Visi jaunumi
Vai nedÄļas cikls ir saglabÄjies lÄ«dz mÅ«su dienÄm?
16.05.2017
Andris PeŔelis
4 min lasīŔanas laiks
DažkÄrt cilvÄki apgalvo, ka nedÄļas cikla secÄ«ba jau sen ir nozaudÄta kalendÄra reformu laikos. Å im apgalvojumam nav pamatojuma. Britu enciklopÄdijas 11. izdevumÄ Å”Ä·irklÄ« āKalendÄrsā ir rakstÄ«ts sekojoÅ”ais: āNedÄļa ir laika periods, ko veido septiÅas dienas.
DažkÄrt cilvÄki apgalvo, ka nedÄļas cikla secÄ«ba jau sen ir nozaudÄta kalendÄra reformu laikos. Å im apgalvojumam nav pamatojuma.
Ā
Britu enciklopÄdijas 11. izdevumÄ Å”Ä·irklÄ« āKalendÄrsā ir rakstÄ«ts sekojoÅ”ais:
Ā
āNedÄļa ir laika periods, ko veido septiÅas dienas. Tam nav nekÄ kopÄ«ga ar debesu Ä·ermeÅu kustÄ«bu, kas bÅ«tu tÄs nemainÄ«bas iemeslsā¦ TÄ ir tikusi lietota kopÅ” senatnes visÄs austrumu zemÄs, taÄu tÄ kÄ ar to nevar dalÄ«t uz pusÄm ne gadu, ne mÄnesi, tad tie, kas noraida Mozus vÄstÄ«jumu, kÄ to saka Delambre, ir grÅ«tÄ«bÄs tai dot citu pamatotu skaidrojumu par tÄs izcelsmi.ā
Ā
Katoļu enciklopÄdijÄ atrodas lÄ«dzÄ«gs skaidrojums: āNepiecieÅ”ams piezÄ«mÄt, ka kristieÅ”u laika skaitÄ«jumÄ nedÄļas dienu secÄ«ba nekad nav tikusi mainÄ«ta. Kad Gregors XIII 1582. g. reformÄja kalendÄru, tad pÄc 4. oktobra ceturtdienas sekoja 15. oktobra piektdiena. AnglijÄ 1752. g. pÄc 2. septembra treÅ”dienas sekoja 14. septembra ceturtdiena.ā (Art. Chronologi, Bd. 3., p. 740)
Ā
PÄvesta Gregora XIII kalendÄra reforma.
Ā
JÅ«lija kalendÄru dibinÄja JÅ«lijs CÄzars 46. g. p. m. Ä. KopÅ” Kristus laikiem ir notikusi tikai viena kalendÄra maiÅa, ja neskaita Ä«slaicÄ«gÄs pÄrmaiÅas kalendÄra FranÄu revolÅ«cijas un PSRS laikÄ. VienÄ«gÄs kalendÄra pÄrmaiÅas notika tad, kad JÅ«lija kalendÄrs tika aizvietots ar Gregora kalendÄru. Jauno kalendÄru visas zemes nebija pieÅÄmuÅ”as vienÄ laikÄ.
Ā
JÅ«lija kalendÄrs nebija precÄ«zs, jo tajÄ bija pieÅemts, ka saules gadam ir 365 un viena ceturtdaļa dienas, lai gan patiesÄ«bÄ tas ir Ä«sÄks par 12 minÅ«tÄm. 1582. gadÄ Å”Ä« atŔķirÄ«ba jau veidoja 10 dienas. Lai Å”o atŔķirÄ«bu izlÄ«dzinÄtu, pÄvests Gregors XIII 1580. gadÄ izveidoja matemÄtiÄ·u komisiju, kurai bija nepiecieÅ”ams Å”o problÄmu atrisinÄt. Lai kalendÄru saskaÅotu ar saules kustÄ«bu, tika nolemts 1582. g. no gada izmest ÄrÄ desmit dienas. Ar pÄvesta bullu tika pavÄlÄts, ka pÄc 4. oktobra sekos 15. oktobris. TÄdÄļ, lai nepieļautu kalendÄrÄ iepriekÅ”Äjo kļūdu, tika nolemts, ka garie gadi tiks atstÄti arÄ« turpmÄk, kÄ arÄ« iepriekÅ”Äjos gadsimtos.
Ā
TabulÄ tiek parÄdÄ«ts, kÄ notika pÄreja no JÅ«lija uz Gregora kalendÄru 1582. g. oktobrÄ«:
Ā
Ā
Ā
Å Ä« tabula parÄda, ka nedÄļas dienu secÄ«ba nav skarta un tÄ ir palikusi bez izmaiÅÄm.
Ā
KalendÄra pÄrmaiÅa notika katoļu valstÄ«s ar pÄvesta pavÄli: SpÄnijÄ, PortugÄlÄ un ItÄlijÄ 1582. g. 5. oktobrÄ«, kad pÄc 4. oktobra sekoja 15. oktobris.
Ā
Francija vilcinÄjÄs ar kalendÄra pÄrmaiÅu lÄ«dz tÄ paÅ”a gada 10. decembrim, kad pÄc tÄ sekoja 20. decembris. ArÄ« Å”eit nedÄļas dienu secÄ«ba netika mainÄ«ta.
Ā
VÄcijas un Å veices katoļu apgabalos kalendÄru pÄrmainÄ«ja 1583. g., PolijÄ 1586. g., UngÄrijÄ 1587. g. Protestantu VÄcijÄ jaunais kalendÄrs tika pieÅemts tikai 1700. gadÄ, kad pÄc 18. februÄra sekoja 1. marts.
Ā
TabulÄ tiek parÄdÄ«ts, kÄ tika ieviests Gregora kalendÄrs protestantu VÄcijÄ 1700. g. februÄrÄ«:
Ā
Ā
Ā
PÄc JÅ«lija kalendÄra svÄtdienas 18. februÄra sekoja Gregora kalendÄra pirmdiena 1. marts. MainÄ«ti tika datumi, bet netika mainÄ«tas nedÄļas dienas.
Ā
NÄ«derlandÄ Gregora kalendÄrs tika pieÅemts 1700. g. AnglijÄ un ZviedrijÄ 1752. g., bet KrievijÄ tikai 1917. g.
Ā
MÄs varam bÅ«t pilnÄ«gi pÄrliecinÄti, ka cilvÄce nav pazaudÄjusi nedÄļas dienu secÄ«bu kopÅ” radÄ«Å”anas. TÄdÄļ arÄ« sabata dienas vieta nedÄÄ¼Ä ir saglabÄta bez izmaiÅÄm. To apstiprina visas pasaules astronomi. 1926. g. NÄciju LÄ«ga bija izveidojusi Ä«paÅ”u komisiju, lai tÄ sagatavotu atskaiti par kalendÄra reformu, kura 17. augustÄ ziÅoja, ka kalendÄra reforma nav mainÄ«jusi nedÄļas dienu secÄ«bu.
Ā
Andris PeŔelis
LDS Sabatskolas nodaļas vadÄ«tÄjs
Ā
Britu enciklopÄdijas 11. izdevumÄ Å”Ä·irklÄ« āKalendÄrsā ir rakstÄ«ts sekojoÅ”ais:
Ā
āNedÄļa ir laika periods, ko veido septiÅas dienas. Tam nav nekÄ kopÄ«ga ar debesu Ä·ermeÅu kustÄ«bu, kas bÅ«tu tÄs nemainÄ«bas iemeslsā¦ TÄ ir tikusi lietota kopÅ” senatnes visÄs austrumu zemÄs, taÄu tÄ kÄ ar to nevar dalÄ«t uz pusÄm ne gadu, ne mÄnesi, tad tie, kas noraida Mozus vÄstÄ«jumu, kÄ to saka Delambre, ir grÅ«tÄ«bÄs tai dot citu pamatotu skaidrojumu par tÄs izcelsmi.ā
Ā
Katoļu enciklopÄdijÄ atrodas lÄ«dzÄ«gs skaidrojums: āNepiecieÅ”ams piezÄ«mÄt, ka kristieÅ”u laika skaitÄ«jumÄ nedÄļas dienu secÄ«ba nekad nav tikusi mainÄ«ta. Kad Gregors XIII 1582. g. reformÄja kalendÄru, tad pÄc 4. oktobra ceturtdienas sekoja 15. oktobra piektdiena. AnglijÄ 1752. g. pÄc 2. septembra treÅ”dienas sekoja 14. septembra ceturtdiena.ā (Art. Chronologi, Bd. 3., p. 740)
Ā
PÄvesta Gregora XIII kalendÄra reforma.
Ā
JÅ«lija kalendÄru dibinÄja JÅ«lijs CÄzars 46. g. p. m. Ä. KopÅ” Kristus laikiem ir notikusi tikai viena kalendÄra maiÅa, ja neskaita Ä«slaicÄ«gÄs pÄrmaiÅas kalendÄra FranÄu revolÅ«cijas un PSRS laikÄ. VienÄ«gÄs kalendÄra pÄrmaiÅas notika tad, kad JÅ«lija kalendÄrs tika aizvietots ar Gregora kalendÄru. Jauno kalendÄru visas zemes nebija pieÅÄmuÅ”as vienÄ laikÄ.
Ā
JÅ«lija kalendÄrs nebija precÄ«zs, jo tajÄ bija pieÅemts, ka saules gadam ir 365 un viena ceturtdaļa dienas, lai gan patiesÄ«bÄ tas ir Ä«sÄks par 12 minÅ«tÄm. 1582. gadÄ Å”Ä« atŔķirÄ«ba jau veidoja 10 dienas. Lai Å”o atŔķirÄ«bu izlÄ«dzinÄtu, pÄvests Gregors XIII 1580. gadÄ izveidoja matemÄtiÄ·u komisiju, kurai bija nepiecieÅ”ams Å”o problÄmu atrisinÄt. Lai kalendÄru saskaÅotu ar saules kustÄ«bu, tika nolemts 1582. g. no gada izmest ÄrÄ desmit dienas. Ar pÄvesta bullu tika pavÄlÄts, ka pÄc 4. oktobra sekos 15. oktobris. TÄdÄļ, lai nepieļautu kalendÄrÄ iepriekÅ”Äjo kļūdu, tika nolemts, ka garie gadi tiks atstÄti arÄ« turpmÄk, kÄ arÄ« iepriekÅ”Äjos gadsimtos.
Ā
TabulÄ tiek parÄdÄ«ts, kÄ notika pÄreja no JÅ«lija uz Gregora kalendÄru 1582. g. oktobrÄ«:
Ā
| svÄtdienaĀ | pirmdiena | otrdiena | treÅ”diena | ceturtdiena | Ā piektdienaĀ | sestdienaĀ |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 15 | 16 | |
| 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 |
| 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 |
| 31 |
Ā
Å Ä« tabula parÄda, ka nedÄļas dienu secÄ«ba nav skarta un tÄ ir palikusi bez izmaiÅÄm.
Ā
KalendÄra pÄrmaiÅa notika katoļu valstÄ«s ar pÄvesta pavÄli: SpÄnijÄ, PortugÄlÄ un ItÄlijÄ 1582. g. 5. oktobrÄ«, kad pÄc 4. oktobra sekoja 15. oktobris.
Ā
Francija vilcinÄjÄs ar kalendÄra pÄrmaiÅu lÄ«dz tÄ paÅ”a gada 10. decembrim, kad pÄc tÄ sekoja 20. decembris. ArÄ« Å”eit nedÄļas dienu secÄ«ba netika mainÄ«ta.
Ā
VÄcijas un Å veices katoļu apgabalos kalendÄru pÄrmainÄ«ja 1583. g., PolijÄ 1586. g., UngÄrijÄ 1587. g. Protestantu VÄcijÄ jaunais kalendÄrs tika pieÅemts tikai 1700. gadÄ, kad pÄc 18. februÄra sekoja 1. marts.
Ā
TabulÄ tiek parÄdÄ«ts, kÄ tika ieviests Gregora kalendÄrs protestantu VÄcijÄ 1700. g. februÄrÄ«:
Ā
| svÄtdiena | pirmdiena | otrdiena | treÅ”diena | ceturtdiena | piektdiena | sestdiena |
| 1 | 2 | 3 | ||||
| 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |
| 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 |
| 18 | 1.marts | 2.marts | 3.marts | 4.marts | 5.marts | 6.marts |
Ā
PÄc JÅ«lija kalendÄra svÄtdienas 18. februÄra sekoja Gregora kalendÄra pirmdiena 1. marts. MainÄ«ti tika datumi, bet netika mainÄ«tas nedÄļas dienas.
Ā
NÄ«derlandÄ Gregora kalendÄrs tika pieÅemts 1700. g. AnglijÄ un ZviedrijÄ 1752. g., bet KrievijÄ tikai 1917. g.
Ā
MÄs varam bÅ«t pilnÄ«gi pÄrliecinÄti, ka cilvÄce nav pazaudÄjusi nedÄļas dienu secÄ«bu kopÅ” radÄ«Å”anas. TÄdÄļ arÄ« sabata dienas vieta nedÄÄ¼Ä ir saglabÄta bez izmaiÅÄm. To apstiprina visas pasaules astronomi. 1926. g. NÄciju LÄ«ga bija izveidojusi Ä«paÅ”u komisiju, lai tÄ sagatavotu atskaiti par kalendÄra reformu, kura 17. augustÄ ziÅoja, ka kalendÄra reforma nav mainÄ«jusi nedÄļas dienu secÄ«bu.
Ā
Andris PeŔelis
LDS Sabatskolas nodaļas vadÄ«tÄjs
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...