Bērna vadonis

19. daļa. Atmaksas diena

82. Pēdējais laiks

[555] Sātans nostāda ierindā savu karaspēku. Sātans jau nostāda ierindā savu karaspēku. Vai mēs personīgi esam sagatavoti briesmīgajam konfliktam, kas ir tieši mūsu priekšā? Vai mēs gatavojam sevi un savu saimi, lai izprastu ienaidnieka pozīcijas un viņa cīņas veidus? Vai mūsu bērni izveido noteiktības ieradumus, lai viņi varētu stipri un nelokāmi jebkuros apstākļos stāvēt par principiem un pienākumu? Es lūdzu Dievu, kaut mēs visi varētu izprast laika zīmes un kaut mēs varētu sagatavot sevi un savus bērnus, lai sadursmes laikā Dievs būtu mūsu patvērums un sargs.1

Sagatavojieties satriecošam pārsteigumam. Grēks ir gandrīz sasniedzis savu robežu. Pasauli pilda juceklis, un pār cilvēkiem drīz nāks lielas šausmas. Gals ir ļoti tuvu. Uz to, kas nāks pār pasauli, Dieva ļaudīm vajadzētu sagatavoties kā uz satriecošu pārsteigumu.

Laiks ir dārgs. Mums ir maz, ļoti maz pārbaudes dienu, kad sagatavoties nākotnei, mūžīgajai dzīvei.2

Daudzas ģimenes nav gatavas. Sabatā un svētdienā nakts atklāsmēs es redzēju, ka nesu savas liecības ļaužu priekšā. Abos gadījumos man likās, ka es atrodos milzīgā teltī, kas bija ļaužu pārpildīta. Dievs man deva noteiktu vēsti šiem ļaudīm. Mans uzdevums bija griezties pie ģimenēm, kas nav gatavas satikt Kungu. Īpašs pienākums bija norādīt mūsu ļaudīm uz vajadzību meklēt Kungu, dziļi izmeklējot savu sirdi un nopietni dzenoties pretī mērķim. (..)

[556] Vecāki, kas ir patiesi atgriezti, ar savu mājas dzīvi atklās, ka viņi pakļaujas Dieva Vārda disciplīnai. (..) mātei un tēvam bērnu pareiza audzināšana ir vissvarīgākais dzīves darbs.3

Svinīgi jautājumi vecākiem. Tēvi un mātes, ko par jums varētu teikt? Vai esat bijuši uzticīgi savam pienākumam? Vai jūs, redzot savus bērnus tiecamies iet pa ceļu, kas galu galā aptraipīs domas, vārdus un darbus, esat centušies parādīt tiem viņu briesmas, vispirms lūdzot palīdzību no Dieva? Vai jūs esat viņiem norādījuši uz briesmām, izvēloties iet pa savu ceļu? Mātes, vai jūs neesat atstājušas novārtā savu Dieva doto darbu – lielāko darbu, kāds jebkad ir uzticēts mirstīgajiem? Vai jūs neesat atteikušās nest savas Dieva dotās atbildības? Bēdu laikā, kas ir tieši mūsu priekšā, kad Dieva spriedums nāks pār nešķīstajiem un nesvētajiem, vai jūsu bērni jums neizteiks lāstus jūsu nepareizo tieksmju dēļ?4

Vecākiem, kas ir nesen pieņēmuši vēsti, ir vajadzīgas pamācības. Tiem, kas nes pēdējo žēlastības vēsti šai pasaulei, vajadzētu izjust pienākumu pamācīt vecākus mājas reliģijas jautājumos. Viņu lielajam reformācijas darbam ir jāsākas, parādot tēviem, mātēm un bērniem Dieva likuma principus. Kad ir atklātas likuma prasības un vīri un sievas ir pārliecināti par savu pienākumu paklausīt, parādiet tiem, kādu atbildību viņi nes ar savu izvēli, ne tikai par sevi, bet arī par saviem bērniem. Parādiet, ka paklausība Dieva Vārdam ir mūsu vienīgais aizsargs pret ļaunumu, kas aizrauj pasauli iznīcībā.5

Mūsu jauniešiem ir vajadzīga palīdzība un iedrošinājums. Tagad ir mūsu laiks un iespējas strādāt jauniešu labā. [557] Stāstiet tiem, ka mēs patlaban atrodamies bīstamā krīzes stāvoklī un ka mums ir jāzina, kā atšķirt patiesu dievbijību. Mūsu jaunajiem ļaudīm ir jāpalīdz, viņi ir jāpaceļ un jāiedrošina, bet pareizā veidā; varbūt ne tā, kā viņi to vēlētos, bet gan tā, lai palīdzētu viņiem iegūt svētotas sirdis. Viņiem vairāk nekā jebkas cits ir vajadzīga svētojoša reliģija.6

Nevilcinieties. Nākotnes notikumi met savu ēnu uz mūsu ceļa. Tēvi, mātes, es ļoti lūdzu jūs, pielieciet vislielākās pūles savu bērnu labā! Sniedziet tiem katru dienu reliģiskas pamācības. Māciet tiem mīlēt Dievu un būt uzticīgiem taisnības principiem. Strādājiet, strādājiet tagad ar cēlu, nopietnu ticību, Svētā Gara dievišķās ietekmes vadīti. Neatlieciet šo darbu pat ne uz vienu dienu, vienu stundu.7

Dariet pamatīgu darbu. Vecāki, pazemojiet savas sirdis Dieva priekšā! Sāciet pamatīgu darbu pie saviem bērniem. Lūdziet Kungu piedot jūsu nevērību pret Viņa Vārdu, nemācot bērniem ceļu, pa ko tiem vajadzētu iet. Lūdziet pēc gaismas un vadības, pēc mīkstas sirdsapziņas un pēc skaidrām uztveres spējām, lai jūs varētu ieraudzīt kļūdas un trūkumus. Dievs uzklausīs šādas lūgšanas, kas nāk no pazemīgas un nožēlas pilnas sirds.8

Iespējams, ka ir nepieciešams izsūdzēt grēkus. Ja jūs esat grēkojuši, nepildot savu pienākumu pret ģimeni, tad izsūdziet Dieva priekšā savus grēkus. Sapulciniet savus bērnus ap sevi un atzīstiet savu nevērību. Pastāstiet tiem, ka jūs vēlaties mājas dzīvi pārkārtot, un lūdziet, lai viņi jums palīdz padarīt mājas tādas, kādām tām jābūt. Lasiet tiem Dieva Vārdā atrodamos norādījumus. Lūdziet Dievu kopā ar tiem, lai Dievs pasargā viņu dzīvību un palīdz sagatavoties mājām Viņa valstībā. Tā jūs varat [558] iesākt reformācijas darbu un tad turpināt staigāt Kunga ceļus.9

Sniedziet bērniem pilnīgas paklausības paraugu. Vecāku īpašais darbs ir izskaidrot bērniem Dieva likumus un prasīt paklausību tiem, lai viņi ieraudzītu, cik svarīgi ir paklausīt Dievam visas savas dzīves dienas. Šāds bija Mozus darbs. Viņš pavēlēja vecākiem izpildīt savu pienākumu, sniedzot bērniem pilnīgas paklausības paraugu. Un šis ir arī darbs, kas pāri visam ir jāizdara ģimenes dzīvē pašlaik. Tam ir jāpavada trešā eņģeļa vēsts. Nezināšana nav attaisnojums vecāku nevērībai pret pienākumu mācīt bērniem, ko nozīmē pārkāpt Dieva likumu. Gaisma ir pārpilnībā, un nevienam nav jāstaigā tumsā, nevienam nav jābūt neziņā. Dievs tikpat noteikti šodien ir mūsu padomdevējs, kā Viņš bija Israēla bērnu skolotājs, un visi ir saistīti ar vissvētākajiem pienākumiem paklausīt Viņa likumiem.

Lūdziet un strādājiet, lai glābtu bērnus. Māciet saviem bērniem, ka sirdij ir jāmāca būt savaldīgai un pašaizliedzīgai. Dzīves motivācijai vajadzētu būt saskaņā ar Dieva likumu. Nekad nesamierinieties ar to, ka jūsu bērni izaug šķirti no Kristus. Nekad nejūtieties brīvi, kamēr viņi ir auksti un vienaldzīgi. Sauciet uz Dievu dienu un nakti. Lūdziet un strādājiet, lai glābtu savu bērnu dvēseles. “Bijība tā Kunga priekšā ir gudrības iesākums.” Tas ir rakstura virzītājspēks, līdzsvara ritenis. Bez dievbijības viņiem neizdosies aizsniegt lielo mērķi, kam tie ir radīti.11

Rīkojieties kā rakstura veidotāji. Vecākiem, kas ir Septītās dienas adventisti, vajadzētu daudz pilnīgāk izprast savu atbildību [559] veidot raksturu. Dievs viņu priekšā noliek priekštiesību stiprināt Viņa darbu, ziedojoties un strādājot bērnu labā. Viņš vēlas redzēt, ka no mūsu mājām kopā sapulcējas liels pulks jauniešu, kas, pateicoties dievbijīgajās mājas ietekmei, ir atdevuši Viņam savas sirdis un iziet, lai sniegtu Viņam visaugstāko savas dzīves kalpošanu. Dievišķie norādījumi mājās, rīta un vakara svētbrīžu ietekme, noteiktais paraugs, ko sniedz vecāki, kas mīl un bīstas Dievu, – tas viss ir mācījis viņiem pakļauties Dievam kā savam skolotājam un sagatavojis kā uzticīgus dēlus un meitas pienest Viņam patīkamu kalpošanu. Šādi jaunieši ir sagatavoti atklāt pasaulei Kristus spēku un žēlastību.12
_______________
1Review and Herald, 1889. g. 23. aprīlis
2The Youth’s Instructor, 1908. g. 28. aprīlis
3Vēstule 64, 1911. g.
4Review and Herald, 1902. g. 23. decembris
5Liecības draudzei, 6. sēj., 119. lpp.
6Kristīgās audzināšanas pamati, 547. lpp.
7Review and Herald, 1889. g. 23. aprīlis
8Manuskripts 22, 1904. g.
9Turpat
10Vēstule 90, 1898. g.
11Review and Herald, 1889. g. 23. aprīlis
12Padomi vecākiem, skolotājiem un skolēniem, 131. lpp.

83. Atalgojums

[560] Spilgts soda dienas ainojums. Reiz kādā sapnī es redzēju, ka liels pulks sapulcējās kopā; pēkšņi debesis savilkās tumsā, dārdēja pērkons, uzliesmoja zibens un kāda balss, skaļāka par visstiprākajiem pērkona rībieniem, izskanēja cauri debesīm un zemei, sakot: “Ir piepildīts!” Daļa no lielā pulka ar bālām sejām izvirzījās priekšā ar ciešanu gaudām, vaimanājot: “Ak, es neesmu gatavs!” Tad izskanēja jautājums: “Kāpēc tu neesi gatavs? Kāpēc tu neizlietoji iespējas, ko es tev žēlīgi devu?” Es pamodos, un man ausīs vēl skanēja izsaucieni: “Es neesmu gatavs! Es neesmu glābts! Pazudis! Pazudis! Uz mūžīgiem laikiem pazudis!”

Ņemot vērā svinīgās atbildības, kas gulstas uz mums, pārdomāsim nākotni, lai mēs varētu saprast, kas mums ir jādara, lai ar to sastaptos. Vai tai dienā mums nebūs jāatbild par savu nevērību un necieņu pret Dievu un Viņa žēlastību, par Viņa patiesības un mīlestības noraidījumu? Pēdējās dienas svinīgajā sapulcē, dzirdot visam Universam, tiks nolasīts iemesls grēcinieka notiesāšanai. Vecāki pirmo reizi uzzinās, kāda ir bijusi viņu bērnu apslēptā dzīve. Bērni ieraudzīs, cik daudz pārestību viņi ir nodarījuši saviem vecākiem. Tiks atklāti noslēpumi un sirds motīvi, jo tas, kas ir bijis apslēpts, tiks celts gaismā. Saskaroties ar šausmīgo realitāti, atjēgsies tie, kas ir izsmējuši svinīgos, ar sodu saistītos jautājumus.

Tie, kas ir nicinājuši Dieva Vārdu, tad satiksies ar inspirēto praviešu Autoru. Mēs nevaram atļauties [561] dzīvot, neņemot vērā soda dienu; jo, lai gan ilgi atlikta, tā tagad ir tuvu, pat pie mūsu durvīm un ļoti steidzas. Erceņģeļa bazūne drīz izbiedēs dzīvos un pamodinās mirušos. Kā gans šķir āžus no avīm, tā tajā dienā ļaunos atšķirs no taisnajiem.1

Kad Dievs jautā: “Kur ir bērni?” Vecāki, kas ir atstājuši novārtā Dieva dotos pienākumus, saskarsies ar šo nevērību soda dienā. Tad Kungs jautās: “Kur ir bērni, ko Es tev devu, lai tu tos Man audzini? Kāpēc viņi nav pie Manas labās rokas?” Daudzi vecāki tad ieraudzīs, ka nesaprātīga mīlestība bija padarījusi aklas viņu acis un viņi nav redzējuši savu bērnu kļūdas, bet ļāvuši tiem attīstīt sakropļotus raksturus, kas ir nederīgi Debesīm. Citi ieraudzīs, ka nav veltījuši saviem bērniem laiku un uzmanību, mīlestību un maigumu; viņu pašu nevērība pret pienākumu izveidoja bērnus tādus, kādi tie ir.2

Vecāki, ja jūs zaudējat savu izdevību, tad lai Dievs ir jums žēlīgs, jo soda dienā Dievs sacīs: “Ko tu esi izdarījis ar Manu ganāmpulku, Manu skaisto ganāmpulku?” (..)

Pieņemsim, ka jūs nokļūstat Debesīs un neviens no jūsu bērniem tur nebūtu. Kā jūs varēsiet sacīt Dievam: “šeit es esmu, Kungs, un bērni, ko Tu man esi devis”? Debesis atzīmē vecāku nevērību. Viss ir pierakstīts Debesu grāmatās.3

Ģimenēm būs jāstājas Dieva priekšā. Kāda aina pavērsies, kad vecāki galējā norēķina dienā sastapsies ar saviem bērniem! Tūkstošiem bērnu, kas ir bijuši ēstkāres un zemisku netikumu vergi, kuru dzīves ir bijušas morāli vraki, vaigu vaigā sastapsies ar saviem vecākiem, kas viņus ir izveidojuši tādus, kādi tie ir. Kam gan ci-tam, ja ne vecākiem, ir jānes šī briesmīgā atbildība? Vai Kungs samaitāja šos jauniešus? [562] Ak, nē! Viņš radīja tos pēc savas līdzības, tikai nedaudz zemākus par eņģeļiem. Kas tad ir izveidojis tik briesmīgus raksturus? Kas tos ir padarījis tādus, ka tie nenes Dieva zīmogu? šie jaunieši uz mūžīgiem laikiem ir jāatšķir no Viņa klātbūtnes kā pārāk nešķīsti, lai piešķirtu kādu vietu kopā ar eņģeļiem svētajās Debesīs. Vai vecāku grēki samaitātas ēstkāres un kaislību veidā netika pārnesti uz bērniem? Un vai darbu nenobeidza izpriecas mīloša māte, atstājot novārtā pareizu audzināšanu saskaņā ar doto paraugu? Tas, ka visām šīm mātēm būs jāatbild Dieva priekšā, ir tikpat droši, kā tas, ka šādas mātes vispār eksistē.4

Debesīs ir ilustrēts ziņojums. Lai vecāki un bērni atceras, ka dienu no dienas viņi veido raksturu un ka šī rakstura iezīmes ir ierakstītas Debesu grāmatās. Dievs zīmē savu tautu tāpat kā mākslinieks zīmē vīrus un sievas, attēlojot viņu sejas vaibstus uz nospodrinātas plāksnes. Kādu gleznu jūs vēlaties redzēt? Vecāki, atbildiet uz šo jautājumu! Kādi jūs izskatīsieties Lielā Mākslinieka gleznā Debesu ierakstos? (..) Mums tas ir jāizlemj tagad. Pēc tam, kad iestāsies nāve, mēs nevarēsim iztaisnot greizās vietas savā raksturā.

Tam vajadzētu būt ikviena cilvēka vissvarīgākajam jautājumam. Katra diena veido mūsu portretu šai dzīvei un visai mūžībai. Lai ikviens saka: “Es šodien zīmēju savu portretu.” Jautājiet sev ik dienas, ik stundas: “Kā manus vārdus vērtē Debesu eņģeļi? Vai tie ir kā zelta āboli sudraba traukos, vai arī tie ir kā postoša krusa, kas ievaino un sasit?” (..)

[563] Ne tikai mūsu vārdi un darbi, bet arī domas tiek attēlotas mūsu portretā. Tad lai ikviena dvēsele ir laba un dara labu. Lai portrets, ko jūs veidojat, ir tāds, no kā jums pašiem nebūtu jākaunas. Katra izjūta, ko mēs lolojam, ietekmē sejas izteiksmi. Dievs, palīdzi mums izveidot savas ģimenes portretu tādu, kādu mēs to vēlētos redzēt Debesīs!5

Vai jūs esat bijuši bezrūpīgi? Ak, ja vecāki lūgtu Dievu un rūpētos par savu bērnu mūžīgo labklājību! Lai viņi jautā sev: Vai mēs esam bijuši bezrūpīgi? Vai esam atstājuši novārtā šo svinīgo darbu? Vai esam ļāvuši saviem bērniem kļūt par izsmieklu sātana kārdināšanām? Vai mums nebūs Dievam jādod nopietns pārskats par to, ka esam ļāvuši saviem bērniem izlietot spējas, laiku un ietekmi, strādājot pret patiesību, pret Kristu? Vai mēs kā vecāki neesam atstājuši novārtā savu pienākumu un tā palielinājuši sātana valstības pavalstnieku skaitu?6

Ja mātes nevērīgi izturas pret savu bērnu audzināšanu, viņu nevērība atgriežas atpakaļ pie viņām, padarot viņu nastas un apjukumu smagāku nekā tad, ja viņas savu laiku un pacietīgas rūpes būtu veltījušas, mācot bērniem paklausīt un pakļauties. Mātes pēcgalā saņems atalgojumu par to, ka savu bērnu rakstura veidošanu būs uzskatījušas par savu pirmo un augstāko pienākumu, lai ērkšķi neiesakņotos un nenestu bagātīgu ražu.7

Bērni nosodīs neuzticīgus vecākus. Dieva lāsts noteikti nāks pār neuzticīgiem vecākiem. Viņi ne tikai stāda ērkšķus, kas viņus savainos šeit, bet viņiem būs jāsastopas ar savu neuzticību arī tad, kad tiks pasludināts spriedums. Daudzi bērni tiesas dienā celsies [564] un nosodīs savus vecākus par to, ka tie viņus nav savaldījuši un ir izsaukuši pār viņiem iznīcību. Vecāku nepareizā līdzjūtība un aklā mīlestība liek tiem aizbildināt savu bērnu kļūdas un tās neizlabot. Tā bērni ir pazuduši un viņu dvēseļu asinis atrodas uz neuzticīgajiem vecākiem.8

Bērni parādīs cieņu uzticīgiem vecākiem. Kad notiks tiesa un tiks atvērtas grāmatas, kad Lielā Tiesneša vārdi “Labi darīts!” būs izsacīti un nemirstīgas godības kronis uzlikts uzvarētāju galvā, daudzi pacels savus kroņus sapulcinātā Universa priekšā un norādīs uz savu māti, sakot: “Caur Dieva žēlastību viņa mani ir izvei-dojusi tādu, kāds es esmu. Viņas pamācības, viņas lūgšanas ir bijušas par svētību manai mūžīgajai pestīšanai.”9

Atklāsies pareizas audzināšanas augļi. Visi, kas nesavtīgi būs strādājuši, ieraudzīs sava darba augļus. Būs redzama paklausība ikvienam pareizam principam un ikviens cēls darbs. Kaut ko no tā mēs redzam arī šeit. Bet cik maz ievērības šajā pasaulē saņem cēlu darbu darītāji! Cik daudzi nesavtīgi un nenogurstoši nopūlas to dēļ, kas to nemaz neievēro! Vecāki un skolotāji iemieg savā pēdējā miegā, viņu dzīves darbs, šķiet, ir bijis veltīgs; viņi nezina, ka viņu uzticība ir atdarījusi neizsīkstošus svētību avotus; tikai ticībā viņi redz bērnus, ko ir audzinājuši, kļūstam par svētību un iedvesmu saviem līdzcilvēkiem, un viņu iespaids tiek pavairots tūkstoškārtīgi. (..) Cilvēki sēj sēklu, no kuras pēc viņu nāves citi ievāc svētīgu ražu. Viņi stāda kokus, lai [565] citi varētu ēst augļus. Viņi priecājas šeit par to, ka tiem ir izdevies būt par līdzekļiem labā izplatīšanai. Nākamajā dzīvē atklāsies katra šāda rīcība un tās sekas.10

Vecāki var kopā ar saviem bērniem ieiet Apsolītajā Zemē. Dievs ir ļāvis gaismai no Viņa troņa apspīdēt visu dzīves ceļu. Mākoņu stabs dienā, uguns stabs naktī iet mums līdzi tieši tāpat kā senajam Israēlam. Kristīgu vecāku priekštiesība šodien, tāpat kā senatnes Dieva ļaužu priekštiesība, ir kopā ar saviem bērniem ieiet Apsolītajā Zemē.11

Jūs vēlaties, lai jūsu mājas pieder Dievam, jūs vēlaties, lai jūsu ģimene kalpo Viņam. Jūs vēlaties to atvest pie pilsētas vārtiem un teikt: “Te es esmu, Kungs, un bērni, ko Tu man devi.” Viņi var būt jau vīri un sievas, bet tomēr tie ir jūsu bērni; un Dievs ir svētījis jūsu audzināšanu, jūsu modrību pār viņiem, līdz tie ir kļuvuši uzvarētāji. Tagad jūs varat sacīt: “Šeit es esmu, Kungs, un mani bērni.”12

Atraisījušās ģimenes saites atkal savienosies. Jēzus nāk, Viņš nāk uz padebeša ar lielu godību. Mirdzošu eņģeļu pulks Viņu pavada. Viņš nāk, lai pagodinātu tos, kas ir mīlējuši Viņu un turējuši Viņa baušļus, un lai ņemtu tos pie sevis. Viņš nav aizmirsis ne šos uzticīgos, ne savus apsolījumus. Viņš atkal savienos ģimenes saites.13

Mierinājums mātei, kas zaudējusi bērnu. Tu jautā, vai tavs mazais būs glābts. Atbilde tev ir Kristus vārdi: “Laidiet bērniņus un neliedziet tiem pie Manis nākt, jo tādiem pieder Debesu valstība.” Mat. 19:14 Atceries pravietojumu: “Tā saka [566] Tas Kungs: klau! Brēkšana dzirdama Rāmā, vaimanas un gauža raudāšana! Rahēle apraud savus bērnus, tā nav iepriecināma savu bērnu dēļ, jo to vairs nav!” Tomēr arī tā saka Tas Kungs: “Neļauj savai balsij izskanēt nemitīgās vaimanās un atradini savas acis no nepārtrauktām asarām! Jo ir vēl kāda cita atlīdzība par tavām pūlēm, tā saka Tas Kungs, patiesi tie pārnāks no ienaidnieku zemes! Tiešām, tev ir vēl nākotnes cerība, tā saka Tas Kungs, jo tavi bērni pārnāks atpakaļ savās robežās!” Jer. 31:15-17

Šis apsolījums ir tavs. Tu vari būt mierīga un uzticēties Kungam. Kungs man bieži ir norādījis, ka daudzi mazie tiks paņemti pirms bēdu laika. Mēs redzēsim atkal savus bērnus. Mēs viņus Debesu pagalmos satiksim un pazīsim. Uzticies Kungam un nebīsties!14

Ak, kāda brīnišķīga glābšana! Tik ilgi par to ir runāts, tik ilgi uz to ir cerēts, par to ir spriests. Tā karsti gaidīta, bet nekad nav bijusi pilnīgi saprasta.

“It piepeši acumirklī” tiek pārvērsti dzīvie taisnie. (1.Kor. 15:52) Tie tiek pagodināti, atskanot Dieva balsij; pēc tam viņi ir jau nemirstīgi un līdz ar uzmodinātajiem svētiem tiek pacelti gaisā pretī savam Kungam. Eņģeļi “sakrās Viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram”. (Mat. 24:31) Svētie eņģeļi atnesīs mazos bērnus un ieliks tos mātēm rokās. Draugi, kurus ilgi šķīra nāve, atkal būs savienoti, lai nekad vairs nešķirtos, ar priecīgām dziesmām viņi kopīgi pacelsies pretī Dieva godībai.15

Ilgi gaidītā diena. Kopš tās dienas, kad pirmie cilvēki ar skumjām atstāja Ēdeni, uzticīgie Dieva bērni ir gaidījuši, kad nāks Mesija, [567] lai salauztu postītāja spēku un aizvestu viņus atpakaļ uz pazaudēto Paradīzi.16

Debesis ir pietiekami viegli aizsniedzamas, pat ja tās jāiegūst ciešot. (..) Kad es redzēju, kādiem mums jābūt, lai mantotu godību, un tad redzēju, cik daudz Jēzus izcieta, lai sagādātu mums tik bagātīgu mantojumu, es lūdzu, kaut mēs varētu būt kristīti Kristus ciešanās, lai mēs nevairītos no grūtībām, bet nestu tās ar pacietību un prieku, atzīstot, ka Jēzus ir cietis, lai mēs caur Viņa nabadzību un ciešanām kļūtu bagāti.17

Debesis ir visvērtīgākās! Debesis mums ir vairāk vērtas nekā jebkas cits. Šajā svarīgajā lietā mums nevajadzētu riskēt ne ar ko. Mēs neko nedrīkstam likt uz spēles. Mums jāzina, ka mūsu soļus vada Kungs. Lai Dievs mums palīdz lielajā uzvaras darbā! Tiem, kas uzvar, Viņš ir sagatavojis kroņus. Taisnajiem Viņš ir sagādājis baltas drēbes. Tiem, kas meklē nemirstību, patiesu godu un slavu, Viņš ir sagatavojis mūžīgu valstību. Katrs, kurš ieies Dieva pilsētā, ieies tajā kā uzvarētājs. Viņš neieies tajā kā notiesāts noziedznieks, bet kā Dieva Dēls. Un katrs, kas ieies Jaunajā Jeruzalemē, tiks apsveikts ar vārdiem: “Nāciet šurp jūs, Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma.” Mat. 25:3418

Kristus prieka līdzdalībnieki. Mēs redzam eņģeļu svītu vārtu abās pusēs, un, ieejot pa tiem, Jēzus saka: “Nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma.” Šeit Viņš liek mums dalīties Viņa priekā, un kas ir šis prieks? Tas ir prieks redzēt jūsu dvēseles izglābtas, tēvi. Tas ir prieks redzēt, ka jūsu pūles, mātes, ir atalgotas. Šeit ir jūsu bērni; [568] dzīvības kroņi ir uz viņu galvām, un Dieva eņģeļi iemūžina to māšu vārdus, kuru pūles ir izglābušas viņu bērnus Jēzum Kristum.19

Krāšņā uzvaras diena. Tagad draudze ir cīnītāju draudze. Tagad mēs saduramies ar pasaules tumsību, gandrīz pilnīgi padoti elkdievībai. (..) Bet nāk diena, kad cīņa būs izcīnīta, uzvara iegūta. Dieva gribai jānotiek gan uz zemes, gan Debesīs. (..) Visi būs laimīgi, apvienotā ģimene būs tērpusies slavas un pateicības drēbēs – Kristus taisnības apģērbā. Visa daba savā izcilajā piemīlībā pienesīs Dievam slavu un pielūgsmi. Pasaule tiks mazgāta Debesu gaismā. Mēness gaisma līdzināsies saules gaismai, un saules gaisma būs septiņkārt spožāka nekā tagad. Gadi paies priekā. Rīta zvaigznes kopā dziedās un Dieva dēli gavilēs no prieka, kamēr Dievs un Kristus apvienosies, sakot: “Lai nav vairs grēka, ne nāves.”

Šīm nākotnes godības atklāsmēm, ainām, ko zīmējusi Dieva roka, vajadzētu būt dārgām Viņa bērniem. (..)

Mums vienmēr vajadzētu turēt acu priekšā šo neredzamo lietu atklāsmi. Tādā veidā mums vajadzētu spēt pareizi novērtēt mūžīgo un laicīgo. Šīs atklāsmes dos mums spēku pamudināt citus izvēlēties augstāku dzīvi.20

Vai Dievs sacīs: “Labi darīts!”? Stāvot lielā, baltā troņa priekšā, atklāsies, kāds jūsu darbs patiesībā ir. Grāmatas ir atvērtas, dzīves apraksts darīts zināms. Daudzi šajā milzīgajā pulkā nav gatavi šiem atklājumiem. Dažu ausīm [569] ar biedējošu noteiktību būs jādzird vārdi: “Svērts svaru kausā un atrasts par vieglu.” Daudziem vecākiem Jēzus tajā dienā teiks: “Jums bija Mans Vārds, kas skaidri norādīja jūsu pienākumus. Kāpēc jūs nepaklausījāt tā mācībām? Vai jūs nezinājāt, ka tā ir Dieva balss? Vai Es jūs nelūdzu meklēt Rakstos, lai jūs nenomaldītos no ceļa? Jūs ne tikai esat iznīcinājuši savas dvēseles, bet ar savu dievbijības apliecību maldinā-juši daudzus citus. Jums nav daļas ar Mani. Ejiet nost no Manis, ejiet nost!”21

Citi stāv bāli un dreboši, uzticoties Kristum, bet tomēr viņus nospiež savas bezvērtības izjūta. Viņi ar prieka un pateicības asarām uzklausa Meistara uzslavu. Baiļu un ciešanu, nepārtraukto pūļu un nastu nospiestās dienas ir aizmirsušās, dzirdot balsi, kas saldāka nekā eņģeļu arfu mūzika, izsakām vārdus: “Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. (..) Ieej sava kunga priekā.” Mat. 25:21 Šeit stāv atpestīto pulks ar uzvaras palmu zariem rokās, kroņiem galvās. Še ir tie, kas ar uzticīgu, nopietnu darbu ir ieguvuši sagatavotību Debesīm. Viņu dzīves darbs uz zemes ir atzīts Debesu pagalmos kā labi darīts.

Ar neizsakāmu prieku vecāki redz, kā viņu bērniem iedod kroni, baltās drēbes, arfu. Cerību un baiļu dienas ir beigušās. Ar asarām un lūgšanām dēstītā sēkla var likties iesēta veltīgi, tomēr galu galā tās raža nes prieku. Bērni ir atpestīti. Tēvi, mātes, vai jūsu bērnu balsis tajā dienā vienosies prieka dziesmā?21
_______________
1The Youth’s Instructor, 1892. g. 21. jūlijs
2Liecības draudzei, 4. sēj., 424. lpp.
3Manuskripts 62, 1901. g.
4Liecības draudzei, 3. sēj., 568., 569. lpp.
5Vēstule 78, 1901. g.
6Liecības draudzei, 6. sēj., 429., 430. lpp.
7The Signs of the Times, 1875. g. 5. augusts
8Liecības draudzei, 1. sēj., 219. lpp.
9Vēstis jaunatnei, 330. lpp.
10Audzināšana, 305., 306. lpp.
11The Signs of the Times, 1881. g. 24. novembris
12Manuskripts 49, 1894. g.
13Review and Herald, 1906. g. 22. novembris
14Vēstule 196, 1899. g.
15Lielā cīņa, 636. lpp.
16Turpat, 299. lpp.
17Agrīnie raksti, 67. lpp.
18Kristīgā sātība un Bībeles higiēna, 149. lpp.
19Manuskripts 12, 1895. g.
20Dziednieciskā kalpošana, 504. – 508. lpp.
21The Signs of the Times, 1886. g. 1. jūlijs