Visi jaunumi

ADRA Europe organizētās apmācības Belgradā

23.02.2026 Eva Šmideberga 7 min lasīŔanas laiks

No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februārim SDA AlÅ«ksnes draudzes mācÄ«tājs Miks Možeiko, pārstāvot organizāciju ADRA Latvija, apmeklēja ADRA International un ADRA Europe organizētās apmācÄ«bas Belgradā, Serbijā par krÄ«zes vadÄ«bu un reaģēŔanu uz krÄ«zes situācijām. LÅ«dzām viņu pastāstÄ«t par tām mazliet vairāk. Kādu ieguvumu draudzei un sabiedrÄ«bai sniedz Ŕādas apmācÄ«bas? Lai ieviestu skaidrÄ«bu Å”ajā un turpmākajos jautājumos, ir svarÄ«gi precizēt, ka Å”o apmācÄ«bu mērÄ·auditorija bija esoÅ”ie ADRA organizācijas Eiropas valstu biroju vadÄ«tāji un darbinieki, kuri ADRA organizācijā strādā pilnu darba slodzi. Å Ä« apmācÄ«bu programma pilnveidoja esoÅ”o ADRA darbinieku kvalifikāciju. ApmācÄ«bu galvenais uzdevums bija vērsts uz to, lai katras valsts ADRA birojs un tā darbinieki bÅ«tu gatavi reaģēt dažādās krÄ«zes situācijās ar materiālās un praktiskās palÄ«dzÄ«bas sniegÅ”anu cietuÅ”ajiem civiliedzÄ«votājiem, piemēram, plÅ«du, zemestrīču u. c. gadÄ«jumos, kad valsts izsludina ārkārtas situāciju. Tādējādi ADRA darbinieki tika apmācÄ«ti, kā izveidot un Ä«stenot krÄ«zes rÄ«cÄ«bas plānus. ApmācÄ«bu nedēļas gaitā tika izspēlēta krÄ«zes situācijas simulācija, kuras laikā tikām apmācÄ«ti, kā katras valsts ADRA birojam bÅ«tu operatÄ«vi, secÄ«gi jārÄ«kojas un jāsadarbojas ar citām valsts, paÅ”valdÄ«bu un humanitārās palÄ«dzÄ«bas organizācijām. Protams, arÄ« ar vietējās valsts Adventistu draudžu savienÄ«bu un adventistu draudzēm. LÄ«dz ar to draudzes locekļi iegÅ«st kompetentāku savas valsts ADRA organizāciju, kura aktÄ«vi darbojas arÄ« krÄ«zes situācijā, nevis tikai vispārÄ«gā dažāda veida labdarÄ«bas sniegÅ”anā. Kā arÄ« draudzes locekļi gÅ«st iespēju iesaistÄ«ties kā brÄ«vprātÄ«gie, ja konkrētās valsts ADRA lÄ«dz tam ir izstrādājusi krÄ«zes vadÄ«bas plānu. SabiedrÄ«bas ieguvums ir vēl viena nevalstiskā, humanitārā organizācija, kura dodas palÄ«gā, kad attiecÄ«gām iedzÄ«votāju grupām klājas slikti. Kāds bija Tavs personÄ«gais ieguvums? Visvairāk es no Ŕī pasākuma guvu iedvesmu tam, lai ADRA Latvija izstrādātu krÄ«zes vadÄ«bas/ reaģēŔanas plānu, lÄ«dzÄ«gi kā to ir izdarÄ«juÅ”as citu valstu ADRA organizācijas. Tas pēc bÅ«tÄ«bas nav tik grÅ«ti, jo krīžu scenāriji Eiropā ir diezgan lÄ«dzÄ«gi un ir ievieÅ”amas dažādas, jau gatavas, praksē pārbaudÄ«tas iestrādnes. Vēl es ieguvu lielāku izpratni par to, ka dažādos citu valstu ADRA birojos diezgan ievērojama daļa darbinieku, kuri strādā uz pilnu slodzi, nav SeptÄ«tās dienas adventistu draudzes locekļi. Neskatoties uz viņu ticÄ«bas pārliecÄ«bu, Å”ie cilvēki ir tik pat ļoti ieinteresēti sniegt palÄ«dzÄ«bu, strādāt ar atdevi, meklēt lÄ«dzfinansējumu, un viņu darbs netieŔā veidā daudzina mÅ«su konfesijas vārdu. Patiesi vērtÄ«ga likās iesaiste simulētās sanāksmēs ar valdÄ«bas, citu organizāciju un mediju pārstāvjiem, jo tas pavēra diezgan reālistisku priekÅ”statu, kā viss tiek plānots un Ä«stenots brÄ«dÄ«, kad valstÄ« valda ārkārtas situācija. Mums tika izdalÄ«ta vērtÄ«ga informācija un materiāli. Tagad ADRA Latvija tÄ«kls ir paplaÅ”ināts ar daudziem citiem vērtÄ«giem kontaktiem, lai noritētu turpmāka sadarbÄ«ba. Padalies, lÅ«dzu, ar kādām atziņām, kā sagatavot vietējās draudzes un palielināt to gatavÄ«bu dažādām krÄ«zes situācijām! Vietējās draudzes gatavÄ«bu krÄ«zes situācijai raksturo četri vienkārÅ”i aspekti – ā€œdraudzeā€, ā€œkopienaā€, ā€œkomandaā€ un ā€œatbildes rÄ«cÄ«baā€. Pirmais aspekts ā€œdraudzeā€ aicina izsvērt, kāda ir draudzes locekļu nodarboÅ”anās, talanti, spējas; cik daudz vietu un telpu ir draudzes rÄ«cÄ«bā, piemēram, kādu cilvēku izguldīŔanā vai tml.; kāds ir draudzes rezerves/ uzkrātais finansējums, ko bÅ«tu iespējams veltÄ«t krÄ«zes situācijai; vai draudzei ir kādi resursi, piemēram, teltis, busiņŔ, liekas segas, pārtika, jebkas cits. Otrais aspekts ā€œkopienaā€ aicina apzināt, ar kādām citām organizācijām, kuras sniedz dažāda veida palÄ«dzÄ«bu, draudze var sadarboties; kuras ir riska grupas; vai kopienā draudzi atpazÄ«st un tai uzticas. TreÅ”ais aspekts ā€œkomandaā€ aicina racionāli pārdomāt, kurÅ” ir gatavs uzņemties kādu lomu; kurÅ” visu koordinēs un vadÄ«s; cik daudz mums ir brÄ«vprātÄ«go; cik daudz laika katrs spēj veltÄ«t. NoslēdzoÅ”ais aspekts ā€œatbildes rÄ«cÄ«baā€ koncentrējas uz to, kāda ir draudzes kapacitāte un resursi; kā draudze reāli var apmierināt kopienas vajadzÄ«bas; cik daudz no visa tā spēj palÄ«dzēt; cik ātri pēc krÄ«zes situācijas sākuma draudze var reaģēt un operatÄ«vi darboties. Ja vietējās draudzes padome kopā ar draudzes locekļiem spēj sniegt skaidras, detalizētas atbildes uz iepriekÅ” minētajiem jautājumiem, tad Ŕāda draudze noteikti ir gatava iesaistÄ«ties krÄ«zes situācijā, sniedzot palÄ«dzÄ«gu roku. Kā konkrēti mēs varam attÄ«stÄ«t reaģēŔanas spējas uz cilvēku vajadzÄ«bu apmierināŔanu krÄ«zes situācijās? Viss sākas no mazumiņa. Ja draudzes loceklis nav komunikabls, regulāri neatver savas mājas citiem draudzes locekļiem, nav gatavs biežāk atvērt maciņu, lai kādam ko nepelnÄ«ti uzdāvinātu, ja neizrāda interesi par viesiem, kuri negaidÄ«ti var ienākt dievkalpojumā, tad diez vai no Ŕāda cilvēka var sagaidÄ«t atbilstoÅ”u rÄ«cÄ«bu tad, kad pienāk krÄ«ze un ikkatram pāri veļas vajadzÄ«bu jÅ«ra. Mēs pēc bÅ«tÄ«bas esam savtÄ«gi un vienaldzÄ«gi, tādi, kuriem nekas nerÅ«p. Katrs vēlamies dzÄ«vot savu ērto dzÄ«vi un tajā nevienu sveÅ”u neielaist. Ar grÅ«tÄ«bām nākas kāpt sev pāri, kad reāli jānes cita cilvēka nasta, jo tas prasa personÄ«go laiku un finanses. Tāpēc es uzskatu, ka draudze ir vieta, kur jau tagad vingrināties citu cilvēku vajadzÄ«bu apmierināŔanā. ViesmÄ«lÄ«ba nav dāvana. Tā dabiski plÅ«st no katra tāda cilvēka sirds, kurÅ” ir piedzÄ«vojis Jēzus Kristus mÄ«lestÄ«bu. Å is ir laiks, lai turpinātu organizēt labdarÄ«bas projektus, jo tikai uz paÅ”valdÄ«bu un valsts institÅ«cijām mēs nevaram paļauties. Caur Å”iem darbiem ticÄ«ba kļūst redzama vistieŔākajā veidā. Ja nepaejam garām un reaģējam tagad, tas ir indikators, ka arÄ« krÄ«zes situācijā visticamāk rÄ«kosimies tāpat. IedroÅ”inu katru draudzi ziedot vairāk, kopÄ«gi uzkrāt dažādus noderÄ«gus resursus. Mēs nespēsim izglābt visu pasauli, bet savu mazo pasaules telpu, kurā katrs dzÄ«vojam, mēs varam ietekmēt uz labu. Novēlu, lai mÅ«su nevēlēŔanās top izkliedēta un lai mÅ«su palÄ«dzÄ«bas sniegÅ”ana bÅ«tu pastāvÄ«ga kā tagad, tā arÄ« daudz grÅ«tākās dienās! ā€œ[..] patiesi Es jums saku: ko jÅ«s esat darÄ«juÅ”i vienam no Å”iem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jÅ«s esat Man darÄ«juÅ”i.ā€ (Mateja 25:4

No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februārim SDA AlÅ«ksnes draudzes mācÄ«tājs Miks Možeiko, pārstāvot organizāciju ADRA Latvija, apmeklēja ADRA International un ADRA Europe organizētās apmācÄ«bas Belgradā, Serbijā par krÄ«zes vadÄ«bu un reaģēŔanu uz krÄ«zes situācijām.
Lūdzām viņu pastāstīt par tām mazliet vairāk.
Ā 
Kādu ieguvumu draudzei un sabiedrībai sniedz Ŕādas apmācības?
Lai ieviestu skaidrÄ«bu Å”ajā un turpmākajos jautājumos, ir svarÄ«gi precizēt, ka Å”o apmācÄ«bu mērÄ·auditorija bija esoÅ”ie ADRA organizācijas Eiropas valstu biroju vadÄ«tāji un darbinieki, kuri ADRA organizācijā strādā pilnu darba slodzi.
Å Ä« apmācÄ«bu programma pilnveidoja esoÅ”o ADRA darbinieku kvalifikāciju. ApmācÄ«bu galvenais uzdevums bija vērsts uz to, lai katras valsts ADRA birojs un tā darbinieki bÅ«tu gatavi reaģēt dažādās krÄ«zes situācijās ar materiālās un praktiskās palÄ«dzÄ«bas sniegÅ”anu cietuÅ”ajiem civiliedzÄ«votājiem, piemēram, plÅ«du, zemestrīču u.Ā c. gadÄ«jumos, kad valsts izsludina ārkārtas situāciju. Tādējādi ADRA darbinieki tika apmācÄ«ti, kā izveidot un Ä«stenot krÄ«zes rÄ«cÄ«bas plānus. ApmācÄ«bu nedēļas gaitā tika izspēlēta krÄ«zes situācijas simulācija, kuras laikā tikām apmācÄ«ti, kā katras valsts ADRA birojam bÅ«tu operatÄ«vi, secÄ«gi jārÄ«kojas un jāsadarbojas ar citām valsts, paÅ”valdÄ«bu un humanitārās palÄ«dzÄ«bas organizācijām. Protams, arÄ« ar vietējās valsts Adventistu draudžu savienÄ«bu un adventistu draudzēm.
LÄ«dz ar to draudzes locekļi iegÅ«st kompetentāku savas valsts ADRA organizāciju, kura aktÄ«vi darbojas arÄ« krÄ«zes situācijā, nevis tikai vispārÄ«gā dažāda veida labdarÄ«bas sniegÅ”anā. Kā arÄ« draudzes locekļi gÅ«st iespēju iesaistÄ«ties kā brÄ«vprātÄ«gie, ja konkrētās valsts ADRA lÄ«dz tam ir izstrādājusi krÄ«zes vadÄ«bas plānu. SabiedrÄ«bas ieguvums ir vēl viena nevalstiskā, humanitārā organizācija, kura dodas palÄ«gā, kad attiecÄ«gām iedzÄ«votāju grupām klājas slikti.

Kāds bija Tavs personīgais ieguvums?
Visvairāk es no Ŕī pasākuma guvu iedvesmu tam, lai ADRA Latvija izstrādātu krÄ«zes vadÄ«bas/Ā reaģēŔanas plānu, lÄ«dzÄ«gi kā to ir izdarÄ«juÅ”as citu valstu ADRA organizācijas. Tas pēc bÅ«tÄ«bas nav tik grÅ«ti, jo krīžu scenāriji Eiropā ir diezgan lÄ«dzÄ«gi un ir ievieÅ”amas dažādas, jau gatavas, praksē pārbaudÄ«tas iestrādnes.
Vēl es ieguvu lielāku izpratni par to, ka dažādos citu valstu ADRA birojos diezgan ievērojama daļa darbinieku, kuri strādā uz pilnu slodzi, nav SeptÄ«tās dienas adventistu draudzes locekļi. Neskatoties uz viņu ticÄ«bas pārliecÄ«bu, Å”ie cilvēki ir tik pat ļoti ieinteresēti sniegt palÄ«dzÄ«bu, strādāt ar atdevi, meklēt lÄ«dzfinansējumu, un viņu darbs netieŔā veidā daudzina mÅ«su konfesijas vārdu.
Patiesi vērtÄ«ga likās iesaiste simulētās sanāksmēs ar valdÄ«bas, citu organizāciju un mediju pārstāvjiem, jo tas pavēra diezgan reālistisku priekÅ”statu, kā viss tiek plānots un Ä«stenots brÄ«dÄ«, kad valstÄ« valda ārkārtas situācija. Mums tika izdalÄ«ta vērtÄ«ga informācija un materiāli. Tagad ADRA Latvija tÄ«kls ir paplaÅ”ināts ar daudziem citiem vērtÄ«giem kontaktiem, lai noritētu turpmāka sadarbÄ«ba.



Padalies, lūdzu, ar kādām atziņām, kā sagatavot vietējās draudzes un palielināt to gatavību dažādām krīzes situācijām!
Vietējās draudzes gatavÄ«bu krÄ«zes situācijai raksturo četri vienkārÅ”i aspekti – ā€œdraudzeā€, ā€œkopienaā€, ā€œkomandaā€ un ā€œatbildes rÄ«cÄ«baā€.
Pirmais aspekts ā€œdraudzeā€ aicina izsvērt, kāda ir draudzes locekļu nodarboÅ”anās, talanti, spējas; cik daudz vietu un telpu ir draudzes rÄ«cÄ«bā, piemēram, kādu cilvēku izguldīŔanā vai tml.; kāds ir draudzes rezerves/Ā uzkrātais finansējums, ko bÅ«tu iespējams veltÄ«t krÄ«zes situācijai; vai draudzei ir kādi resursi, piemēram, teltis, busiņŔ, liekas segas, pārtika, jebkas cits.
Otrais aspekts ā€œkopienaā€ aicina apzināt, ar kādām citām organizācijām, kuras sniedz dažāda veida palÄ«dzÄ«bu, draudze var sadarboties; kuras ir riska grupas; vai kopienā draudzi atpazÄ«st un tai uzticas.
TreÅ”ais aspekts ā€œkomandaā€ aicina racionāli pārdomāt, kurÅ” ir gatavs uzņemties kādu lomu; kurÅ” visu koordinēs un vadÄ«s; cik daudz mums ir brÄ«vprātÄ«go; cik daudz laika katrs spēj veltÄ«t.
NoslēdzoÅ”ais aspekts ā€œatbildes rÄ«cÄ«baā€ koncentrējas uz to, kāda ir draudzes kapacitāte un resursi; kā draudze reāli var apmierināt kopienas vajadzÄ«bas; cik daudz no visa tā spēj palÄ«dzēt; cik ātri pēc krÄ«zes situācijas sākuma draudze var reaģēt un operatÄ«vi darboties.
Ja vietējās draudzes padome kopā ar draudzes locekļiem spēj sniegt skaidras, detalizētas atbildes uz iepriekÅ” minētajiem jautājumiem, tad Ŕāda draudze noteikti ir gatava iesaistÄ«ties krÄ«zes situācijā, sniedzot palÄ«dzÄ«gu roku.

Kā konkrēti mēs varam attÄ«stÄ«t reaģēŔanas spējas uz cilvēku vajadzÄ«bu apmierināŔanu krÄ«zes situācijās?
Viss sākas no mazumiņa. Ja draudzes loceklis nav komunikabls, regulāri neatver savas mājas citiem draudzes locekļiem, nav gatavs biežāk atvērt maciņu, lai kādam ko nepelnÄ«ti uzdāvinātu, ja neizrāda interesi par viesiem, kuri negaidÄ«ti var ienākt dievkalpojumā, tad diez vai no Ŕāda cilvēka var sagaidÄ«t atbilstoÅ”u rÄ«cÄ«bu tad, kad pienāk krÄ«ze un ikkatram pāri veļas vajadzÄ«bu jÅ«ra. Mēs pēc bÅ«tÄ«bas esam savtÄ«gi un vienaldzÄ«gi, tādi, kuriem nekas nerÅ«p. Katrs vēlamies dzÄ«vot savu ērto dzÄ«vi un tajā nevienu sveÅ”u neielaist. Ar grÅ«tÄ«bām nākas kāpt sev pāri, kad reāli jānes cita cilvēka nasta, jo tas prasa personÄ«go laiku un finanses. Tāpēc es uzskatu, ka draudze ir vieta, kur jau tagad vingrināties citu cilvēku vajadzÄ«bu apmierināŔanā. ViesmÄ«lÄ«ba nav dāvana. Tā dabiski plÅ«st no katra tāda cilvēka sirds, kurÅ” ir piedzÄ«vojis Jēzus Kristus mÄ«lestÄ«bu.
Å is ir laiks, lai turpinātu organizēt labdarÄ«bas projektus, jo tikai uz paÅ”valdÄ«bu un valsts institÅ«cijām mēs nevaram paļauties. Caur Å”iem darbiem ticÄ«ba kļūst redzama vistieŔākajā veidā. Ja nepaejam garām un reaģējam tagad, tas ir indikators, ka arÄ« krÄ«zes situācijā visticamāk rÄ«kosimies tāpat. IedroÅ”inu katru draudzi ziedot vairāk, kopÄ«gi uzkrāt dažādus noderÄ«gus resursus. Mēs nespēsim izglābt visu pasauli, bet savu mazo pasaules telpu, kurā katrs dzÄ«vojam, mēs varam ietekmēt uz labu.
Novēlu, lai mÅ«su nevēlēŔanās top izkliedēta un lai mÅ«su palÄ«dzÄ«bas sniegÅ”ana bÅ«tu pastāvÄ«ga kā tagad, tā arÄ« daudz grÅ«tākās dienās!
ā€œ[..] patiesi Es jums saku: ko jÅ«s esat darÄ«juÅ”i vienam no Å”iem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jÅ«s esat Man darÄ«juÅ”i.ā€ (Mateja 25:40)

Interviju sagatavoja Eva Å mideberga

Video

Sprediķi un raidījumi no Adventistu Baznīcas.

Visi video

Audio

Sprediķu un grāmatu audio ieraksti.

Visi audio ieraksti

Saskaņā ar BÄ«beles atklāsmi par Dieva plāna kulmināciju SeptÄ«tās dienas adventisti uzskata Dieva radÄ«bas atjaunoÅ”anu pilnÄ«gā saskaņā ar Viņa nevainojamo gribu un taisnÄ«bu.

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālr: (+371) 25717949

E-pasts: birojs@adventisti.lv

© 2026 Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība. Visas tiesības aizsargātas.