs, nedz taps precēti, bet tie būs kā eņģeļi Debesīs" (Mat. 22:30). — DA, 605. (1898)

Atrodas cilvēki, kas izsaka pārliecību, ka Jaunā Zemē notiks laulības un dzims bērni, bet tie, kas tic Rakstiem, nevar pieņemt tādas mācības. Uzskats, ka Jaunā Zemē dzims bērni, neizriet no stiprā Praviešu Vārda. (..)

Nodoties pieņēmumiem un teorijām par lietām, ko Dievs mums savā Vārdā nav atklājis, ir augstprātīga iedomība. Mums nevajag ielaisties minējumos par mūsu stāvokli nākotnē. — 1SM, 172., 173. (1904)

Dieva kalpiem savu laiku nevajadzētu pavadīt prātojot par apstākļiem, kādi valdīs uz Jaunās Zemes. Ir pārdrošība izteikt atziņas un pieņēmumus par lietām, kuras Kungs mums nav atklājis. Viņš ir pietiekoši gādājis par mūsu laimi nākamajā dzīvē, un mums nevajadzētu censties iespiesties Viņa plānos, [291] turklāt nākamās dzīves apstākļus mēs nevaram mērot pēc pašreizējās dzīves. — GW, 314. (1904)

Atpestīto identitāte saglabāsies

Jēzus augšāmcelšanās simboliski aino visu ticīgo augšāmcelšanos, kuri dus Viņā. Mūžam dzīvā Pestītāja seja, Viņa izturēšanās, Viņa valoda — viss mācekļiem bija pazīstams. Kā Kristus uzcēlās no nāves, tā reiz celsies visi, kas miruši Viņā. Mēs pazīsim savus draugus, kā mācekļi pazina Jēzu. Šīs zemes dzīvē tie var saslimt vai tikt sakropļoti, bet tad tie piecelsies pilnīgā veselībā un skaistumā. Taču arī godības miesā viņu identitāte būs pilnīgi saglabāta. — DA, 804. (1898)

No kapa iznāks tāds pats cilvēks, tikai brīvs no slimībām un jebkura trūkuma. Viņa dzīvei būs tās pašas raksturīgās iezīmes, tā ka draugs draugu varēs pazīt. — 6BC, 1093. (1900)

Tur mēs atzīsim, tāpat kā mēs esam atzīti. Mīlestība un līdzjūtība, kuru Dievs ir ielicis dvēselē, tur atradīs savu jaukāko un skaistāko piepildījumu. — Ed, 306. (1903)

Ziedošs izskats un gaismas drēbes

Iznākot no Radītāja rokām, Ādamam bija cēls un simetriski veidots stāvs. Augumā tas bija vairāk kā divas reizes garāks par pašreiz uz zemes dzīvojošajiem cilvēkiem un viscaur proporcionāli attīstīts. Viss viņa izskats bija pilnīgs un brīnišķīgs. [292] Sejas krāsa nebija vis slimīgi bāla, bet sārta, starojoša bagātīgā veselībā. Ieva nebija tik gara kā Ādams. Tās galva sniedzās tikai nedaudz augstāk par Ādama pleciem. Arī viņa bija cēla, simetriski veidota un ļoti skaista. — 3SG, 34. (1864)

Bezgrēcīgajam pārim nebija mākslīgi darinātu drēbju; viņus ietērpa gaismas un godības apsegs, kādu nēsā eņģeļi. Kamēr viņi paklausīja Dievam, šis gaismas tērps tiem netika atņemts. — PP, 45. (1890)

Prieks, redzot savu ģimeni debesīs

Vārtiem abās pusēs mēs redzam eņģeļu svītu, un ieejot Jēzus saka: "Nāciet šurp, jūs mana Tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma". Jēzus aicina jūs būt Viņa prieka līdzdalībniekiem, bet ko tas nozīmē? Tēvi, tas ir prieks redzēt jūsu dvēseļu grūtā darba rezultātus. Tas ir prieks redzēt jūsu pūļu atalgojumu, mātes. Šeit ir jūsu bērni; uz viņu galvas ir dzīvības kronis. — CG, 567., 568. (1895)

Dieva lielākā dāvana ir Kristus, kura dzīvība ir mūsu, par mums atdota. Viņš mira un cēlās augšā mūsu labā, lai mēs varētu iziet no kapiem godības pilnai sadraudzībai ar Debesu eņģeļiem, lai mēs varētu satikties ar saviem mīļajiem, lai tos pazītu, jo pieaugšana Kristū neizdzēš viņu pazīšanas zīmes, bet pārvērš Kristus godības līdzībā. Katrs svētais, kuram šeit bija ģimene, tur pazīs katru tās locekli. — 3SM, 316. (1898) [293]

Bērnu un garīgi vājo atpestīšana

Kad no pīšļu gultām nemirstīgi iznāk mazie bērniņi, tie tūlīt lido turp, kur viņu gaida mātes rokas. Tie satiekas no jauna, lai nekad vairs nešķirtos. Bet daudzi mazie tur neatradīs savu māti. Mēs veltīgi centāmies saklausīt jūsmīgu uzvaras gaviļu dziesmu no tādas mātes lūpām. Bērniņus, kam tur nav savas mātes, uzņem eņģeļi un ved viņus pie dzīvības koka. — 2SM, 260. (1858)

Daži jautā, vai mazie bērni, pat no ticīgiem vecākiem, tiks glābti, jo viņu raksturs nav pārbaudīts, bet visiem taču jāiziet pārbaude, kur raksturs tiek noteikts to praktiski lietojot. Tātad, bija uzdots jautājums: "Kā mazie bērni var iegūt tādu pieredzi vai iziet pārbaudi?" Es atbildu, ka tādus bērnu sedz vecāku ticība, tieši tā, kā tas bija pie pirmdzimto iznīcināšanas Ēģiptes mocību laikā. (..)

Mēs nevaram pateikt, vai tiks izglābti visi neticīgo vecāku mazie bērni, jo Dievs šajā lietā nav savus nodomus atklājis, tādēļ mums labāk šo jautājumu atstāt neatbildētu un domāt par to, kas Viņa Vārdā skaidri pateikts. — 3SM, 313-315. (1885)

Attiecībā uz brāli A, jūs redzat, kāds viņš ir un jūtat līdzi viņa vientiesībai. Viņam nav izpratnes par grēku. Dieva žēlastība novērsīs visu šo iedzimtības ceļā saņemto prāta vājumu, un tam būs sava daļa starp svētajiem gaismā. Jums Dievs ir devis saprašanu. Bet, kas attiecas uz [294] brāļa A uztveres spējām, viņš ir bērns, tomēr padevīgs un paklausīgs bērns. — 8MR, 210. (1893)

Uzticīgo māšu atalgojums

Kad tiesa apsēdīsies un tiks atvērtas grāmatas; kad lielais Soģis izteiks vārdus "labi paveikts" un uz uzvarētāju galvām tiks uzlikti nevīstošie godības kroņi, tad daudzi visas Universa sanāksmes priekšā tos noņems un, norādot uz savu māti, sacīs: "Man viņai jāpateicas par to, kas es tagad esmu Dievišķās žēlastības spēkā. Viņas norādījumi, viņas lūgšanas mani ir novedušas pie mūžīgas izglābšanās". — MYP, 330. (1881)

Dieva eņģeļi padarīs nemirstīgus to māšu vārdus, kuru pūles ir vainagojušās ar bērnu pievešanu Jēzum Kristum. — CG, 568. (1895)

Dvēseļu mantotāju alga

Kad atpestītie stāvēs Dieva priekšā, dārgās dvēseles atsauksies, dzirdot pieminam to cilvēku vārdus, pateicoties kuru uzticīgām, pacietīgām pūlēm, lūgumiem un nopietnai pārliecināšanai bēgt uz Cietoksni viņi tagad ir šeit. Tādā veidā savu algu saņems tie, kas šajā pasaulē strādājuši kopā ar Dievu. — 8T, 196.,197. (1904)

Kad atvērsies mirdzošās virās iekārtie brīnišķās pilsētas vārti un tur ieies ļaudis, kas saglabājuši patiesību, uz viņu galvām tiks uzlikti godības kroņi, un tad viņi godu, [295] slavu un teikšanu pienesīs Dievam. Un šajā brīdī daži pienāks pie jums un teiks: "Ja nebūtu jūsu laipno vārdu, ja nebūtu jūsu asaru, aizlūgšanu un nopietno pūļu, es nekad neredzētu Ķēniņu Viņa skaistumā". Ak, kas tas būs par atalgojumu! Cik niecīga gan ir cilvēcīgo būtņu izteiktā uzslava šajā pārejošajā zemes dzīvē, salīdzinot ar neierobežoto atalgojumu, kas sagaida uzticīgos nākotnē, mūžīgā dzīvē! — Pēc pašfinansēšanās principa strādājošajiem teiktie vārdi (Ph 113) 16. (1909)

Raksturs vairs nemainās

Ja jūs vēlaties būt svēti Debesīs, tad jums vispirms jābūt svētiem virs zemes. Šajā dzīvē lolotās rakstura īpašības ar nāvi vai augšāmcelšanos neizmainīsies. No kapa jūs iznāksit ar tādu pašu noskaņojumu un nosliecēm, kādu atklājāt uzturoties ģimenē un sabiedrībā. Kristus atnākot, jūsu raksturu neizmainīs. Pārveidošanas darbam ir jānotiek tagad. Mūsu likteni nosaka ikdienas dzīve. Lai būtu sagatavoti augšā esošajiem mājokļiem, mums, harmonisku raksturu veidojot, ir jānožēlo un Kristus žēlastībā jāuzvar pastāvošie trūkumi, kamēr vēl ir pārbaudes laiks. — 13MR, 82. (1891)

Miera un mīlestības pilnā debesu atmosfēra

Debesu pagalmu mieru un saskaņu netraucēs neviena rupja vai nelaipna cilvēka klātbūtne. — 8T, 140. (1904) [296]

Debesīs viss ir cēls un patīkams. Visi domā par citu laimi un interesēm. Neviens nenododas sev, domājot un rūpējoties tikai par sevi. Visu svēto iemītnieku lielākais prieks ir redzēt citu ap viņiem esošo būtņu laimi un prieku. — 2T, 239. (1869)

Šķita, ka es esmu nonākusi tur, kur valda pilnīgs miers, kur nav tik bieži virs zemes izraisošos vētraino konfliktu — Debesīs, taisnības mājvietā, kur kopā sanākuši visi svētie, šķīstie un laimīgie, desmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši un tūkstoš reiz tūkstoši, dzīvojot tīrās un skaidrās tuvās attiecībās un visu laiku pagodinot uz troņa sēdošo Dievu un Jēru.

Viņu balsis skanēja pilnīgā harmonijā. Tie nekad neizturējās netaisni viens pret otru. Debesu augstākās būtnes, šīs varenās sfēras ietekmīgākās personas sacentās vienīgi, darot labu, meklējot viens otra laimi un prieku. Lielākais tur par sevi domā vismazāk, un mazākais ir liels savā pateicībā un mīlestības bagātībā.

Tur nav maldu, kas aptumšo saprašanu. Patiesība un tīra, noteikta un pilnīga atzīšana liek izgaist katrām šaubām, un nekāda nedrošība nemet savu drūmo ēnu uz laimīgo Debesu iemītnieku ceļa. Nekādas strīda balsis netraucē tur valdošo patīkamo noskaņu un pilnīgo mieru. Tur dzīvojošie nepazīst skumjas, bēdas un asaras. Viss notiek pilnīgā harmonijā, pilnīgā kārtībā un pilnīgā svētlaimē. (..)

Debesis ir mājvieta, kur katrā sirdī mājo un katrā skatā izpaužas pretimnākšana un simpātijas. Visu pārvalda mīlestība. Tur nav nekā, kas izraisītu nesaskaņas, nav strīdu vai vārdu karu. — 9MR, 104.,105. (1882) [297]

Nav kārdināšanu un grēka

Labā un ļaunā atzīšanas koks nesagādās izdevības kārdināšanai. Tur nebūs vairs kārdinātāja, nebūs iespējas darīt ļaunu. — Ed, 302. (1903)

Es dzirdēju eņģeļu un atpestīto triumfa saucienus, kas skanēja līdzīgi desmit tūkstoš mūzikas instrumentiem, jo sātans vairs tiem neuzmāksies un tos nekārdinās, un arī citu pasauļu iemītnieki būs brīvi no viņa klātbūtnes un kārdināšanām. — SR, 416. (1858)

Dzīve kopā ar tēvu un dēlu

Dieva ļaudīm būs tiesības brīvi satikties ar Tēvu un Dēlu. (..) Mēs stāvēsim Viņa priekšā un redzēsim Kunga vaiga godību. — GC, 676., 677. (1911)

Mēs vienmēr varēsim palikt un priecāties par Viņa dārgās klātbūtnes gaismu. Domājot par tādu nākotnes perspektīvu, mana sirds pildās ar līksmību. — HP, 352. (1856)

Debesis ir tur, kur ir Kristus. Tiem, kas Kristu mīl, Debesis nebūtu Debesis, ja tur nebūtu Viņš. — Ms, 41. 1897.

Starp Dievu un uzmodinātajiem svētajiem būs tuvas un sirsnīgas attiecības. — DA, 606. (1898)

Tur mēs visā pilnībā redzēsim atjaunotās Ēdenes skaistumu. Nolikuši pie Pestītāja kājām kroņus, kurus Viņš pats uzlika uz mūsu galvas, un aizskarot zelta [298] arfas, mēs visas Debesis piepildīsim ar slavu Tam, kas sēž uz troņa. — 8T, 254. (1904)

Ja šīs dzīves laikā viņi ir uzticīgi Dievam, tad tie beidzot "skatīs Viņa vaigu, un Viņa vārds būs tiem uz pierēm" (Atkl. 22:4). Un vai tad Debesu laime nav redzēt Dievu? Kādu vēl lielāku prieku var izjust Kristus žēlastībā izglābts grēcinieks, kā uzlūkot Dieva vaigu un atzīt Viņu par Tēvu? — 8T, 268. (1904)

Sadraudzība ar eņģeļiem un visu laikmetu uzticīgajiem

Katrs atpestītais sapratīs savas dzīves laikā notikušo eņģeļu kalpošanu. Ak, kas tā būs par iespaidīgu sarunu ar eņģeli, kas to sargāja no pirmajiem dzīves brīžiem, kas modri sekoja viņa soļiem un apsedza galvu briesmu dienā, kas bija ar viņu kopā nāves ēnas ielejā, kas atzīmēja viņa dusas vietu un pirmais apsveica augšāmcelšanās rītā! No šī eņģeļa tas mācīsies dievišķās starpniecības vēsturi atsevišķu cilvēku dzīvē un Debesu līdzdalību ikvienā cilvēces labklājībai veiktajā pasākumā. — Ed, 305. (1903)

No kādām redzamām un neredzamām briesmām mūs ir izglābusi eņģeļu iejaukšanās, mēs tā arī neuzzināsim, līdz mūžības gaismā redzēsim Dieva apsardzības ceļus. — DA, 240. (1898)

Mīlestība un līksmība, kuru pats Dievs ir ielicis katrā dvēselē, tur atklāsies vispatiesākajā un jaukākajā [299] veidā. Šķīstas attiecības ar svētām būtnēm, harmoniska, sabiedriska dzīve ar svētlaimīgajiem eņģeļiem un visu laikmetu uzticīgajiem, kas savas drēbes mazgājuši un balinājuši Jēra asinīs, svētās saites, kas Debesu saimi atkal savienos ar ģimeni virs zemes (Ef. 3:15) — tas viss vēl vairāk papildinās atpestīto laimi. — GC, 677. (1911)

Liecības sniegšana nekritušajām būtnēm

"Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu" (Mat. 20:28). Kristus darbs šeit virs zemes ir tāds pats kā Debesīs, un kā atalgojumu par sadarbošanos ar Viņu šajā pasaulē mēs iegūsim vēl lielākas iespējas un priekšrocības strādāt kopā ar Viņu nākotnē. "Jūs esat Mani liecinieki," saka Kungs, "ka Es esmu Dievs" (Jes. 43:12). Tādiem mums vajadzēs būt arī mūžībā.

Kāpēc lielajai cīņai tika atļauts turpināties gadsimtiem ilgi? Kāpēc sātana eksistenci nepārtrauca tūlīt pēc viņa sacelšanās? — Tas bija tāpēc, lai Universs varētu pārliecināties par Dieva taisnīgo izturēšanos pret ļauno, lai grēks varētu saņemt mūžīgu pazudināšanu. Atpestīšanas plānā ir augstumi un dziļumi, kurus nespēs aptvert pat mūžība, brīnumi, kuros ielūkoties kāro arī eņģeļi. No visām radītajām būtnēm vienīgi atpestītie paši savos piedzīvojumos ir iepazinuši īsto cīņu ar grēku. Viņiem bija sadarbība un sadraudzība ciešanās ar Kristu, kādu pat eņģeļi nevarēja piedzīvot, vai tad tiem nebūs ko teikt par atpestīšanas zinātni, — kaut kas tāds, kas noderētu arī nekritušajām būtnēm? — Ed, 308. (1903) [300]

Dieva slavēšana bagātā melodiskā mūzikā

Tur būs mūzika un dziesmas, tāda mūzika un tādas dziesmas, kādas, atskaitot Dieva atklāsmi, neviena mirstīga auss nav dzirdējusi, nedz arī prāts uztvēris. (..)

Dziesma, kuru dziedās atpestītie, tas ir, viņu piedzīvojumu dziesma, izteiks Dieva godību: "Lieli un brīnišķi ir Tavi darbi, Kungs Dievs, Visuvaldītāj: taisni un patiesi Tavi ceļi, tautu Ķēniņ! Kas Tevi nebītos, ak Kungs, un neslavētu tavu vārdu? Jo Tu vien esi svēts" (Atkl.15:3,4). — Ed, 307-309. (1903)

Ir viens eņģelis, kas vienmēr vada, kas pirmais aizskar arfu un uzdod toni, kam visi pievienojas bagātīgā, pilnīgā Debesu mūzikā. To es nevaru aprakstīt. Tā ir dievišķa, Debesu melodija. — 1T, 146. (1857)

Ne vairs kā Sāpju Vīrs, bet kā godības Ķēniņš un Uzvarētājs Viņš stāvēs Eļļas kalnā, daudzu ebreju "Alelūja!" saucieniem saplūstot kopā ar visu tautu "Ozianna!" gavilēm, kad atpestītie kā varens karapulks vienā balsī aicinās: "Kronējiet Viņu, mūsu Kungu!" — DA, 830. (1898)

Debesu bagātību izzināšana

Kad plīvurs, kas aptumšo skatu, būs atņemts, un mūsu acis redzēs tās pasaules skaistumu, no kuras tagad tikai niecīgu daļu uztveram ar mikroskopu, vai kad mēs lūkosimies uz debesu godību, kuru tagad varam nojaust tikai ar teleskopu, kad grēka nāves dvesma būs atņemta, visa zeme atklāsies [301] "Kunga, mūsu Dieva skaistumā". Ak, kas tās būs par lauku studijām! Tur pētnieks varēs lasīt radīšanas pārskatus un neatradīs neko, kas atgādinātu ļaunuma likumību. Tas varēs ieklausīties dabas balsu mūzikā un neuztvers nevienu žēlabu izpausmi vai skumju nokrāsu. (..)

Dieva bērnu izpētei būs pieejamas visa plašā Universa bagātības. Ar neatslābstošu interesi mēs iedziļināsimies nekritušo būtņu prieka un gudrības avotā. Mēs varēsim iepazīties ar laikmetu laikmetos sakrātām atziņām, kas radušās, aplūkojot Dieva roku darbu. — Ed, 303., 307. (1903)

No nāves saitēm atraisīti, tie dosies nenogurstošos lidojumos uz tālām planētām — pasaulēm, kas skuma, redzot cilvēces ciešanas, un līksmojās dziesmās, saņemdamas vēsti par kādas dvēseles izglābšanu. (..) Ar neaptumšotu skatu viņi vēros radības godību — saules un zvaigznes to sistēmās, kur tās noteiktā kārtībā riņķo ap Dieva troni. Uz visām lietām, sākot no vissīkākās līdz vislielākajai, būs rakstīts Radītāja vārds, un visur atklāsies Viņa spēka varenība. — GC, 677., 678. (1911)

Svētās vēstures izpēte

Atpestīto pulki dosies no pasaules uz pasauli un lielu daļu no sava laika pavadīs, iedziļinoties cilvēces glābšanas plāna noslēpumos. — 7BC, 990. (1886)

Pestīšanas tēmas atpestīto sirdi un prātu nodarbinās visos mūžības laikmetos. Tie sapratīs patiesības, [302] kuras Jēzus ilgojās atklāt saviem mācekļiem, bet kuru satveršanai viņiem nepietika ticības. Mūžu mūžos pavērsies jauni Kristus godības un pilnības skati. Bezgalīgu laikmetu gaitā uzticīgais nama Kungs izdos no sava krājuma jaunas un vecas lietas. — COL, 134. (1900)

Tad atklāsies lielās cīņas gaita pirms laika sākuma uz šīs zemes un, kā tā noslēdzās tikai ar laika beigām. Kļūs zināms viss par grēka izcelšanos, par tā viltīgajiem, nāvi nesošajiem līkloču ceļiem, par patiesību, kas nav novirzījusies no savas taisnības, sastopoties un gūstot virsroku pār maldiem. Tad tiks noņemts aizkars, kas redzamo pasauli šķir no neredzamās, kā rezultātā atklāsies brīnišķas lietas. — Ed, 304. (1903)

Lai gan zemes bēdas, sāpes un kārdinājumi būs beigušies, jo to cēlonis būs novērsts, Dieva ļaudīm tomēr vienmēr paliks skaidra, saprātīga atziņa par to, cik maksājusi viņu pestīšana. (..)

Paliks tikai viens atgādinājums: mūsu Glābējs vienmēr sevī nesīs krustā sišanas zīmes. Viņa ievainotajā galvā, Viņa rokās un kājās būs redzamas vienīgās grēka nežēlīgā darba pēdas. — GC, 651., 674. (1911)

Tiks paskaidroti neizprastie jautājumi

Tad tiks paskaidrotas visas dzīves laikā neizprastās lietas. Kur mēs redzējām vienīgi sajukumu un vilšanos, nesasniegtus mērķus un [303] izjukušus plānus, kļūs redzams liels, visu pārvaldošs un uzvarošs nodoms - dievišķā saskaņa. — Ed, 305. (1903)

Tur Jēzus mūs vedīs pie dzīvības straumes, kas plūst no Dieva troņa, un izskaidros nesaprotamo aizgādību, ar kādu Viņš mūs ir vadījis uz šīs zemes, lai pilnveidotu mūsu raksturu. — 8T, 254. (1904)

Tur kļūs skaidrs viss, kas mūs Dieva vadībā mulsināja, atrodoties uz šīs zemes. Grūti saprotamie apstākļi nostāsies savās vietās. Mūsu priekšā atvērsies žēlastības noslēpumi. Kur mūsu ierobežotais prāts spēja saskatīt vienīgi sajukumu un neturētus solījumus, mēs ieraudzīsim vispilnīgāko un skaistāko saskaņu. Tad sapratīsim, ka bezgalīgā Mīlestība ir kārtojusi tieši tos piedzīvojumus, kas šķita vissmagākie, un apzinoties, cik maigu uzmanību mums veltījis Tas, kurš visas lietas vērš par labu, mēs līksmosimies neizsakāmā godības pilnā priekā. — 9T, 286. (1909)

Katra cēlā darba iespaida atklāšana

Visi, kas darbojušies nesavtīgā garā, tur skatīs savu pūļu augļus, jo būs redzams katra pareizi izlietota principa un katra cēla darba iznākums. Kaut ko jau no tā mēs varam noprast arī šeit, tomēr cik maz gan no pasaules cēlākā darba panākumiem šajā dzīvē var redzēt darītājs! Cik daudzi nesavtīgi un nenogurstoši pūlas to labā, kas viņiem nav aizsniedzami un par kuriem tie neko nezina.

Vecāki un skolotāji ir aizgājuši dusēt savā pēdējā miegā ar domu, ka viņu mūža darbs ir bijis veltīgs; viņi nezina, [304] ka to nesavtīgā uzticība ir atvērusi svētību avotus, kas nekad nebeigs plūst. Tikai ticībā tie spēja nojaust, ka viņu audzinātie bērni kļūs par svētību un iedvesmas sniedzēju saviem tuvākajiem, ka viņu iespaids pavairosies tūkstoškārt.

Dažs labs strādnieks izplata pasaulē spēka, cerības un drosmes vēstis, vārdus, kas nes svētību sirdīm ikvienā zemē, bet par darba rezultātiem viņš, vienatnē pūlēdamies, zina pavisam maz. Tā tiek pasniegtas dāvanas, tiek nestas nastas un paveikts darbs. Cilvēki izsēj sēklu, no kuras citi pat pēc viņu nāves ievāc svētīgu ražu. Viņi dēsta kokus, lai citi varētu ēst augļus. Tie ir apmierināti apzinoties, ka ir izdevies ierosināt kaut ko labu, bet pienāks laiks, kad atklāsies gan darbi, gan to sasniegtie rezultāti. — Ed, 305.,306. (1903)

Mūsu prieks pastāvīgi pieaugs

Dieva Dēla pazemošanās, kad Viņš kļuva līdzīgs cilvēkam, un arī Tēva brīnišķīgā mīlestība un pretimnākšana, atdodot savu Dēlu, ir atpestīšanas plāna noslēpumi, kurus pastāvīgi apbrīno Debesu eņģeļi. Runādams par praviešiem dotajām atklāsmēm, "par Kristus ciešanām un tām sekojošo godību", apustulis Pēteris saka, ka "šajās lietās pat eņģeļi kāro ieskatīties". Un tās visā mūžībā pētīs atpestītie. Aplūkojot Dieva radīšanas un glābšanas darbu, pārsteigtajam un sajūsminātajam prātam pastāvīgi atklāsies jaunas atziņas. Arvien vairāk iepazīstoties ar Dieva gudrību, mīlestību un spēku, to prāts nemitīgi paplašināsies un nepārtraukti pieaugs prieks. — 5T, 702., 703. (1889) [305]

Un tā, aizritot mūžības laikiem, tiks gūtas arvien pilnīgākas un brīnišķīgākas atklāsmes par Dievu un Kristu. Tādā pašā mērā kā atzīšana pieaugs arī mīlestība, godbijība un laime. Jo vairāk cilvēki iepazīs Dievu, jo apbrīnojamāks tiem kļūs Radītāja raksturs. Kad Jēzus visiem atklās atpestīšanas darba noslēpumus un iepazīstinās ar sasniegumiem, kas iegūti šajā lielajā cīņā ar sātanu, atpestīto sirdis ietrīsēsies vēl kvēlākā mīlestībā un vēl jūsmīgāk tie aizskars zelta kokles: desmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši un tūkstoš reiz tūkstoši balsu savienosies varenā slavas un teikšanas korī. — GC, 678. (1911)

Vienmēr vēl paliks neierobežoti augstumi

Tur tiks attīstīti visi spēki un pavairosies jebkuras spējas. Tiks veikti visgrandiozākie pasākumi, sasniegti viscēlākie mērķi un realizētas augstākās ieceres. Un tomēr arvien vēl pavērsies jauni apvāršņi, ko aizsniegt, jauni brīnumi, ko aplūkot, jaunas patiesības, ko izzināt, un jauni mērķi, kas veicinās miesas, prāta un dvēseles spēku attīstību. — Ed, 307. (1903)

Lai cik tālu mēs arī nenonāktu Dieva gudrības un spēka izzināšanā, vienmēr vēl priekšā paliks bezgalīgi plašumi. — RH, 14.09.1886.

Visa vecāku mīlestība, kas no paaudzes uz paaudzi ir plūdusi pa cilvēka sirds kanālu, visi maiguma avoti, kas atvērušies ļaužu dvēselē, salīdzinot ar bezgalīgo, neizsmeļamo [306] Dieva mīlestību, ir tikai kā sīks strautiņš pret neizmērojamu okeānu. Mēle to nevar izteikt, spalva to nevar aprakstīt. Jūs varat to pārdomāt ikkatru savas dzīves dienu, jūs varat čakli pētīt Rakstus, lai to saprastu, jūs varat sakopot visus spēkus un spējas, ko Dievs jums devis, cenšoties aptvert Debesu Tēva mīlestību un līdzjūtību, un tomēr vēl atliks bezgalība. Jūs šo mīlestību varat pētīt visu mūžu, un tomēr nekad pilnībā nesapratīsit Dieva mīlestības garumu un platumu, dziļumu un augstumu, Viņam atdodot savu Dēlu, lai tas mirtu par pasauli. To pilnībā atklāt nevarēs pat mūžība. — 5T, 740. (1889)

Viss universs apliecinās, ka Dievs ir mīlestība

Lielā cīņa ir beigusies. Grēka un grēcinieku vairs nav. Universs ir atkal tīrs, un visā bezgalīgajā radībā pulsē harmonija un prieks. Visās Universa daļās no Radītāja plūst dzīvība un gaisma. No vissīkākā atoma līdz vislielākajai pasaulei visas lietas — dzīvās un nedzīvās — savā neaizēnotajā skaistumā un pilnīgajā laimē liecina, ka Dievs ir Mīlestība. — GC, 678. (1911)

Grāmatu saīsinātie nosaukumi

AA — Apustuļu darbi
AH — Adventistu māja
1 BC - SDA Bībeles komentāri (7sējumi)
CD — Padomi par barību un diētu
CG — Bērnu vadonis
CH — Padomi par veselību
ChS — Kristīgā kalpošana
CL — Lauku dzīve
CM — Literatūras evaņģēlists
CS — Padomi namturībā (administratoriem)
CSW — Padomi Sabatskolas darbam
COL — Kristus līdzības
CT — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem
CW — Padomi rakstniekiem un izdevējiem
DA — Laikmetu ilgas
Ed — Audzināšana
EGW,88 — E. G. Vaitas 1888. g. materiāli
Ev — Evaņģelisms
EW — Agrie raksti (Piedzīvojumi un parādīšanas)
FE — Kristīgās audzināšanas pamati
GC — Lielā cīņa
GCB — Vispasaules Savienības Biļeteni
GCDB — Vispasaules Savienības Ikdienas Biļeteni
GH — Evaņģēlija Vēstnesis
GW — Evaņģēlija kalpi
HM — Misionāru māja
HP — Debesu vietās
KC — Kresa kolekcija
LLM — Loma Lindas Vēstis
LS — Īsas epizodes no dzīves (Dzīves skices)
Mar — Maranata
1MCP — Prāts, raksturs un personība (2sēj.)
MH — Dziednieciskā kalpošana (Lielā Ārsta pēdās)
ML — Mana dzīve šodien
MM — Medicīniskā kalpošana
MR — Publicēts manuskripts
1MR — Publicētie manuskripti (19sēj.)
MS — E. G. Vaitas manuskripti
MYP — Aicinājums jauniešiem
OHC — Mūsu augstais aicinājums
PC — Polsena kolekcija
Ph — Pamflets
PK — Pravieši un ķēniņi
PP — Sentēvi un pravieši
RC — Atstarojot Kristu
RH — Review and Herald
1SAT — Svētrunas un sarunas (1sēj.)
SC — Ceļš pie Kristus
1SG — Gara dāvanas (4sējumi)
1SM — Izmeklētas vēstis (3sējumi)
SD — Dieva dēli un meitas
SpM — Spaldinga - Meigana kolekcija
1SP — Praviešu Gars (4sējumi)
SpT-A — Īpašas liecības, sērija A
SpT-B — Īpašas liecības, sērija B
SR — Atpestīšanas stāsts
ST — The Signs of the Times
SW — Darbs dienvidos
1T — Liecības draudzei (9sējumi)
TGD — Viena diena ar Dievu
Te — Atturība
TM — Liecības sludinātājiem
TMK — Kas man zināms par Viņu
UL — Skats augšup