KÄpÄc draudžu dibinÄÅ”ana ir tik efektÄ«va misijas metode? Ir divi veidi, kÄ varam skatÄ«ties uz pasauli mums apkÄrt no draudzes nama logiem. Pirmais: apkÄrt ir tik daudz bezcerÄ«gu grÄcinieku, kurus nekad nekas neinteresÄs! Otrais: apkÄrt ir tik daudz glÄbjamu cilvÄku, kuri atsauksies, kad evaÅÄ£Älijs tiks pasniegts mÄ«loÅ”Ä un saprotamÄ veidÄ viÅu valodÄ! ReizÄm, kad mÅ«su pÅ«liÅi negÅ«st cerÄtos rezultÄtus, ieslÄ«gstam pirmajÄ skatÄ«jumÄ. Cik labi, ka JÄzus uz katru no mums reiz skatÄ«jÄs ar otro! Gluži kÄ uguns eksistÄ degot, draudze eksistÄ, nododoties misijai. Draudzei, kurai nav misijas, drÄ«z vairs nav arÄ« ticÄ«bas. Misijas darbÄ ir 2 iespÄjas: esoÅ”Ä draudze kļūst lielÄka vai arÄ« veido jaunas draudzes. Vai nu mums ViÅa vÄrdÄ jÄiet, vai arÄ« mums jÄsÅ«ta un jÄatbalsta sÅ«tÄ«tie. Tas, ko misioloÄ£ijas (=zinÄtne par misiju) pÄtnieki ir ievÄrojuÅ”i saskan ar Elenas Vaitas principu ā prioritÄtei jÄbÅ«t jaunu draudžu dibinÄÅ”anai, nevis esoÅ”Äs draudzes palielinÄÅ”anai. Abi centieni ir labi. Pirmie ir [savÄ ziÅÄ] grÅ«tÄki. Bet attiecÄ«gi efektÄ«vÄki. Viens no bieži minÄtajiem iemesliem tam ir draudzes kÄ dzÄ«va organisma dzÄ«ves cikls. PiemÄram, kÄds pÄtÄ«jums starp baptistiem (kuri Å”obrÄ«d gan ASV, gan LatvijÄ ir priekÅ”zÄ«mÄ«gi aktÄ«vi draudžu dibinÄÅ”anÄ un likumsakarÄ«gi arÄ« straujÄk augoÅ”i) parÄdÄ«ja Å”Ädus datus: Draudzes vecumÄ 0-3: vidÄji 10 jaunkristÄ«tie gadÄ uz 100 draudzes locekļiem. Draudzes vecumÄ 3-15: vidÄji 5 jaunkristÄ«tie gadÄ uz 100 draudzes locekļiem. Draudzes vecumÄ 15+: vidÄji 1,5 jaunkristÄ«tie gadÄ uz 100 draudzes locekļiem. Jaunas draudzes kopumÄ krista vairÄk cilvÄku nekÄ vecÄkas draudzes. Tas nav apvainojums. Tas ir tikai dzÄ«ves cikls. BÄrniem patÄ«k skriet un pieauguÅ”ajiem pasÄdÄt. Vai tas nozÄ«mÄ, ka jÄsÄk domÄt par nÄvi? Nepavisam! Draudze tomÄr ir DzÄ«vÄ«bas Kunga iestÄdÄ«jums. Ir jÄsÄk domÄt par grÅ«tniecÄ«bu! Draudzi, kas apÅÄmusies dibinÄt jaunu draudzi, sauc par mÄtes draudzi, un tas ir viens no draudzes dibinÄÅ”anas modeļiem lÄ«dzÄs misionÄru komandas vai mazÄs grupas dibinÄtÄm draudzÄm. Kad draudze vienojas doties Å”ajÄ virzienÄ, tÄ lÅ«dz par to, mÄcÄs par to, tad noŔķir nelielu komandu no sava vidus jaunÄs draudzes dibinÄÅ”anai, ko mÄdz saukt par kodolkomandu. Å ajÄ kodolkomandÄ ir cilvÄki ar apustuļu un evaÅÄ£Älistu dÄvanÄm, ar Dieva aicinÄjumu bÅ«t Å”ajÄ komandÄ, piederÄ«gi sociÄlajai grupai vai teritorijai, kurÄ plÄnota jaunÄ draudze. TÄ uzÅemas tÄlÄko darbu, savukÄrt mÄtes draudze turpina lÅ«gt, atbalsta ar dažÄdiem resursiem, priecÄjas un raud lÄ«dzi darba priekiem un grÅ«tÄ«bÄm. KÄ jau mÄte. SÅ«tÄ«t jaunas draudzes dibinÄÅ”anas misijÄ savus labÄkos lÄ«derus, strÄdÄt gatavÄkos un dedzÄ«gÄkos lieciniekus izklausÄs pÄc droÅ”as paÅ”nÄvÄ«bas draudzei, ja vien neaizmirstam Dieva ekonomiju, kas atŔķiras no mÅ«sÄjÄs tik ļoti, cik Debesis ir augstÄkas par zemi. Ir neskaitÄmi stÄsti par draudzÄm, kas iesaistÄs jaunas draudzes veidoÅ”anÄ un lÄ«dz brÄ«dim, kad jaunÄ draudze uzsÄk savus oficiÄlos dievkalpojumus, mÄtes draudzes apmeklÄtÄju skaits ir augstÄks nekÄ pirms tÄ izsÅ«tÄ«ja no sevis cilvÄkus misijas darbam. Mums noteikti nav jÄraizÄjas par savas esoÅ”Äs draudzes skaitlisko izaugsmi vairÄk nekÄ par kopÄjo Dieva valstÄ«bas paplaÅ”inÄÅ”anos. Tikai, patiesi raizÄjoties par pirmo, piedzÄ«vosim otro. Interesanti, ka vairumÄ gadÄ«jumu jaunas draudzes parÄdīŔanÄs ceļ kopienas garÄ«go interesi un nes labumu visÄm esoÅ”ajÄm draudzÄm tuvumÄ. Kas vien ceļ Dieva valstÄ«bu, ceļ arÄ« katru tÄs vÄstniecÄ«bu. Atceros kÄdu stÄstu par jaunas draudzes dibinÄÅ”anu, kas pacÄla kopienas garÄ«go interesi tik augstu, ka pat citu konfesiju draudzes pÄkÅ”Åi piedzÄ«voja apmeklÄtÄju skaita dubultoÅ”anos. LielÄkoties vienas konfesijas vairÄkas āfiliÄlesā tajÄ paÅ”Ä kopienÄ iesaistÄ«to draudžu veselÄ«bu un dzÄ«votspÄju ietekmÄ pozitÄ«vÄk nekÄ vienas draudzes monopols kopienÄ. IespÄjams, ko tÄdu nojauta Narvesen veidotÄji, parÅ«pÄjoties, lai Å”is kiosks ir uz katra stÅ«ra plaÅ”i apdzÄ«votÄs vietÄs. Tas par skaitļiem, bet lielÄkais ieguvums, kÄ Elena Vaita to norÄda, ir garÄ«gais ieguvums iesaistÄ«tajiem. Lai gan draudzes dibinÄÅ”ana ir grÅ«ts darbs, kas prasa visÄdus upurus, tÄ nes sev lÄ«dzi jaunu enerÄ£iju, fokusu, jÄgu un iespÄju redzÄt, kÄ Dievs spÄcÄ«gi darbojas. DzemdÄ«bÄs no jauna piedzimst arÄ« mÄte. TaÄu, ja tas nebÅ«tu par jauneklÄ«go enerÄ£iju, kÄda piemÄ«t jaunÄm draudzÄm, vai atjaunoto dzÄ«vÄ«bu, kÄdu var piedzÄ«vot mÄtes draudzes? SvarÄ«gs jautÄjums: KÄpÄc gan visi nevarÄtu vienkÄrÅ”i nÄkt pie mums? Pie mums ir labi! MÄs joprojÄm jÅ«tamies ļoti dzÄ«vÄ«gi un mums ir labs kristÄ«bu reitings! Vai ir kÄds iemesls mums atbalstÄ«t jaunu draudžu veidoÅ”anu? PazemÄ«bu veicinoÅ”Ä atbilde ir, ka ir vajadzÄ«gas daudzas un dažÄdas draudzes, lai aizsniegtu daudzus Kristum. Jauna draudze var piemÄroties, lai aizsniegtu konkrÄtu, grÅ«ti aizsniedzamu cilvÄku grupu. Visi nejÅ«tas piederÄ«gi visur. Lai cik ideÄla kÄdam liktos kÄda draudze, tÄ nekad nespÄs bÅ«t ideÄla pilnÄ«gi visiem, jo cilvÄki ir neaptverami dažÄdi. Misija nav fokusÄta uz mums. MÄs gribam vest pie JÄzus, nevis paÅ”mÄrÄ·Ä«gi pie mums. Es reiz iemÄcÄ«jos no kolÄÄ£iem skolotÄjiem tÄdu teicienu: Ja bÄrns nemÄcÄs tÄ, kÄ mÄs mÄcÄm, mÄcÄ«sim viÅu tÄ, kÄ viÅÅ” mÄcÄs! Bija gan citi kolÄÄ£i, kam Å”is teiciens ļoti nepatika, viÅi cirta kÄju pie zemes un teica: vai nu tu mÄcÄ«sies, kÄ es mÄcu, vai pats vainÄ«gs! Vai nu tev patiks draudze, kÄda ir mums, vai pats vainÄ«gs! Å Ä« ir ļoti egocentriska domÄÅ”ana un noteikti ne misionÄru domÄÅ”ana. NeatÅemama daļa no misionÄru bÅ«tÄ«bas ir darÄ«t netradicionÄlas lietas centienos aizsniegt cilvÄkus ar evaÅÄ£Äliju. GatavÄ«ba eksperimentÄt te ir izŔķiroÅ”i svarÄ«ga. Ne visi eksperimenti ir veiksmÄ«gi. Varam noskatÄ«ties, sakot: āNu, nu, paskatÄ«simies, redzÄsi, ka tÄ nav laba ideja!ā Un, kad riskÄtÄjs izrÄdÄs kļūdÄ«jies, nosaukt par Kļūdu viÅu paÅ”u un saraut visas attiecÄ«bas. Varam arÄ« noskatÄ«ties, sakot: āJa izrÄdÄ«sies, ka tÄ nav laba ideja, nÄc, liksim galvas kopÄ un domÄsim nÄkamo!ā Mums ir vajadzÄ«gi traki cilvÄki, kas mÄ«l pÄrmaiÅas, jo tÄs ir Dieva dotas dÄvanas, lai darÄ«tu tieÅ”i Å”Ädu darbu. PÄvils tÄds bija, un JeruzÄlemes brÄļi viÅu ne vienmÄr saprata, bet viÅiem izdevÄs izrunÄties un vienoties, saglabÄjot uzticÄ«bu un cieÅu. Draudžu dibinÄÅ”anu noteiktÄm sabiedrÄ«bas grupÄm, iespÄjams, ir grÅ«tÄk saprast nekÄ draudžu dibinÄÅ”anu jaunÄs teritorijÄs. Bet labÄs ziÅas, ko vÄrts no Ŕī atcerÄties, ir: ikviena draudze var efektÄ«vi aizsniegt tos, kuri neapmeklÄ tÄs dievkalpojumus, kļūstot par mÄtes draudzi jaunai draudzei. Ir dažÄdi veidi, kÄ veidot jaunas draudzes. Jaunu draudzi var dibinÄt esoÅ”Äs draudzes ÄkÄ, piemÄram, citai valodas grupai. Var dibinÄt mÄjas draudzi. EsoÅ”a draudze var pÄrorganizÄties par mazo grupu draudzi, kas sanÄk kopÄ ar zinÄmu regularitÄti. MÄtes draudze var nebÅ«t viena, bet vairÄkas, sadalot resursus un atbildÄ«bas. Draudzi var veidot mÄcÄ«tÄji, ierindas locekļi, cilvÄki visos vecumos, lai gan Elena Vaita norÄda, ka Ŕī atbildÄ«ba Ä«paÅ”i gulstas uz jaunieÅ”iem. Draudzei NAV jÄbÅ«t lielai, lai to darÄ«tu. IzŔķiroÅ”s nekad nav draudzes izmÄrs vai resursu bagÄtÄ«bas, bet gan nodoÅ”anÄs lÄ«menis. Draudzes jaudu nevÄrtÄ pÄc tÄs draudzes locekļu skaita, bet gan pÄc izsÅ«tÄ«to misionÄru skaita. VÄl svarÄ«gÄk: ir neskaitÄmi veidi, kÄ atbalstÄ«t draudžu dibinÄÅ”anu. Pirmais sÄkas mÅ«su domÄÅ”anÄ. Cik daudz tÄ ir vÄrsta uz misiju, cik uz mums paÅ”iem. Cik daudz tÄ nodarbojas ar kritiku, cik ar iedroÅ”inÄjumu. Cik daudz mÄs mÄcÄmies, izzinÄm un jautÄjam, cik daudz uzskatÄm, ka visu jau zinÄm par visu un visiem. Cik daudz kritiku izsakÄm aizmuguriski, cik daudz to izsakÄm ieteikuma vai jautÄjuma formÄ personÄ«gi cilvÄkam, par kuru tÄ ir. Cik daudz darÄm, cik baidÄmies. KÄpÄc tas ir temats, par ko bÅ«t lietas kursÄ visiem? Jo draudžu dibinÄÅ”ana ir frontes lÄ«nijas misijas darbs. Skaidrs, ka visi neatrodas frontes pirmajÄs rindÄs. TaÄu bez aizmugures atbalsta fronte ir vÄja. JaunÄ derÄ«ba ir pilna cilvÄku, kuri darbojÄs draudžu dibinÄÅ”anÄ, taÄu vÄl pilnÄka tÄ ir cilvÄku, kuri dažÄdos veidos atbalsta Å”o darbu, citÄdi tas nevarÄtu notikt. CilvÄku, kuri to izprot un zina tÄ nozÄ«mÄ«bu. CilvÄku, kuri arÄ« nes upurus Ŕīs lietas labÄ. CilvÄku, pie kuriem var vÄrsties pÄc atbalsta, kad tas nepiecieÅ”ams. IzglÄ«tÄ«bas un informÄtÄ«bas nozÄ«mÄ«bu Å”ajÄ lietÄ nav iespÄjams pÄrspÄ«lÄt. Draudžu dibinÄÅ”ana nav paÅ”mÄrÄ·is. KÄpÄc ir vÄrts izvirzÄ«t Å”Ädu mÄrÄ·i un runÄt par to? Jo draudzes dibinÄÅ”ana kÄdÄ jaunÄ vietÄ vai jaunai cilvÄku grupai parÄda, ka mÅ«su misijas darbs ir bijis rezultatÄ«vs un tas turpinÄsies. Tie neesam tikai mÄs, kas ir kaut ko darÄ«juÅ”i un kaut kas kÄdam ir bijis par svÄtÄ«bu ā kas arÄ« ir skaisti un svarÄ«gi. Bet ir tapis jauns dzÄ«vs organisms, kas turpinÄs iesÄkto darbu tÄ, kÄ mÄs paÅ”i nekad nevarÄtu. Draudžu dibinÄÅ”ana mums atgÄdina mÄrÄ·us, uz kuriem ejam, kas ir tik nopietni, cik misijas darbs ir. Draudžu dibinÄÅ”ana no jauna paceļ mÅ«su latiÅu evaÅÄ£elizÄcijas darbam, tÄ mÅ«s izaicina domÄt plaÅ”Äk, domÄt pamatÄ«gÄk, nest lielÄkus upurus. 6. ā 8. februÄra konference āMisija: Latvijaā paredzÄta, lai ikviens varÄtu mÄcÄ«ties un iedvesmoties par tematu. NÄkamie pasÄkumi Å”ajÄ gadÄ jau bÅ«s specifiskas apmÄcÄ«bas tiem, kurus Dievs ir uzrunÄjis vai vÄl uzrunÄs tam nodoties vairÄk. SavukÄrt pavasarÄ« sÄksies mÄcÄ«bu cikls jaunieÅ”iem BaltijÄ. Uz tikÅ”anos konferencÄ un lai Dievs arvien svÄtÄ« Latviju! Inga Šļakota Jaunu grupu un draudžu dibinÄÅ”anas koordinatore
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstuNo Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...