Visi jaunumi
Mans apmetnis
04.09.2017
Adventist Review
12 min lasīŔanas laiks
Saskaroties ar izaicinÄjumiem dzÄ«vÄ un kalpoÅ”anÄ. "Tad Elija gÄja tam (ElÄ«zam) garÄm un uzmeta viÅam savu apmetni. Un viÅÅ” atstÄja savus liellopus, aizgÄja Elijam lÄ«dzi." (1.ĶÄniÅu 19:19, 20) Daži saka, ka ikvienam cilvÄkam ir kÄds aicinÄjums. Ikvienam ir kÄda lieta, kas paredzÄta, lai viÅÅ” to darÄ«tu, bet es nekad tÄ Ä«sti nejutos uz kaut ko aicinÄta.
Saskaroties ar izaicinÄjumiem dzÄ«vÄ un kalpoÅ”anÄ
Ā
"Tad Elija gÄja tam (ElÄ«zam) garÄm un uzmeta viÅam savu apmetni.Ā Un viÅÅ” atstÄja savus liellopus, aizgÄja Elijam lÄ«dzi." (1.ĶÄniÅu 19:19, 20)
Ā
Daži saka, ka ikvienam cilvÄkam ir kÄds aicinÄjums. Ikvienam ir kÄda lieta, kas paredzÄta, lai viÅÅ” to darÄ«tu, bet es nekad tÄ Ä«sti nejutos uz kaut ko aicinÄta.
Ā
Atceros, kÄ savÄ pÄdÄjÄ vidusskolas gadÄ centos saprast, kas bÅ«s mana specializÄcija koledžÄ. Es domÄju par visiem dažÄdajiem priekÅ”metiem un lietÄm, ko biju iemÄcÄ«jusies savas izglÄ«tÄ«bas laikÄ, bet nekas mani tÄ Ä«paÅ”i neuzrunÄja.
Ā
Tad es atcerÄjos kÄdu mazu lietu: desmitajÄ klasÄ mums reiz bija kÄda apbrÄ«nojama aizvietojoÅ”Ä skolotÄja, kura mums mÄcÄ«ja par acs anatomiju un fizioloÄ£iju. Man tas ļoti patika. TÄ bija vienÄ«gÄ reize, kad man patieÅ”Äm patika zinÄtne.
Ā
Visbeidzot es izvÄlÄjos bioloÄ£iju, plÄnojot kļūt par optometristu. Bet sev par lielu vilÅ”anos, tas nebija mans "aicinÄjums". Es nebiju radÄ«ta, lai kļūtu par zinÄtnieku. IzlÄmu vienu gadu palikt pie tÄ, bet es zinÄju, ka man ir jÄmaina sava specializÄcija.
Ā
Bet protams!
Ā
PirmajÄ koledžas gadÄ, es it kÄ no jauna atklÄju savu mÄ«lestÄ«bu uz mÅ«ziku, kad pirmo reizi spÄlÄju orÄ·estrÄ«. Mani tas aizrÄva! Tuvojoties gada beigÄm, mans orÄ·estra vadÄ«tÄjs pat ierosinÄja man padomÄt par specializÄÅ”anos mÅ«zikÄ.Ā
Ā
Bet protams! KÄ gan es varÄju neiedomÄties par mÅ«ziku? Es biju piedalÄ«jusies katrÄ ansamblÄ« pamatsoklas laikÄ un vidusskolÄ.Ā
Ā
Bet vai tas bija mans aicinÄjums? SalÄ«dzinÄjumÄ ar citiem, kas specializÄjÄs mÅ«zikÄ, vairÄki apdÄvinÄti mÅ«ziÄ·i tam piegÄja daudz nopietnÄk nekÄ es. Es nebiju pilnÄ«bÄ parliecinÄta, ka tas ir priekÅ” manis.Ā
Ā
Pirms sÄkÄs mans otrais mÄcÄ«bu gads, es mÄjÄs iztaujÄju savu bijuÅ”o mÅ«zikas skolotÄju. TÄ rezultÄtÄ, es uzsÄku izglÄ«tÄ«bu.Ā
Ā
MÅ«zikas izglÄ«tÄ«ba. Es nekad nebiju iedomÄjusies par mÄcÄ«Å”anu, taÄu tas vismaz sniedz kaut nedaudz lielÄku droŔību, kÄ tikai bÅ«t priekÅ”nesumu sniedzÄjai. Ir vÄrts pamÄÄ£inÄt, es domÄju.Ā
Ā
Un te nu es esmu, mÅ«zikas skolotÄja. DažÄdu apstÄkļu un piedzÄ«vojumu sakritÄ«bas dÄļ (kuri ir pÄrÄk daudz, lai tos pieminÄtu), es ticu, ka Dievs vÄlas, lai es bÅ«tu skolotÄja.Ā
Ā
Bet ir nedaudz savÄdi, ka es teicu: "Es nekad nebÅ«tu domÄjusi kļūt par skolotÄju."
Ā
Ja jÅ«s padomÄjat par visiem sev zinÄmajiem skolotÄjiem, pat tiem, kuri vÄl joprojÄm studÄ koledžÄ, visdrÄ«zÄk, ka lielÄkais vairums no viÅiem jau pirms koledžas zinÄja, ka viÅi vÄlas mÄcÄ«t. PieÅemot, ka tÄ viÅiem ir Ä«stÄ vieta, viÅi dodas uz studijÄm, pÄrÅemti ar radoÅ”Äm idejÄm, kuru ir vairÄk, nekÄ es varÄtu saskaitÄ«t. ViÅi uzreiz atrod draugus skolotÄjus, un viÅu prÄtÄ jau ir izplÄnots pat viÅu klases dizains. Vai esat kÄdreiz ievÄrojuÅ”i, ka daudziem skolotÄjiem ir lÄ«dzÄ«gas personÄ«bas iezÄ«mes?Ā
Ā
Un tad biju es, 19 gadu vecumÄ atklÄjot, ka varbÅ«t, tikai varbÅ«t, es varÄtu bÅ«t skolotÄja. Es jutos tik neiederÄ«ga.
Ā
Bet manÄ mÅ«zikas izglÄ«tÄ«bas ceļojumÄ es studÄju, es apguvu, es augu. Tas man sniedza izaicinÄjumus un lika man sevi novÄrtÄt. Protams, bija brīži, kad es apÅ”aubÄ«ju savas spÄjas. ReizÄm es jautÄju, vai es tieÅ”Äm to spÄÅ”u. Es zinÄju, ka nekad nebÅ«Å”u tÄds mÅ«ziÄ·is, kurÅ” spÄj iegaumÄt veselu koncertu. Es zinÄju, ka mana balss nebija solista materiÄls. Lai arÄ« kÄds bÅ«tu mans talants, citiem mÅ«ziÄ·iem tas bija vÄl lielÄks. Man bija jÄpieÅem fakts, ka varbÅ«t man jÄatrodas aizmugurÄ, nevis skatuves centrÄ. Tas bija grÅ«ti.Ā
Ā
Bet es biju pÄrliecinÄta par vienu: Dievs mani vadÄ«ja kaut kur, gatavojot mani darbam, kurÅ” atbilstu to dotÄ«bu komplektam, kÄdu ViÅÅ” manÄ« redzÄja. KÄda iemesla dÄļ, neskatoties visu, kas notika, ikreiz, kad apÅ”aubÄ«ju savus talantus, tomÄr ticÄju, ka ViÅÅ” to visu priekÅ” manis nokÄrtos. Esmu par to pateicÄ«ga.Ā
Ā
Es domÄju, ka mana izugsme koledžas gados bija liela, bet man nebija ne jausmas, cik daudz izaugsmes vÄl ir priekÅ”Ä. PatiesÄ«bÄ, darbs Asoltonas Adventistu AkadÄmijÄ, ir licis manÄm zinÄÅ”anÄm padziļinÄties tik daudz lÄ«meÅos. LÄ«dz brÄ«dim, kamÄr sÄku tur strÄdÄt, es neapjautu, ka Dievam priekÅ” manis ir lielÄki plÄni, nekÄ man paÅ”ai priekÅ” sevis. Tas kļuva skaidrÄks pÄdÄjo mÄneÅ”u laikÄ.Ā
Ā
Å ajÄ vasarÄ man tika izteikts piedÄvÄjums, kÄdu nebiju gaidÄ«jusi. Man pajautÄja, vai es nevÄlÄtos nomainÄ«t savu atbildÄ«bas lÄ«meni no "ansambļa vadÄ«tÄja" uz "mÅ«zikas vadÄ«tÄju", uzÅemoties atbildÄ«bu par visu plÄnoÅ”anu, darbu ar studentiem, un pievienojot vÄl deviÅas jaunas klases savam patreizÄjam grupu sarakstam.Ā
Ā
PiedÄvÄjums mani nobiedÄja. Man vienmÄr ir bijis grÅ«ti apzinÄties savus sasniegumus. Man likÄs neÄrti domÄt, ka esmu kaut ko sasniegusi. Vadot ansambli, es vienmÄr vÄlÄjos, lai uzmanÄ«ba tiek pievÄrsta studentiem un viÅu talantiem, nevis man paÅ”ai.Ā
Ā
Un tÄpÄc dabiski, ka viena no manÄm pirmajÄm domÄm, kad mani aicinÄja kļūt par vadÄ«tÄju, bija: "es"? Ko es esmu tÄdu paveikusi, lai viÅi domÄtu, ka esmu piemÄrota Å”im darbam? Ko viÅi manÄ« tÄdu redz, ko es pati neredzu? Esmu mÄcÄ«jusi tikai divus gadus. VÄl ir tik daudz kas jÄapgÅ«st. Vai esmu tam gatava? Tas likÄs tik daudz, un es jutos apjukusi.Ā
Ā
Viss par apmetÅiem
Ā
1.ĶÄniÅu grÄmatÄ, 19. nodaÄ¼Ä mÄs tiekam iepazÄ«stinÄti ar ElÄ«zu. Tiek uzskatÄ«ts, ka viÅÅ” iespÄjams nÄk no diezgan bagÄtas Ä£imenes, jo ir minÄts, ka viÅam piederÄja vismaz desmit pÄri vÄrÅ”u. Bet viÅu nesastop kaut kur malÄ vai mÄjÄs, bet kopÄ ar lauka strÄdniekiem. Neskatoties uz savu turÄ«bu, viÅÅ” strÄdÄ kopÄ ar lauka strÄdniekiem. ViÅÅ” parÄda, ka ir strÄdÄ«gs un atbildÄ«gs, viÅa darbs ir izveidojis viÅa raksturu.Ā
Ā
KÄds komentÄtÄjs raksta: "Es domÄju, ka ir interesanti piezÄ«mÄt, cik daudzi BÄ«beles lielie vÄ«ri tika aicinÄti Ä«paÅ”ai kalpoÅ”ana pÄc tam, kad jau bija parÄdÄ«juÅ”i spÄju un vÄlmi strÄdÄt, un kur tie bija arÄ« parÄdÄ«juÅ”i uzticÄ«bu un godÄ«gumu. Mozus ganÄ«ja Jetrus, sava sievastÄva ganÄmpulku. DÄvids rÅ«pÄjÄs par sava tÄva avÄ«m. PÄteris bija zvejnieks. PÄvils nodarbojÄs ar telÅ”u taisÄ«Å”anu. Kungs pats bija galdnieks pÄc amata, ko viÅam bija iemÄcÄ«jis viÅa tÄvs JÄzeps."
Ā
Ir bÅ«tiski piezÄ«mÄt, cik daudziem no Å”iem cilvÄkiem sÄkotnÄji bija tÄdas paÅ”as domas, kÄ man. Mozus, DÄvids, PÄteris, PÄvils un daudzi citi bija stÄvoklÄ«, kur tie iespÄjams, Å”aubÄ«jÄs par savÄm spÄjÄm, un noteikti bija kÄdi citi, kas brÄ«nÄ«jÄs, kÄpÄc viÅiem uzticÄts Å”is uzdevums. TomÄr Dievs pazina viÅu sirdis. Caur ViÅu tie kļuva par vislabÄkajiem lÄ«deriem.Ā
Ā
TomÄr ElÄ«za ir mazliet atŔķirÄ«gs. KÄdu dienu, kad viÅÅ” strÄdÄja, pÄkÅ”Åi no nekurienes uzrodas Elija, neko viÅam nesakot. ViÅÅ” vienkÄrÅ”i uzmet viÅam ap pleciem savu apmetni un aiziet. Elijam nebija nekas jÄsaka. ElÄ«za saprata.Ā
Ā
Man gribÄtos teikt, ka ElÄ«za bija tÄds pats kÄ es, apÅ”aubot, vai viÅÅ” ir piemÄrots tÄdam uzdevumam, un viÅu biedÄja doma, ka kÄdu dienu viÅam bÅ«s jÄieÅem Elijas vieta. VarbÅ«t dziļi iekÅ”ienÄ viÅam bija Å”Ädas bažas, taÄu BÄ«bele to neatklÄj. TiklÄ«dz Elija uzmet viÅam savu apmetni, ElÄ«zas ticÄ«ba uzplaukst, un viÅÅ” zina, kas tieÅ”i ir jÄdara.Ā
Ā
NekavÄjoties, nekavÄjoties ElÄ«za atstÄj savus vÄrÅ”us un skrien pakaļ Elijam. Nebija nekÄdas vilcinÄÅ”anÄs. Tai pat mirklÄ« viÅÅ” izlÄma, ka viÅÅ” pieÅems Elijas apmetni, pat ja tas nozÄ«mÄtu atstÄt visu savu bagÄtÄ«bu. ElÄ«za ne tikai sekoja Elijam, bet viÅÅ” atgriežas, lai nokautu savus vÄrÅ”us un sadedzina savu arklu, it kÄ pasakot atdievas savai vecajai dzÄ«vei, pilnÄ«bÄ pieÅemot savu jauno izaicinÄjumu bÅ«t par Elijas asistentu un pÄcteci. ViÅa aicinÄjums bija skairds, viÅÅ” to pieÅÄma, neskatoties uz to, cik biedÄjoÅ”s viÅam likÄs jaunais apmetnis.Ā
Ā
IzmÄram nav nozÄ«mes
Ā
Un tÄ, ko iesÄkt tÄdam kÄ es, kuram liekas, ka apmetnis ir pÄrÄk liels?Ā
Ā
Džonatans Kans ir sarakstÄ«jis iespÄjams visdziļÄko garÄ«go lasÄ«jumu grÄmatu, kÄdu esmu lasÄ«jusi. ViÅÅ” pievÄrsÄs kristietÄ«bai no jÅ«daisma un raksta tÄdÄ silÄ kÄ skolotÄjs skolniekiem. SkolotÄjs izskaidro kaut ko no jÅ«daisma vÄstures un vÄrdiem, ļaujot lasÄ«tÄjam ienest dzÄ«vÄ«gumu savÄs studijÄs un savienot tÄs ar savu kristÄ«go pieredzi.Ā
Ā
Pirms pÄris nedÄļÄm mani uzrunÄja kÄds no lasÄ«jumiem. SkolotÄjs runÄja par kÄdu ebreju vÄrdu aderet, kas nozÄ«mÄ "apmetnis". Tas ir aprakstÄ«ts kÄ "liels, varens, plats, spÄcÄ«gs, izcils, cÄls un krÄÅ”Ås". Kans turpina, sakot:Ā
Ā
(SkolotÄjs) "Ikvienam ir dots apmetnis, aicinÄjums. Un tev tiks dÄvÄts tavÄjais. Bet atceries, ka tavs apmetnis ir tavs aderet, un aderet vienmÄr runÄ par kaut ko varenu. TÄpÄc tavs aicinÄjums bÅ«s tev par lielu. Tas tev nederÄs. Tas neatbildÄ«s tam, kas tu esi. Un bÅ«s reizes, kad tu ar to cÄ«nÄ«sies, ar tÄ lielumu, pretstatÄ tam, kas tu esi... Tas vienmÄr bÅ«s lielÄks, varenÄks, nozÄ«mÄ«gÄks, izcilÄks un krÄÅ”ÅÄks, nekÄ tu Å”obrÄ«d esi."
Ā
Liekas, tas apmetnis, kas man ir dots, ir pÄrÄk liels priekÅ” manis. Tas viss izskatÄs pÄc tik daudz darba, tik daudz spriedzes, tik daudz atbildÄ«bas. Esmu ievÄrojusi, ka tÄs mazÄs Å”aubas, kuras dzirdÄju savos koledžas gados, reizÄm atkal lien manÄ prÄtÄ. TaÄu man ir jÄuzticas, ka visi mani uz lauka nostrÄdÄtie gadi, tÄpat kÄ ElÄ«zam, ir pietiekoÅ”i, lai vadÄ«tu mani strÄdÄt priekÅ” ViÅa un pieÅemt ViÅa plÄnu.Ā
Ā
TÄpat kÄ tas ir ikvienÄ dzÄ«ves situÄcijÄ, lai spÄtu noturÄties pie sava apmetÅa, ir svarÄ«gi atcerÄties. AtcerÄties, ka Dievs mani vadÄ«ja uz muzikÄlo izglÄ«tÄ«bu. AtcerÄties visu, ko ViÅÅ” man ir ļÄvis iemÄcÄ«ties tajÄs divÄs koledžÄs, kuras es pameklÄju. AtcerÄties, kÄ ViÅÅ” atbildÄja uz lÅ«gÅ”anu par darba atraÅ”anu. AtcerÄties savu mÄ«lestÄ«bu uz Asoltonas studentiem un to, cik ļoti man viÅi patika. AtcerÄties to, cik skaidri Dievs atvÄra priekÅ” manis Ŕīs durvis. AtcerÄties visas tÄs reizes, kad es Å”aubÄ«jos, kad domÄju, ka nespÄÅ”u to izdarÄ«t, un domÄju, ka tas ir par daudz, un tas tikai tÄpÄc, lai atļautu Dievam man pierÄdÄ«t, ka man nav taisnÄ«ba, un atļaut man ieraudzÄ«t ViÅa vareno roku darbÄ«bÄ.Ā
Ā
Es nezinu, ko nesÄ«s Å”is nÄkamais gads, bet es caru, ka Dievs turpinÄs mani veidot par skolotÄju, kÄdu viÅÅ” vÄlas mani redzÄt. KÄ Džons Ortbergs ir teicis: "Kad Dievs aicina, Dievs arÄ« apdÄvina."
Ā
Un Henrijs Blekabijs rakstÄ«ja: "Daži ļaudis saka: "Dievs nekad neliks man darÄ«t to, ko es nespÄju izdarÄ«t. Esmu savÄ dzÄ«vÄ nonÄcis lÄ«dz tam, ka, ja tas uzdevums, ko es jÅ«tu, ka Dievs man dÄvÄ, ir kaut kas tÄds, ko es spÄju paveikt, tad iespÄjams, tas nav no Dieva. Uzdevumi, ko dod Dievs, BÄ«belÄ vienmÄr it dieviŔķa izmÄra. Tie vienmÄr ir kaut kas lielÄks, nekÄ cilvÄks spÄj izdarÄ«t, jo ViÅÅ” vÄlas parÄdÄ«t savu dabu, savu spÄku, savu aizgÄdÄ«bu un savu laipnÄ«bu uz saviem ļaudÄ«m un vÄrojoÅ”ai pasaulei. Tas ir vienÄ«gais veids, kÄ pasaule ViÅu iepazÄ«s."
Lisa Poiriere
Ā
Lisa Poiriere ir beigusi Adventistu Dienvidu UniversitÄti. ViÅa ir mÅ«zikas nodaļs vadÄ«tÄja Asoltonas Adventistu AkadÄmijÄ KolumbijÄ, MerilendÄ. Å is ir viÅas ieraksts no viÅas bloga, no Ā 2017. gada 25. jÅ«lija. ViÅas blogs ā Teaching Lisa: Teaching While Being Taught, tiek papildinÄts, kad vien viÅa atrod laiku savÄ skolotÄjas grafikÄ.Ā
Ā
Avots: Adventist Review
Ā
"Tad Elija gÄja tam (ElÄ«zam) garÄm un uzmeta viÅam savu apmetni.Ā Un viÅÅ” atstÄja savus liellopus, aizgÄja Elijam lÄ«dzi." (1.ĶÄniÅu 19:19, 20)
Ā
Daži saka, ka ikvienam cilvÄkam ir kÄds aicinÄjums. Ikvienam ir kÄda lieta, kas paredzÄta, lai viÅÅ” to darÄ«tu, bet es nekad tÄ Ä«sti nejutos uz kaut ko aicinÄta.
Ā
Atceros, kÄ savÄ pÄdÄjÄ vidusskolas gadÄ centos saprast, kas bÅ«s mana specializÄcija koledžÄ. Es domÄju par visiem dažÄdajiem priekÅ”metiem un lietÄm, ko biju iemÄcÄ«jusies savas izglÄ«tÄ«bas laikÄ, bet nekas mani tÄ Ä«paÅ”i neuzrunÄja.
Ā
Tad es atcerÄjos kÄdu mazu lietu: desmitajÄ klasÄ mums reiz bija kÄda apbrÄ«nojama aizvietojoÅ”Ä skolotÄja, kura mums mÄcÄ«ja par acs anatomiju un fizioloÄ£iju. Man tas ļoti patika. TÄ bija vienÄ«gÄ reize, kad man patieÅ”Äm patika zinÄtne.
Ā
Visbeidzot es izvÄlÄjos bioloÄ£iju, plÄnojot kļūt par optometristu. Bet sev par lielu vilÅ”anos, tas nebija mans "aicinÄjums". Es nebiju radÄ«ta, lai kļūtu par zinÄtnieku. IzlÄmu vienu gadu palikt pie tÄ, bet es zinÄju, ka man ir jÄmaina sava specializÄcija.
Ā
Bet protams!
Ā
PirmajÄ koledžas gadÄ, es it kÄ no jauna atklÄju savu mÄ«lestÄ«bu uz mÅ«ziku, kad pirmo reizi spÄlÄju orÄ·estrÄ«. Mani tas aizrÄva! Tuvojoties gada beigÄm, mans orÄ·estra vadÄ«tÄjs pat ierosinÄja man padomÄt par specializÄÅ”anos mÅ«zikÄ.Ā
Ā
Bet protams! KÄ gan es varÄju neiedomÄties par mÅ«ziku? Es biju piedalÄ«jusies katrÄ ansamblÄ« pamatsoklas laikÄ un vidusskolÄ.Ā
Ā
Bet vai tas bija mans aicinÄjums? SalÄ«dzinÄjumÄ ar citiem, kas specializÄjÄs mÅ«zikÄ, vairÄki apdÄvinÄti mÅ«ziÄ·i tam piegÄja daudz nopietnÄk nekÄ es. Es nebiju pilnÄ«bÄ parliecinÄta, ka tas ir priekÅ” manis.Ā
Ā
Pirms sÄkÄs mans otrais mÄcÄ«bu gads, es mÄjÄs iztaujÄju savu bijuÅ”o mÅ«zikas skolotÄju. TÄ rezultÄtÄ, es uzsÄku izglÄ«tÄ«bu.Ā
Ā
MÅ«zikas izglÄ«tÄ«ba. Es nekad nebiju iedomÄjusies par mÄcÄ«Å”anu, taÄu tas vismaz sniedz kaut nedaudz lielÄku droŔību, kÄ tikai bÅ«t priekÅ”nesumu sniedzÄjai. Ir vÄrts pamÄÄ£inÄt, es domÄju.Ā
Ā
Un te nu es esmu, mÅ«zikas skolotÄja. DažÄdu apstÄkļu un piedzÄ«vojumu sakritÄ«bas dÄļ (kuri ir pÄrÄk daudz, lai tos pieminÄtu), es ticu, ka Dievs vÄlas, lai es bÅ«tu skolotÄja.Ā
Ā
Bet ir nedaudz savÄdi, ka es teicu: "Es nekad nebÅ«tu domÄjusi kļūt par skolotÄju."
Ā
Ja jÅ«s padomÄjat par visiem sev zinÄmajiem skolotÄjiem, pat tiem, kuri vÄl joprojÄm studÄ koledžÄ, visdrÄ«zÄk, ka lielÄkais vairums no viÅiem jau pirms koledžas zinÄja, ka viÅi vÄlas mÄcÄ«t. PieÅemot, ka tÄ viÅiem ir Ä«stÄ vieta, viÅi dodas uz studijÄm, pÄrÅemti ar radoÅ”Äm idejÄm, kuru ir vairÄk, nekÄ es varÄtu saskaitÄ«t. ViÅi uzreiz atrod draugus skolotÄjus, un viÅu prÄtÄ jau ir izplÄnots pat viÅu klases dizains. Vai esat kÄdreiz ievÄrojuÅ”i, ka daudziem skolotÄjiem ir lÄ«dzÄ«gas personÄ«bas iezÄ«mes?Ā
Ā
Un tad biju es, 19 gadu vecumÄ atklÄjot, ka varbÅ«t, tikai varbÅ«t, es varÄtu bÅ«t skolotÄja. Es jutos tik neiederÄ«ga.
Ā
Bet manÄ mÅ«zikas izglÄ«tÄ«bas ceļojumÄ es studÄju, es apguvu, es augu. Tas man sniedza izaicinÄjumus un lika man sevi novÄrtÄt. Protams, bija brīži, kad es apÅ”aubÄ«ju savas spÄjas. ReizÄm es jautÄju, vai es tieÅ”Äm to spÄÅ”u. Es zinÄju, ka nekad nebÅ«Å”u tÄds mÅ«ziÄ·is, kurÅ” spÄj iegaumÄt veselu koncertu. Es zinÄju, ka mana balss nebija solista materiÄls. Lai arÄ« kÄds bÅ«tu mans talants, citiem mÅ«ziÄ·iem tas bija vÄl lielÄks. Man bija jÄpieÅem fakts, ka varbÅ«t man jÄatrodas aizmugurÄ, nevis skatuves centrÄ. Tas bija grÅ«ti.Ā
Ā
Bet es biju pÄrliecinÄta par vienu: Dievs mani vadÄ«ja kaut kur, gatavojot mani darbam, kurÅ” atbilstu to dotÄ«bu komplektam, kÄdu ViÅÅ” manÄ« redzÄja. KÄda iemesla dÄļ, neskatoties visu, kas notika, ikreiz, kad apÅ”aubÄ«ju savus talantus, tomÄr ticÄju, ka ViÅÅ” to visu priekÅ” manis nokÄrtos. Esmu par to pateicÄ«ga.Ā
Ā
Es domÄju, ka mana izugsme koledžas gados bija liela, bet man nebija ne jausmas, cik daudz izaugsmes vÄl ir priekÅ”Ä. PatiesÄ«bÄ, darbs Asoltonas Adventistu AkadÄmijÄ, ir licis manÄm zinÄÅ”anÄm padziļinÄties tik daudz lÄ«meÅos. LÄ«dz brÄ«dim, kamÄr sÄku tur strÄdÄt, es neapjautu, ka Dievam priekÅ” manis ir lielÄki plÄni, nekÄ man paÅ”ai priekÅ” sevis. Tas kļuva skaidrÄks pÄdÄjo mÄneÅ”u laikÄ.Ā
Ā
Å ajÄ vasarÄ man tika izteikts piedÄvÄjums, kÄdu nebiju gaidÄ«jusi. Man pajautÄja, vai es nevÄlÄtos nomainÄ«t savu atbildÄ«bas lÄ«meni no "ansambļa vadÄ«tÄja" uz "mÅ«zikas vadÄ«tÄju", uzÅemoties atbildÄ«bu par visu plÄnoÅ”anu, darbu ar studentiem, un pievienojot vÄl deviÅas jaunas klases savam patreizÄjam grupu sarakstam.Ā
Ā
PiedÄvÄjums mani nobiedÄja. Man vienmÄr ir bijis grÅ«ti apzinÄties savus sasniegumus. Man likÄs neÄrti domÄt, ka esmu kaut ko sasniegusi. Vadot ansambli, es vienmÄr vÄlÄjos, lai uzmanÄ«ba tiek pievÄrsta studentiem un viÅu talantiem, nevis man paÅ”ai.Ā
Ā
Un tÄpÄc dabiski, ka viena no manÄm pirmajÄm domÄm, kad mani aicinÄja kļūt par vadÄ«tÄju, bija: "es"? Ko es esmu tÄdu paveikusi, lai viÅi domÄtu, ka esmu piemÄrota Å”im darbam? Ko viÅi manÄ« tÄdu redz, ko es pati neredzu? Esmu mÄcÄ«jusi tikai divus gadus. VÄl ir tik daudz kas jÄapgÅ«st. Vai esmu tam gatava? Tas likÄs tik daudz, un es jutos apjukusi.Ā
Ā
Viss par apmetÅiem
Ā
1.ĶÄniÅu grÄmatÄ, 19. nodaÄ¼Ä mÄs tiekam iepazÄ«stinÄti ar ElÄ«zu. Tiek uzskatÄ«ts, ka viÅÅ” iespÄjams nÄk no diezgan bagÄtas Ä£imenes, jo ir minÄts, ka viÅam piederÄja vismaz desmit pÄri vÄrÅ”u. Bet viÅu nesastop kaut kur malÄ vai mÄjÄs, bet kopÄ ar lauka strÄdniekiem. Neskatoties uz savu turÄ«bu, viÅÅ” strÄdÄ kopÄ ar lauka strÄdniekiem. ViÅÅ” parÄda, ka ir strÄdÄ«gs un atbildÄ«gs, viÅa darbs ir izveidojis viÅa raksturu.Ā
Ā
KÄds komentÄtÄjs raksta: "Es domÄju, ka ir interesanti piezÄ«mÄt, cik daudzi BÄ«beles lielie vÄ«ri tika aicinÄti Ä«paÅ”ai kalpoÅ”ana pÄc tam, kad jau bija parÄdÄ«juÅ”i spÄju un vÄlmi strÄdÄt, un kur tie bija arÄ« parÄdÄ«juÅ”i uzticÄ«bu un godÄ«gumu. Mozus ganÄ«ja Jetrus, sava sievastÄva ganÄmpulku. DÄvids rÅ«pÄjÄs par sava tÄva avÄ«m. PÄteris bija zvejnieks. PÄvils nodarbojÄs ar telÅ”u taisÄ«Å”anu. Kungs pats bija galdnieks pÄc amata, ko viÅam bija iemÄcÄ«jis viÅa tÄvs JÄzeps."
Ā
Ir bÅ«tiski piezÄ«mÄt, cik daudziem no Å”iem cilvÄkiem sÄkotnÄji bija tÄdas paÅ”as domas, kÄ man. Mozus, DÄvids, PÄteris, PÄvils un daudzi citi bija stÄvoklÄ«, kur tie iespÄjams, Å”aubÄ«jÄs par savÄm spÄjÄm, un noteikti bija kÄdi citi, kas brÄ«nÄ«jÄs, kÄpÄc viÅiem uzticÄts Å”is uzdevums. TomÄr Dievs pazina viÅu sirdis. Caur ViÅu tie kļuva par vislabÄkajiem lÄ«deriem.Ā
Ā
TomÄr ElÄ«za ir mazliet atŔķirÄ«gs. KÄdu dienu, kad viÅÅ” strÄdÄja, pÄkÅ”Åi no nekurienes uzrodas Elija, neko viÅam nesakot. ViÅÅ” vienkÄrÅ”i uzmet viÅam ap pleciem savu apmetni un aiziet. Elijam nebija nekas jÄsaka. ElÄ«za saprata.Ā
Ā
Man gribÄtos teikt, ka ElÄ«za bija tÄds pats kÄ es, apÅ”aubot, vai viÅÅ” ir piemÄrots tÄdam uzdevumam, un viÅu biedÄja doma, ka kÄdu dienu viÅam bÅ«s jÄieÅem Elijas vieta. VarbÅ«t dziļi iekÅ”ienÄ viÅam bija Å”Ädas bažas, taÄu BÄ«bele to neatklÄj. TiklÄ«dz Elija uzmet viÅam savu apmetni, ElÄ«zas ticÄ«ba uzplaukst, un viÅÅ” zina, kas tieÅ”i ir jÄdara.Ā
Ā
NekavÄjoties, nekavÄjoties ElÄ«za atstÄj savus vÄrÅ”us un skrien pakaļ Elijam. Nebija nekÄdas vilcinÄÅ”anÄs. Tai pat mirklÄ« viÅÅ” izlÄma, ka viÅÅ” pieÅems Elijas apmetni, pat ja tas nozÄ«mÄtu atstÄt visu savu bagÄtÄ«bu. ElÄ«za ne tikai sekoja Elijam, bet viÅÅ” atgriežas, lai nokautu savus vÄrÅ”us un sadedzina savu arklu, it kÄ pasakot atdievas savai vecajai dzÄ«vei, pilnÄ«bÄ pieÅemot savu jauno izaicinÄjumu bÅ«t par Elijas asistentu un pÄcteci. ViÅa aicinÄjums bija skairds, viÅÅ” to pieÅÄma, neskatoties uz to, cik biedÄjoÅ”s viÅam likÄs jaunais apmetnis.Ā
Ā
IzmÄram nav nozÄ«mes
Ā
Un tÄ, ko iesÄkt tÄdam kÄ es, kuram liekas, ka apmetnis ir pÄrÄk liels?Ā
Ā
Džonatans Kans ir sarakstÄ«jis iespÄjams visdziļÄko garÄ«go lasÄ«jumu grÄmatu, kÄdu esmu lasÄ«jusi. ViÅÅ” pievÄrsÄs kristietÄ«bai no jÅ«daisma un raksta tÄdÄ silÄ kÄ skolotÄjs skolniekiem. SkolotÄjs izskaidro kaut ko no jÅ«daisma vÄstures un vÄrdiem, ļaujot lasÄ«tÄjam ienest dzÄ«vÄ«gumu savÄs studijÄs un savienot tÄs ar savu kristÄ«go pieredzi.Ā
Ā
Pirms pÄris nedÄļÄm mani uzrunÄja kÄds no lasÄ«jumiem. SkolotÄjs runÄja par kÄdu ebreju vÄrdu aderet, kas nozÄ«mÄ "apmetnis". Tas ir aprakstÄ«ts kÄ "liels, varens, plats, spÄcÄ«gs, izcils, cÄls un krÄÅ”Ås". Kans turpina, sakot:Ā
Ā
(SkolotÄjs) "Ikvienam ir dots apmetnis, aicinÄjums. Un tev tiks dÄvÄts tavÄjais. Bet atceries, ka tavs apmetnis ir tavs aderet, un aderet vienmÄr runÄ par kaut ko varenu. TÄpÄc tavs aicinÄjums bÅ«s tev par lielu. Tas tev nederÄs. Tas neatbildÄ«s tam, kas tu esi. Un bÅ«s reizes, kad tu ar to cÄ«nÄ«sies, ar tÄ lielumu, pretstatÄ tam, kas tu esi... Tas vienmÄr bÅ«s lielÄks, varenÄks, nozÄ«mÄ«gÄks, izcilÄks un krÄÅ”ÅÄks, nekÄ tu Å”obrÄ«d esi."
Ā
Liekas, tas apmetnis, kas man ir dots, ir pÄrÄk liels priekÅ” manis. Tas viss izskatÄs pÄc tik daudz darba, tik daudz spriedzes, tik daudz atbildÄ«bas. Esmu ievÄrojusi, ka tÄs mazÄs Å”aubas, kuras dzirdÄju savos koledžas gados, reizÄm atkal lien manÄ prÄtÄ. TaÄu man ir jÄuzticas, ka visi mani uz lauka nostrÄdÄtie gadi, tÄpat kÄ ElÄ«zam, ir pietiekoÅ”i, lai vadÄ«tu mani strÄdÄt priekÅ” ViÅa un pieÅemt ViÅa plÄnu.Ā
Ā
TÄpat kÄ tas ir ikvienÄ dzÄ«ves situÄcijÄ, lai spÄtu noturÄties pie sava apmetÅa, ir svarÄ«gi atcerÄties. AtcerÄties, ka Dievs mani vadÄ«ja uz muzikÄlo izglÄ«tÄ«bu. AtcerÄties visu, ko ViÅÅ” man ir ļÄvis iemÄcÄ«ties tajÄs divÄs koledžÄs, kuras es pameklÄju. AtcerÄties, kÄ ViÅÅ” atbildÄja uz lÅ«gÅ”anu par darba atraÅ”anu. AtcerÄties savu mÄ«lestÄ«bu uz Asoltonas studentiem un to, cik ļoti man viÅi patika. AtcerÄties to, cik skaidri Dievs atvÄra priekÅ” manis Ŕīs durvis. AtcerÄties visas tÄs reizes, kad es Å”aubÄ«jos, kad domÄju, ka nespÄÅ”u to izdarÄ«t, un domÄju, ka tas ir par daudz, un tas tikai tÄpÄc, lai atļautu Dievam man pierÄdÄ«t, ka man nav taisnÄ«ba, un atļaut man ieraudzÄ«t ViÅa vareno roku darbÄ«bÄ.Ā
Ā
Es nezinu, ko nesÄ«s Å”is nÄkamais gads, bet es caru, ka Dievs turpinÄs mani veidot par skolotÄju, kÄdu viÅÅ” vÄlas mani redzÄt. KÄ Džons Ortbergs ir teicis: "Kad Dievs aicina, Dievs arÄ« apdÄvina."
Ā
Un Henrijs Blekabijs rakstÄ«ja: "Daži ļaudis saka: "Dievs nekad neliks man darÄ«t to, ko es nespÄju izdarÄ«t. Esmu savÄ dzÄ«vÄ nonÄcis lÄ«dz tam, ka, ja tas uzdevums, ko es jÅ«tu, ka Dievs man dÄvÄ, ir kaut kas tÄds, ko es spÄju paveikt, tad iespÄjams, tas nav no Dieva. Uzdevumi, ko dod Dievs, BÄ«belÄ vienmÄr it dieviŔķa izmÄra. Tie vienmÄr ir kaut kas lielÄks, nekÄ cilvÄks spÄj izdarÄ«t, jo ViÅÅ” vÄlas parÄdÄ«t savu dabu, savu spÄku, savu aizgÄdÄ«bu un savu laipnÄ«bu uz saviem ļaudÄ«m un vÄrojoÅ”ai pasaulei. Tas ir vienÄ«gais veids, kÄ pasaule ViÅu iepazÄ«s."
Lisa Poiriere
Ā
Lisa Poiriere ir beigusi Adventistu Dienvidu UniversitÄti. ViÅa ir mÅ«zikas nodaļs vadÄ«tÄja Asoltonas Adventistu AkadÄmijÄ KolumbijÄ, MerilendÄ. Å is ir viÅas ieraksts no viÅas bloga, no Ā 2017. gada 25. jÅ«lija. ViÅas blogs ā Teaching Lisa: Teaching While Being Taught, tiek papildinÄts, kad vien viÅa atrod laiku savÄ skolotÄjas grafikÄ.Ā
Ā
Avots: Adventist Review
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...