Pēdējo dienu notikumi

5. Atlikuma draudzes uzticīgā dzīve

Divkārša dzīve

Šajā laikmetā, tieši pirms Kristus otrās atnākšanas debesu padebešos, ir darāms tāds pats darbs, kādu darīja Jānis. Dievam vajadzīgi cilvēki, kas sagatavotu ļaudis pastāvēt Kunga lielajā dienā. (..) Lai sniegtu tādu vēsti, kādu sludināja Jānis, mums vajadzīgi viņam līdzīgi piedzīvojumi. Mūsos jātiek padarītam tādam pašam darbam. Mums jāraugās uz Dievu un, skatoties uz Viņu, jāpazaudē no redzesloka pašiem savs "es". — 8T, 332.,333. (1904)

Savienība ar Dievu darīs cēlāku raksturu un dzīvi. Cilvēki sapratīs, tāpat kā no pirmajiem mācekļiem redzēs, ka mēs esam bijuši ar Jēzu. Tas strādniekiem dos tādu spēku, ko nekur citur nevar iegūt. Tie nedrīkst pieļaut, ka šis spēks aizietu zudumā. Mums jādzīvo divkārša dzīve — pārdomu un rosmes pilna dzīve, klusu lūgšanu un nopietna darba dzīve. — MH, 512. (1905)

Jūsu dzīves darbs būs lūgšanas un pūles, pūles un lūgšanas. Jums jālūdz tā, it kā spējas būtu atkarīgas vienīgi no Viņa un slava pienāktos tikai Dievam, bet darbs būtu jūsu pienākums. — 4T, 538. (1881) [64]

Neviens cilvēks nevienu dienu vai stundu nevar būt drošs bez lūgšanas. — GC, 53O. (1911)

Tas, kas neko nedara, bet tikai lūdz, drīz vien pārstās lūgt. — SC, 101. (1892)

Stipri nopamatoti kristū

Tuvojas vētra, vētra, kas pārbaudīs katra cilvēka ticību. Ticīgajiem ļaudīm tagad jābūt stipri nopamatotiem Kristū, vai arī tie tiks aizrauti dažādos maldos. — Ev, 361., 362. (1905)

Būtu labi, ja mēs katru dienu kādu stundu pavadītu, pārdomājot Kristus dzīvi. Mums to vajadzētu aplūkot posmu pa posmam, ļaujot iztēlei uztvert katru ainu, sevišķi Viņa dzīves pēdējās dienas. — DA, 83. (1898)

Vienīgā aizsardzība pret ļaunumu ir Kristus iemājošana sirdī, ticot Viņa taisnībai. Nebūdami dzīvā savienībā ar Dievu, mēs nekad nespēsim atvairīt egoisma nesvēto ietekmi, izdabāšanu savām iegribām un kārdinājumu grēkot. Mēs varam atstāt daudz ļaunu ieradumu, varam uz laiku pārtraukt attiecības ar sātanu, bet bez dzīvas sadraudzības ar Dievu, bez mūsu pakļaušanās Viņam ik mirkli mēs tiksim uzvarēti. Neiepazīstoties personīgi ar Kristu, neuzturot ar Viņu pastāvīgu sadraudzību, mēs esam atkarīgi no ienaidnieka žēlastības un beidzot būsim spiesti izpildīt tā pavēles. — DA, 324. (1898) [65]

Kristum, krustā sistajam Kristum, vajadzētu būt mūsu pārdomu un sarunu tematam, mūsu visdziļākā prieka avotam. — SC, 103., 104. (1892)

Svētā Gara pārveidojošais darbs

Cilvēka sirds nekad neiepazīsies ar pilnīgu laimi, pirms tā nebūs pakļāvusies pārveidojošajam Dieva Gara iespaidam. Atdzimušo dvēseli Gars pārveidos Jēzus Kristus līdzībā. Pateicoties Viņa iespaidam, ienaids pret Dievu nomainās ar ticību un mīlestību, lepnums — ar pazemību. Sirds iepazīstas ar patiesības skaistumu, un Kristus tiek pagodināts ar brīnišķām pārveidota rakstura īpašībām. — OHC, 152. (1896)

Mūsu dabā nav nevienas tieksmes, nekādu gara spēju vai sirds nodomu, ko no acumirkļa uz acumirkli nevajadzētu pakļaut Dieva Gara vadībai. — PP, 421. (1890)

Svētais Gars apgaismo mūsu tumsu, dod izpratni mūsu nezināšanā un palīdz mums tik daudzveidīgajās vajadzībās. Bet mūsu domām pastāvīgi jābūt pievērstām Dievam. Ja mēs atļaujam, ka prātu pārvalda pasaules iespaidi, ja mums nav vēlēšanās pielūgt un domās kavēties pie Tā, kas ir mūsu gudrības un spēka Avots, — Gars nebūs kopā ar mums. — OHC, 154. (1904)

Nepieciešamība pētīt Bībeli

Atjaunotā sirds nevarēs palikt neaptraipītā stāvoklī, ja tā diendienā nelietos Dieva Vārdā atrodamo sāli. [66] Dievišķās svētības mums jāsaņem katru dienu, jo citādi cilvēks nevar saglabāt savas attiecības ar Dievu. — OHC, 215. (1897)

Lai jūsu ticība ir nopamatota Dieva Vārdā. Turieties stipri pie patiesības dzīvās liecības. Uzlūkojiet Kristu kā personīgu Pestītāju. Viņš ir bijis un mūžīgi paliks Laikmetu Klints.— Ev, 362. (1905)

Kristiešiem jāsagatavojas uz notikumiem, kas drīz pārsteigs pasauli, un šī sagatavošanās veicama, čakli pētot Dieva Vārdu un cenšoties pakļaut savu dzīvi tā priekšrakstiem. — PK, 626. (1914)

Pēdējā lielajā cīņā pastāvēs vienīgi tie, kas būs nostiprinājušies Bībeles patiesībās. — GC, 593., 594. (1911)

Tikai tie, kas būs čakli pētījuši Rakstus un mīlēs patiesību, tiks pasargāti no briesmīgās pievilšanās, kas apņems visu pasauli. — GC, 625. (1911)

Mūsu ļaudīm jāsaprot Dieva neapstrīdamās patiesības; viņiem vajadzīgas sistemātiskas zināšanas par atklāto patiesību pamatlikumiem, kas tos sagatavos notikumiem, kas piemeklēs Zemi, un neļaus dažādiem mācību vējiem aizraut tos sev līdzi. — 5T, 173. (1885)

Mācieties Svēto Rakstu tekstus no galvas

Katru dienu vairākas reizes dārgos zelta mirkļus [67] vajadzētu veltīt lūgšanām un Rakstu pētīšanai, jo tikai tā iespējams atmiņu bagātināt ar Rakstu tekstiem, lai dvēsele varētu garīgi dzīvot. — 4T, 459. (1880)

Dārgais Dieva Vārds ir standarts jauniešiem, kas vēlas būt uzticīgi Debesu Ķēniņam. Lai viņi mācās Svētos Rakstus, savā atmiņā ienesot tekstu pēc teksta un iepazīstoties ar Kunga izteiktajām atziņām. — ML, 315. (1887)

Uzceliet sev visapkārt sienu no Svētajiem Rakstiem, un jūs redzēsit, ka pasaule nav spējīga to nojaukt. Iemācieties no galvas Svēto Rakstu tekstus, un, kad sātans ierodas ar savām kārdināšanām, stājieties tam pretī ar "Stāv rakstīts!" Tādā veidā sātana kārdināšanas sagaidīja un tām pretojās mūsu Kungs. — RH, 10.04.1888.

Izgreznojiet savas atmiņas galerijas ar dārgajiem Kristus vārdiem. Tie ir daudz, daudz vērtīgāki par sudrabu un zeltu. — 6T, 81. (1900)

Ņemiet sev līdzi uz darbu kabatas formāta Bībeli un izmantojiet katru izdevību, lai lasot iegaumētu tās dārgos apsolījumus. — RH, 27.04.1905.

Pienāks laiks, kad rakstītais Vārds daudziem nebūs pieejams, bet, ja tas būs saglabāts viņu atmiņā, tad to neviens nevarēs atņemt. — MR,760. 24.(1906)

Apgūstiet Dieva Vārdu! Dārgos apsolījumus iemācieties no galvas, lai tad, kad mums atņems [68] Bībeli, Dieva Vārds vēl tomēr paliktu mūsu īpašumā. — 10MR, 298. (1909)

Atklāsmes grāmatas 14. nodaļa — Dieva tautas glābšanas enkurs

Šajās pēdējās dienās mums ir pienākums noskaidrot pirmās, otrās un trešās eņģeļu vēsts pilnīgo nozīmi. Visai mūsu darbībai jābūt saskaņā ar Dieva Vārdu. Pirmā, otrā un trešā eņģeļa vēsts vienotas un izteiktas Atklāsmes grāmatas 14. nodaļā, sākot no 6. panta. — 13MR, 68. (1896)

Daudziem, kas pieņēma trešo eņģeļa vēsti, nebija piedzīvojumu pirmās un otrās vēsts pasludināšanā. Sātans to saprata un plānoja, kā viņus iznīcināt. Bet trešais eņģelis tiem norādīja uz vissvētāko vietu, un arī tiem, kam bija piedzīvojumi no pagājušajām vēstīm, bija rādīts ceļš uz Debesu svētnīcu. Daudzi šajās eņģeļu vēstīs saskatīja pilnīgu, vienotu patiesības ķēdi, to pieņēma un ticībā sekoja Jēzum Debesu svētnīcā. Šīs vēstis man tika rādītas kā Dieva ļaužu enkurs. Tos, kas tās izprata un pieņēma, nespēs pārvarēt nekādas sātana pievilšanas. EW, 256. (1858)

Pieradiniet prātu ticēt Dieva Vārdam

Kas atļaujas šaubīties par Dieva Vārdu — it visur, kur vien neticībai rodas izdevība — bēdu laikam sākoties sapratīs, ka viņus ticības dēļ sagaida [69] ārkārtīga cīņa. Tad būs gandrīz neiespējami pārvarēt iespaidu, kas tur gūstā neticības garā audzināto prātu, jo tādā veidā dvēsele tiek turēta sātana valgos un nav spējīga saraut šos tīklus, kas ap to savelkas arvien ciešāk un ciešāk.

Ieņemot apšaubītāja stāvokli, cilvēks ar to sev palīgā pieaicina sātana spēkus. Vienīgā cerība neticības garā audzinātajam ir pilnīgi nodoties Pestītāja rokās un, līdzīgi bērnam, pakļaut savu gribu un ceļus Kristum, kas to var izvest no tumsas savā brīnišķajā gaismā. Cilvēks pats nav spējīgs atbrīvoties no sātana valgiem. Ja tas kopj sevī aizspriedumu, šaubu un kritikas garu, tad ar to stiprina neticību. — MS, 3. (1895)

Sagatavošanās priekšā stāvošajiem pārbaudījumiem

Ticības dēļ stājoties tiesas priekšā, Kristus kalpiem nav jābaidās, ko viņi teiks. Sagatavošanās darbam jānotiek katru dienu, sakrājot sirdī dārgās Dieva Vārda patiesības, apgūstot Kristus mācības un lūgšanā stiprinot ticību. Tad, pienākot pārbaudījumam, Svētais Gars atgādinās īpašās atziņas, kas aizsniegs klausītāju sirdi. Vajadzības brīdī Dievs liks atcerēties rūpīgās studijās uzkrātās patiesības. — CSW, 40., 41. (1900) [70]

Kad pienāks bēdu laiks, tad pat tādi ļaudis, kas šodien sludina citiem, rūpīgi apsverot savu ieņemto nostāju, atradīs, ka daudzām lietām nevar sniegt apmierinošu pamatojumu. Pirms šiem pārbaudījumiem tie nespēs saskatīt savu lielo nezināšanu. Draudzē ir daudzi, kas pārliecināti, ka saprot, kam viņi tic, tomēr līdz krīzes brīdim vēl nebūs iepazinušies ar savu vājumu. Kad, šķirti no ticības biedriem, tie būs spiesti vieni paši paskaidrot savu ticību, viņi pārsteigti ieraudzīs, cik miglaini ir bijuši uzskati par to, ko tie pieņēmuši kā patiesību. — 5T, 707. (1889)

Pārbaudiet savus tikumiskos spēkus

Spējas runāt par mūsu ticības pamatiem ir liels sasniegums, bet, ja patiesība nav iespiedusies dziļāk, dvēsele nekad netiks glābta. Sirdij jābūt attīrītai no jebkādas morālas aptraipīšanās. — OHC, 142. (1893)

Tikai nedaudzi apzinās pienākumu uzņemties kontroli pār savām domām un iztēli. Neaudzinātu prātu ir visai grūti koncentrēt uz derīgiem tematiem, bet, ja domas netiek pareizi nodarbinātas, tad tādā dvēselē reliģija nevar uzplaukt. Prātam jātiek aizņemtam ar svētām un mūžīgām patiesībām, vai arī tas lolos vieglprātīgas un vispārējas domas. Intelektuālos un morālos spēkus ir jāaudzina, un vingrinot tie attīstīsies un kļūs stiprāki. — OHC, 111. (1881)

Mums ļoti vajag izkopt un attīstīt tīras, cēlas domas un vairāk stiprināt morālos un [71] nevis zemākos, miesīgos spēkus. Lai Kungs mums palīdz atmosties no izdabāšanas savām vājībām un tieksmēm. — MK, 278. (1896)

Ēnoha piemērs

Pirms savas pārcelšanās uz Debesīm, Ēnohs kopā ar Dievu staigāja 300 gadus, un kristīga rakstura veidošanai apstākļi tad nebūt nebija labāki kā šodien. Bet kā tad Ēnohs staigāja ar Dievu? Viņš savu sirdi un prātu pieradināja pie apziņas, ka atrodas pastāvīgā Dieva klātbūtnē, un visos grūtību brīžos viņa lūgšanas tiecās pie Dieva pēc aizsardzības.

Viņš atteicās izvēlēties tādu virzienu, kas Dievam būtu nepatīkams. Viņš vienmēr izjuta Dieva klātbūtni. Lūk, viņa lūgšana: "Māci man Tavus ceļus, lai es nemaldos. Rādi, kāda ir tava griba manā dzīvē, ko man darīt, lai es Tevi pagodinātu, mans Dievs?" Tādā veidā viņš vienmēr savas dzīves ceļu saskaņoja ar Dieva likumiem un bija pilnīgi uzticīgs Debesu Tēvam, lai Viņš varētu palīdzēt. Viņam nebija pašam savu domu un gribas. Viņš tās pakļāva Tēva gribai.

Ēnohs ir to ticīgo pārstāvis, kas dzīvos pie Kristus otrās atnākšanas un tiks paņemti Debesīs, nepiedzīvojot nāvi. — 1SAT, 32. (1886)

Ēnoham vajadzēja iet caur tādām pašām kārdināšanām kā mums. Viņu apņēma sabiedrība, kas, tāpat kā mūsu laika cilvēki, nebūt nebija draudzīga taisnībai. Gaiss, kuru [72] viņš elpoja, bija saindēts ar grēku un samaitātību tāpat kā šodien, tomēr viņš dzīvoja svētu dzīvi. Viņu neaptraipīja tā laikmeta valdošie grēki, un arī mēs varam palikt skaidri un nesamaitāti. 2T, 122. (1868)

Atcerieties pagātnē saņemtās Dieva svētības

Kavējoties pie mūsu vēstures, soli pa solim apsverot mūsu virzīšanos uz priekšu līdz pat šim brīdim, es varu teikt: "Slava Dievam!" Redzot, ko Kungs ir darījis, mani pārņem izbrīna un uzticība Kristum kā Vadītājam. Mums nākotnē nav no kā baidīties, izņemot, ka mēs varētu aizmirst ceļus, pa kuriem Kungs mūs ir vadījis, kā arī Viņa dotās pamācības pagātnē. — LS, 196. (1902)

Laiks nopietnām pārdomām

Ja kādreiz ir bijis laiks nopietnām pārdomām visiem, kas bīstas Dievu, tad tāds laiks ir tagad, kad tik ļoti nepieciešama personīga dievbijība. Jautāsim sev: "Kas es esmu un kāds ir mans darbs un pienākums šodien? Kurā pusē es stāvu, pie Kristus vai ienaidnieka?" Lai katra dvēsele zemojas Dieva priekšā, jo mēs šodien neapšaubāmi dzīvojam lielajā salīdzināšanas laikā. Tieši tagad daudzu lietas tiek izskatītas Dieva priekšā, kamēr tie uz īsu brīdi atdusas savos kapos. Garantija nav jūsu ticības apliecība, bet gan mīlestības kvalitāte. Vai dvēseles templis ir iztīrīts? Vai es esmu izsūdzējis savus grēkus un tos nožēlojis Dieva priekšā, lai tie tiktu izdzēsti? Vai mana sevis pārbaude nav bijusi pārāk pavirša? [73] Vai es esmu gatavs uz jebkuru upuri Jēzus Kristus atzīšanas dēļ? Vai es pastāvīgi apzinos, ka vairs nepiederu sev, bet Kristum, ka es ar visu savu kalpošanu piederu Dievam? — MS, 85. (1886)

Mums sev jājautā: "Kādēļ mēs dzīvojam un darbojamies? Un kāds būs tā visa rezultāts?" — ST, 21.11.1892.

Dzīve, ņemot vērā tiesas laiku

Kad es raugos uz mūsu pilsētu iedzīvotājiem, kas steidzas savos darbos, domās jautāju: vai viņi kādreiz atceras Dieva tiesas dienu, kas tik strauji tuvojas. Katram no mums vajadzētu dzīvot, domājot par šo dienu, kas vairs nav tālu. — 1SAT, 25. (1886)

Mēs nevaram atļauties dzīvot un nepievērst uzmanību Tiesas dienai, jo, kaut arī laiks ieilgst, tā tagad ir tuvu pie durvīm un ļoti steidzas. Erceņģeļa bazūne drīz pārsteigs dzīvos un uzmodinās mirušos. — CG, 560., 561. (1892)

Sagatavošanās uz Kristus atnākšanu

Ja mēs, domājot par Debesu lietām, tagad neatrodam nekādu prieku, ja mums neinteresē tuvāk iepazīties ar Dievu un dziļāk ieskatīties Kristus raksturā, ja svētums mums nemaz nešķiet pievilcīgs, — tad mēs varam būt droši, ka mūsu cerības uz Debesīm ir veltīgas. Pilnīga pakļaušanās Dieva gribai ir [74] augstākais mērķis, kam vienmēr jāatrodas kristieša acu priekšā. Patiess ticīgais labprāt sarunāsies par Dievu, par Jēzu un svētlaimes mājokļiem, ko Kristus ir aizgājis sagatavot tiem, kas Viņu mīl. Šo tematu apceri, kad dvēseli ielīksmo Dieva aplaimojošie apsolījumi, apustulis nosauc par "nākamās pasaules spēku" baudīšanu. (Ebr. 6:5) — 5T, 745. (1889)

Ja jūs atrodaties pareizās attiecībās ar Dievu šodien, — tad jūs esat gatavi, ja arī Kristus šodien atnāktu. — Debesu ceļos, 227. (1891) [75]

6. Atlikuma draudzes dzīvesveids un darbība

Kalpošanas un pašuzupurēšanās gars

Dievs ir ilgi gaidījis, lai kalpošanas gars pārņemtu visu draudzi, lai katrs darbotos Viņa lietā saskaņā ar savām spējām. Ja Dieva draudzes locekļi darītu tiem norādīto darbu vajadzīgajā nozarē savās mājās un citur, izpildot Evaņģēlija uzdevumu, tad drīz vien tiktu brīdināta visa pasaule, un Kungs Jēzus atgrieztos uz šo Zemi ar lielu spēku un godību. — AA, 111. (1911)

Visur valda tieksme personīgās pūles aizvietot ar organizatorisko darbu. Cilvēciskā gudrība tiecas uz apvienošanos un centralizāciju, tiek celtas lielas baznīcas un iestādes. Un cilvēku lielākais vairums labdarības darbu atstāj dažādu organizāciju un biedrību pārziņā, tā atbrīvodamies no tiešas saskares ar ļaudīm, kā rezultātā viņu sirdis kļūst vienaldzīgas un aukstas. Visa uzmanība tiek pievērsta sev, un nekas cits tos vairs neinteresē. Mīlestība pret Dievu un cilvēkiem viņu dvēselē mirst. [76]

Kristus saviem sekotājiem ir uzticējis personīgu darbu, ko neviens cits nevar padarīt. Slimnieku un trūcīgo apmeklēšanu, kā arī Evaņģēlija pasniegšanu pazudušajiem nedrīkst atstāt apvienību un labdarības organizāciju ziņā. Evaņģēlija izplatīšana prasa personīgu piepūli, personīgu atbildību un personīgu upuri. — MH, 147. (1905)

Laidiet tos apgrozībā, kamēr es atnākšu

Kristus sacīja: "Pelnieties ar tiem, kamēr Es atgriezīšos" (Lūk.19:13). Iespējams, ka ir atlikuši vairs tikai nedaudzi gadi, līdz izbeigsies mūsu šīs dzīves vēsture, bet šajā laikā mums jāizlieto savas spējas. — RH, 21.04.1896.

Kristus vēlas, lai ikviens sevi audzinātu uz mierīgu Viņa otrās atnākšanas sagaidīšanu. Visiem ik dienas nepieciešams pētīt Dieva Vārdu, tomēr nedrīkst atstāt novārtā tiešos dzīves pienākumus. — Letter, 28. (1897)

Kristus teica, ka, Viņam atnākot, daži no gaidošajiem būs aizņemti ar dažādām sadzīves lietām. Vieni sēs labību tīrumā, citi — ievāks gatavo ražu, un vēl citi - mals graudus dzirnavās. Tas nav Dieva prāts, ka Viņa izredzētie pamestu novārtā ikdienā veicamos pienākumus, nododoties reliģiskai sapņošanai. — MS, 26. (1901)

Lai jūsu dzīve ir koncentrēta uz dažādiem labiem darbiem. — 5T, 488. (1889) [77]

Katru dienu dzīvot kā pēdējo dienu

Mums šodien vajadzētu būt modriem, strādāt un lūgt, it kā tā būtu pēdējā mums dāvātā diena. Cik saspringti nopietna tad būtu visa dzīve! — 5T, 200. (1882)

Mūsu vienīgā drošība ir izpildīt katrai dienai dotos pienākumus: strādāt, būt modriem un gaidīt, paļaujoties uz Tā spēku, kurš mira, cēlās augšā un tagad dzīvo mūžīgi. — Letter, 66. (1894)

Katru rītu sevi un savus bērnus nododiet Dievam šai attiecīgajai dienai. Nedomājiet mēnešiem un gadiem uz priekšu; tie jums nepieder. Jums dota viena īsa diena. Pavadiet to Kunga darbā, it kā tā būtu pēdējā diena virs Zemes. Atklājiet Dievam visus savus plānus, lai tos piepildītu vai atmestu, kā Viņa aizgādība to norādīs. — 7T, 44. (1902)

Sabata ievērošana pēc labākās sirdsapziņas

Mūsu Debesu Tēvs vēlas, lai ar Sabata ievērošanu cilvēku vidū saglabātos Viņa atzīšana. Viņš grib, lai Sabats mūsu domas pievērstu Viņam kā patiesajam un dzīvajam Dievam un lai, atzīstot Viņu, mums būtu dzīvība un miers. — 6T, 349. (1900)

Jau visu nedēļu mums vajag domāt par Sabatu un gatavoties to ievērot saskaņā ar bausli. Mums Sabats nav jāievēro tikai kā likums, [78] bet jāizprot tā garīgais sakars ar visām mūsu dzīves ikdienišķajām lietām. (..) Ja Sabatu ievēros tā, tad laicīgām lietām netiks atļauts nomākt garīgās. Tad Sabatam netiks atstāts neviens pienākums, kas veicams sešās darba dienās. — 6T, 353., 354. (1900)

Arī cilvēkam šajā dienā kaut kas ir jādara. Ir jāveic ikdienas darbi, jāapkopj slimnieks un jāapmierina trūcīgo vajadzības. Ja kāds Sabatā cietējam nesniedz palīdzību, tas grēko. Dieva svētā dusas diena ir iecelta cilvēka dēļ, un žēlsirdības darbi ir pilnīgā saskaņā ar tās mērķi. Dievs negrib, lai Viņa radījumi ciestu kaut vienu stundu ilgāk, ja to var atvieglot Sabatā vai kādā citā dienā. — DA, 207. (1898)

Uzticība desmitās daļas un ziedojumu došanā

Desmitais ir svēts, to Dievs ir paturējis sev. Tas jānes Viņa mantu namā un jāizlieto Evaņģēlija strādnieku darba atbalstīšanai. (..) Lasiet rūpīgi Malahijas trešo nodaļu un vērojiet, ko Dievs saka par desmito daļu. — 9T, 249. (1909)

Jaunā Derībā likums par desmito netiek atkārtots, tāpat kā nav atkārtots arī Sabata bauslis, bet tie paliek spēkā un tiek paskaidrota to dziļā garīgā nozīme. — CS, 66. (1882)

Kungs tagad aicina septītās dienas adventistus visās vietās svētīties Viņam un atbilstoši apstākļiem darīt visu iespējamo, lai sekmētu Viņa darbu. Viņš vēlas, lai tie ar devīgumu dāvanās un [79] ziedojumos parāda, ka vērtē Viņa svētības un pateicas par parādīto žēlastību un laipnību. — 9T, 132. (1909)

Labdarība mirstot ir nožēlojams atvietojums devībai dzīves laikā. — 5T, 155. (1882)

Tuvojoties laika galam, Dieva darba vajadzības pastāvīgi pieaugs. — 5T, 156. (1882)

Dievs mūs šajā pasaulē ieved grūtībās, lai noteiktu mūsu derīgumu nākamajai dzīvei. Neviens, kura raksturs būs aptraipīts ar egoismu, nevarēs ieiet Debesīs. Tādēļ Dievs mūs pārbauda, piešķirot laicīgus īpašumus, lai pēc mūsu attieksmes spriestu, vai var uzticēt mūžīgas bagātības. — CS, 22. (1893)

Dibiniet jaunas iestādes

Kāds var jautāt: "Ja Kungs drīz nāks, kādēļ tad dibināt skolas, sanatorijas un veselīga uztura ražošanas rūpnīcas? Kāda jēga jauniešiem apgūt profesiju?"

Tāds ir Kunga nodoms, lai mēs arvien vairāk izkoptu savas spējas. Mēs to nevaram sasniegt bez pielietošanas. Kunga drīzās atnākšanas cerība nedrīkst izraisīt dīkdienību. Tieši otrādi, tai mūs jāpamudina darīt visu iespējamo cilvēces labklājības celšanā. — MM, 268. (1902) [80]

Visā pasaulē ir darāms liels darbs, un lai neviens nespriež, ka, tuvojoties galam, nav vajadzīgs īpaši pūlēties, lai izveidotu dažādus institūtus, kādus prasa mūsu lieta.(..) Kad Kungs mums pavēlēs turpmāk vairs necelt sapulču namus un nedibināt skolas, sanatorijas un izdevniecības, tad būs pienācis laiks salikt rokas mierā un ļaut Kungam pabeigt darbu, bet tagad mums dota izdevība parādīt dedzību attiecībā pret Dievu un mīlestību pret cilvēci. — 6T, 440. (1900)

Ar medicīnu saistītais misijas darbs

Kad reliģiskā neiecietība atmetīs mūsu tautas brīvības principus, tad ļaudis, kas aizstāvēs sirdsapziņas brīvību, nonāks nepatīkamos apstākļos. Ja vien tas ir iespējams,viņu pašu labklājības dēļ tiem vajadzētu specializēties medicīnā, iepazīstoties ar slimībām un to cēloņiem, ar slimību profilaksi un ārstēšanu. Kas tā rīkojas, tie vienmēr atradīs sev darbības lauku. Visapkārt ir daudz cietēju, kas gaida palīdzību, ne tikai starp mūsu ļaudīm, bet pārsvarā starp tiem, kas nezina patiesību. — CH, 506. (1892)

Es vēlos teikt, ka drīz var nebūt darba sludinātājiem, bet ar medicīnu saistītajiem misionāriem darbs būs. — CH, 533. (1901)

Dieva ļaudis vērtē savu veselību

Man tika rādīts, ka veselības reforma ir daļa no triju eņģeļu vēsts un ar to [81] ir saistīta tik cieši kā roka ar ķermeni. — 1T, 486. (1867)

Tējas, kafijas, tabakas un alkoholisko dzērienu lietošana mums jāuzskata par izdabāšanu grēkam. Pie šīs kategorijas tiešā nozīmē nevar pieskaitīt gaļu, olas, pienu un sieru. To lietošanu nedrīkst izvirzīt par mūsu darba un ticības pamatu, turpretī tējas, kafijas, tabakas un alkohola lietošanu vajag ne tikai ierobežot, bet no tiem jāatsakās pilnīgi. —3SM, 287. (1881)

Īsta atturība mūs aicina pilnīgi atteikties no visa kaitīgā un izlietot saprātīgi derīgo. — PP, 562. (1890)

Tīrs gaiss, saules stari, mērenība, miers, kustības, pareiza diēta, ūdens pielietošana un uzticēšanās dievišķajam spēkam — tie ir īstie dziedniecības līdzekļi. — MH, 127. (1905)

Viss, kas kaitē veselībai, vājina ne tikai miesīgos spēkus, bet arī garu un morālo drosmi. Padošanās veselībai kaitīgiem ieradumiem ikvienam rada grūtības atšķirt taisnību no netaisnības, un līdz ar to kļūst grūtāka pretošanās ļaunumam. — MH, 128. (1905)

Atgriezieties pie sākotnējās barības

Dievs mūs soli pa solim mēģina vest atpakaļ pie sava sākotnējā nodoma, lai cilvēks pārtiktu no dabīgajiem zemes produktiem. Ļaudis, kas gaida Kunga atnākšanu, gaļas barības lietošanu beidzot vispār pārtrauks; gaļa vairs netiks uzskatīta par barību. [82] Šo mērķi mums vajadzētu paturēt prātā un pastāvīgi uz to tiekties. — CH, 450. (1890)

Tautā, kas apliecina, ka gatavojas satikties ar Kristu, vēl jānotiek lielām pārmaiņām. Tās vidū jānorisinās vēl nerealizētai veselības reformai. Starp mums ir ļaudis, kam jāatmostas un jāpievērš uzmanība briesmām, kas draud no gaļas barības lietošanas; kuri vēl arvien turpina lietot uzturā dzīvnieku miesu, tādā veidā pakļaujot briesmām savu miesas, prāta un gara veselību. Daudzi no tiem, kas šodien gaļas jautājumā ir tikai pa pusei atgriezti, šķirsies no Dieva tautas un vairs nebūs kopā ar to. — RH, 27.05.1902.

Laiks gavēšanai un lūgšanām

Tagad un turpmāk, līdz pat laika beigām, Dieva tautai vajadzētu būt daudz dedzīgākai un modrākai, nepaļaujoties uz savu, bet gan uz Vadoņa gudrību. Dieva bērniem savā vidū vajadzētu noteikt gavēņa un lūgšanu laikus. No barības tādās reizēs var pilnībā arī neatteikties, bet vajadzētu lietot maz un visvienkāršākos ēdienus. — CD, 188., 189. (1904)

Īsta gavēšana, ko var ieteikt visiem, ir atturēšanās no uzbudinošas barības un stingra mērenība pie jebkuras veselīgas barības, ko Dievs ir svētījis un devis pietiekošā daudzumā. Ļaudīm mazāk vajadzētu raizēties par to, ko ēdīs un dzers, bet vairāk laika veltīt pārdomām par dievišķo barību, kas var piešķirt nokrāsu un enerģiju veselīgiem garīgiem piedzīvojumiem. — MM, 283. (1896) [83]

Dievbijības raugs nav pilnībā zaudējis savu spēku. Laikā, kad draudzi apņem vislielākās briesmas un nomāktība, mazais pulciņš, kas stāv gaismā, nopūtīsies un vaidēs par visām negantībām, kas notiek šajā zemē. Bet it sevišķi viņu lūgšanas pacelsies draudzes dēļ, tāpēc ka tās locekļi atdarina pasaules ieradumus. — 5T, 209., 210. (1882)

Pilnīga uzticība Dievam

Nesvētījušos strādnieku dēļ lietas ne vienmēr risinās pareizi. Jūs varat raudāt par citu nepareizās rīcības rezultātiem, tomēr neuztraucieties. Darbu visā pilnībā uzrauga svēts Meistars. Viss, ko Viņš prasa, ir, lai strādnieki pēc rīkojumiem vērstos pie Viņa un paklausītu Tā norādījumiem. Visas darba nozares — mūsu draudzes, sabatskola un iestādes — Viņa sirdij ir ļoti tuvas. Kāpēc uztraukties? Pilnīgai uzticībai jāremdē sasprindzinātās ilgas redzēt draudzi dzīvības pilnu.

Lai neviens nepārvērtē savas Dieva dotās spējas, cenšoties vēl ātrāk virzīt uz priekšu Kunga darbu. Cilvēciskais spēks darbu nevar pasteidzināt; ar to jāsavienojas Debesu inteliģences spēkiem. (..) Kaut arī visi strādnieki, kas tagad nes smagās nastas, tiktu pēkšņi izsisti no ierindas, Dieva darbs tomēr ies uz priekšu. — 7T, 298. (1902)

Ģimenes lūgšanu brīži

Vakaros un rītos kopā ar bērniem ejiet Dieva priekšā lūgšanā, lasot Viņa Vārdu un pagodinot To ar dziesmām. [84] Māciet bērniem atkārtot Dieva baušļus. — Ev, 499. (1904)

Lai ģimenes lūgšanu brīži ir īsi un garīgi. Lai jūsu bērniem un ģimenes locekļiem nerodas nekāda nepatika piedalīties intereses trūkuma vai vienmuļības dēļ. Kad lasa un paskaidro kādu apjomīgu tekstu un notur garas lūgšanas, tad šī dārgā kalpošana kļūst apgrūtinoša un atvieglojums nāk līdz ar beigām. (..)

Lai tēvs izmeklē kādu interesantu un viegli saprotamu Bībeles tekstu; pietiek ar nedaudziem pantiem, lai būtu viela pārdomām un praktiskai pielietošanai visu dienu. Var izvirzīt kādu jautājumu, izteikt dažas interesantas piezīmes vai pastāstīt kādu īsu piemēru. Beigās vēl var nodziedāt dažus pantus no kādas garīgas dziesmas un izteikt īsu, noteiktu lūgšanu. Lūdzējam nevajadzētu lūgt par visu ko, bet vienkāršos vārdos izteikt vajadzību un pēc tam ar pateicību pagodināt Dievu. — CG, 521., 522. (1884)

Sargieties attiecībās ar pasauli

(Citēts: Atkl. 18:1-3.) Laikā, kad skan šī vēsts, laikā, kad patiesības pasludināšana veic savu darbu, mums kā uzticīgiem Dieva sargkareivjiem vajadzētu skaidri saprast, kādai jābūt mūsu reālajai pozīcijai. Mēs nedrīkstam slēgt līgumus ar pasauli, lai nepieņemtu tās garu, kad mūsu izpratne kļūst neskaidra un nenoteikta, un lai mēs uz vēsti un tās nesējiem neskatītos no to draudžu redzesloka, [85] kas tikai saucas par kristīgām. Un tajā pašā laikā mēs nedrīkstam līdzināties farizejiem, — turoties tālu no ļaudīm. — EGW, 88, 1161. (1893)

Ļaudis, kas ir nomodā un gaida Kristus atnākšanu, nesajauksies ar pasauli, piedaloties dažādās biedrībās un saviesīgos sarīkojumos vienīgi izklaidēšanās pēc. — Ms, 4. (1898)

Slēgt kontraktus, kļūt par sabiedrotajiem vai piedalīties biznesā kopā ar citu ticību pārstāvjiem runā pretī Dieva gribai. — RH, 04.08.1904.

Mēs ar citiem cilvēkiem sadarbojamies tikai tik tālu, cik varam, lai neupurētu principus. Tas nenozīmē, ka mēs varētu piedalīties masonu ložās vai citās tamlīdzīgās biedrībās, bet mums jāsatiekas ar vienu mērķi — lai tie uzzinātu mūsu skaidrāko, sirsnīgāko vēlēšanos dalīties ar atturības vēsti. — Te, 220. (1884)

Izklaidēšanās, ko atzīst Kristus

Kristiešiem ir priekšrocība un pienākums sava gara un fiziskajai veselībai meklēt tādus atpūtas un nevainīgas izklaides veidus, lai tas viss kalpotu viņu fizisko un intelektuālo spēku stiprināšanai par godu Dievam. — MYP, 364. (1871)

Kristiešiem ir pieejami daudzi laimes avoti, un tie nekļūdīgi var noteikt, kuri no tiem atļauti un kuri nē. Viņi var atļauties tādus izklaidēšanās veidus, kas nekaitē prātam un neaptraipa dvēseli, kas nesagādā vilšanos, nepazemo un neatstāj sliktu iespaidu uz pašcieņu un nesamazina lietderību. [86] Ja viņi ies kopā ar Jēzu un saglabās lūgšanas garu, tad būs drošībā. — MYP, 38. (1884)

Mūsu sanāksmēm jātiek tā vadītām un arī mums pašiem jāuzvedas tā, lai, mājās atgriežoties, mūsu sirdsapziņa būtu tīra kā pret Dievu, tā pret ļaudīm, ar kuriem mēs satikāmies, apzinoties, ka mēs nevienu neesam aizvainojuši vai apbēdinājuši un nevienam neesam atstājuši sliktu priekšzīmi. (..)

Jebkura izklaidēšanās, kas netraucē ticībā pieprasīt Dieva svētības, noteikti nav bīstama. Bet izklaidēšanās, kas novērš no lūgšanām vienatnē, kā arī no lūgšanas sapulču apmeklēšanas, nav droša, bet bīstama. — MYP, 386. (1913)

Mūzika, kas dvēseli izdaiļo

Kā Israela bērni tuksnesī grūto gājumu atviegloja ar mūziku un svētām dziesmām, tā Dievs arī šodien savus bērnus aicina darīt gaišāku savu ceļinieka dzīvi. Nebūs daudz tādu līdzekļu, kas tik cieši iespiedīs atmiņā Viņa vārdus, kā šo vārdu atkārtošana dziesmā. Šādām dziesmām ir brīnišķīgs spēks. Tās var savaldīt rupjus un neizveidotus raksturus, tām ir vara atraisīt domas un pamodināt līdzjūtību, veicināt saskaņotu darbību, padzīt tumsu un bažas, kas iznīcina drosmi un vājina pūles. — Ed, 167.,168. (1903)

Mūzika ir daļa no Dieva pagodināšanas Debesu pagalmos, un mums savās slavas dziesmās jācenšas, [87] cik vien iespējams, tuvoties Debesu koru harmonijai. (..) Dziedāšana kā reliģiskās kalpošanas daļa ir tikpat svarīga kā Dieva pielūgšana. PP, 594. (1890)

Mūzikas instrumentu lietošana nav ne mazākā mērā apšaubāma. Tos reliģiskajos dievkalpojumos lietoja jau senatnē. Dieva pielūdzēji Kungu slavēja ar arfām un koklēm, un mūzikai jāierāda noteikta vieta arī mūsu dievkalpojumos. Ev, 500., 501. (1898)

Teātris un televīzija

Starp visbīstamākajām izpriecu vietām ir jāmin teātris. Tā vietā, lai būtu par morāles un tikumības skolu, kā to bieži nosauc, teātris ir īsts netiklības perēklis. Ar šiem sniegumiem nostiprinās un iesakņojas ļauni ieradumi un grēcīgas tieksmes. Seklas dziesmas, žesti, kas veicina izlaidību, vaļīgi izteicieni un nepiedienīga izturēšanās samaitā fantāziju un pazemina morālo līmeni.

Jaunieši, kas pierod apmeklēt tāda veida izrādes, savos principos kļūs samaitāti. Bez teātra izrādēm mūsu zemē nav neviena cita spēka, kas vēl iespaidīgāk saindētu iztēli, iznīcinātu reliģiskos iespaidus, notrulinātu patiku uz dzīves nopietno īstenību, uz visu to, kas veido mierīgu prieka atmosfēru. Mīlestība uz šīm izrādēm pieaug ar katru to apmeklējumu, tāpat kā slāpes pēc reibinošiem dzērieniem pastiprinās ar šo dzērienu lietošanu. Vienīgais drošais ceļš ir izvairīties no teātriem, cirkiem un katras citas apšaubāmas izpriecu vietas. — 4T, 652., 653. (1881)

Dieva svētība nepavada tās stundas, kas tiek veltītas teātrim vai dejām. Neviens kristietis [88] gan negribētu savu dzīvi beigt tādā vietā. Neviens nevēlētos tur atrasties, Kungam otrreiz atnākot. — MYP, 398. (1882)

Droša var būt vienīgi tāda veida izklaidēšanās, kas nav par šķērsli nopietnām, reliģiskām pārdomām. Vienīgās drošās atrašanās vietas ir tikai tās, kur mēs sev līdzi varam aicināt Jēzu. — OHC, 284. (1883)

Drēbes un rotaslietas

Nav nekādas vajadzības jautājumu par ģērbšanos izvirzīt kā mūsu reliģijas pamatnoteikumu. Ir daudz svarīgākas lietas, par kurām vajadzētu runāt. Stāstiet par Kristu un, kad sirds būs atgriezta, tad tiks atstāts viss, kas nav saskaņā ar Dieva Vārdu. — Ev, 272. (1889)

Ja mēs esam kristieši, tad mums jāseko Kristum, kaut arī ejamais ceļš ir pretrunā ar mūsu dabīgajām tieksmēm. Nav vērts runāt, ko jums vajadzētu vai nevajadzētu valkāt un nēsāt, jo, kamēr jūsu sirdī valda mīlestība uz šim nevērtīgajām lietām, rotaslietu atņemšana līdzināsies lapu noraušanai no koka. Dabīgās sirds tieksmes no jauna centīsies aizstāvēt savas tiesības. Jums pašiem jānonāk pie noteiktas sirds pārliecības. — CG, 429., 430. (1892)

Es aicinu mūsu tautu Dieva priekšā staigāt uzmanīgi un apdomīgi. Ģērbšanās ieradumiem sekojiet tik tālu, kamēr tie saskan ar veselības pamatprincipiem. Lai mūsu māsas, kā jau daudzas to dara, ģērbjas vienkārši, valkājot laba, izturīga materiāla tērpus, kas atbilst viņu gadiem un laikam, [89] un lai jautājums par ģērbšanos neaizņem visu mūsu uzmanību. Mūsu māsām jāģērbjas vienkārši. Viņu drēbēm jāatšķiras ar pieticību un mērenību. Rādiet pasaulei dzīvu Dieva žēlastībā pārveidotas sirds piemēru. — 3SM, 242. (1897)

Mūsu ārējais izskats ir sirds stāvokļa rādītājs. — 1T, 136. (1856)

Nepieciešamība pēc preses izdevumiem

Mums ir nepieciešamas skaidri izteiktas, vienkāršākā valodā uzrakstītas publikācijas, kas runātu par dzīves svarīgākajiem tematiem un brīdinātu par gaidāmajiem notikumiem pasaulē. — HM, 01.02.1890.

Pirmā un otrā eņģeļa vēsts attiecīgi tika dota 1843. un 1844. gadā, un tagad mēs sludinām trešo eņģeļa vēsti, tomēr vēl pastāv liela nepieciešamība pasludināt visas trīs vēstis. Tās pasaulei jāatklāj preses izdevumos un uzrunās, norādot uz lietām pravietiskajā vēsturē, kas tik noteikti ir piepildījušās un vēl piepildās. — CW 26., 27. (1896)

Neizskaistināta patiesība jādara zināma atsevišķos rakstos un sacerējumos, kas jāizkaisa līdzīgi rudens lapām. — 9T, 230., 231. (1897)

Grāmatas Sentēvi un pravieši, Daniēls un atklāsme (U. Smita) un Lielā cīņa tagad ir nepieciešamākas kā nekad agrāk. Tās jāizplata visās vietās, jo tur uzsvērtās patiesības var atvērt daudzas aklas acis. — CM, 123. (1905) [90]

Literatūras evaņģēlistiem būs iespējams strādāt tik ilgi, kamēr vien turpināsies žēlastības laiks. — 6T, 478. (1900)

Nekādus asus uzbrukumus mūsu preses izdevumos

Lai tie, kas raksta mūsu laikrakstiem, sargās no nelaipniem mājieniem un uzbrukumiem, kas noteikti kaitēs un aizsprostos ceļu, kavējot veikt darbu, kas mums jādara, lai aizsniegtu visas ļaužu šķiras, ieskaitot katoļus. Mūsu uzdevums ir izteikt patiesību mīlestībā un nesajaukt to ar dabīgās sirds nesvētajām īpašībām, runājot tādā pašā garā, kā mūsu ienaidnieki. (..) Mēs nedrīkstam sacīt nevienu vārdu, ne arī rakstos pieļaut kādu teikumu, sevišķi personīgas, aizskarošas piezīmes, kas pamodinātu mūsu ienaidniekus pret mums un sakurinātu viņu kaislības līdz baltkvēlei, izņemot gadījumus, kad tāda nostāja noteikti nepieciešama patiesības aizstāvēšanai. (..) Lai griež un norāj Dieva Vārds, bet ierobežotie cilvēki lai paslēpjas un paliek Jēzū Kristū. — 9T, 240-244. (1909)

Savos izteicienos un rakstu darbos mums jāizvairās no visa, kas mūs varētu nostādīt kā likuma un kārtības pretiniekus. Tādēļ ir rūpīgi jāapsver katrs izteiciens, lai mūs nevarētu apvainot par neuzticību valstij un tās likumiem. — Letter, 36. (1895)

Kristietība neizpaužas asos apvainojumos un nosodījumos. — 6T, 397. (1900)

Izvairieties no strīdiem un domstarpībām

Dievs nav aizgājis garām saviem ļaudīm, lai izvēlētos kādu atsevišķu vīru šeit [91] un kādu otru vīru citur kā vienīgos, kas cienīgi, lai tiem uzticētu patiesību. Viņš nevienam cilvēkam nedod jaunu gaismu, kas pretēja visas draudzes nopamatotajai ticībai. Katrā reformācijas darbā ir cēlušies cilvēki ar šādām prasībām. (..) Lai neviens nav tik pašpārliecināts, it kā Dievs tam būtu piešķīris sevišķu gaismu vairāk par viņa brāļiem. (..)

Tā kāds var izteikt jaunu, īpatnēju domu, kas šķietami nerunā pretī patiesībai. (..) Viņš par to runā un pie tās kavējas, līdz tā viņam šķiet skaista un svarīga, jo sātanam ir spēks piešķirt šo maldinošo izskatu. Beidzot tā kļūst par visu citu pārvarošu tēmu, par vienu lielu punktu, ap kuru koncentrējas viss, bet patiesība no sirds tiek izdzēsta. (..)

Es jūs brīdinu sargāties no šiem blakus jautājumiem, kas tiecas prātu novērst no patiesības. Maldi nekad nav nekaitīgi. Tie nekad nesvētī, bet vienmēr rada sajukumu un šķelšanos. — 5T, 291., 292. (1885)

Uzsveriet vienotību un nevis atšķirības

Ir tūkstošiem kārdināšanu, kas slepus sagatavotas tiem, kas saņēmuši patiesības gaismu, un jebkurš no mums var būt pilnīgi drošs vienīgi tad, ja nepieņem nevienu jaunu mācību, nevienu jaunu Rakstu izskaidrojumu, pirms tas nav iesniegts izskatīšanai pieredzējušiem brāļiem. Pazemīgi iesakiet to pārdomāt, gatavi mācīties un nopietni lūdzot, un, ja tie šai mācībā nesaskata nekādu gaismu, tad paļaujieties viņu spriedumam, jo, "kur padomdevēju papilnam, tur ir drošība" (..).

Celsies vīri un sievas, paziņojot, ka tiem ir jauna gaisma vai jauna atklāsme ar noslieci atņemt ticību vecajām robežzīmēm. To mācības [92] neizturēs Dieva Vārda pārbaudi, tomēr dvēseles tiks pieviltas. Izplatīsies nepareizas atziņas, un daži tiks sapīti šajos tīklos. (..) Mēs nevaram būt pārāk modri pret jebkuru maldu veidu, jo sātans pastāvīgi cenšas cilvēkus atraut no patiesības. — 5T, 293., 295., 296. (1885)

Mums uzsvērtā veidā jātiecas pēc vienotības, bet nevis jāizvirza citiem prasība piekrist mūsu idejām; ja visi meklēs Kristus lēnprātību un pazemību, tad arī valdīs Kristus prāts un būs Gara vienprātība. — Letter, 15. (1892)

Visus, kas tic patiesībai, es dedzīgi lūdzu staigāt vienprātībā ar saviem brāļiem. Necentieties pasaulei dot iemeslu sacīt, ka mēs esam ekstrēmisti, ka esam sašķēlušies, kur viens māca vienu lietu, bet otrs kādu citu. Izvairieties no šķelšanās! — TM, 57. (1893)

Kā izturēties pret kritiku

Tie, kas atkāpušies no ticības, nāks uz mūsu sapulcēm, lai novērstu uzmanību no darba, ko Dievs vēlas paveikt. Jūs nevarat atļauties savas ausis novērst no patiesības pie pasakām. Neapstājieties, lai mēģinātu atgriezt kādu, kas jūsu darbu apmelo, bet lai kļūst redzams, ka jūs esat piepildīti ar Jēzus Kristus Garu; un Dieva eņģeļi liks jūsu lūpās vārdus, kas sasniegs pretinieku sirdis. Ja šie cilvēki neatlaidīgi turpinās iet savu ceļu, tad tomēr prātīgie draudzē sapratīs, ka jūsu nostāja un jūsu mērķis ir augstāks. [93] Runājiet tā, lai kļūst redzams, ka caur jums runā Jēzus Kristus. — 9T, 148., 149. (1909)

Paaugstiniet Dieva Vārdu

Ja mūsu darba mērķis ir satraukt jūtas, mēs to arī sasniegsim, bet pāri par visu mums vajadzētu zināt, kā tās vadīt. Mierīgi un skaidri "sludiniet Vārdu". Nedomājiet, ka mums ir pienākums izraisīt sajūsmu. Veselīgu sajūsmu var radīt vienīgi Dieva Svētais Gars. Lai strādā Dievs, bet cilvēcīgais darbarīks lai mierīgi staigā Viņa priekšā, paliekot nomodā, gaidot, lūdzot, nepārtraukti skatoties uz Jēzu un pakļaujoties Gara vadībai, kas ir dzīvība un gaisma. — 2SM, 16., 17. (1894)

Pie ļaudīm mums jāiet ar pārliecinātāju Dieva Vārdu; un, ja viņi pieņems Vārdu, tad pār tiem varēs nākt Svētais Gars un tādā veidā, kā es jau iepriekš esmu sacījusi, pats sevi ieteikdams ļaužu spriedumam. Mūsu runāšanā, mūsu dziedāšanā un visā mūsu garīgajā darbībā mums jāatklāj miers, cieņa un dievbijība, kas raksturo katru patiesu Dieva bērnu. — 2SM, 43. (1908)

Lai ļaudis paklausītu patiesībai, mēs tos vēlamies iespaidot ar Dieva Vārdu un nevis ar jūtu uzbudinājumu vai satraukumu. Uz Dieva Vārda platformas mēs varam būt drošībā. — 3SM, 375. (1908) [94]

7. Dzīve laukos

Dievišķais ideāls

Lai gan visa Dieva radība saņēma pilnības un skaistuma zīmogu, lai gan šķita, ka uz Zemes nekur nav nekāda trūkuma, kas varētu apbēdināt Ādamu un Ievu, tomēr Dievs savu lielo mīlestību pret tiem parādīja, īpaši viņu labā iekārtojot Ēdenes dārzu. Daļu no sava laika viņi pavadīja priecīgos pasākumos dārzā, pārējo laiku — pieņemot kā viesus Debesu eņģeļus un klausoties viņu norādījumus, kā arī veselīgās pārdomās. Viņu darbs nebija nogurdinošs, bet gan patīkams un stiprinošs. Brīnišķīgais dārzs bija viņu mājas, viņu īpašā rezidence. — 3SG, 34. (1864)

Kādus dzīves apstākļus Mūžīgais Tēvs izvēlējās savam Dēlam? — Vientuļa māja Galilejas pakalnos, saimniecība, kas tika uzturēta, pateicoties godīgam, cienījamam darbam; vienkārša dzīve, ikdienišķas cīņas ar grūtībām un nogurdinošām pūlēm, pašuzupurēšanās, taupība un pacietīga, priecīga kalpošana, mācību stundas kopā ar māti pie atvērtiem Svēto Rakstu ruļļiem, rīta ausmas un vakara krēslas klusie brīži zaļajās ielejās, dabas svētu darošais iespaids, radīšanas darba un valdošās aizgādības [95] studijas, dvēseles savienība ar Dievu — lūk, Jēzus bērnības apstākļi un iespējas. — MH, 365., 366. (1905)

Prom no pilsētām

Izejiet no pilsētām, cik ātri vien iespējams, un nopērciet nelielu zemes gabalu, kur varētu būt dārzs un bērniem būtu iespējams vērot, kā aug puķes, lai no tām mācītos vienkāršību un skaidrību. — 2SM, 356. (1903)

Atstājiet pilsētas — tā ir mana vēsts šajā laikā. Nav šaubu, ka mūsu ļaudis tiek aicināti apmesties uz dzīvi tālu no lielajām pilsētām. Jau vienam nelielam ieskatam Sanfrancisko, kāda tā izveidojusies šodien, jūs vajadzētu pārliecināt par nepieciešamību atstāt pilsētas. (..)

Kungs savu tautu aicina apmesties uz dzīvi tālu no pilsētām, jo neviens nezina stundu, kad pār tām no Debesīm izliesies uguns un sērs. Šīs pilsētas skars viņu grēkiem proporcionāla atmaksa. Un, ja kāda pilsēta tiek sagrauta, lai mūsu ļaudis nav tik vieglprātīgi, ka izdevības gadījumā sev celtu mājas šajā izpostītajā teritorijā. (..)

Lai visi, kas vēlas saprast šo lietu nozīmi, lasa Atklāsmes grāmatas 11. nodaļu. Pārlasiet un izpētiet katru pantu, kas runā par notikumiem pilsētās. Tāpat iepazīstieties ar dramatiskajam ainām, kas atklātas šīs grāmatas 18. nodaļā. — MR, 1518, 10.05.1906. [96]

Tēvi un mātes, kam pieder neliels zemes gabals un vienkārša māja, var justies kā ķēniņi un ķēniņienes. — AH, 141. (1894)

Darbs pilsētās — no ārienes

Kā tautai, kas ievēro Dieva likumus, mums pilsētas ir jāatstāj. Līdzīgi Ēnoham, mums tajās jāveic noteikts darbs, tur nedzīvojot. — Ev, 77.,78. (1899)

Pilsētās jāstrādā no ārpuses. Dieva vēstnesis sacīja: "Vai pilsētas ir jābrīdina? Jā, bet ne tajās dzīvojošajiem Dieva ļaudīm; viņiem tās tikai jāapmeklē, lai brīdinātu cilvēkus par visu, kas norisināsies virs Zemes". — 2SM, 358. (1902)

Jau gadiem ilgi man dota īpaša gaisma, ka mums darbs nav jākoncentrē pilsētās. Nemiers un nekārtība, kas tur valda, kā arī apstākļi, kādus rada darba arodbiedrības un streiki, mūsu darbu ļoti traucēs. — 7T, 84. (1902)

Netaisnībai vairojoties, jebkurā tautā vienmēr atskan kāda brīdinoša un pamācoša balss, līdzīgi kā tas bija ar Latu Sodomā. Tomēr Lats savu ģimeni jau iepriekš varēja pasargāt no daudzām nelaimēm, ja nebūtu meklējis mājvietu šajā bezdievīgajā un samaitātajā pilsētā. Visu, kas viņam ar ģimeni piederēja Sodomā, tie būtu varējuši iegūt arī apmetoties uz dzīvi zināmā attālumā no šīs pilsētas. — Ev, 78. (1903)

Dažiem tagad būs jāstrādā Čikāgā, bet tiem vajadzētu izveidot darba centrus [97] lauku apvidos, no kurienes tad darboties pilsētā. Kungs vēlas, lai Viņa ļaudis kā centrus savam darbam meklētu un iegādātos pieticīgas, lētas apdzīvojamās vietas. Laiku pa laikam viņu uzmanība tiks pievērsta tādām izdevīgām vietām, kuras tie varēs iegādāties par pārsteidzoši zemu cenu. — Ev, 402. (1906)

Dabīgās vides bagātās svētības

Mēs no jauna sakām: "Ārā no pilsētām!" To, ka jums jāiziet uz kalniem un pakalniem, neuzskatiet par lielu zaudējumu, bet tieši meklējiet šo vientulību, kur iespējams būt kopā ar Dievu, lai mācītos Viņa gribu un iepazītu Viņa ceļus. (..)

Es pamudinu mūsu ļaudis par savas dzīves galveno uzdevumu izvēlēties tiekšanos pēc garīguma. Kristus stāv pie durvīm. Tieši tāpēc mūsu ļaudīm saku: "Neuzskatiet par zaudējumu Dieva aicinājumu atstāt pilsētas un pārcelties uz laukiem. Tas satur bagātas svētības visiem, kas vien atsauksies. Uzlūkojot Radītāja veidoto dabu un iedziļinoties Viņa roku darbā, jūs nemanāmi tiksiet pārvērsti tajā pašā līdzībā. — 2SM, 355., 356. (1908)

Dabas iespaidā vieglāk attīstās raksturs

Vecāki ar savām ģimenēm dodas uz pilsētām, domājot, ka tur būs vieglāk nopelnīt iztiku nekā laukos. Bērni, kuriem no skolas brīvajā laikā nav nekā ko darīt, iegūst ielas izglītību. No sliktām sabiedrībām tie mantos ļaunus ieradumus un pieradīs pie izlaidīga dzīvesveida. — 5T, 232. (1882) [98]

Ir nepareizi sūtīt bērnus skolās uz pilsētām, kur viņi tiek pakļauti dažāda veida valdzinošiem un demoralizējošiem iespaidiem, jo tad rakstura veidošana gan no bērnu, gan vecāku puses kļūst desmit reizes grūtāka. — FE, 326. (1894)

Pilsētas ir pilnas ar kārdinājumiem. Mums savu darbu jāplāno tā, lai savus jauniešus pēc iespējas pasargātu no samaitāšanās. — AH, 136. (1902)

Mūsu ļaudīm ir pienācis laiks savas ģimenes pārvest uz vientuļākām vietām laukos, pretējā gadījumā jaunieši un arī daudzi gados vecāki cilvēki iekritīs lamatās, un ienaidnieks tos uzvarēs. — 8T, 101. (1904)

No simts ģimenēm nav vienas, kas, apmetoties uz dzīvi pilsētās, sev būtu guvusi fiziskus, intelektuālus vai garīgus labumus. Ticību, cerību, mīlestību un laimi daudz vieglāk mantot nomaļās vietās, laukos, pakalnos un mežu tuvumā. Aizvediet savus bērnus prom no pilsētas skatiem un trokšņa, prom no tramvaju dārdoņas un dzīvas satiksmes kņadas, un viņu domu pasaule kļūs daudz veselīgāka. Viņu sirdis vieglāk uzņems arī Dieva Vārda patiesības. — AH, 137. (1905)

Lauku apvidū — daudz labāka fiziskā veselība

Dievs nevēlas, ka Viņa ļaudis dzīvotu pilsētās, kur pastāvīgi valda nemiers un satraukums. Bērnus vajadzētu no tā pasargāt, jo steiga, trauksme un troksnis grauj visu organismu. — 2SM, 357. (1902) [99]

Daudziem, kas dzīvo pilsētās, kur nav nevienas pēdas zāļu laukumiņa, kas gadu no gada raugās netīrā pagalmā un šaurā ieliņā, uz akmens mūri un uz ielas bruģi un elpo ar putekļiem un dūmiem piesātinātu gaisu, ja tie tiktu izvesti laukos, kur viņus apņemtu zaļi tīrumi, meži, pakalni un strauti, skaidras debesis un svaigs, tīrs lauku gaiss, viss apkārt esošais šķistu gandrīz kā Debesīs. — MH, 191.,192. (1905)

Pilsētas dzīves apstākļi bieži bīstami apdraud veselību. Viens no daudzajiem tur sastopamajiem ļaunumiem ir tas, ka pastāvīgi esam pakļauti saskarei ar slimībām, ar tur valdošo slikto gaisu, netīro ūdeni un barību, kā arī ar saspiestajiem, tumšajiem dzīvokļiem. Tā nav Dieva griba, ka ļaudīm vajadzētu drūzmēties pilsētās, spiesties kopā šaurajās ielās un daudzdzīvokļu mājās. — MH, 365. (1905)

Nodrošinieties ar saviem produktiem

Kungs vēlas, lai Viņa ļaudis dotos uz laukiem, kur iespējams apstrādāt zemi un pašiem izaudzēt augļus un dārzeņus un kur viņu bērni var nonākt tiešā saskarē ar Dieva darbiem dabā. Izvediet savas ģimenes no pilsētām — tā ir mana vēsts. — 2SM, 357., 358. (1902)

Atkal un atkal Kungs ir sniedzis pamācības, ka mūsu ļaudīm savas ģimenes jāizved no pilsētām laukos, kur tie paši sevi varētu nodrošināt ar pārtiku, jo nākotnē pirkšanas un pārdošanas [100] problēma būs ļoti nopietna lieta. Mums jau tagad vajadzētu ņemt vērā atkārtoti sniegto pamācību: Izejiet no pilsētām lauku rajonos, kur nami nav saspiesti cieši kopā, kur jūs būsit tālāk no saskares ar ļaunumu. — 2SM, 141. (1904)

Izvietojiet iestādes "ārpus lielām pilsētām"

Nozīmējiet vīrus ar veselīgām spriešanas spējām, kas, neatklājot citiem savus nodomus, uzmeklētu tādus lauku īpašumus, no kuriem pilsētas būtu viegli aizsniedzamas un kas būtu piemēroti nelielām darbinieku sagatavošanas skolām vai kur varētu izvietot iekārtas slimo un nogurušo cilvēku ārstēšanai, lai ļaudis iepazīstinātu ar patiesību. Tādas vietas noteikti meklējiet ārpus lielajām pilsētām, kur var iegādāties piemērotas ēkas vai nu kā īpašnieku dāvinājumu, vai arī nopērkot par saprātīgu cenu ar mūsu ļaužu ziedojumiem. Neceliet ēkas trokšņainās pilsētās. — Ev, 77. (1909)

Kuranbonga - jaunā dienvidu Velsa

Kur vajadzētu atrasties mūsu Austrālijas misijas centram? (..) Vai mūsu skolas vajadzētu iekārtot pilsētās, vai arī zināmā attālumā no tām? Pilsētās taču ir daudz grūtāk stāvēt pretī iepriekšējās audzināšanas iespaidiem, kas studentiem varētu būt attiecībā uz atpūtas dienām un to, kā tās pavadīt, kā izturēties pret zirgu skriešanās sacīkstēm, derībām un godalgām. (..) [101]

Mēs uzskatījām par nepieciešamu savas skolas iekārtot ārpus pilsētām, un tomēr ne tik tālu, lai vairs nebūtu iespējams tās apmeklēt un veikt attiecīgus mīlestības darbus, — lai morālajā tumsā varētu spīdēt gaisma. — FE, 310., 313. (1894)

Šajā vietā man tiešām patika it viss, izņemot faktu, ka tā atradās ļoti tālu no galvenajiem satiksmes ceļiem un tādēļ patiesības gaismai it kā nebija iespējas spīdēt morālajā tumsā, kas līdzīgi nāves līķautam pārklāj mūsu lielās pilsētas. Tas manā izpratnē, šķiet, bija vienīgais iebildums. Tomēr tādā gadījumā tikpat nepareizi būtu dibināt mūsu skolu kādā no lielajām pilsētām. — 8MR, 137. (1894)

Es vairāk kā jebkad agrāk esmu pārliecināta, ka te mūsu skolai ir īstā atrašanās vieta. — 8MR, 360. (1894)

Hantsvila, Alabama

Ar skolu darba jautājumu saistītajiem vadītājiem Greisvilā un Hantsvilā vajadzētu saprast, ko šajās iestādēs ir iespējams paveikt, dibinot tādus centrus, lai mūsu locekļi, kas vēlas iziet no pilsētām, bez lieliem izdevumiem varētu iegādāties mūsdienīgas mājas un atrast piemērotu darbu. — Letter, 25, (1902) [102]

Hantsvilas skolas ferma tika iegādāta pēc tiešiem dievišķiem norādījumiem. Tā atrodas brīnišķīgā vietā. Netālu ir milzīga zvēru audzētava, kur daudzi studenti varēja vasarā strādāt, lai nopelnītu līdzekļus skolas izdevumu segšanai. — SpT-B(12), 11. (1904)

Hantsvilas skolas ferma ir visai brīnišķa vieta, un tā kā tur ir 120 hektāri zemes, tad ir iespējams daudz sasniegt darba audzināšanā un arī ražas ievākšanā. — SpT-B(12x),13. (1904)

Nesen man jautāja: "Vai labāk nebūtu pārdot skolas zemi Hantsvilā un nopirkt kādu mazāku zemes gabalu?" Es saņēmu norādījumu, ka šo fermu nevajag pārdot, jo tai ir daudz priekšrocību, lai nākotnē te organizētu skolu melnās rases pārstāvjiem. — SpM, 359.(1904)

Beriensprinsa, Mičigana

Es dzirdēju dažu domas organizēt skolu Beriensprinsā, dienvidvakaru Mičiganā. Šīs vietas apraksts man visai iepatikās. (..) Tādā apvidū kā Berienspringsā skola var būt kā labs uzskates līdzeklis, un es ceru, ka neviens nevarēs iejaukties, lai šo darbu aizkavētu. — 4MR, 407. (1901)

Izraugoties skolai piemērotu vietu, ar mūsu ļaudīm bija Kunga laipnā roka. Šī vieta atbilst man [103] sniegtajiem skolas atrašanās norādījumiem. Tā ir ārpus pilsētas, un tur ir pietiekoši daudz zemes lauksaimniecības mērķiem un vēl plaša teritorija, kur ēkas izvietot zināmā attālumā vienu no otras. Minētais zemes gabals ir pietiekami liels gan studentu apmācībai, gan zemes apstrādei. RH, 28.01.1902.

Pārceļot Batl-krīkas koledžu uz Berienspringsu, brāļi Meigans un Saterlends rīkojās saskaņā ar Dieva doto gaismu. Viņi smagi strādāja, pārvarot lielas grūtības (..), tomēr Dievs bija ar tiem. Viņš atzina brāļu pūles. — 4MR, 260., 261. (1904)

Stounhēma, Masačūsetsa

Dievs savā tālredzībā pavēra ceļu strādniekiem ieiešanai Jaunanglijā, apvidū, kur ir jāveic īpaši liels darbs. Brāļi varēja saskaņot sanatorijas pārcelšanas vietu — no Dienvidu Lančesteras uz Melrauzu, vietu, kas atrodas tuvāk Bostonai, tomēr pietiekoši tālu no trokšņainās pilsētas, lai pacientiem būtu vislabvēlīgākie apstākļi veselības atgūšanai. Jaunanglijas sanatorijas pārcelšana uz tik izdevīgu vietu Bostonas tuvumā tiešām ir Dieva tālredzības nopelns.

Kad Dievs izstiepa savu roku, lai sagatavotu mums ceļu, Viņš nepieļāva, ka kāds šo lietu aizkavētu, šauboties par saprātīgumu virzīties uz priekšu vai atsakoties palīdzēt. Jaunanglijas sanatorijas [104] pārcelšana no Dienvidu Lančesteras uz Melrauzu man tika atklāta kā paklausība dievišķam norādījumam. — SpT-B(13), 3. (1902)

Takoma pārks, Vašingtona

Mums bija nepieciešama īpaša vieta skolai un sanatorijai,— tas ir viss, ko mēs varējām vēlēties. Dievs man parādīja zemi, kas atbilda mūsu iecerēm. Tur bija pietiekoši lielas platība gan skolai, gan sanatorijai, lai ēkas nebūtu sablīvētas cieši kopā. Ūdens un gaiss tajā vietā bija tīrs. Brīnišķīga straume plūda tieši cauri mūsu zemes gabalam no ziemeļiem uz dienvidiem. Tas bija lielāks dārgums pat par zeltu un sudrabu. Visas ēkas bija izvietotas augstākajās vietās, ar izcilu drenāžu un kanalizāciju.

Reiz mēs veicām ilgstošu ceļojumu pa dažādām Takoma Pārka daļām. Lielākā pilsētas daļā vēl bija saglabājies dabīgs mežs. Mājas nebija lielas un cieši kopā sabūvētas, bet ērtas un komfortablas. Visapkārt priedes, ozoli, kļavas un citi vērtīgi koki. Māju īpašnieki pārsvarā lietišķi cilvēki, kas pa lielākajai daļai kalpo dažādās valsts iestādēs Vašingtonā. No rītiem tie dodas darbā uz pilsētu, bet vakaros atgriežas savās mierīgajās dzīvesvietās.

Vajadzēja izvēlēties vietu izdevniecības biroja telpām, lai tās nebūtu tālu no vietējās pasta nodaļas, kā arī padomāt par lūgšanu namu. Šķiet, ka Takoma Pārks bija īpaši mums sagatavots un tā vien gaidīja uz mūsu iestādēm un strādniekiem. ST, 15.06.1904. [105]

Kungs man šo jautājumu atklāja vistiešākajā veidā. Batl-krīkā izvērsto izdevniecības darbu vajadzēja pārvietot tuvāk Vašingtonai. Un, ja pēc kāda laika Kungs teiktu: "Pārcelieties prom no Vašingtonas", — mēs tā arī darītu. — RH, 11.08.1903.

Medisona, Tenesija

Es brīnījos, kad ļaudis, runājot par Dienvidos veicamo darbu, skolu vēlējās dibināt ļoti tālu no Nešvilas. No man atklātās gaismas es zināju, ka viņi rīkojas nepareizi, tāpēc viņiem to atgādināju. Šiem brāļiem (E. A. Saterlendam un P. T. Meiganam), kam jau bija pieredze no Berienspringsas, darbu pienācās veikt tā, lai mūsu iestādes neatrastos tālu no Nešvilas, kur vēsts vēl nebija pietiekoši izplatīta. No otras puses, atrašanās Nešvilas tuvumā, kur būs priekšrocība apspriesties ar turienes strādniekiem, izvērtīsies par lielu svētību visiem skolas darbiniekiem.

Meklējot vietu skolai, brāļi atrada fermu ar 160 ha lielu zemes platību apmēram 14 kilometrus no Nešvilas. Fermas lielums, izvietojums, attālums no Nešvilas un, visbeidzot, pavisam mērenā cena — tas viss liecināja par to, ka tā ir īstā vieta skolas iekārtošanai. Mēs ieteicām šo īpašumu iegādāties. Zinu, ka būs nepieciešams viss zemes gabals. — RH, 18.08.1904.

Mauntinvjū, Kalifornija

Tieši tāpat tika dots norādījums uz citu vietu pārcelt Oklendas Klusā okeāna izdevniecību. Ar gadiem [106] šī pilsēta bija izaugusi, tādēļ tagad radās nepieciešamība izdevniecību pārvietot uz citu, mazāk apdzīvotu vietu, ar tādu aprēķinu, lai tur varētu uzcelt arī dzīvojamo māju strādniekiem. Tiem, kas saistīti ar izdevniecības darbu, nevajadzētu dzīvot pārpildītajās pilsētās. Viņu dzīvesvietām vajadzētu atrasties tur, kur par apdzīvojamo platību nav dārgi jāmaksā. — FE, 492. (1904)

Mauntin-Vjū ir pilsēta ar daudzām priekšrocībām. To apņem brīnišķi dārzi, kur, pateicoties maigajam klimatam, nobriest visdažādākie augļi un dārzāji. Pilsēta nav liela, bet elektrificēta, ar labu pasta nodaļu un daudzām citām mazpilsētas priekšrocībām. Letter, 141. (1904)

Daži brīnījās, kāpēc mūsu izdevniecību no Oklendas vajadzētu pārcelt uz Mauntin-Vjū. Dievs ir aicinājis savu tautu, lai tā atstātu pilsētas. Ar mūsu iestādēm saistīto jaunatni nevajadzētu pakļaut kārdināšanu un izlaidības briesmām, kas valda lielajās pilsētās, un Mauntin-Vjū atrodas izdevniecībai daudz piemērotākā vietā. — Lauku dzīve, 29. (1905)

Lomalinda, Kalifornija

Mēs esam pateicīgi Kungam par sanatoriju Paradīzes ielejā, desmit kilometrus no Sandjego; par Glendeilas sanatoriju 12 kilometru attālumā no Losandželosas un par lielo brīnišķo Lomalindas teritoriju apmēram 100 kilometrus uz austrumiem no Losandželosas, [107] tuvāk Redlansai, Riversaidai un San Bernardino. Lomalinda ir viena no vispievilcīgākajām sanatorijām, kādas vien esmu redzējusi. — LLM, 141. (1905)

Lomalinda ir no Dieva īpašā veidā izraudzīta vieta, kā jauno mediķu misionāru sagatavošanas centrs. — Letter, 188. (1907)

Skolai šeit ir brīnišķīgas priekšrocības. Ferma, augļu dārzs, ganības, lielas ēkas un pietiekoši daudz zemes — vai tās nav brīnišķas svētības? — LLM, 310. (1907)

Lomalinda — vieta ar brīnišķīgām priekšrocībām, un, ja tie, kas šeit iegūst izglītību, šīs priekšrocības uzticīgi izmantos, lai kļūtu par patiesiem mediķiem misionāriem, tad viņu nestā gaisma apspīdēs visu apkārtni. Mums ikdienas jāmeklē Dievs, lai Viņa gudrība kļūtu par mūsējo. — Letter, 374. (1907)

Šeit mums ir ideālas iespējas skolai un sanatorijai — priekšrocības gan studentiem, gan pacientiem. Es esmu saņēmusi norādījumu, ka šeit jābūt tādai skolai, kas darbotos pēc senatnes praviešu skolu principiem. (..) Te savu izglītību iegūst ārsti. — MM, 75.,76. (1907)

Angvina, Kalifornija

Kad es domāju par šo īpašumu, — tas daudzās lietās ir par citiem pārāks. Skolas iekārtošanai [108] vienkārši nevar būt labākas vietas— 12 kilometru attālumā no Svētās Helenas, kur neuzmācas daudzie pilsētas kārdinājumi. (..)

Savā laikā radās vajadzība uzbūvēt studentu kopmītnes, un būvniecības darbus spējīgu pasniedzēju vadībā iesāka paši studenti. Būvmateriālus sagatavoja uz vietas, un celtniecība ritēja visai atzīstamā veidā.

Te nedraud briesmas no lietojamā ūdens netīrības, jo to pietiekošā daudzumā var iegūt no Kunga nama ūdenskrātuves. Es pat nezinu, kā pienācīgā veidā pateikties Dievam par visām šīm priekšrocībām. (..)

Mēs saprotam, ka Kungs zināja mūsu vajadzības un savā tālredzībā mūs šurp atveda. (..) Mēs Dievam bijām vajadzīgi, un Viņš mūs šeit nolika. Es par to pārliecinājos uz šejieni atbraucot. (..) Un ticu, ka, apmeklējot šo vietu, jūs nonāksit pie tāda paša secinājuma, ka Kungs to mums ir paredzējis. — 1MR, 340-341., 343. (1909) [109]

8. Pilsētas

Pirmie pilsētu celtnieki

Saņēmis Dieva lāstu, Kains aizgāja no sava tēva mājām. Sākumā viņš izvēlējās zemkopja darbu un šajā laikā dibināja pilsētu, ko nosauca sava vecākā dēla vārdā. (1. Moz. 4:17) Viņš bija atstājis Dieva klātbūtni un atmetis apsolījumus par atjaunoto Ēdeni, lai meklētu sev īpašumus un prieku ar lāstu apkrautajā zemē. Ar to viņš nostājās tās lielās cilvēku šķiras priekšgalā, kas pielūdz šīs pasaules dievu. — PP, 81. (1890)

Kādu laiku Noas pēcnācēji turpināja dzīvot kalnos, kur bija nosēdies šķirsts. Viņu skaitam pieaugot, atkrišana izsauca šķiršanos. Tos, kas vēlējās aizmirst Radītāju un noraidīja Viņa likumu ierobežojumus, pastāvīgi apgrūtināja viņu biedru dievbijīgais dzīvesveids un mācības, tādēļ tie nolēma aiziet no Dieva pielūdzējiem. Viņi pārvietojās uz Sineāra līdzenumiem pie Eifratas upes. Tos pievilka apkārtnes skaistums un zemes auglīgums, un viņi nolēma tur apmesties uz dzīvi. [110]

Šeit tie apņēmās uzcelt pilsētu un tik augstu torni, kas visiem radītu izbrīnu. — PP, 118., 119. (1890)

Pilsētas ir netikumības perēklis

Dzīšanās pēc izpriecām un laika kavēkļiem visvairāk koncentrējas pilsētās. Daudzi vecāki, kas saviem bērniem izvēlas mājas pilsētā, cerēdami ar to sniegt viņiem lielākas priekšrocības, pieviļas un savu briesmīgo kļūdu nožēlo pārāk vēlu. Mūsdienu pilsētas ātri kļūst līdzīgas Sodomai un Gomorai. Daudzās brīvdienas veicina slinkumu. Uzbudinoši laika kavēkļi — teātru apmeklēšana, zirgu skriešanas sacīkstes, azarta spēles, alkoholiskie dzērieni un uzdzīve — ierosina darbībai ikvienu kaislību. Un ļaužu masas apņemošā straume aizrauj līdzi arī jaunatni. — COL, 54. (1900)

Man dota gaisma, ka pilsētas pildīs sajukums, vardarbība un noziegumi, un šis ļaunums vairosies līdz pat Zemes vēstures beigām. — 7T, 84. (1902)

Lielās pilsētas kļūst par noziedzības perēkļiem. No visām pusēm uzmācas ļauni skati un trokšņi. Visur redzami vilinājumi uz jutekliskām baudām un izšķērdību. — MH, 363. (1905)

Pilsētām draudošais sods

Zemi piemeklēs briesmīgi triecieni, un lepnās, dārgi izmaksājušās pilis noteikti pārvērtīsies drupu kaudzēs. — 3.MR, 312. (1891) [111]

Kad tiks atrauta Dieva aizsargājošā roka, savu darbu iesāks iznīcinātājs. Tad pār mūsu pilsētām nāks milzīgas nelaimes. — 3.MR, 314. (1897)

Kungs brīdina Zemes iedzīvotājus ar ugunsgrēku Čikāgā un tāpat arī Melburnā, Londonā un Ņujorkā. — Ms,127. (1897)

Gals ir tuvu, un katra pilsēta tiks pakļauta izpostīšanai. Tur valdīs vispārējs sajukums. Tiks izkustināts viss, kas vien ir kustināms, un mēs nezināsim, kas sekos tālāk. Sodi būs atbilstoši ļaužu samaitātībai un viņu saņemtās gaismas lielumam. — 1.MR, 248. (1902)

Ak, kaut Dieva ļaudīm būtu kaut kāda izpratne par tūkstošiem pilsētām draudošo iznīcību, kas tagad gandrīz pilnībā nodevušās elku kalpībai. — Ev, 29. (1903)

Tuvojas laiks, kad lielās pilsētas tiks noslaucītas no zemes virsas, tādēļ visiem vajadzētu saņemt brīdinājumu par draudošo sodu. — Ev, 29. (1910)

Pret katastrofām izturīgās mājas pārvērtīsies pelnos

Es redzēju daudzas dārgas, ugunsizturīgi celtas mājas, kas Kunga dusmu liesmās tika iznīcinātas līdzīgi Sodomai. Lepnās celtnes pārvērtās pelnos. (..) Cilvēciskās lepnības pieminekļi tiks pārvērsti pīšļos tieši pirms pasaulei draudošās lielās iznīcības. — 3.SM, 418. (1901) [112]

Dievs atņem savu Garu ļaunuma samaitātajām pilsētām, kas kļuvušas līdzīgas pirmsplūdu laika pilsētām, kā arī Sodomai un Gomorai. Kad Kungs redzēs, ka šo ēku īpašnieki ir pārkāpuši piedošanai noliktās robežas, viņu dārgās pilis — arhitektūras mākslas darbi — tiks iznīcinātas vienā momentā. Par ugunsizturīgām uzskatīto ēku bojāeja liesmās būs kā ilustrācija tam, cik ātri visa Zemes arhitektūra var pārvērsties gruvešos. — TDG, 152. (1902)

Cilvēki turpinās celt dārgas, miljonus vērtās ēkas. Īpaša uzmanība tiks pievērsta to arhitektoniskajam skaistumam, stiprumam un drošībai, ar kādu tās tiks veidotas, bet Kungs man rādīja, ka, neskatoties uz neparasto drošumu un dižošanos, šīs celtnes dalīsies Jeruzālemes tempļa liktenī. — 5BC, 1098. (1906)

Ņujorkas pilsēta

Dieva dusmas vēl neizlejas bez žēlastības. Viņa roka vēl ir izstiepta. Viņa vēsti vēl jāpasludina lielajai ņujorkas pilsētai. Ļaudīm jāzina, ka Kungs ar vienu savas rokas pieskārienu var iznīcināt pēdējai lielajai dienai sakrātos īpašumus. — 3.MR, 310., 311. (1902)

Par Ņujorkas nākotni man nav īpašas gaismas. Zinu tikai to, ka kādu dienu tās milzīgās celtnes sagraus Dieva iznīcinošais spēks.(..) Nāve [113] ienāks visās vietās. Tieši tādēļ es esmu tik ļoti norūpējusies, lai mūsu pilsētas tiktu brīdinātas. — RH, 05.07.1906.

Kādā nakts atklāsmē, atrodoties Ņujorkas pilsētā, mani aicināja aplūkot celtnes, kas stāvu pēc stāva cēlās pretī debesīm. Šīs ēkas bija izsludinātas par ugunsdrošām, un tās būvēja īpašnieku un celtnieku pagodināšanai. (..)

Nākamajā ainā es redzēju ugunsgrēka trauksmi. Ļaudis skatījās uz dižajām un šķietami ugunsizturīgajām celtnēm un sacīja: "Tās ir pilnīgi drošas". Tomēr liesmas tās aprija, it kā viņas būtu celtas no piķa. Ugunsdzēsēju mašīnas pret šo postošo darbu bija bezspēcīgas, jo apkalpes ar tām nevarēja neko darīt. — 9T, 12.,13. (1909)

Čikāga un Losandželosa

Man tika rādīti notikumi, kam visā drīzumā jānorisinās Čikāgā un citās lielajās pilsētās. Ļaunumam pieaugot, Dieva žēlastības roka tika atrauta, un savu darbu sāka postošie vēji un vētras. Ar uguni un spēcīgu zemestrīci tika iznīcinātas daudzas celtnes. (..)

Pēc kāda laika man tika rādīts, ka atklāsme par Čikāgas ēkām un naudas vākšana atjaunošanai un to iznīcināšana bija kā brīdinošs piemērs mūsu ļaudīm neieguldīt lielus līdzekļus īpašumu iegādei Čikāgā vai citās lielajās pilsētās, kamēr Dievs savā tālredzībā nav uzskatāmā veidā pašķīris ceļu un skaidri norādījis uz pienākumu kaut ko pirkt vai celt, lai sniegtu tur nepieciešamo vēsti. [114] Līdzīgs brīdinājums tika sniegts arī pret celtniecību Losandželosā. Man daudzkārt ir doti norādījumi pret līdzekļu ieguldīšanu dārgos celtniecības projektos pilsētās. — PC, 50. (1906)

Sanfrancisko un Oklenda

Sanfrancisko un oklenda ir kļuvušas kā Sodoma un Gomora, un Kungs tās piemeklēs. Drīz vien tās skars Dieva sods. — Ms 30, 1903.

Pēc briesmīgās zemestrīces, kas piemeklēja Sanfrancisko, sekos vēl citi dievišķā spēka apliecinājumi. (1906. gada 18.,19. aprīlī notikusī zemestrīce prasīja 503 cilvēku dzīvības, un postījumus rēķināja 350 miljonu dolāru apmērā). Tiek pārkāpti Dieva likumi. Pilsētās valda grēka samaitājošais iespaids. Iepazīstieties ar Ninīves vēsturi. Kungs šai ļaunuma pārņemtajai pilsētai ar pravieti Jonu sūtīja īpašu vēsti. (..) Lai mūsdienu ļaunās pilsētas varētu nožēlot tāpat kā Ninīve, tad šodien jāsniedz daudz tādas vēstis. — Ms 61a, 03.06.1906.

Pat tajās pilsētās, pār kurām bezdievības dēļ jau ir nācis Dieva sods, nav ne mazāko nožēlas pazīmju. Bāri vēl arvien ir atvērti, un ļaudis valdzina daudzie kārdinājumi. — Letter, 268, 20.08.1906.

Citas samaitātās pilsētas

Tuvojoties šīs Zemes vēstures beigām, mēs kļūsim par lieciniekiem notikumiem, kad nelaime, kas piemeklēja Sanfrancisko, [115] ne vienreiz vien atkārtosies citās vietās. (..) Tas man liek justies dziļi nopietnai, jo es zinu, ka tieši mūsu priekšā ir tiesas diena. Pašreizējās sodības vēl ir tikai kā brīdinājumi, tās nav visu iznīcinošais sods, kas nāks pār samaitātajām pilsētām. (..)

(Hab. 2:1-20; Cef.1:1-3:20; Cak. 1:1- 4:14; Mal. 1:1-4 citēts) Šie notikumi drīz norisināsies tieši tā, kā tie atklāti. Brīnišķos Svēto Rakstu tekstus es pieminu tādēļ, lai pievērstu ikviena cilvēka uzmanību. Vecajā Derībā atzīmētie pravietojumi ir mūsu Kunga dotā vēsts pēdējām dienām, un tie piepildīsies tikpat noteikti, kā mēs to redzējām Sanfrancisko izpostīšanā. — Letter, 154, 26.05.1906.

Es esmu aicināta paziņot, ka pārkāpumos grimušās pilsētas tiks iznīcinātas zemestrīcēs, ugunsgrēkos un plūdos. — Ev, 27. (1906)

Visi Kristus brīdinājumi attiecībā uz Zemes vēstures pēdējiem notikumiem šodien savu piepildījumu atrod mūsdienu lielajās pilsētās. Dievs gādā, lai šīs nepārprotamās zīmes varētu saskatīt pat skrejošais cilvēks. Sanfrancisko pilsēta vienkārši ir kā piemērs tam, kas sagaida visu pasauli. Korupcija, nelikumīga līdzekļu piesavināšanās, viltīgi darījumi starp cilvēkiem, kam ir vara attaisnot vainīgos un notiesāt nevainīgos — visi šie ļaunumi valda arī citās lielajās pilsētās, padarot mūsu Zemi līdzīgu pirmsplūdu laika pasaulei. — Letter, 230, (1907) [116]

Arodbiedrību darbība pilsētās

Mūsu biezi apdzīvotajās pilsētās šodien čakli strādā sātans. Viņa centieni atklājas sajukumā, strīdos un nesaskaņās starp darbu un kapitālu, kā arī liekulībā, kas iezagusies baznīcās. (..) Miesas un acu kārība, sevis izrādīšana un varas nepareiza izlietošana, liekot cilvēkiem apvienoties biedrībās un sazvērestībā, sasienot tos kūlīšos sadedzināšanai pēdējo dienu ugunīs — lūk, sātanisko pūļu rezultāts. — Ev, 26. (1903)

Bezdievīgie tiek sasieti kūļos, sasieti trestos, savienībās un sazvērestību biedrībās. Lai mums ar šīm organizācijām nav nekas kopējs. Mūsu Vadonis, mūsu Valdnieks ir Dievs, un Viņš mūs aicina iziet no pasaules un palikt atšķirtiem. "Izejiet no viņu vidus un palieciet atšķirti, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts". (2. Kor. 6:17) Ja mēs atteiksimies to darīt un turpināsim saistīties ar pasauli, uz visu raugoties no pasaules viedokļa, tad kļūsim līdzīgi pasaulei. Ja mūsu rīcību noteiks pasaulīgā gudrība un pasaulīgie uzskati, tad mēs nevarēsim pastāvēt uz augstās un svētās mūžīgās patiesības platformas. — 4BC,1142. (1903)

Arodbiedrības kā grūtību avots adventistiem

Arodbiedrības būs viens no spēkiem, kas šai zemei nesīs tādu bēdu laiku, kāds nav bijis kopš pasaules iesākuma. (..) [117]

Nedaudzi vīri slēgs līgumus, lai savās rokās sagrābtu visus kādas noteiktas biznesa jomas līdzekļus. Tiks veidotas arodbiedrības, un ar aizdomām skatīsies uz ikvienu, kas atteiksies tur iesaistīties. (..)

Šo biedrību un organizāciju dēļ mūsu institūtiem drīz būs ļoti grūti turpināt darbu pilsētās. Es brīdinu: Izvairieties no pilsētām. Neceliet sanatorijas pilsētās. — 2SM, 142. (1903)

Ātri tuvojas laiks, kad arodbiedrību pārvaldošā vara kļūs ļoti nomācoša. — 2SM, 141. (1904)

Daudzi pilsētnieki tiecas pēc gaismas un patiesības

Ja Dieva dotos brīdinājumus ņems vērā, ja draudzes (baznīcas) nožēlos grēkus un atgriezīsies, uzticoties Dievam, tad dažas pilsētas kādu laiku vēl tiks saudzētas. — Ev, 27. (1906)

Garīgā tumsa, kas sedz pasauli, visintensīvāk apņem biezi apdzīvotos centrus. Šajās pilsētās

Evaņģēlija darbinieki sastopas ar vislielāko vajadzību, kā arī nevēlēšanos nožēlot. Un šajās pašās pilsētās dvēseļu mantotājiem paveras vislielākās priekšrocības. Starp ļaužu masām, kas nedomā par Dievu un Debesīm, ir daudzi, kas ilgojas pēc gaismas un sirds skaidrības. Pat starp vienaldzīgajiem un bezrūpīgajiem ir ne mazums, kuru interesi saista Dieva mīlestība uz cilvēkiem. — RH, 17.11.1910. [118]

Pilsētām jāveltī nopietnas pūles

Sagatavojoties uz mūsu Kunga atnākšanu, pilsētās vēl jāveic milzīgs darba apjoms. Mums ir nopietna vēsts, kas jāpasludina šajos lielajos centros. — Uzmundrinājuma vārdi strādniekiem, kas darbojas pēc pašfinansēšanās principa, (Pamflets 113). 5 (1909)

Mūsu laikam dotā brīdinājuma vēsts vēl visā nopietnībā nav pasludināta pasaules lielākajos tirdzniecības centros. Tos katru dienu apmeklē neskaitāms daudzums ļaužu, kam nepieciešama mūsdienu patiesība, kas vēl nav iepazinušies ar pestīšanas atziņu, jo šīs šķiras aizsniegšanai vēl nav veltīts pietiekoši daudz nopietnu pūļu. — CW, 14 (1909)

Trešā eņģeļa vēsti tagad jāsludina ne tikai tālās zemēs, bet arī novārtā atstātajos vietējos centros, kur daudzi vēl nav brīdināti un glābti. Mūsu pilsētas it visur aicina Dieva kalpus uz nopietnu, sirsnīgu darbu. — RH, 17.11.1910.

Ne visiem vēl iespējams atstāt pilsētas

Vecākiem ir pienākums darīt visu iespējamo bērnu labā, lai nodrošinātu dzīvesvietu laukos. — AH, 141. (1906)

Laikam uz priekšu ejot, mūsu ļaudīm arvien vairāk un vairāk būs jāatstāj pilsētas. Pirms dažiem gadiem mēs saņēmām norādījumu, ka mūsu brāļiem un māsām, [119] it sevišķi ģimenēm ar bērniem, vajadzētu plānot atstāt pilsētas, tiklīdz rodas iespēja to darīt. Daudziem būs nopietni jāpapūlas, pašiem radot tādas iespējas. Bet līdz tam, tik ilgi, kamēr tie vēl paliek pilsētās, viņiem vajadzētu būt sevišķi rosīgiem misijas darbā, neskatoties uz to, cik ierobežota būtu viņu iespaida sfēra. — 2SM, 360. (1906)

Pilsētās arvien vairāk pieaug netaisnība, un ar katru dienu kļūst redzamāks, ka jādara viss iespējamais, lai glābtu tur dzīvojošās dvēseles. — CL, 9. (1907)

Pilsētas un ciemi ir iegrimuši grēkos un morālā samaitātībā, tomēr katrā Sodomā ir atrodams savs Lats. — 6T, 136. (1900)

Pilsētās jādibina skolas, draudzes un ēdnīcas

To cilvēku bērnu audzināšanas un glābšanas labā, kas vēl šobrīd nevar atstāt pilsētas, ir iespējams darīt daudz vairāk. Šis jautājums ir vērts, lai tam veltītu mūsu vislabākās pūles. Pilsētās jāorganizē draudzes skolas bērniem, jo tādā veidā būs iespējams tos sagatavot augstākām studijām, kas ir visai nepieciešamas. — CG, 306. (1903)

Mūsu ēdnīcām jāatrodas pilsētās, jo citādi darbiniekiem nebūs iespējams aizsniegt ļaudis, lai mācītu tiem pareizus veselīgas dzīves principus. — 2SM, 142. (1903) [120]

Kungs atkārtoti ir pamācījis, ka mums pilsētās jāstrādā no ārpus tām esošiem centriem. Šajās pilsētās kā Dieva pieminekļiem jābūt lūgšanu namiem, bet institūti mūsu literatūras izdošanai, slimo dziedināšanai un strādnieku sagatavošanai jādibina ārpus pilsētām. Sevišķi svarīgi ir pasargāt jaunatni no pilsētas dzīves kārdināšanām. — 2SM, 358. (1907)

Nav ieteicama nepārdomāta došanās uz laukiem

Lai ikviens iedala sev laiku rūpīgām pārdomām un nelīdzinās cilvēkam, par kuru līdzībā teikts, ka tas gan iesāka celt, bet nespēja pabeigt. Nevajadzētu spert nevienu soli, pirms nav rūpīgi apsvērts viss, ko var sagaidīt nākotnē. (..)

Var būt atsevišķas personas, kas steigsies kaut ko darīt un iesaistīties kādā pasākumā, par ko tiem nav ne mazāko zināšanu. Dievs to neprasa. (..)

Neko nevajadzētu darīt nepārdomāti, lai nerastos lieli zaudējumi un īpašumi netiktu upurēti dedzīgu, impulsīvu runu dēļ, kas izraisa Dieva neatbalstītu sajūsmu, kur tādā veidā gaidāmā svarīgā uzvara var pārvērsties zaudējumā, tāpēc ka aptrūka savaldības, pareizu apsvērumu, veselīgu principu un noteiktu mērķu. — 2SM, 362., 363. (1893)

Piezīme: Šie vārdi uzrakstīti 1893. gada 22. decembrī, atbildot uz vadoša Batl-krīkas darbinieka vēstuli, kurš Elenai Vaitai ziņoja, ka, atsaucoties uz viņas pamudinājumu, "apmēram 200 cilvēki" bija gatavi pamest pilsētu un doties uz laukiem, "cik ātri vien iespējams". (Skat. 2SM, 361-364.) [121]

Signāls pilsētu atstāšanai

Nepavisam nav tālu laiks, kad mēs, līdzīgi pirmajiem mācekļiem, būsim spiesti meklēt patvērumu vientuļās un atstātās vietās. Kā Jeruzālemes aplenkšana no romiešiem bija Jūdejas kristiešiem zīme bēgšanai, tā nepareiza varas izlietošana no mūsu tautas puses, ar likumu pavēlot ievērot pāvesta sabatu, būs brīdinājums mums. Tad būs laiks atstāt lielās pilsētas, esot gataviem aiziet arī no mazākajām, lai apmestos kalnos, vientuļās, nošķirtās vietās. — 5T, 464., 465. (1885)

Daži taisnie paliks pilsētās vēl pēc dekrēta par nāvessodu

Bēdu laikā mēs visi bēgām no pilsētām un apdzīvotām vietām bezdievīgo vajāšanu dēļ, kuri ar ieročiem rokās ielauzās svēto mājās. — EW, 34. (1851)

Kad svētie atstāja pilsētas un ciemus, bezdievīgie tos vajāja ar nodomu nogalināt, bet pret tiem paceltie zobeni salūza kā salmiņi, nespējot tiem neko nodarīt. Viņus rūpīgi sargāja Dieva eņģeļi. — EW, 284., 285. (1858)

Lai gan ar vispārēju dekrētu būs noteikts laiks, kad drīkstēs nonāvēt baušļu turētājus, dažos gadījumos viņu ienaidnieki šai pavēlei vēlēsies aizsteigties priekšā, cenšoties tiem atņemt dzīvību pirms norādītā laika. Bet neviens nevarēs paiet garām varenajiem sargiem, kas būs nolikti ap katru uzticīgo dvēseli. [122] Dažiem uzbruks, kad tie bēgs no pilsētām un ciemiem, bet pret viņiem paceltie zobeni salūzīs kā zāles stiebri. Citus aizstāvēs eņģeļi karavīru formā. — GC, 631.(1911) [123]

9. Svētdienas likumi

Sātana izaicinājums dievišķai autoritātei

Kungs apsūdz Bābeli, jo tā ir "piedzirdījusi visas tautas ar savas netiklības dusmu vīnu (..)".

Dievs pasauli radīja sešās dienās un septītajā dusēja, tā šo dienu iesvētīdams un atšķirdams no citām kā Viņam svētu, kura Dieva ļaudīm jāievēro visās paaudzēs. Bet grēka cilvēks, paaugstinādamies pāri Dievam, sēdēdams Dieva templī un izrādīdamies, it kā viņš būtu Dievs, nolēma izmainīt laikus un bauslību. Šī vara vēlējās pierādīt, ka tā ir ne tikai Dievam līdzīga, bet pat augstāka par Viņu, un izmainīja dusas dienu, nolikdama pirmo nedēļas dienu tur, kur vajadzēja atrasties septītajai. Un protestantu pasaule ir pieņēmusi šo pāvestības bērnu, lai šī diena tiktu uzskatīta par svētu. Dieva Vārds tādu rīcību nosauc par netiklību. (Atkl.14: 8) — 7BC, 979. (1900)

Kristietības laikmetā lielais cilvēku laimes ienaidnieks ceturtā baušļa Sabatu ir darījis par sevišķu uzbrukuma priekšmetu. Sātans saka: "Es gribu strādāt pret Dieva nodomu. [124] Es savus sekotājus darīšu tik spēcīgus, ka tie atmetīs Dieva pieminekli, septītās dienas Sabatu. Tā es pasaulei parādīšu, ka Dieva svētītā un iesvētītā diena ir pārmainīta. Šai dienai vairs nevajag saglabāties cilvēku prātā. Es izdzēsīšu tās piemiņu, vietā ieceļot dienu, kuru Dievs nav apliecinājis un atzinis, kas nevar būt zīme starp Dievu un Viņa ļaudīm. Tos, kas šo dienu pieņems, es vadīšu to uzskatīt par tikpat svētu, kā Dievs licis turēt septīto dienu". — PK, 183.,184. (1914)

Sabats — lielais strīda jautājums

Cīņā, kas pēdējās dienās iedegsies pret Dieva tautu, apvienosies visi zemiskie spēki, kas atkāpušies no uzticības Jehovas likumiem. Šajā cīņā par galveno strīda jautājumu izvirzīsies ceturtā baušļa Sabats, jo šajā bauslī lielais Likumdevējs sevi uzrāda kā debesu un Zemes Radītāju. — 3SM, 392. (1891)

Kungs sacīja: "Turiet Manus Sabatus, jo tā ir zīme mūsu starpā uz audžu audzēm, lai jūs zinātu, ka Es esmu tas Kungs, kas jūs svētī". (2. Moz. 31:13) Daži pret to iebilst, sakot: "Jūs nemaz nezināt, kura diena ir Sabats," bet tajā pašā laikā viņi, šķiet, nemaz nešaubās par svētdienu un ir visai dedzīgi tai izvirzīto priekšrakstu ievērošanā. — KC, 148. (1900) [125]

Svētdienas likumu atbalstošā kustība 1880. gados

Piezīme: Ar sīkāku informāciju par šīm kustībām var iepazīties tādos E. G. Vaitas darbos kā 3SM, 380-402. un 5T, 711-718.

Jau daudzus gadus mēs esam gaidījuši svētdienas likuma izdošanu mūsu zemē, un tagad, kad šī kustība ir redzami pastiprinājusies, rodas jautājums: "Ko mūsu tauta dara šajā lietā?"... Mums nešaubīgā ticībā jāmeklē Dievs, lai Viņš savai draudzei piešķirtu žēlastību un spēku. Dievs dzīvo, un mēs neticam, ka visā drīzumā tiks ierobežota mūsu brīvība.

Pravietis redzēja "četrus eņģeļus stāvam četros zemes stūros, turot četrus zemes vējus, lai vējš nepūstu ne pār zemi, ne jūru, ne pār kādu koku". Un cits eņģelis uzkāpa no "saules lēkta puses" un sauca skaļā balsī: "Nesamaitājiet zemi, ne jūru, ne kokus, kamēr mēs apzīmogosim mūsu Dieva kalpus uz viņu pierēm". Šeit attēlots mums šodien darāmais darbs. Mums jāsauc uz Dievu, lai eņģeļi vēl savalda četrus vējus, ka mēs savus misionārus varam izsūtīt uz visiem zemes stūriem, lai pasludinātu brīdinājuma vēsti pret nepaklausību Jehovas likumiem. — RH Extra, 11.12.1888.

Svētdienas likuma aizstāvji nesaprot, ko viņi dara

Svētdienas likuma kustība šodien veic savu ceļu tumsā. Tās vadītāji neizpauž savus patiesos nodomus un daudzi, kas tajā iesaistījušies, paši nespēj saskatīt, uz kurieni tiecas šie slepenie strāvojumi... [126] Tie darbojas kā akli. Viņi neredz, ka tad, ja protestantu valdība upurē principus, kas tos darīja par brīvu, neatkarīgu nāciju, un ar likumdošanu ievieš Konstitūcijā principus, kas propagandē pāvestības maldus un melus, tie līdz ar to iegrimst tumšo viduslaiku Romas radītajās šausmās. — RH Extra, 11.12.1888.

Daudzi pat starp tiem, kas iesaistījušies svētdienas ieviešanā, savā aklumā neizprot sekas, pie kādām tāda rīcība novedīs. Viņi nesaredz, ka cīnās tieši pret reliģisko brīvību. Ir daudzi, kas nekad nav sapratuši Bībeles Sabata prasības un svētdienas pieņemšanas nepareizo pamatojumu (..).

Tie, kas cenšas grozīt Konstitūciju un nodrošināt tāda likuma izdošanu, kas piespiestu ievērot svētdienu, maz saprot, kādas būs sekas. Krīze ir tieši mūsu priekšā. — 5T, 711.,753. (1889)

Nepalieciet bezdarbībā

Mums ir pienākums darīt visu mūsu spēkiem iespējamo, lai šīs draudošās briesmas novērstu. (..) Uz vīriešiem un sievietēm gulstas milzīga atbildība saukt uz Kungu visos Zemes stūros, lūdzot, lai Dievs šo ļaunuma mākoni novērstu un Viņa darbs vēl dažus gadus varētu turpināties. — RH Extra, 11.,12.1888.

Ļaudīm, kas tur Dieva baušļus, jāpieliek pūles, lai saņemtu īpašu palīdzību, ko vienīgi Dievs var dot. Tiem [127] jādarbojas daudz nopietnāk, lai draudošo postu aizturētu, cik vien iespējams, ilgāk — RH, 18.12.1888.

Lai ļaudis, kas tur Dieva baušļus, šajā laikā neklusē, it kā tie radušos stāvokli varētu atzīt par labu . — 7BC, 975. (1889)

Mēs nerīkojamies pēc Dieva prāta, ja paliekam mierīgi sēdot un nedarām neko, lai aizsargātu sirdsapziņas brīvību. Uz Debesīm vajadzētu pacelties dedzīgām, nopietnām lūgšanām, lai šī nelaime novilcinātos, līdz mēs pabeidzam darbu, kas tik ilgi bijis pamests novārtā. Lūgsim visdziļākajā nopietnībā un tad strādāsim atbilstoši mūsu lūgšanām. — 5T, 714. (1889)

Daudzi sevi nomierina un patiesībā guļ. Viņi saka: "Ja jau ir pravietots par likumu, kas paredz piespiedu svētdienas svētīšanu, tad to arī izdos", un, nonākot pie tāda secinājuma, tie bezrūpībā gaida, mierinot sevi ar domu, ka bēdu laikā Dievs savus ļaudis aizstāvēs. Bet Dievs mūs neglābs, ja mēs nebūsim pielikuši visas pūles pabeigt Viņa uzticēto darbu. (..)

Kā uzticīgiem sargiem mums jāredz "zobens nākam" un jābrīdina, lai ļaudis nestaigātu neziņā, no kā tie varētu izvairīties, ja zinātu patiesību. — RH Extra, 24.12.1889.

Pretojieties svētdienas likumam gan mutiski, gan rakstiski

Mums nav jāizpatīk ļaudīm, kas savu iespaidu izlieto, lai ierobežotu reliģijas brīvību un veicinātu [128] sankcijas, kas cilvēkus spiestu ievērot svētdienu kā Bībeles Sabatu. Pirmā nedēļas diena nav tā, kuru vajadzētu tik ļoti godāt. Tas ir neīstais, viltus sabats, un Dieva ģimenes locekļiem nevar būt nekas kopējs ar ļaudīm, kas paaugstina šo dienu un pārkāpj Dieva bauslību, minot kājām Viņa iecelto Sabatu. Dieva ļaudīm nav jābalso par tādām personām, lai tās ieņemtu atbildīgus amatus valsts orgānos, jo, tā darot, tie kļūtu par viņu kalpošanas laikā pastrādāto grēku līdzdalībniekiem. — FE, 475. (1899)

Es ceru, ka attiecībā uz svētdienas likuma ieviešanu bazūnei tiks dota skaidra skaņa. Es domāju, ka vislabākais šajā gadījumā būtu rakstīt mūsu žurnālos par Dieva bauslības mūžīgo nemainību. (..) Mums šodien no savas puses jāizdara viss iespējamais, lai izjauktu svētdienas likuma pieņemšanu. — CW, 97.,98. (1906)

Savienotās valstis izdos svētdienas likumu

Kad mūsu tauta tik tālu atteiksies no savas pārvaldes principiem, ka ar likumu pavēlēs ievērot svētdienu, tad līdz ar šo lēmumu protestantisms sadosies rokās ar pāvestību.— 5T, 712. (1889)

Protestanti ar visu savu iespaidu un spēku nostāsies pāvestības pusē. Ar nacionālu aktu uzspiežot viltoto sabatu, viņi piešķirs dzīvību un enerģiju Romas samaitātajai ticībai, atjaunojot tās tirāniju un sirdsapziņas spaidus. — Mar, 179. (1893)

Agrāk vai vēlāk svētdienas likums tiks izdots. — RH, 16.02.1905. [129]

Drīz svētdienas likumi iegūs likumīgu spēku, un oficiālie ierēdņi ar dusmām un naidu vērsīsies pret nelielo tautu, kas ievēro Dieva baušļus. — 4.MR, 278. (1909)

Atklāsmes grāmatas 13. nodaļas pravietojums vēstī, ka vara, ko attēlo zvērs ar jēram līdzīgajiem ragiem, piespiedīs "zemi un tās iedzīvotājus" pielūgt pāvestību - šeit simbolizētu ar zvēru, kas "līdzīgs pardelim". (..) Šis pravietojums piepildīsies, kad Savienotās Valstis uzspiedīs svētdienas ievērošanu, ko Roma izvirza kā sevišķu tās virskundzības atzīšanas zīmi. (..)

Politiskā samaitātība iznīcinās mīlestību uz taisnību un cieņu pret patiesību, un pat brīvās Amerikas valdnieki un likumdevēji, lai nodrošinātu sabiedrības labvēlību, pakļausies tautas prasībai, izdodot likumus, kas uzspiestu svētdienas ievērošanu. — GC, 578.,579.,592. (1911)

Svētdienas likuma aizstāvju argumenti

Sātans laidīs apgrozībā savus notikumu izskaidrojumus, un ļaudis pārņems viņa domāšanas veidu, ka Zemi piemeklējošās nelaimes ir svētdienas neievērošanas sekas. Pieņemot, ka ar savu rīcību tiem būs iespējams nomierināt Dieva dusmas, šīs ietekmīgās personas izdos likumu par obligātu svētdienas ievērošanu. — 10MR, 239. (1899)

Tieši šī šķira izvirza apgalvojumu, ka visur tik strauji pieaugošā samaitātība lielā mērā izskaidrojama ar tā sauktā "kristīgā sabata" sagānīšanu un ka obligāta svētdienas ievērošana [130] redzami uzlabotu sabiedrības morāli. Šo apgalvojumu sevišķi uzsver Amerikā, kur arī visplašāk tika pasludināta mācība par patieso Sabatu. — GC, 587. (1911)

Protestani un katoļi darbojas saskaņoti

Protestantisms pasniegs draudzīgu roku Romas varai. Tad tiks izdots likums pret Dieva iecelto Sabatu, un tieši tad Dievs virs zemes iesāks savu "dīvaino darbu". — 7BC, 910. (1886)

Mēs nespējam saprast, kā Romas baznīca var sevi attaisnot pret apvainojumiem elku pielūgšanā, (..) un tā ir reliģija, uz kuru ar tādu labvēlību sāk skatīties protestantisms, kas beigu beigās arī apvienosies ar Romu. Bet šī savienība nebūs kā sekas izmaiņām katolicismā, jo Roma nekad nemainīsies. Tā pretendē uz bezgrēcību. Izmainīsies protestantisms. Pievēršoties liberāliem uzskatiem, tas pieķersies katolicisma rokai. — RH, 01.06.1886.

Tā saucamā protestantu pasaule noslēgs savienību ar grēka cilvēku, un pasaule un baznīca dzīvos samaitājošā saskaņā. — 7BC, 975. (1891)

Romas piekritēji Vecajā pasaulē un atkritušais protestantisms Jaunajā pasaulē vienlīdz ļauni izturēsies pret visiem, kas godās dievišķos priekšrakstus. — GC, 616. (1911) [131]

Svētdienas likumi pagodinās Romu

Kad Savienoto Valstu vadošās baznīcas, apvienojoties tādos mācības punktos, kas tām kopēji, pamudinās valsti uzspiest viņu doktrīnas un atbalstīt viņu rituālus, tad protestantiskā Amerika būs izveidojusi tēlu Romas hierarhijai, kam neizbēgami sekos civilu sodu piespriešana citādi domājošajiem ļaudīm. (..)

Ja protestantu baznīcas uzspiež svētdienas ievērošanu, tad tas nozīmē, ka tās liek pielūgt pāvestu, tas ir zvēru. (..)

Bet, uzspiežot reliģisku pienākumu ar laicīgas varas palīdzību, baznīcas izveido zvēra tēlu, tātad svētdienas ievērošanas uzspiešana Savienotajās Valstīs būs zvēra un viņa tēla pielūgšanas uzspiešana. — GC, 445.,448.,449. (1911)

Kad protestantisms izstieps savu roku pār bezdibeni, lai satvertu Romas varas roku, kad tas sniegsies pāri dzelmei, lai sadotos rokās ar spiritismu un kad šīs trīskārtīgās savienības ietekmē mūsu zeme atteiksies no visiem protestantiskās un republikāniskās pārvaldības pamatlikumiem un rūpēsies par pāvestības melu un maldu izplatīšanu, tad mēs varam būt droši, ka ir pienācis laiks sātana sevišķajam brīnumainajam darbam un arī gals ir tuvu. — 5T, 451. (1885)

Roma atjaunos savu zaudēto virskundzību

Līdz ar tuvošanos pēdējai krīzei ir vitāli svarīgi, [132] lai Kunga darbinieku starpā valdītu saskaņa un vienotība. Pasauli piepilda vētras, kari un pretrunas. Tomēr zem viena vadoņa — pāvestības varas — ļaudis apvienosies, lai pretotos Dievam Viņa liecinieku personā. Šī savienība tiek nostiprināta ar lielo atkrišanu. — 7T, 182. (1902)

Likumi par svētdienas piespiedu svētīšanu Sabata vietā novedīs pie nacionālas atkāpšanās no republikāniskajiem principiem, uz kuriem tika veidota valsts pārvaldība. Valdnieki atzīs Romas reliģiju, un Dieva bauslība vairs nebūs spēkā. — 7MR, 192. (1906)

Lielās intelektuālās tumsas laiks kādreiz sekmēja pāvestības panākumus, bet nākotnē mēs kļūsim par lieciniekiem, ka tikpat lielā mērā to veicina lielās intelektuālās gaismas laiks. — 4SP, 390. (1884)

Kustībās, kas tagad attīstās Savienotajās Valstīs, lai baznīcas iekārtojumiem un tradīcijām nodrošinātu valsts atbalstu, protestanti min katoļu pēdās. Nē, pat vēl vairāk, — tie atver vārtus, lai protestantiskajā Amerikā pāvestība gūtu Vecajā Pasaulē pazaudēto virskundzību. — GC, 573. (1911)

Nacionālais svētdienas likums nozīmē nacionālu atkrišanu

Lai nodrošinātu sev atbalstu un popularitāti, likumdevēji pakļausies prasībai ieviest svētdienas likumu. (..) Ar [133] noteiktu dekrētu uzspiežot pāvestības iestādījumu, kas prasa pārkāpt Dieva baušļus, mūsu nācija pilnībā atteiksies no taisnības. (..)

Kā Romas karaspēka tuvošanās bija zīme mācekļiem par draudošo Jeruzālemes izpostīšanu, tā šī atkrišana būs par zīmi mums, ka ir sasniegta Dieva pacietības robeža. — 5T, 451. (1885)

Mums jāieņem noteikta nostāja, lai pirmo nedēļas dienu nepagodinātu līdzīgi Kunga Sabatam, jo tā nav Jehovas svētītā un iesvētītā diena un, godinot svētdienu, mēs nostājamies lielā pievīlēja pusē. (..) Kad Kunga bauslība vairs nebūs spēkā un atkāpšanās būs kļuvusi par nacionālu grēku, Kungs pats darbosies savu ļaužu labā. — 3SM, 388. (1889)

Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošie ļaudis ir bijusi priviliģēta un svētīta tauta, bet, kad tie, atsakoties no protestantisma principiem un atbalstot pāvestību, ierobežos reliģijas brīvību, viņu netaisnības mērs būs pilns un Debesu grāmatās tiks atzīmēta "nacionāla atkrišana". — RH, 02.05.1893.

Pēc nacionālas atkrišanas sekos nacionāla bojāeja

Kad mūsu nācija savās likumdošanas iestādēs izdos norādījumus, kas saistīs cilvēku sirdsapziņu attiecībā uz viņu reliģiskajām tiesībām, uzspiežot svētdienas ievērošanu, un ar spēku un varu vērsīsies pret tiem, kas tur septītās dienas Sabatu, tad mūsu zemē Dieva likumi [134] savos nolūkos un mērķos būs padarīti par spēkā neesošiem un nacionālajai atkrišanai sekos nacionāla bojāeja. — 7BC, 977. (1888)

Tas ir visas tautas atkrišanas laiks, kad, vadīdamies no sātana gudrības, zemes valdnieki nostāsies grēka cilvēka pusē; tad noziegumu mērs būs piepildīts un nacionāla mēroga atkrišana būs signāls tautas bojāejai. — 2SM, 373. (1891)

Valsts sāks rūpēties un aizstāvēt Romas katolicisma principus. Šī nacionālā atkrišana paātrinās tai sekojošo tautas bojāeju. — RH, 15.07.1897.

Kad protestantu baznīcas saliedēsies ar laicīgo varu, lai atbalstītu viltus reliģiju, kurai pretojoties viņu senči izcieta visnežēlīgākās vajāšanas, tad pāvesta sabatu uzspiedīs baznīcas un valsts apvienotā autoritāte. Tā būs nacionāla atkrišana, kas beigsies ar nācijas sabrukumu. — Ev, 235. (1899)

Kad valsts izlietos savu varu, lai atbalstītu baznīcas lēmumus un uzspiestu tās iestādījumus, tad protestantiskā Amerika būs izveidojusi tēlu pāvestībai. Tā būs nacionālā atkrišana, kas beigsies vienīgi ar tautas sabrukumu. — 7BC, 976. (1910)

Universāls svētdienas likums

Vēsture atkārtosies. Tiks paaugstināta viltus reliģija. Pirmā nedēļas diena, kas ir parasta darba diena [135] un kurai nav nekāda svētuma, tiks paaugstināta tāpat, kā reiz tika paaugstināts Bābeles tēls. Šo viltus sabatu pavēlēs pielūgt visām tautām, valodām un ļaudīm. (..) Dekrēts par Dieva pielūgšanu tieši šajā dienā tiks ieviests visā pasaulē. — 7BC, 976. (1897)

Kad reliģiskās brīvības zeme, Amerika, savienosies ar pāvestību sirdsapziņas nomākšanā un cilvēku piespiešanā godāt viltus sabatu, tad arī visu citu valstu ļaudis uz mūsu zemes tiks vadīti sekot tās priekšzīmei. — 6T, 18. (1900)

Sabatam jākļūst par galveno domstarpību jautājumu pēdējā lielajā cīņā, kurā piedalīsies visa pasaule. — 6T, 352. (1900)

Citu zemju tautas sekos Savienoto Valstu priekšzīmei. Lai gan tās iesāks, tomēr tāda pati krīze nāks pār mūsu ļaudīm visās pasaules daļās. — 6T, 395. (1900)

Patiesā aizvietošana ar viltoto ir pēdējais cēliens šajā drāmā. Un, kad šī aizvietošana kļūs vispārēja, sevi atklās pats Dievs. Kad cilvēku likumi tiks paaugstināti pāri Dieva likumiem, kad šīs zemes laicīgās varas visiem centīsies uzspiest pirmās nedēļas dienas ievērošanu, tad ziniet, ka ir pienācis laiks rīkoties Dievam. — 7BC, 980. (1901)

Cilvēka likumu nostādīšana Dieva likumu vietā un vienīgi cilvēciskās autoritātes vārdā veiktā pirmās nedēļas dienas paaugstināšana Bībeles Sabata vietā ir pēdējais darbs šajā [136] drāmā. Kad šī aizvietošana kļūs vispārēja, atklāsies pats Dievs. Viņš celsies savā varenībā, lai briesmīgi satricinātu visu zemi. — 7T, 141. (1902)

Svētdienas likumu atbalstīs visa pasaule

Ļaunie cilvēki (..) paziņoja, ka viņiem ir patiesība, ka viņu vidū notiek brīnumdarbi, kur eņģeļi no Debesīm runā un satiekas ar tiem, ka pie viņiem atklājas liels spēks, zīmes un brīnumi, jo virs zemes iesākusies tūkstošgadu valstība, kuru tie tik ilgi esot gaidījuši. Visa pasaule esot atgriezusies un dzīvojot saskaņā ar svētdienas likumu. — 3SM, 427-428. (1884)

Visa pasaule iedegsies naidā pret septītās dienas adventistiem, tāpēc ka viņi nepagodinās pāvestību, ievērojot svētdienu, kas ir šīs pretkristīgās varas iestādījums. TM, 37. (1893)

Tie, kas min kājām Dieva baušļus, izdos cilvēciskus likumus un spiedīs tiem paklausīt. Ļaudis savstarpēji apspriedīsies un vienosies par plāniem, ko darīt. Viņi paziņos, ka visa pasaule ievēro svētdienu, un kādēļ gan lai saskaņā ar valsts likumu to nedarītu šī mazā ļaužu saujiņa? — Ms, 163. (1897)

Cīņa koncentrējas kristietībā

Tā saucamā kristīgā pasaule kļūs par lielu un izšķirošu notikumu skatuvi. Autoritatīvi vīri [137] pēc pāvestības piemēra izdos likumus, kas kontrolēs cilvēku sirdsapziņu. Bābele visas tautas piespiedīs dzert savas netiklības dusmu vīnu. Šajā ļaunumā tiks ierautas itin visas nācijas. Par šo laiku raksta apustulis Jānis: (Atkl.18:3-7; 17:13,14.) Viņiem ir vienas domas. Tā būs pasaulplaša savienība, viena liela sātana spēku konfederācija. Tie savu varu un spēku atdos zvēram. Tā izveidosies tāda pati despotiska reliģijas un sirdsapziņas brīvību nomācoša vara, kāda kādreiz bija pāvestība, kad tā vajāja visus, kas atteicās pakļauties Romas reliģiskajām ceremonijām un rituāliem. — 3SM, 392. (1891)

Lielajā cīņā starp ticību un neticību tiks ierauta visa kristīgā pasaule. — RH, 07.02.1893.

Cīņas iznākumā visa kristīgā pasaule būs sadalījusies divās lielās šķirās — cilvēkos, kas tur Dieva baušļus un Jēzus ticību, un cilvēkos, kas pielūdz zvēru un viņa tēlu un pieņem zvēra zīmi. — GC, 450. (1911)

Sabatam izvirzoties par visvairāk apstrīdēto punktu kristīgajā pasaulē un reliģiskajām un laicīgajām autoritātēm apvienojoties svētdienas ievērošanas uzspiešanā, niecīgā mazākuma neatlaidīgā atteikšanās pakļauties vispārējai prasībai izraisīs pret viņiem nepatiku un sašutumu. — GC, 615. (1911) [138]

Kad kristīgās pasaules dažādo valdītāju dekrēti panāks, ka baušļu turētājiem atņems valsts aizsardzību, atdodot tos spēkiem, kas vēlas viņus iznīcināt, tad Dieva tauta bēgs ārā no pilsētām un ciemiem un apvienosies pulciņos, dzīvodami tuksnešainās un vientuļās vietās. — GC, 626. (1911)

Nevienu nevajadzētu izaicināt

Mūsu draudzēs ir ļaudis ar tādām rakstura īpašībām, kas, ja tie nebūs uzmanīgi, ar savu nepareizo izpratni attiecībā uz darbu svētdienā var novest pie domstarpībām. Šajā jautājumā nevajadzētu īpaši uztraukties, bet lūgšanā pilnībā nodoties Dievam. Vienīgi Viņš ir spējīgs ierobežot valstsvīru varu. Nekad nerīkojieties pārsteidzīgi. Lai neviens neapdomīgi nelielās ar savu brīvību, izlietojot to kā aizsegu ļaunprātībai, bet, būdami Dieva kalpi, "turiet visus godā, mīliet brāļu saimi, bīstieties Dievu, godājiet valdnieku". (1. Pēt. 2:17)

Šis padoms var lieti noderēt visiem, kas vien nonāk zināmās grūtībās. Mūsu dzīvē nedrīkst būt vietas nekādai izaicinošai uzvedībai, nekādai rīcībai, ko varētu iztulkot kā nicinājumu vai ienaidu. — 2MR, 193.,194. (1898)

Atturēties no darba svētdienās

Darbam dienvidu laukā vajadzētu noritēt pēc iespējas gudrāk un uzmanīgāk, strādājot tā, [139] kā to darīja Kristus. Ļaudis ātri vien sapratīs, kāda ir jūsu pārliecība par svētdienu un Sabatu, un sāks jautāt. Tad jūs tiem varat paskaidrot, bet ne tā, lai pievērstu uzmanību mūsu darbam. Jums nav jāliek šķēršļi darbam, strādājot svētdienās.

Atturēšanās no fiziska darba svētdienā vēl nav zvēra zīmes pieņemšana. (..) Lai vietās, kur pretestība tik stipra, ka tā par strādāšanu svētdienā jau robežojas ar vajāšanām, mūsu brāļi šo dienu visā pilnībā izmanto misijas darbam. — SW, 69.,70. (1895)

Piezīme: 1880-1890. gados Savienoto Valstu dienvidos jau pastāvēja visai stingrs svētdienas likums.

Ja tie atnāks un jums teiks: "Pārtrauciet savu darbu un visus neatliekamos pienākumus svētdienā", es nevarēšu sacīt: "Turpiniet pildīt savus pienākumus", jo starp Dievu un jums taču nav nekādu domstarpību. — Ms, 163. (1898)

Nekad nevajadzētu domāt, ka mums ir pienākums uztraukt svētdienu godājošos kaimiņus, pieliekot īpašas pūles parādīt savu neatkarību, strādājot šajā dienā. Arī mūsu māsām drēbes nav jāmazgā tieši svētdienā. — 3SM, 399. (1889)

Svētdienās nodarbojieties ar garīgiem pienākumiem

Es centīšos atbildēt uz tavu jautājumu, kas jādara, ja tiks uzspiests svētdienas likums.

Laikā, kad mēs gaidījām tieši tādu krīzi, kāda, pēc tavas izpratnes, tuvojas jums, kad ļaudis, velnišķas varas pamudināti uzspiedīs svētdienas [140] ievērošanu, Kungs man deva gaismu, ka septītās dienas adventistiem jārīkojas gudri, šajā dienā atturoties no parastajiem darbiem un to veltot misijas pasākumiem.

Svētdienas likuma ignorēšana tikai vēl vairāk pastiprinās vajāšanas no reliģisko fanātiķu puses, kas cenšas šos likumus uzspiest. Nedodiet viņiem iemeslu jūs nosaukt par likuma pārkāpējiem. Ja viņiem vajadzēs savaldīt ļaudis, kas nebīstas ne Dievu, ne cilvēkus, tad šis pasākums viņu acīs drīz vien zaudēs savu īpašo nokrāsu, un tie redzēs, ka stingra svētdienas ievērošana nemaz nav ne tik ērta, ne arī vajadzīga. (..) Zvēra zīme jau netiek pieņemta, ja kāds parāda gudrību, dzenoties pēc miera un atturoties no izaicinošas rīcības, tajā pašā laikā darot vissvarīgāko darbu. (..)

Svētdienu var izmantot, strādājot dažādās mūsu darba nozarēs, tādā veidā virzot uz priekšu Dieva lietu. Šajā dienā var noturēt sapulces brīvā dabā un mājās. Var darboties, ejot no mājas uz māju. Tie, kas raksta, šo dienu var veltīt saviem rakstu darbiem. Lai svētdienās, kur vien iespējams, notiek reliģiska kalpošana. Izveidojiet šīs sapulces sevišķi interesantas. Dziediet īstas atmodas dziesmas un ar spēku un pārliecību runājiet par Pestītāja mīlestību. — 9T, 232., 233. (1909)

Māciet studentus dažādās vietās noturēt sapulces un strādāt ārstniecisko misijas darbu. Tā viņi atradīs ļaudis mājās un gūs brīnišķīgas izdevības atklāt patiesību. Svētdienas pavadīšana tādā veidā Kungam vienmēr būs patīkama. — 9T, 238. (1909)

Patiesības skaistums atklājas pretestības apstākļos

Redzot, ka pasaule savienojas ar baznīcu, lai atmestu Dieva likumus, Kungam [141] paklausīgo ļaužu dedzība arvien pieaugs. Katrs iebildums, kas tiks izteikts pret Dieva bauslību, pavērs ceļu patiesības izplatīšanai un palīdzēs tās aizstāvjiem skaidrāk atklāt dievišķo likumu vērtību. Patiesībā ir skaistums un spēks, ko nekas cits nevar tik redzami atklāt kā pretestība un vajāšanas. — 13.PMR, 71., 72. (1896) Laikā, kad tiek pieliktas tik lielas pūles, lai piespiestu svētīt svētdienu, paveras vienreizēja iespēja atklāt pasaulei šī viltojuma kontrastu ar īsto Sabatu. Kungs savā tālredzībā iet lielu gabalu mums pa priekšu. Viņš pieļauj, ka tiek izvirzīts svētdienas jautājums, lai likumdevēju sanāksmju uzmanības centrā nonāktu patiesība par Sabatu, kā tā atklāta ceturtajā bauslī. Tādā veidā tautu vadoņu domas tiek pievērstas Dieva Vārda liecībai par īsto dusas dienu. — 2MR, 197. (1890)

Dievam jāklausa vairāk nekā cilvēkiem

Patiesības atbalstītāji tagad tiek aicināti izvēlēties vai nu atteikties no skaidrajiem Dieva Vārda norādījumiem, vai arī zaudēt savu brīvību. Atsakoties no Dieva Vārda un pieņemot cilvēciskos ieradumus un tradīcijas, mums vēl atļaus palikt sabiedrībā, pirkt un pārdot, un mūsu tiesības tiks ievērotas. Bet, ja paliksim uzticīgi Dievam, tad zaudēsim savas tiesības starp cilvēkiem, jo Dieva likuma ienaidnieki apvienosies, lai izskaustu patstāvīgus spriedumus reliģiskās pārliecības jautājumos un varētu kontrolēt cilvēku sirdsapziņu. (..) [142]

Dieva ļaudīm ir jāatzīst pēc Viņa nodoma ieceltā cilvēciskā valdība. Ar padomu un piemēru tiem vajadzētu mācīt paklausību valdībai, uzsverot to kā reliģisku pienākumu tik tālu, kamēr tās autoritāte atklājas likumīgā sfērā. Bet, kad tās prasības vēršas pret Dieva norādījumiem, mums jāizvēlas paklausība Dievam, nevis cilvēkiem. Dieva Vārds ir jāatzīst un tam jāklausa kā autoritātei, kas stāv pāri visiem cilvēku izdotajiem likumiem. "Tā saka Kungs" nevar aizvietot ar devīzi "tā saka baznīca vai valsts". Kristus kronis ir jāpaaugstina pāri visām cilvēciskajām diadēmām. — HM, 01.11.1893.

Sātans piedāvā cilvēkiem šīs pasaules valstis, ja viņi tam padosies kā visaugstākajai varai. Daudzi to dara un upurē Debesis, bet labāk ir mirt, nekā grēkot; labāk ciest trūkumu, nekā krāpt; labāk būt izsalkušam, nekā melot. — 4T, 495. (1880) [143]