AtklÄsmes grÄmatas 1. nodaÄ¼Ä redzam JÄzu, no kura mutes iziet abpusgriezÄ«gs zobens. Vai tad, kad JÄzus nÄks un jÅ«s ViÅu redzÄsiet, ViÅÅ” turÄs sirpi un ViÅam no mutes nÄks ÄrÄ zobens? Sirpja turÄÅ”ana nozÄ«mÄ, ka ViÅÅ” ievÄc zemes ražu. Ko simbolizÄ zobens? Lai to saprastu, izmantojiet BÄ«beli! VÄstules ebrejiem 4. nodaÄ¼Ä ir teikts: āDieva VÄrds ir dzÄ«vs un spÄcÄ«gs, un asÄks par katru abÄs pusÄs griezÄ«gu zobenu.ā (Ebr. 4:12), VÄstulÄ efezieÅ”iem, 6. nodaÄ¼Ä lasÄm: āÅ emiet arÄ« pestīŔanas bruÅu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vÄrdu.ā (Ef. 6:17) Ir gluži skaidrs, ko simbolizÄ zobens JÄzus mutÄ. Tas ir Dieva VÄrds. Vai tad, kad DebesÄ«s pieiesim pie JÄzus, lai sasveicinÄtos un apskautu ViÅu, mums bÅ«s jÄizvairÄs no Ŕī iepriekÅ”minÄtÄ zobena? Vai arÄ« tas ir simbols? Daudzi no Å”iem simboliem un radÄ«jumiem, kurus attÄlo AtklÄsmes grÄmata, mudina jautÄt: āKo tas nozÄ«mÄ?ā Atbilde atrodama turpat BÄ«belÄ. Kas jums nÄk prÄtÄ, kad domÄjat par lauvu? Lauva BÄ«belÄ simbolizÄ spÄku. JÄzus ir saukts par ālauvu no JÅ«das ciltsā (Atkl. 5:5). Tas ir majestÄtiskuma un varas simbols. SavukÄrt Ärglis simbolizÄ straujumu. Dievs saka: āEs jÅ«s nesu uz Saviem spÄrniem, kÄ Ärglis savus bÄrnus.ā Ärgļiem paveras skats no augÅ”as, tie var redzÄt visu kopainu, tie ir kÄ visu redzoÅ”i. Nekas neizbÄg Ärgļa skatienam. Tad ir vÄrsis ā pazemÄ«gs radÄ«jums, dzÄ«vnieks upurÄÅ”anai, strÄdÄ«gs. Visbeidzot ir cilvÄks ar visu Dieva lÄ«dzÄ«bÄ radÄ«ta cilvÄka cieÅu. VislabÄkais skaidrojums, ko esmu dzirdÄjis par Å”iem Äetriem radÄ«jumiem, ir, ka tie atspoguļo Äetras dažÄdas Dieva bÅ«tÄ«bas Ŕķautnes. JÅ«s pamanÄ«jÄt ā viÅi atrodas visapkÄrt Dieva tronim; Ŕīs dzÄ«vÄs bÅ«tnes atklÄj mums kaut ko par Dievu un ViÅa raksturu. Esmu dzirdÄjis, ka Äetru evaÅÄ£Äliju simboli saskan ar Ŕīm ÄetrÄm dzÄ«vajÄm bÅ«tnÄm. KÄdÄļ Dievs mums deva Äetrus dažÄdus evaÅÄ£Älijus? BÅ«tÄ«ba ir tÄ pati ā katram no tiem ir savs skatupunkts. PiemÄram, Marka evaÅÄ£Äliju salÄ«dzina ar Ärgli. Tas ir Ätrais evaÅÄ£Älijs. Vai esat kÄdreiz, lasot Marka evaÅÄ£Äliju, pamanÄ«juÅ”i, cik bieži tur teikts āun tÅ«lÄ«tā un āuzreizā? Tas ir apkopojums, stÄstÄ«jums ir ļoti konkrÄts ā ir tas, tas, tas, viss notiek ļoti Ätri. Starp citu, tas ir arÄ« Ä«sÄkais evaÅÄ£Älijs. Marks uzreiz runÄ par bÅ«tÄ«bu, tas ir Ärgļa skatÄ«jums. Tad ir Mateja evaÅÄ£Älijs ā lauva. Mateja evaÅÄ£ÄlijÄ JÄzus ir attÄlots kÄ Mesija, ĶÄniÅÅ”, Lauva no JÅ«das cilts. Viscaur grÄmatÄ ir atsauces uz pravietojumiem, kuri pierÄda JÄzus Ä·ÄniŔķību. LÅ«kas evaÅÄ£Älija simbols ir cilvÄks. KÄda bija LÅ«kas profesija? Ärsts. LÅ«kas evaÅÄ£ÄlijÄ JÄzus primÄri attÄlots kÄ CilvÄka DÄls. LÅ«kas skatÄ«jums bieži vien ir vairÄk cilvÄcisks. Visbeidzot ā JÄÅa evaÅÄ£Älijs, kura simbols ir upurdzÄ«vnieks vÄrsis. TajÄ JÄzus attÄlots kÄ lielais upuris, Dieva JÄrs. Katrs no Å”iem evaÅÄ£Älijiem sniedz citÄdÄku skatu uz notiekoÅ”o. Nezinu, vai kÄdreiz iepriekÅ” esat par to dzirdÄjuÅ”i, bet Å”is simbolisms nÄk no Aristoteļa laika, kad cilvÄki tika sadalÄ«ti ÄetrÄs galvenajÄs rakstura grupÄs. LielÄkÄ daļa psihologu Å”im uzskatam piekrÄ«t. DroÅ”i vien esat dzirdÄjuÅ”i par dalÄ«jumu melanholiÄ·os, sangviniÄ·os, flegmatiÄ·os un holÄriÄ·os. Nav svarÄ«gi, kÄdu vÄrdu izmantojat, Å”ajos terminos nav nekÄ svÄta. CilvÄki pamatÄ tiek sadalÄ«ti ÄetrÄs lielÄs kategorijÄs ā personÄ«bu grupÄs; Ŕīs grupas var tikt dažÄdi kombinÄtas un dažos cilvÄkos izpausties tÄ, it kÄ bÅ«tu sajauktas visas kopÄ. MÄs taÄu katrs zinÄm kÄdus cilvÄkus, kuru raksturÄ izpaužas izteiktas Å”o grupu pazÄ«mes. Kas dzÄ«vos JaunajÄ JeruzalemÄ? Draudze. Cik bija apustuļu? Divpadsmit. Cik vÄrtu ir katrÄ sienÄ? TrÄ«s. Katrai sienai ir trÄ«s vÄrti, kopÄ divpadsmit. Tas viss mums atklÄj, ka esam kÄ salikums uz augstÄ priestera krūŔu zÄ«mes. AtklÄsmes grÄmatas 1. nodaÄ¼Ä JÄzus atklÄjas kÄ augstais priesteris. Uz augstÄ priestera krūŔu zÄ«mes bija divpadsmit akmeÅi. Vai tie visi bija vienÄdi? Vai kaut trÄ«s no tiem bija vienÄdi? NÄ, pat divi no tiem nebija vienÄdi. Vai tie visi bija dÄrgi? JÄ. Tie visi ir dažÄdi. MÅ«s, Savu draudzi, ViÅÅ” nav radÄ«jis visus pilnÄ«gi vienÄdus ar pilnÄ«gi vienÄdu uzvedÄ«bu. Mums katram piemÄ«t sava atŔķirÄ«ga personÄ«ba; mums visiem pieŔķirtas dažÄdas dÄvanas, kurÄm jÄtop Kristus svÄtÄ«tÄm. Vai zinÄt, cik daudz dažÄdu kombinÄciju varat iegÅ«t, ja jums ir divpadsmit reiz divpadsmit? Simtu Äetrdesmit Äetras. MÄs visi esam unikÄli. ViÅÅ” noteikti var iegÅ«t no tÄ 144 000. TÄtad, ir Ŕīs Äetras dzÄ«vÄs bÅ«tnes ap Dieva troni. Un nu, Ŕīs atklÄsmes vidÅ«, tiek runÄts par rakstu rulli (grÄmatu) ar septiÅiem zÄ«mogiem. Å is septiÅzÄ«mogu rakstu rullis ir noslÄpumains, un saruna risinÄs par to, kurÅ” spÄs Å”o rulli atvÄrt. Vai pamanÄ«jÄt, ko es izlaidu? Aizmirsu pastÄstÄ«t par 24 vecajiem, kuri arÄ« ir ap troni. Å is izklÄsts prasa vairÄk laika, nekÄ man Ŕķita. No kurienes uzrodas divdesmit Äetri vecaji? Savulaik domÄju, ka cilvÄks nenokļūst DebesÄ«s, kamÄr viÅÅ” nenomirst un nenotiek augÅ”ÄmcelÅ”ana. Bet Å”eit ir divdesmit Äetri vecaji, un Ŕķiet, ka tie ir cilvÄki. Kad JÄzus nomira un augÅ”ÄmcÄlÄs ā vai Mateja 27. nodaÄ¼Ä nav teikts: ā[..] un kapi atdarÄ«jÄs, un daudzu svÄto miesas, kas dusÄja, cÄlÄs augÅ”Äm. Un tie izgÄja no kapiem un parÄdÄ«jÄs daudziem.ā (Mt. 27:52, 53)? TÄdÄļ Å”ie var bÅ«t daži no pirmajiem cilvÄces augļiem, kas atnÄca kopÄ ar Kristu uz DebesÄ«m. KÄpÄc divdesmit Äetri? JÅ«s esat lasÄ«juÅ”i BÄ«belÄ, AtklÄsmes grÄmatÄ, kur ir teikts ā mums jÄbÅ«t par āÄ·ÄniÅu un priesteruā tautu. (Atkl. 5:10) Starp citu, lai saprastu AtklÄsmes grÄmatu, lÅ«dzu, atcerieties, ka liela daļa no tÄs sarakstÄ«ta kontekstÄ ar lielo izieÅ”anu no ÄÄ£iptes. IzieÅ”ana bija israÄlieÅ”u vÄsture, tÄ bija fonÄ visam, kam viÅi ticÄja. Dievs viÅus sauca par Saviem izredzÄtajiem ļaudÄ«m. Visa izieÅ”anas pieredze, Dievs viÅu vidÅ«, Desmit bauŔļi, derÄ«ba, atbrÄ«voÅ”ana no verdzÄ«bas. Tas viss ir glÄbÅ”anas stÄsts, vai ne tÄ? Dievs saka, ka ViÅÅ” tos aicinÄja iziet, lai viÅi bÅ«tu Ä·ÄniÅu un priesteru tauta. Starp citu, apskatot desmit mocÄ«bas, kas krita uz ÄÄ£iptieÅ”iem, jÅ«s atradÄ«siet septiÅas ļoti lÄ«dzÄ«gas mocÄ«bas AtklÄsmes grÄmatÄ. 2. Mozus (IzieÅ”anas ā Exodus) grÄmata jums palÄ«dzÄs saprast AtklÄsmes grÄmatu, tur ir daudz lÄ«dzÄ«bu. 1. Laiku grÄmatÄ, 23. nodaÄ¼Ä ir runÄts par 24 tÅ«kstoÅ”iem, kuri tika norÄ«koti darbÄ pie TÄ Kunga nama. Bija 24 tÅ«kstoÅ”i priesteru DÄvida un Salamana laikÄ, kuri strÄdÄja templÄ«, levÄ«ti, kuri savÄ starpÄ mainÄ«jÄs. Un DÄvidam bija armija, 1. Laiku 27:1 lasÄm: āÅ ie nu ir IsraÄla bÄrni pÄc sava skaita, tÄvu namu galvenie un virsnieki pÄr tÅ«kstoÅ”iem un pÄr simtiem, un viÅu ierÄdÅi, kas Ä·ÄniÅam kalpoja pÄc noteikta dalÄ«juma, nÄkdami un iedami katru mÄnesi, visus mÄneÅ”us cauru gadu; katrÄ tÄdÄ nodaÄ¼Ä bija divdesmit Äetri tÅ«kstoÅ”i vÄ«ru.ā TÄtad bija 24 tÅ«kstoÅ”i priesteru un 24 tÅ«kstoÅ”i ierÄdÅu armijÄ. Priesteri un Ä·ÄniÅi. Lai atceramies, ka JÄzus parÄdÄs AtklÄsmes grÄmatÄ kÄ Ä¶ÄniÅÅ” un Priesteris. Vai varat iedomÄties vÄl kÄdu Ä·ÄniÅu-priesteri BÄ«belÄ? Melhisedeks! Kas ir teikts par Å”o Ä·ÄniÅu un priesteri? ViÅÅ” parÄdÄs no nekurienes un tad pazÅ«d. Nav teikts, kad viÅÅ” ir dzimis, kas ir viÅa tauta, kad viÅÅ” mira, kur viÅÅ” aizgÄja vai kur ir apglabÄts. Bez sÄkuma un gala, viÅÅ” ir Kristus atveids, no mūžības uz mūžību. Melhisedeks, Ä·ÄniÅÅ” un priesteris, kurÅ” parÄdÄs 1. Mozus 14:18 tiek nosaukts par Salemas Ä·ÄniÅu. Salema bija saÄ«sinÄtÄ vÄrda Jeruzaleme forma. Salema nozÄ«mÄ āmiersā ā JeruÅ”alom. VÄrds Melhisedeks ir saliktenis, kura nozÄ«me ir melhi āÄ·ÄniÅÅ” pÄrā (mel āÄ·ÄniÅÅ”ā) un sedek ātaisnÄ«baā. Å is Ä·ÄniÅÅ”-priesteris ir TaisnÄ«bas Ä·ÄniÅÅ” un VisuaugstÄkÄ Dieva priesteris. ÄbrahÄms viÅam deva desmito tiesu, un ir teikts: ā[..] viÅÅ” iznesa maizi un vÄ«nu.ā Ko JÄzus darÄ«ja pÄdÄjÄ VakarÄdienÄ? MÅ«su ĶÄniÅÅ”-Priesteris ar mums slÄdz derÄ«bu. Kas ir Ŕīs derÄ«bas simboli? Maize un vÄ«ns jeb vÄ«nogu sula. Tas ir apbrÄ«nojami. Viss saiet kopÄ. Tagad varu doties pie rakstu ruļļa ar 7 zÄ«mogiem. Å is rullis (grÄmata), kas parÄdÄs AtklÄsmes grÄmatas 5. nodaļÄ, rada daudz satraukuma, jo atrodas labajÄ rokÄ (Atkl. 5:1), un labÄ roka BÄ«belÄ simbolizÄ labvÄlÄ«bu. Bet neviens nav atrasts cienÄ«gs Å”o rulli (grÄmatu) atvÄrt. JÄnis ir ļoti nobÄdÄjies, ir teikts, ka viÅÅ” gauži raudÄja. Vai jums kÄdreiz ir bijis sapnis, kurÄ kaut kas notiek un jÅ«s, pat nesaprotot, kÄpÄc, pÄrÅem skumjas? Dziļas skumjas jÅ«su sapnÄ«. Man ir bijusi Å”Äda pieredze, es pamostos, un ir Ŕī lielÄ skumju sajÅ«ta, es gandrÄ«z sÄku raudÄt. JÄnis piepeÅ”i saprot ā ja Å”o grÄmatu nevarÄs atvÄrt, pasaule bÅ«s nolemta iznÄ«cÄ«bai. Un ir gauža raudÄÅ”ana, jo Ŕī grÄmata ne tikai atklÄj nÄkotni... Starp citu, vai jÅ«s zinÄt, kÄ es un jÅ«s dzÄ«vosim nÄkotnÄ? Ja es jums teiktu, ka viss jÄizdzÄ«vo Å”eit, tagadnÄ, tas nozÄ«mÄtu, ka, tiklÄ«dz tagadne paies, jÅ«su dzÄ«ve beigsies. Ja jums nav nÄkotnes, jums nav dzÄ«ves. Vai tas jÅ«s samulsina? Vai saprotat, ka pÄc divÄm dienÄm rÄ«tdiena bÅ«s vakardiena? Skan ļoti dziļi, ne tÄ? (Smejas.) Å Ä« grÄmata ir pravietojumu grÄmata. Pravietojumi ir par nÄkotni. TÄ ir par dzÄ«vÄ«bu, par mūžīgo dzÄ«vÄ«bu. Un, ja Dievs to nevar atvÄrt, ja neviens to nevar atvÄrt, mums nav nÄkotnes. Daži to ir salÄ«dzinÄjuÅ”i ar DzÄ«vÄ«bas grÄmatu, bet esiet precÄ«zÄki ā tÄ bÅ«tÄ«bÄ tomÄr ir par pravietojumu. Jesajas 29. nodaÄ¼Ä lasÄm par vÄl vienu grÄmatu, ko nevar atvÄrt. Ja gribat saprast AtklÄsmes grÄmatu, jÅ«s nedrÄ«kstat izdomÄt paÅ”i savus skaidrojumus. Esmu dzirdÄjis dažus sludinÄtÄjus, kuri vienkÄrÅ”i saka: āMan Ŕķiet, ka Å”is nozÄ«mÄ to.ā KÄ jÅ«s domÄjat, no kurienes viÅÅ” to ÅÄma? VienkÄrÅ”i tajÄ dienÄ viÅam bija tÄda sajÅ«ta. TÄ rÄ«koties nedrÄ«kst. Tad mums katram bÅ«s savs skaidrojums, turklÄt ā katram cits. Tos sauc par personÄ«gajiem skaidrojumiem, un tie ir nÄvÄjoÅ”i. Ä»aujiet BÄ«belei paÅ”ai sevi paskaidrot! Atrodiet citu grÄmatu BÄ«belÄ, kura arÄ« ir aizzÄ«mogota, un jÅ«s pamazÄm iegÅ«siet skaidrÄ«bu. Jesajas 29:11, 12: āTÄ jums visa atklÄsme kļuvusi kÄ aizzÄ«mogotas grÄmatas vÄrdi [viÅÅ” runÄ par atklÄsmi, pravietojumu], ko sniedz lasÄ«t pratÄjam [Å”is cilvÄks var lasÄ«t!] un saka: lasi to! [LÅ«dzu!] Un viÅÅ” atbild: es nevaru to lasÄ«t, jo tÄ ir aizzÄ«mogota!ā Viens cilvÄks saka: āEs to nelasīŔu, jo tÄ ir aizzÄ«mogota.ā Tad viÅi aiziet pie cita cilvÄka, kurÅ” neprot lasÄ«t, un saka: āLÅ«dzu, izlasi Å”o!ā Un viÅÅ” saka: āKÄpÄc jÅ«s jautÄjat man, es taÄu nemaz neprotu lasÄ«t!ā [Teksts pÄrfrÄzÄts.] ViÅi meklÄ dažÄdus attaisnojumus, sakot, ka nevar, ka viÅiem nav varas atvÄrt Å”o aizzÄ«mogoto grÄmatu. ViÅi vai nu nevar lasÄ«t, vai arÄ« tÄ ir aizzÄ«mogota. TÄpÄc nepiecieÅ”ams kÄds cits, lai to atvÄrtu. Vai gribat zinÄt, kas ir Ŕī grÄmata? Ä»aujiet BÄ«belei paÅ”ai sevi paskaidrot! DaniÄla 12:4 āBet tu, DaniÄl, paglabÄ labi slepenÄ«bÄ Å”ais atklÄsmÄs sacÄ«to un apzÄ«mogo Å”o grÄmatu lÄ«dz pÄdÄjam beigu laikam.ā Ko tas nozÄ«mÄ āapzÄ«mogo lÄ«dz pÄdÄjam beigu laikamā? Vai tas nepasaka, ka beigu laikÄ tÄ vairs nebÅ«s aizzÄ«mogota? KÄdÄ brÄ«dÄ« tai ir jÄkļūst atvÄrtai. Kad? Beigu laikÄ tÄ vairs nav aizzÄ«mogota. LÄ«dz beigu laikam tÄ ir aizzÄ«mogota. Starp citu, lielÄkÄ daļa izpratnes par AtklÄsmes grÄmatu ir nÄkusi tieÅ”i draudzes vÄstures pÄdÄjÄ posmÄ. Å obrÄ«d izpratne par tÄs pravietojumiem ir lielÄka, nekÄ tÄ bijusi jebkurÄ citÄ vÄstures periodÄ. Pravietojumus vislabÄk var izprast, skatoties atpakaļ. Daudz kas no tÄ, par ko rakstÄ«ts AtklÄsmes grÄmatÄ, ir jau pagÄjis; lÄ«dz ar to zÄ«mogs lielÄ mÄrÄ jau ir atvÄrts. Tas atklÄj arÄ« mÅ«su nÄkotni. AtklÄsmes 22:10 ir teikts: āNeaizzÄ«mogo Ŕīs grÄmatas pravietojuma vÄrdus!ā TÄtad tiek runÄts, ka AtklÄsmes grÄmata, tÄ kas aizzÄ«mogota ar Å”iem 7 zÄ«mogiem, tiks atvÄrta. PatiesÄ«ba par pestīŔanu, par Dievu, par cÄ«Åu starp labo un ļauno drÄ«z tiks atklÄta. Ämosa 3:7 āJo Dievs Tas Kungs neko nedara, neatklÄjis Savu noslÄpumu pravieÅ”iem, Saviem kalpiem.ā TÄtad caur JÄni, Savu pravieti, Dievs atklÄj Savus noslÄpumus mums. Tad kÄds saka: āNeraudi, JÄni, ir Viens, kurÅ” var atvÄrt grÄmatuā (Atkl. 5:5, pÄrfrÄzÄts) ā āTe viens no vecajiem saka man: āNeraudi! Redzi, uzvarÄjis [UzvarÄjis. KÄpÄc uzvarÄjis? Tas nozÄ«mÄ, ka ir bijusi cÄ«Åa, ViÅÅ” cÄ«nÄ«jÄs ar velnu, ViÅam ir tiesÄ«bas, ViÅÅ” dzÄ«voja bezgrÄcÄ«gu dzÄ«vi.] ir lauva no JÅ«das cilts [Vai mÄs zinÄm, ko Å”is lauva simbolizÄ?], DÄvida sakne, lai atvÄrtu grÄmatu un tÄs septiÅus zÄ«mogus.ā Tulkoja Anna Rozenberga
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstuNo Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...