Visi jaunumi
Sabatskolas elementi II: SadraudzÄ«ba sabatskolÄ
SadraudzÄ«ba sabatskolÄ vispÄrÄji tiek pieÅemta kÄ paÅ”saprotama. Draudzei un sadraudzÄ«bai ir tÄ pati sakne, kas vÄrdam ādraudzÄ«baā. TomÄr arÄ« Å”o paÅ”saprotamo elementu ir nepiecieÅ”ams aplÅ«kot tuvÄk. Otrais sabatskolas elements Sabatskolas rokasgrÄmatÄ rakstÄ«ts, ka adventistu sabatskolai ir Äetri elementi: VÄrda studijas, sadraudzÄ«ba, apkÄrtÄjÄs sabiedrÄ«bas aizsniegÅ”ana un vispasaules misijas uzsvars. Par sadraudzÄ«bas elementu ir sacÄ«ts, ka sadraudzÄ«ba starp sabatskolas dalÄ«bniekiem ir daļa no iknedÄļas sabatskolas programmas. Caur sadraudzÄ«bu tiek attÄ«stÄ«ti projekti, kÄ iesaistÄ«t jaunos draudzes locekļus draudzes dzÄ«vÄ un kalpoÅ”anÄ, kÄ arÄ« rasti jauni veidi, kÄ ieinteresÄt neaktÄ«vos draudzes locekļus. (Sabatskolas rokasgrÄmata, 2. lpp.) SadraudzÄ«ba sabatskolÄ ir iecerÄta kÄ vide, kurÄ notiek BÄ«beles izpÄte un draudzes misijas aktivitÄtes. Lasot Å”o rokasgrÄmatas aprakstu par sadraudzÄ«bu sabatskolÄ, uzdodu pats sev jautÄjumu: vai kaut kas tÄds tiek piedzÄ«vots mÅ«su sabatskolÄs? Bija uzsvÄrts: (a) sadraudzÄ«ba ir daļa no iknedÄļas sabatskolas programmas, (b) jauno draudzes locekļu iesaistÄ«Å”ana un (c) viÅu integrÄÅ”ana draudzes dzÄ«vÄ un kalpoÅ”anÄ, (d) neaktÄ«vo draudzes locekļu iesaistÄ«Å”ana. KÄpÄc sadraudzÄ«ba? Kas tiek sagaidÄ«ts no sadraudzÄ«bas? PirmkÄrt, sirsnÄ«gi dalÄ«bnieki, kuri spÄj parÄdÄ«t lÄ«dzjÅ«tÄ«bu un atvÄrt sirdi lÄ«dzcilvÄku vajadzÄ«bÄm. OtrkÄrt, vide, kurÄ jaunpienÄcÄjs tiek uzÅemts un pamanÄ«ts. TreÅ”kÄrt, gaisotne, kas rada vÄlmi atgriezties. CeturtkÄrt, sadraudzÄ«ba padara sabatskolas BÄ«beles izpÄtes nodarbÄ«bu efektÄ«vÄku. PiektkÄrt, dalÄ«bnieki, kuri uztur sadraudzÄ«bas vidi, paÅ”i top pÄrveidoti pÄc Kristus rakstura lÄ«dzÄ«bas. SestkÄrt, draudze mÄcÄs saskaÅot dažÄdos izskanÄjuÅ”os viedokļus ar vienoto draudzes viedokli. SeptÄ«tkÄrt, draudzes locekļi tiek iesaistÄ«ti projektos un misijÄ. Sabatskolas vide SabatskolÄ viss ir savstarpÄji saistÄ«ts. Ja dievkalpojumÄ sadraudzÄ«bas var arÄ« nebÅ«t, jo dievkalpojuma dalÄ«bnieki dažkÄrt pat nekomunicÄ cits ar citu (daži atnÄk tikai, lai personiski garÄ«gi uzpildÄ«tos, paskatÄ«tos, paklausÄ«tos vai individuÄli pielÅ«gtu), tad sabatskolÄ tamlÄ«dzÄ«ga prakse noved pie Ŕīs svarÄ«gÄs kalpoÅ”anas formÄlisma un vÄsuma. Sabatskola nevar bÅ«t ne dievkalpojums, ne pat tÄ daļa. Draudzes rokasgrÄmata (arÄ« āSludinÄtÄju rokasgrÄmataā) uzsver, ka tÄ ir Ä«paÅ”a draudzes kalpoÅ”ana, pat vienÄ«gÄ Å”Äda veida kalpoÅ”ana, kurÄ vietÄjÄ adventistu draudze pÄta BÄ«beli sadraudzÄ«bas vidÄ ar mÄrÄ·i aizsniegt apkÄrtÄjo sabiedrÄ«bu un veicinÄt visas draudzes kopÄ«go garÄ«go izaugsmi. Dievkalpojums nevar aizvietot sabatskolu Å”ajÄ dinamiskajÄ darbÄ«bÄ. DievkalpojumÄ klÄtesoÅ”ie tikai klausÄs, ko sacÄ«s priekÅ”Ä stÄvoÅ”ais, dzied un pielÅ«gsmÄ atklÄj savas jÅ«tas (biežÄk klusÄm) Dievam. SadraudzÄ«ba notiek tikai sabatskolÄ, kas ir domÄta savstarpÄjai komunikÄcijai, lai veidotu vietÄjo draudzi par patÄ«kamu vidi, kurÄ ikvienam ir vÄlÄÅ”anÄs uzturÄties. SkolotÄjam ir ne tikai jÄpavÄsta patiesÄ«ba, izmantojot BÄ«beles izpÄtes elementu; ir daudz par maz vienÄ«gi āpateikt viÅiem patiesÄ«buā, lai par turpmÄko āviÅi paÅ”i lemjā. SkolotÄja uzdevums ir augstÄks ā viÅam jÄmudina draudze veidot un uzturÄt vidi, kurÄ Å”Ä« pasludinÄtÄ patiesÄ«ba tiek saklausÄ«ta un pieÅemta. TÄ ir vide, kuras dÄļ sabatskolu var dÄvÄt par ādraudzes sirdiā. Saprotams, ka skolotÄjs viens pats to nevar izveidot pat ar vislielÄko piepÅ«li, ir nepiecieÅ”ama sadarbÄ«ba ar klÄtesoÅ”ajiem. SvarÄ«ga ir paÅ”u draudzes locekļu vÄlme pÄc Å”Ädas vides, svarÄ«gi ir to izkopt un uzturÄt, lai Ŕī ādraudzes sirdsā sevÄ« ietvertu arÄ« vietÄjo sabiedrÄ«bu ar mÄrÄ·i to aizsniegt ar evaÅÄ£Äliju. KÄ veidot sadraudzÄ«bu? Tas, pirmkÄrt, ir kolektÄ«vs lÄmums. To nevar pavÄlÄt no katedras. To gan var ieplÄnot kÄ daļu no programmas, tomÄr tam ir jÄbÅ«t paÅ”u draudzes locekļu lÄmumam. SadraudzÄ«ba ir ilglaicÄ«gs projekts. To veido sarežģīts savstarpÄjo attiecÄ«bu komplekss, kura vissvarÄ«gÄkÄ daļa ir savstarpÄjÄ uzticÄÅ”anÄs. Tad klÄtesoÅ”ie spÄj bÅ«t atklÄti cits ar citu. DažÄs draudzÄs tam par ievÄrojamu ŔķÄrsli var kļūt atseviŔķi indivÄ«di vai to grupas, kuru uzvedÄ«ba nemudina uz atklÄtÄ«bu vai uzticÄÅ”anos; saskarsme ar tiem atklÄj, ka patiesÄ«bas vÄrds tiem ir tikai mutÄ, bet ne sirdÄ« vai attieksmÄ. UzticÄÅ”anÄs veidojas, kad cilvÄki iepazÄ«st cits citu, uzticÄ«ba apstiprinÄs darbos, un tiem ir savs kopÄ«gs pozitÄ«vs stÄsts. Kad pastÄv uzticÄÅ”anÄs starp draudzes locekļiem, tie spÄj runÄt par daudz dziļÄkiem jautÄjumiem. FormÄli novadÄ«tÄ sabatskolÄ skolotÄjs (labÄkajÄ gadÄ«jumÄ) spÄj aizsniegt tikai prÄtu, taÄu sadraudzÄ«bas atmosfÄrÄ ir iespÄjams pÄrrunÄt tieÅ”Äm aktuÄlus jautÄjumus, aizsniegt sirdis un tÄs mainÄ«t. Ja sabatskola tiek nodÄvÄta par ādraudzes sirdiā, tad ir nepiecieÅ”ams nÄkamais solis ā to padarÄ«t par vidi, kurÄ tiek aizsniegtas cilvÄku sirdis. Ja āsabatskola ā draudzes sirdsā paliek tikai kÄ mutvÄrdu sauklis, tad notiek pilnÄ«gi pretÄjs efekts un sabatskola tiek uztverta kÄ formÄla un neaktuÄla. SadraudzÄ«bas vidÄ skolotÄjs spÄj veidot klÄtesoÅ”o pÄrliecÄ«bu un mantot tos Kristum. Cik svarÄ«gi, ka Å”Äda vide pastÄv vietÄjÄ draudzÄ, kur cietÄjs var padalÄ«ties ar savu pieredzi un, nesaÅemot pÄrmetumus, gÅ«t lÄ«dzjÅ«tÄ«bu. Kur dalÄ«bnieks var uzdot arÄ« āaplamusā jautÄjumus un nejusties pazemots. Å ÄdÄ vidÄ cilvÄku pieredzes daudzveidÄ«ba varÄtu bÅ«t salÄ«dzinÄta ar BÄ«beles stÄstu un ar atziÅÄm tiktu bagÄtinÄts ikviens klÄtesoÅ”ais. KlÄtesoÅ”ie nejustu iekÅ”ÄjÄs bailes tapt pazemoti par patiesÄ«bas burta nezinÄÅ”anu, bet gan pacelti garÄ un iepriecinÄti par Kristus mÄ«lestÄ«bu. Briesmas, veidojot atvÄrtu sadraudzÄ«bu VienmÄr pastÄv briesmas, ka bÅ«s kÄds cilvÄks, kurÅ” iesÄks izmantot draudzÄ izveidoto sadraudzÄ«bu savÄs interesÄs, pretÄji citu uzskatiem. Ja reiz tiek dots mikrofons ikvienam, tad Å”Äds cilvÄks to izmantos, lai uzsÄktu savu individuÄlo uzskatu propagandu vai meklÄtu sev lÄ«dzjutÄjus. Å Ädi indivÄ«di spÄj pÄrvÄrst vietÄjo sabatskolu par viedokļu cÄ«Åu lauku: savÄjie pret viÅÄjiem, tÄdÄļ vadÄ«tÄjiem ir nepiecieÅ”ama iepriekÅ”Äja vienoÅ”anÄs ar draudzi, uz kÄdiem principiem tiek veidota sadraudzÄ«ba sabatskolÄ. Ikvienam ir jÄbÅ«t skaidrÄ«bÄ par tÄs mÄrÄ·i un robežÄm: kas ir pieļaujams un kas nav pieļaujams. Kad ikvienam sabatskolas dalÄ«bniekam Ŕīs robežas bÅ«s skaidras, tad novirzes uzreiz tiks labotas, un to darÄ«s ne tikai skolotÄjs, bet visa draudze kopÄ, tad sabatskolas āuzspridzinÄÅ”anaā no iekÅ”ienes taps novÄrsta. Otra veida briesmas var nÄkt no to puses, kuri ir pÄrÄk tendÄti uz citu cilvÄku kļūdÄm. Tie, klausoties atklÄtas atzÄ«Å”anÄs vai personiskas pieredzes liecÄ«bas, var iesÄkt baumoÅ”anu un pļÄpu iznÄsÄÅ”anu Ärpus sabatskolas. ArÄ« par Ŕīm robežÄm sabatskolas vadÄ«tÄjiem ir nepiecieÅ”ams vienoties ar vietÄjÄs draudzes locekļiem. Tad visiem bÅ«s skaidrs, kÄda rÄ«cÄ«ba ir pieÅemama, kÄdi ir Ätiski principi un kÄ reaÄ£Ät, kad sabatskolas dalÄ«bnieki stÄsta savus Ä«paÅ”os notikumus. SÄdÄt pie Kristus kÄjÄm āDraudzes labklÄjÄ«ba un pat tÄs pastÄvÄÅ”ana ir atkarÄ«ga no Ätras vienotas rÄ«cÄ«bas un locekļu savstarpÄjas uzticÄ«bas. [..] Dievs vÄlas, lai ViÅa ļaudis bÅ«tu savstarpÄji vienoti ar viscieÅ”ÄkajÄm kristÄ«gÄs sadraudzÄ«bas saitÄm. [..] Ja tu tieÅ”Äm esi iestÄjies Kristus skolÄ, tad ViÅÅ” sagaida, lai tavÄ raksturÄ un izturÄÅ”anÄs veidÄ izpaustos pazemÄ«ba, kas mums par priekÅ”zÄ«mi tik skaisti izpaužas ViÅa raksturÄ. Tikai lÄnprÄtÄ«giem un pazemÄ«giem ViÅÅ” dod sapraÅ”anu, tikai tiem ViÅÅ” mÄcÄ«s savu ceļu.ā (E. Vaita. āLiecÄ«bas draudzeiā, 3. sÄj., 446., 449. lpp.) Lai gan E. Vaita neraksta specifiski pa sabatskolas sadraudzÄ«bu, tomÄr viÅa raksta par sadraudzÄ«bas vides nepiecieÅ”amÄ«bu. āTas, ka kÄds visÄs lietÄs nepielÄgojas mÅ«su personÄ«gajÄm domÄm vai uzskatiem, nedod mums tiesÄ«bas aizliegt Å”im cilvÄkam strÄdÄt Dieva labÄ. Kristus ir Lielais SkolotÄjs, un mums nav jÄtiesÄ vai jÄpavÄl, bet ikvienam pazemÄ«bÄ jÄapsÄžas pie JÄzus kÄjÄm, lai mÄcÄ«tos no ViÅa. Katra dvÄsele, ko Dievs darÄ«jis labprÄtÄ«gu, ir kanÄls, caur kuru Kristus var atklÄt Savu piedodoÅ”o mÄ«lestÄ«bu. Cik ļoti uzmanÄ«giem mums jÄbÅ«t, lai neatÅemtu kÄdam Dieva gaismas nesÄjam drosmi un tÄdÄ veidÄ neaizturÄtu starus, kurus ViÅÅ” vÄlas raidÄ«t pasaulÄ! MÄcekļa skarbums vai vÄsums pret cilvÄku, kuru Kristus velk pie Sevis ā lÄ«dzÄ«gi tam, kÄ JÄnis aizliedza darÄ«t brÄ«numus Kristus vÄrdÄ ā, var beigties ar novirzÄ«Å”anos uz ienaidnieka takas un kļūt par cÄloni Ŕī cilvÄka zaudÄÅ”anai.ā Autore apraksta arÄ« Mariju, kas sÄdÄja pie Kristus kÄjÄm un mÄcÄ«jÄs, lÄ«dz āizlÄja dÄrgÄs svaidÄmÄs zÄles uz JÄzus galvas un mazgÄja ViÅa kÄjas ar savÄm asarÄm. Marija stÄvÄja pie krusta un sekoja ViÅam uz klints kapu. Marija bija pirmÄ pie kapa pÄc ViÅa augÅ”ÄmcelÅ”anÄs. Marija pirmÄ paziÅoja par augÅ”ÄmcÄluÅ”os PestÄ«tÄju.ā (āLaikmetu ilgasā, Patmos: 1997, 358., 461. lpp.) ArÄ« mÅ«su vietÄjo draudžu sabatskolÄs sadraudzÄ«bas gaisotne var kļūt par vietu, kur mÄcÄmies pie Kristus kÄjÄm, par vidi, kas sniedz Dieva gaismu, dod drosmi, lÄ«dzjÅ«tÄ«bu, ved tuvÄk Kristum, lai pazuduÅ”ais taptu atrasts un celtos liecinÄt par augÅ”Ämcelto Kristu. IzmantotÄ literatÅ«ra: Sabbath school handbook. Review and Herald, Washington DC: Sabbath school/personal ministries department, General Conference of the Seventh-day Adventists, 2010.
Ā
Otrais sabatskolas elements
Sabatskolas rokasgrÄmatÄ rakstÄ«ts, ka adventistu sabatskolai ir Äetri elementi: VÄrda studijas, sadraudzÄ«ba, apkÄrtÄjÄs sabiedrÄ«bas aizsniegÅ”ana un vispasaules misijas uzsvars.
Par sadraudzÄ«bas elementu ir sacÄ«ts, ka sadraudzÄ«ba starp sabatskolas dalÄ«bniekiem ir daļa no iknedÄļas sabatskolas programmas. Caur sadraudzÄ«bu tiek attÄ«stÄ«ti projekti, kÄ iesaistÄ«t jaunos draudzes locekļus draudzes dzÄ«vÄ un kalpoÅ”anÄ, kÄ arÄ« rasti jauni veidi, kÄ ieinteresÄt neaktÄ«vos draudzes locekļus. (Sabatskolas rokasgrÄmata, 2.Ā lpp.) SadraudzÄ«ba sabatskolÄ ir iecerÄta kÄ vide, kurÄ notiek BÄ«beles izpÄte un draudzes misijas aktivitÄtes.
Lasot Å”o rokasgrÄmatas aprakstu par sadraudzÄ«bu sabatskolÄ, uzdodu pats sev jautÄjumu: vai kaut kas tÄds tiek piedzÄ«vots mÅ«su sabatskolÄs? Bija uzsvÄrts: (a) sadraudzÄ«ba ir daļa no iknedÄļas sabatskolas programmas, (b) jauno draudzes locekļu iesaistÄ«Å”ana un (c) viÅu integrÄÅ”ana draudzes dzÄ«vÄ un kalpoÅ”anÄ, (d) neaktÄ«vo draudzes locekļu iesaistÄ«Å”ana.
KÄpÄc sadraudzÄ«ba?
Kas tiek sagaidÄ«ts no sadraudzÄ«bas? PirmkÄrt, sirsnÄ«gi dalÄ«bnieki, kuri spÄj parÄdÄ«t lÄ«dzjÅ«tÄ«bu un atvÄrt sirdi lÄ«dzcilvÄku vajadzÄ«bÄm. OtrkÄrt, vide, kurÄ jaunpienÄcÄjs tiek uzÅemts un pamanÄ«ts. TreÅ”kÄrt, gaisotne, kas rada vÄlmi atgriezties. CeturtkÄrt, sadraudzÄ«ba padara sabatskolas BÄ«beles izpÄtes nodarbÄ«bu efektÄ«vÄku. PiektkÄrt, dalÄ«bnieki, kuri uztur sadraudzÄ«bas vidi, paÅ”i top pÄrveidoti pÄc Kristus rakstura lÄ«dzÄ«bas. SestkÄrt, draudze mÄcÄs saskaÅot dažÄdos izskanÄjuÅ”os viedokļus ar vienoto draudzes viedokli. SeptÄ«tkÄrt, draudzes locekļi tiek iesaistÄ«ti projektos un misijÄ.
Sabatskolas vide
SabatskolÄ viss ir savstarpÄji saistÄ«ts. Ja dievkalpojumÄ sadraudzÄ«bas var arÄ« nebÅ«t, jo dievkalpojuma dalÄ«bnieki dažkÄrt pat nekomunicÄ cits ar citu (daži atnÄk tikai, lai personiski garÄ«gi uzpildÄ«tos, paskatÄ«tos, paklausÄ«tos vai individuÄli pielÅ«gtu), tad sabatskolÄ tamlÄ«dzÄ«ga prakse noved pie Ŕīs svarÄ«gÄs kalpoÅ”anas formÄlisma un vÄsuma. Sabatskola nevar bÅ«t ne dievkalpojums, ne pat tÄ daļa. Draudzes rokasgrÄmata (arÄ« āSludinÄtÄju rokasgrÄmataā) uzsver, ka tÄ ir Ä«paÅ”a draudzes kalpoÅ”ana, pat vienÄ«gÄ Å”Äda veida kalpoÅ”ana, kurÄ vietÄjÄ adventistu draudze pÄta BÄ«beli sadraudzÄ«bas vidÄ ar mÄrÄ·i aizsniegt apkÄrtÄjo sabiedrÄ«bu un veicinÄt visas draudzes kopÄ«go garÄ«go izaugsmi. Dievkalpojums nevar aizvietot sabatskolu Å”ajÄ dinamiskajÄ darbÄ«bÄ. DievkalpojumÄ klÄtesoÅ”ie tikai klausÄs, ko sacÄ«s priekÅ”Ä stÄvoÅ”ais, dzied un pielÅ«gsmÄ atklÄj savas jÅ«tas (biežÄk klusÄm) Dievam. SadraudzÄ«ba notiek tikai sabatskolÄ, kas ir domÄta savstarpÄjai komunikÄcijai, lai veidotu vietÄjo draudzi par patÄ«kamu vidi, kurÄ ikvienam ir vÄlÄÅ”anÄs uzturÄties.
SkolotÄjam ir ne tikai jÄpavÄsta patiesÄ«ba, izmantojot BÄ«beles izpÄtes elementu; ir daudz par maz vienÄ«gi āpateikt viÅiem patiesÄ«buā, lai par turpmÄko āviÅi paÅ”i lemjā. SkolotÄja uzdevums ir augstÄks ā viÅam jÄmudina draudze veidot un uzturÄt vidi, kurÄ Å”Ä« pasludinÄtÄ patiesÄ«ba tiek saklausÄ«ta un pieÅemta. TÄ ir vide, kuras dÄļ sabatskolu var dÄvÄt par ādraudzes sirdiā. Saprotams, ka skolotÄjs viens pats to nevar izveidot pat ar vislielÄko piepÅ«li, ir nepiecieÅ”ama sadarbÄ«ba ar klÄtesoÅ”ajiem. SvarÄ«ga ir paÅ”u draudzes locekļu vÄlme pÄc Å”Ädas vides, svarÄ«gi ir to izkopt un uzturÄt, lai Ŕī ādraudzes sirdsā sevÄ« ietvertu arÄ« vietÄjo sabiedrÄ«bu ar mÄrÄ·i to aizsniegt ar evaÅÄ£Äliju.
KÄ veidot sadraudzÄ«bu?
Tas, pirmkÄrt, ir kolektÄ«vs lÄmums. To nevar pavÄlÄt no katedras. To gan var ieplÄnot kÄ daļu no programmas, tomÄr tam ir jÄbÅ«t paÅ”u draudzes locekļu lÄmumam. SadraudzÄ«ba ir ilglaicÄ«gs projekts. To veido sarežģīts savstarpÄjo attiecÄ«bu komplekss, kura vissvarÄ«gÄkÄ daļa ir savstarpÄjÄ uzticÄÅ”anÄs. Tad klÄtesoÅ”ie spÄj bÅ«t atklÄti cits ar citu. DažÄs draudzÄs tam par ievÄrojamu ŔķÄrsli var kļūt atseviŔķi indivÄ«di vai to grupas, kuru uzvedÄ«ba nemudina uz atklÄtÄ«bu vai uzticÄÅ”anos; saskarsme ar tiem atklÄj, ka patiesÄ«bas vÄrds tiem ir tikai mutÄ, bet ne sirdÄ« vai attieksmÄ.
UzticÄÅ”anÄs veidojas, kad cilvÄki iepazÄ«st cits citu, uzticÄ«ba apstiprinÄs darbos, un tiem ir savs kopÄ«gs pozitÄ«vs stÄsts. Kad pastÄv uzticÄÅ”anÄs starp draudzes locekļiem, tie spÄj runÄt par daudz dziļÄkiem jautÄjumiem. FormÄli novadÄ«tÄ sabatskolÄ skolotÄjs (labÄkajÄ gadÄ«jumÄ) spÄj aizsniegt tikai prÄtu, taÄu sadraudzÄ«bas atmosfÄrÄ ir iespÄjams pÄrrunÄt tieÅ”Äm aktuÄlus jautÄjumus, aizsniegt sirdis un tÄs mainÄ«t.
Ja sabatskola tiek nodÄvÄta par ādraudzes sirdiā, tad ir nepiecieÅ”ams nÄkamais solis ā to padarÄ«t par vidi, kurÄ tiek aizsniegtas cilvÄku sirdis. Ja āsabatskola ā draudzes sirdsā paliek tikai kÄ mutvÄrdu sauklis, tad notiek pilnÄ«gi pretÄjs efekts un sabatskola tiek uztverta kÄ formÄla un neaktuÄla.
SadraudzÄ«bas vidÄ skolotÄjs spÄj veidot klÄtesoÅ”o pÄrliecÄ«bu un mantot tos Kristum. Cik svarÄ«gi, ka Å”Äda vide pastÄv vietÄjÄ draudzÄ, kur cietÄjs var padalÄ«ties ar savu pieredzi un, nesaÅemot pÄrmetumus, gÅ«t lÄ«dzjÅ«tÄ«bu. Kur dalÄ«bnieks var uzdot arÄ« āaplamusā jautÄjumus un nejusties pazemots. Å ÄdÄ vidÄ cilvÄku pieredzes daudzveidÄ«ba varÄtu bÅ«t salÄ«dzinÄta ar BÄ«beles stÄstu un ar atziÅÄm tiktu bagÄtinÄts ikviens klÄtesoÅ”ais. KlÄtesoÅ”ie nejustu iekÅ”ÄjÄs bailes tapt pazemoti par patiesÄ«bas burta nezinÄÅ”anu, bet gan pacelti garÄ un iepriecinÄti par Kristus mÄ«lestÄ«bu.
Briesmas, veidojot atvÄrtu sadraudzÄ«bu
VienmÄr pastÄv briesmas, ka bÅ«s kÄds cilvÄks, kurÅ” iesÄks izmantot draudzÄ izveidoto sadraudzÄ«bu savÄs interesÄs, pretÄji citu uzskatiem. Ja reiz tiek dots mikrofons ikvienam, tad Å”Äds cilvÄks to izmantos, lai uzsÄktu savu individuÄlo uzskatu propagandu vai meklÄtu sev lÄ«dzjutÄjus. Å Ädi indivÄ«di spÄj pÄrvÄrst vietÄjo sabatskolu par viedokļu cÄ«Åu lauku: savÄjie pret viÅÄjiem, tÄdÄļ vadÄ«tÄjiem ir nepiecieÅ”ama iepriekÅ”Äja vienoÅ”anÄs ar draudzi, uz kÄdiem principiem tiek veidota sadraudzÄ«ba sabatskolÄ. Ikvienam ir jÄbÅ«t skaidrÄ«bÄ par tÄs mÄrÄ·i un robežÄm: kas ir pieļaujams un kas nav pieļaujams. Kad ikvienam sabatskolas dalÄ«bniekam Ŕīs robežas bÅ«s skaidras, tad novirzes uzreiz tiks labotas, un to darÄ«s ne tikai skolotÄjs, bet visa draudze kopÄ, tad sabatskolas āuzspridzinÄÅ”anaā no iekÅ”ienes taps novÄrsta.
Otra veida briesmas var nÄkt no to puses, kuri ir pÄrÄk tendÄti uz citu cilvÄku kļūdÄm. Tie, klausoties atklÄtas atzÄ«Å”anÄs vai personiskas pieredzes liecÄ«bas, var iesÄkt baumoÅ”anu un pļÄpu iznÄsÄÅ”anu Ärpus sabatskolas. ArÄ« par Ŕīm robežÄm sabatskolas vadÄ«tÄjiem ir nepiecieÅ”ams vienoties ar vietÄjÄs draudzes locekļiem. Tad visiem bÅ«s skaidrs, kÄda rÄ«cÄ«ba ir pieÅemama, kÄdi ir Ätiski principi un kÄ reaÄ£Ät, kad sabatskolas dalÄ«bnieki stÄsta savus Ä«paÅ”os notikumus.
SÄdÄt pie Kristus kÄjÄm
āDraudzes labklÄjÄ«ba un pat tÄs pastÄvÄÅ”ana ir atkarÄ«ga no Ätras vienotas rÄ«cÄ«bas un locekļu savstarpÄjas uzticÄ«bas. [..]Ā Dievs vÄlas, lai ViÅa ļaudis bÅ«tu savstarpÄji vienoti ar viscieÅ”ÄkajÄm kristÄ«gÄs sadraudzÄ«bas saitÄm. [..] Ja tu tieÅ”Äm esi iestÄjies Kristus skolÄ, tad ViÅÅ” sagaida, lai tavÄ raksturÄ un izturÄÅ”anÄs veidÄ izpaustos pazemÄ«ba, kas mums par priekÅ”zÄ«mi tik skaisti izpaužas ViÅa raksturÄ. Tikai lÄnprÄtÄ«giem un pazemÄ«giem ViÅÅ” dod sapraÅ”anu, tikai tiem ViÅÅ” mÄcÄ«s savu ceļu.ā (E.Ā Vaita. āLiecÄ«bas draudzeiā, 3.Ā sÄj., 446., 449.Ā lpp.) Lai gan E. Vaita neraksta specifiski pa sabatskolas sadraudzÄ«bu, tomÄr viÅa raksta par sadraudzÄ«bas vides nepiecieÅ”amÄ«bu.
āTas, ka kÄds visÄs lietÄs nepielÄgojas mÅ«su personÄ«gajÄm domÄm vai uzskatiem, nedod mums tiesÄ«bas aizliegt Å”im cilvÄkam strÄdÄt Dieva labÄ. Kristus ir Lielais SkolotÄjs, un mums nav jÄtiesÄ vai jÄpavÄl, bet ikvienam pazemÄ«bÄ jÄapsÄžas pie JÄzus kÄjÄm, lai mÄcÄ«tos no ViÅa. Katra dvÄsele, ko Dievs darÄ«jis labprÄtÄ«gu, ir kanÄls, caur kuru Kristus var atklÄt Savu piedodoÅ”o mÄ«lestÄ«bu. Cik ļoti uzmanÄ«giem mums jÄbÅ«t, lai neatÅemtu kÄdam Dieva gaismas nesÄjam drosmi un tÄdÄ veidÄ neaizturÄtu starus, kurus ViÅÅ” vÄlas raidÄ«t pasaulÄ! MÄcekļa skarbums vai vÄsums pret cilvÄku, kuru Kristus velk pie Sevis ā lÄ«dzÄ«gi tam, kÄ JÄnis aizliedza darÄ«t brÄ«numus Kristus vÄrdÄ ā, var beigties ar novirzÄ«Å”anos uz ienaidnieka takas un kļūt par cÄloni Ŕī cilvÄka zaudÄÅ”anai.ā Autore apraksta arÄ« Mariju, kas sÄdÄja pie Kristus kÄjÄm un mÄcÄ«jÄs, lÄ«dz āizlÄja dÄrgÄs svaidÄmÄs zÄles uz JÄzus galvas un mazgÄja ViÅa kÄjas ar savÄm asarÄm. Marija stÄvÄja pie krusta un sekoja ViÅam uz klints kapu. Marija bija pirmÄ pie kapa pÄc ViÅa augÅ”ÄmcelÅ”anÄs. Marija pirmÄ paziÅoja par augÅ”ÄmcÄluÅ”os PestÄ«tÄju.ā (āLaikmetu ilgasā, Patmos: 1997, 358., 461. lpp.)
ArÄ« mÅ«su vietÄjo draudžu sabatskolÄs sadraudzÄ«bas gaisotne var kļūt par vietu, kur mÄcÄmies pie Kristus kÄjÄm, par vidi, kas sniedz Dieva gaismu, dod drosmi, lÄ«dzjÅ«tÄ«bu, ved tuvÄk Kristum, lai pazuduÅ”ais taptu atrasts un celtos liecinÄt par augÅ”Ämcelto Kristu.
Ā
IzmantotÄ literatÅ«ra: Sabbath school handbook. Review and Herald, Washington DC: Sabbath school/personal ministries department, General Conference of the Seventh-day Adventists, 2010.
Ā
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...