Visi jaunumi
AtklÄsmes grÄmata. Apokalipses kopsavilkums VI
apgalvojums, mÄcÄ«tÄj Dag!ā jÅ«s teiksiet. Bet ā jÄ, visi nozÄ«mÄ«gie Ä«paÅ”vÄrdi AtklÄsmes grÄmatÄ ir simboliski. Ja skaitļi ir saprotami arÄ« burtiski (jÄ, tieÅ”Äm bija 7 draudzes vÄstures laiki, tieÅ”Äm ir 12 pamatakmeÅi Jaunajai Jeruzalemei, tieÅ”Äm ir 12 dažÄdi augļi uz dzÄ«vÄ«bas koka), tad Ä«paÅ”vÄrdi ir garÄ«gi. Kad tiek runÄts par BileÄmu (jau iepriekÅ” minÄju ā jums jÄatgriežas VecajÄ DerÄ«bÄ, lai saprastu, par ko tiek runÄts), Jezabeli, Apollionu vai vÄl kÄdu citu, Å”ie vÄrdi jÄsaprot garÄ«gi. Nosaukums āSardiā nozÄ«mÄ āprieka princisā. Å Ä« bija nominÄlÄ draudze. TÄs nosaukums liecinÄja, ka Ŕī draudze ir dzÄ«va, bet patiesÄ«bÄ tÄ bija mirusi. Tad ir Filadelfija ā ābrÄļu mÄ«lestÄ«baā; tÄ ir draudze, kura nodarbojÄs ar evaÅÄ£elizÄciju un misijas darbu. PÄdÄjo draudzes vÄstures laiku simbolizÄ LÄodikeja, kas nozÄ«mÄ ātiesÄtie cilvÄkiā vai ācilvÄku tiesÄÅ”anaā. MÄs dzÄ«vojam Å”ajÄ pÄdÄjÄ draudzes vÄstures laikÄ. Å Ä« bija remdenÄ draudze, viÅi domÄja, ka ir bagÄti, ka viÅiem daudz pieder, kÄ tam vÄ«ram LÅ«kas evaÅÄ£Älija lÄ«dzÄ«bÄ, tÄ bagÄtÄ«gi mielojÄs ar patiesÄ«bu. Mums ir patiesÄ«ba. JÅ«du nÄcijai Kristus laikÄ arÄ« bija patiesÄ«ba. MÄs mielojamies ar to, bet nabagi, klÄti vÄtÄ«m, guļ mÅ«su vÄrtos, ubagojot, alkstot pÄc drupaÄÄm. Ja mÄs nedalÄmies ar tiem, kuri ir pazuduÅ”i, mums ir problÄma. Tagad ielÅ«kosimies AtklÄsmes grÄmatas 4. nodaļÄ! 1. pants: āPÄc tam es redzÄju, un raugi: durvis atvÄrtas DebesÄ«s, un pirmÄ balss, ko es dzirdÄju kÄ bazÅ«ni ar mani runÄjam, sacÄ«ja: āUzkÄp Å”urp, un es rÄdÄ«Å”u tev, kam jÄnotiek turpmÄk!āā Dievs atklÄj JÄnim draudzes vÄsturi un tad saka: āTagad es tev Ä«paÅ”Ä veidÄ gribu parÄdÄ«t, kam jÄnotiek turpmÄk.ā Daudzi no mÅ«su evaÅÄ£Äliskajiem draugiem (ne visi, bet daudzi) izlasa Å”o pantu un tekstam āUzkÄp Å”urpā pievieno jÄdzienu āparauÅ”anaā. TurpinÄjumÄ viÅi visu, sÄkot no 4. nodaļas, attiecina uz nÄkotni. MÄs jau aplÅ«kojÄm Å”o novirzienu, kuru dÄvÄ par futÅ«rismu. ViÅi izprot to tÄ ā ja, sÄkot no 4. nodaļas, mÄs nekur neredzam seviŔķi pieminÄtu vÄrdu ādraudzeā, lÄ«dz kamÄr pietuvojamies grÄmatas noslÄgumam, tas nozÄ«mÄ, ka draudze ir parauta augÅ”Ä, tÄ ir ÄrÄ no pasaules, un ka viss pÄrÄjais, kas notiek AtklÄsmes grÄmatÄ, notiek pÄc mÅ«su laika. Es domÄju, sÄtans priecÄjas, ka cilvÄki tÄ domÄ. JÄzus saka: āLaiks ir tuvu.ā 4. nodaÄ¼Ä mums jÄredz viss laika posms no JÄÅa laika lÄ«dz pat Otrajai atnÄkÅ”anai, bet viÅi paÅem visu Å”o tekstu un iemet kaut kur nÄkotnÄ tikai tÄpÄc, ka Dievs pateica: āUznÄc Å”urp.ā TÄpÄc, ka Å”eit ir teikts ābalss kÄ bazÅ«neā, viÅi apgalvo, ka tÄ esot GabriÄla bazÅ«ne. Bet ābalss kÄ bazÅ«neā Å”ajÄ vietÄ nozÄ«mÄ vienkÄrÅ”i āskaļa balssā. BazÅ«nes ziÅo par notikumiem. Ja domÄjam par Kunga balsi kÄ bazÅ«nes skaÅu, jÄatceras, ka bazÅ«nÄm BÄ«belÄ ir saistÄ«ba ar JordÄnas ŔķÄrsoÅ”anu, ar JÄrikas kriÅ”anu. BazÅ«nes tika izmantotas militÄru lÄmumu paziÅoÅ”anai. Ne visas bazÅ«nes ir saistÄ«tas ar Otro atnÄkÅ”anu VÄl viens svarÄ«gs noteikums, kas saistÄ«ts ar BÄ«beles pravietojumu izpÄti, ir tÄds, ka BÄ«beles pravietojumi nav doti hronoloÄ£iskÄ secÄ«bÄ, kÄ jÅ«s varÄtu rakstÄ«t savu autobiogrÄfiju. āEs piedzimu tad un tad, jaunÄ«bÄ darÄ«ju to un toā, un tad jÅ«s turpinÄt secÄ«gi virzÄ«ties tÄlÄk. Tas notika Å”ajÄ gadÄ, tas notika tajÄ gadÄ. BÄ«belÄ pravietojumi lielÄkoties ir pierakstÄ«ti citÄdÄ veidÄ. āIesÄkumÄ Dievs radÄ«ja Debesis un zemiā ā vispirms Dievs jÅ«s aizved tik tÄlu, tad notiek atkÄpÅ”anÄs atpakaļ un seko stÄsts par to, kÄ ViÅÅ” radÄ«ja. Tad Dievs stÄsta no jauna un izstÄsta nedaudz tÄlÄk. Tad atkal notiek atkÄpe atpakaļ un nÄk stÄsts par sesto dienu, kad Ädams sev nevarÄja atrast sievu un sÄka meklÄt, jo dzÄ«vnieki kÄ palÄ«gi nederÄja. Tad Dievs atkÄpjas un saka: āTagad Es jums pastÄstÄ«Å”u Ädama Ä£enealoÄ£iju!ā ViÅÅ” atgriežas atpakaļ, un viss stÄstÄ«tais pÄrklÄjas, tas nav pierakstÄ«ts secÄ«gi. IeskatÄ«simies DaniÄla grÄmatas 2. nodaļÄ! TajÄ ir aprakstÄ«ta pasaules valstu vÄsture. Kad nokļūstam lÄ«dz DaniÄla 2. nodaļas beigÄm, vai tÄs ir grÄmatas beigas? NÄ. Dievs ietver visas pasaules valstis Å”ajÄ vienÄ vÄ«zijÄ un tad saka: āTagad es tev parÄdÄ«Å”u Å”o paÅ”u laika periodu, bet izmantoÅ”u citu vÄ«ziju. Tagad es runÄÅ”u no cita skatpunkta, tas bÅ«s par Äzi un aunu, bet vÄl no cita skatu punkta runÄsim par lauvu, panteru un lÄci.ā Notiek vairÄkkÄrtÄja atkÄpÅ”anÄs atpakaļ, un stÄsts daudzas reizes aptver vienu un to paÅ”u laika posmu. SlÄni pÄc slÄÅa, lai nebÅ«tu nekÄdu jautÄjumu par to, kas Ä«sti Å”ajÄ tekstÄ pavÄstÄ«ts. SkatÄ«simies patiesÄ«bai acÄ«s ā daļai no mums patÄ«k par to domÄt, aplÅ«kojot metÄlus! MÄs, kÄ jÅ«s labi zinÄt, bieži lietas uztveram ar tausti, mums patÄ«k minerÄli, mums patÄ«k DaniÄla 2. nodaļa. Daļai no mums patÄ«k dzÄ«vnieki, mums patÄ«k domÄt par lauvu un lÄci. Dievs to visu pasniedz dažÄdos tÄlos, lai tad, ja neesat sapratuÅ”i ar pirmo reizi, jÅ«s varÄtu saprast, kad par to tiek runÄts atkÄrtoti citÄ veidÄ. Tas uzrunÄ ikvienu. ArÄ« AtklÄsmes grÄmata nav rakstÄ«ta secÄ«gi. TÄpÄc mana sirds lÅ«st par Å”iem dÄrgajiem cilvÄkiem, kuri nokļūst lÄ«dz 4. nodaļai un saka: āTas viss ir nÄkotnÄ, es nezinu, kas notiks.ā ViÅi palaiž garÄm tik daudz! Man patÄ«k ar Å”iem cilvÄkiem pÄtÄ«t AtklÄsmes grÄmatas 17. nodaļu, jo jÅ«s nevarat to lasÄ«t bez apbrÄ«nas, vai AtklÄsmes 12. nodaļu, kura perfekti saskan ar vÄsturi. KÄ iespÄjams palaist to garÄm? Liela daļa no tÄ ir jau notikusi. ArÄ« tÄ saka daudzi dÄrgi cilvÄki. āUznÄc Å”urp.ā Viss, ko Kristus te saka, ir: āSkaties, Es esmu tev parÄdÄ«jis, kas notiek uz zemes; tagad Es paÅemÅ”u tevi uz DebesÄ«m un sniegÅ”u atklÄsmi par to, kÄ DebesÄ«s tiek atrisinÄts tas, kas notiek ar draudzi uz zemes.ā PiepeÅ”i JÄnis stÄv DebesÄ«s, goda krÄsla priekÅ”Ä. āPÄc tam es redzÄju, un raugi: durvis atvÄrtas debesÄ«s, ViÅÅ” saka: āEs rÄdÄ«Å”u tev, kam jÄnotiek turpmÄk!ā TÅ«liÅ es tapu aizrauts garÄ, un raugi: goda krÄsls celts debesÄ«s; goda krÄslÄ kÄds sÄdÄja.ā (Atkl. 4:1, 2) KÄpÄc JÄnis top aizrauts garÄ? Jo Dievs ir Gars, eÅÄ£eļi ir kalpojoÅ”ie gari. JÄnim visapkÄrt ir garÄ«gas lietas, tÄpÄc arÄ« viÅam ir jÄbÅ«t garÄ. Pirms tam viÅÅ” atrodas Patmas salÄ un raugÄs pÄri Egejas jÅ«rai, un Dievs rÄda viÅam Å”o atklÄsmi par JÄzu, kurÅ” ir Savas draudzes vidÅ« uz zemes. Tagad Dievs atklÄj JÄnim, kÄ JÄzus stÄv par mums DebesÄ«s. Tas ir viss, kas Å”ajos pantos teikts. LasÄ«sim tÄlÄk: ā[..] raugi: goda krÄsls celts debesÄ«s; goda krÄslÄ kÄds sÄdÄja. Tas, kas sÄdÄja, pÄc skata lÄ«dzÄ«gs dÄrgakmeÅiem jaspÄ«dam un sardijam, un ap goda krÄslu bija varavÄ«ksnes loks.ā (Atkl. 4:2, 3) ViÅÅ” iesÄk aprakstÄ«t Dievu TÄvu ViÅa tronÄ«, un Dievs DÄls ir aprakstÄ«ts tajÄ paÅ”Ä nodaļÄ. Ja ieskatÄ«sieties DaniÄla grÄmatÄ, redzÄsiet, ka BÄ«belÄ ir tikai pÄris vietas, kur atrodat Dievu TÄvu un DÄlu un kur ir runa par diviem troÅiem. DaniÄla 7. nodaÄ¼Ä tas lasÄms lielajÄ tiesas ainÄ: āEs redzÄju cienÄ«jamo sirmgalvi, un CilvÄka DÄlu nostatÄ«ja ViÅa priekÅ”Ä.ā (Dan. 7:13; pÄrfrÄzÄts) KurÅ” ir CilvÄka DÄls? JÄzus. Un kurÅ” ir CienÄ«jamais Sirmgalvis? Tam jÄbÅ«t Dievam TÄvam. Å eit jums ir ainojums ar diviem troÅiem DebesÄ«s. TÄlÄk tiek runÄts par radÄ«jumiem, kuri ir ap Dieva troni, Ŕīm ÄetrÄm dzÄ«vajÄm bÅ«tnÄm. AtklÄsmes 4:7 teikts: āPirmÄ lÄ«dzÄ«ga lauvam, otra lÄ«dzÄ«ga vÄrsim, treÅ”ai kÄ cilvÄka seja un ceturtÄ lÄ«dzÄ«ga skrejoÅ”am Ärglim.ā Vai zinÄjÄt, ka tas ir tieÅ”i tÄds pats apraksts, kÄdu atradÄ«siet EcÄhiÄla 1:10? Lai saprastu AtklÄsmes grÄmatu, jums jÄatgriežas atpakaļ. EcÄhiÄla 1:10: āViÅu seja bija Å”Äda: priekÅ”pusÄ tiem bija cilvÄka seja, labajÄ pusÄ lauvas seja visiem Äetriem, kreisajÄ pusÄ vÄrÅ”a seja visiem Äetriem un iekÅ”pusÄ Ärgļa seja visiem Äetriem.ā EcÄhiÄls raksta tÄ, ka Ŕķiet ā ir Äetri radÄ«jumi un katram ir Äetras sejas. JÄnis raksta tÄ, ka varam saprast ā ir Äetri radÄ«jumi un katram ir viena seja, bet katram tÄ ir citÄdÄka. Ko tas viss nozÄ«mÄ? Vai Dievu DebesÄ«s ieskauj Å”ie Äetri dÄ«vainie, citplanÄtieÅ”iem lÄ«dzÄ«gie radÄ«jumi? Tulkoja Anna Rozenberga
Nosaukums āSardiā nozÄ«mÄ āprieka princisā. Å Ä« bija nominÄlÄ draudze. TÄs nosaukums liecinÄja, ka Ŕī draudze ir dzÄ«va, bet patiesÄ«bÄ tÄ bija mirusi. Tad ir Filadelfija ā ābrÄļu mÄ«lestÄ«baā; tÄ ir draudze, kura nodarbojÄs ar evaÅÄ£elizÄciju un misijas darbu. PÄdÄjo draudzes vÄstures laiku simbolizÄ LÄodikeja, kas nozÄ«mÄ ātiesÄtie cilvÄkiā vai ācilvÄku tiesÄÅ”anaā. MÄs dzÄ«vojam Å”ajÄ pÄdÄjÄ draudzes vÄstures laikÄ. Å Ä« bija remdenÄ draudze, viÅi domÄja, ka ir bagÄti, ka viÅiem daudz pieder, kÄ tam vÄ«ram LÅ«kas evaÅÄ£Älija lÄ«dzÄ«bÄ, tÄ bagÄtÄ«gi mielojÄs ar patiesÄ«bu. Mums ir patiesÄ«ba. JÅ«du nÄcijai Kristus laikÄ arÄ« bija patiesÄ«ba. MÄs mielojamies ar to, bet nabagi, klÄti vÄtÄ«m, guļ mÅ«su vÄrtos, ubagojot, alkstot pÄc drupaÄÄm. Ja mÄs nedalÄmies ar tiem, kuri ir pazuduÅ”i, mums ir problÄma.
Tagad ielÅ«kosimies AtklÄsmes grÄmatas 4. nodaļÄ! 1. pants: āPÄc tam es redzÄju, un raugi: durvis atvÄrtas DebesÄ«s, un pirmÄ balss, ko es dzirdÄju kÄ bazÅ«ni ar mani runÄjam, sacÄ«ja: āUzkÄp Å”urp, un es rÄdÄ«Å”u tev, kam jÄnotiek turpmÄk!āā Dievs atklÄj JÄnim draudzes vÄsturi un tad saka: āTagad es tev Ä«paÅ”Ä veidÄ gribu parÄdÄ«t, kam jÄnotiek turpmÄk.ā
Daudzi no mÅ«su evaÅÄ£Äliskajiem draugiem (ne visi, bet daudzi) izlasa Å”o pantu un tekstam āUzkÄp Å”urpā pievieno jÄdzienu āparauÅ”anaā. TurpinÄjumÄ viÅi visu, sÄkot no 4.Ā nodaļas, attiecina uz nÄkotni. MÄs jau aplÅ«kojÄm Å”o novirzienu, kuru dÄvÄ par futÅ«rismu. ViÅi izprot to tÄ ā ja, sÄkot no 4. nodaļas, mÄs nekur neredzam seviŔķi pieminÄtu vÄrdu ādraudzeā, lÄ«dz kamÄr pietuvojamies grÄmatas noslÄgumam, tas nozÄ«mÄ, ka draudze ir parauta augÅ”Ä, tÄ ir ÄrÄ no pasaules, un ka viss pÄrÄjais, kas notiek AtklÄsmes grÄmatÄ, notiek pÄc mÅ«su laika. Es domÄju, sÄtans priecÄjas, ka cilvÄki tÄ domÄ.
JÄzus saka: āLaiks ir tuvu.ā 4.Ā nodaÄ¼Ä mums jÄredz viss laika posms no JÄÅa laika lÄ«dz pat Otrajai atnÄkÅ”anai, bet viÅi paÅem visu Å”o tekstu un iemet kaut kur nÄkotnÄ tikai tÄpÄc, ka Dievs pateica: āUznÄc Å”urp.ā TÄpÄc, ka Å”eit ir teikts ābalss kÄ bazÅ«neā, viÅi apgalvo, ka tÄ esot GabriÄla bazÅ«ne. Bet ābalss kÄ bazÅ«neā Å”ajÄ vietÄ nozÄ«mÄ vienkÄrÅ”i āskaļa balssā. BazÅ«nes ziÅo par notikumiem. Ja domÄjam par Kunga balsi kÄ bazÅ«nes skaÅu, jÄatceras, ka bazÅ«nÄm BÄ«belÄ ir saistÄ«ba ar JordÄnas ŔķÄrsoÅ”anu, ar JÄrikas kriÅ”anu. BazÅ«nes tika izmantotas militÄru lÄmumu paziÅoÅ”anai. Ne visas bazÅ«nes ir saistÄ«tas ar Otro atnÄkÅ”anu
VÄl viens svarÄ«gs noteikums, kas saistÄ«ts ar BÄ«beles pravietojumu izpÄti, ir tÄds, ka BÄ«beles pravietojumi nav doti hronoloÄ£iskÄ secÄ«bÄ, kÄ jÅ«s varÄtu rakstÄ«t savu autobiogrÄfiju. āEs piedzimu tad un tad, jaunÄ«bÄ darÄ«ju to un toā, un tad jÅ«s turpinÄt secÄ«gi virzÄ«ties tÄlÄk. Tas notika Å”ajÄ gadÄ, tas notika tajÄ gadÄ. BÄ«belÄ pravietojumi lielÄkoties ir pierakstÄ«ti citÄdÄ veidÄ. āIesÄkumÄ Dievs radÄ«ja Debesis un zemiā ā vispirms Dievs jÅ«s aizved tik tÄlu, tad notiek atkÄpÅ”anÄs atpakaļ un seko stÄsts par to, kÄ ViÅÅ” radÄ«ja. Tad Dievs stÄsta no jauna un izstÄsta nedaudz tÄlÄk. Tad atkal notiek atkÄpe atpakaļ un nÄk stÄsts par sesto dienu, kad Ädams sev nevarÄja atrast sievu un sÄka meklÄt, jo dzÄ«vnieki kÄ palÄ«gi nederÄja. Tad Dievs atkÄpjas un saka: āTagad Es jums pastÄstÄ«Å”u Ädama Ä£enealoÄ£iju!ā ViÅÅ” atgriežas atpakaļ, un viss stÄstÄ«tais pÄrklÄjas, tas nav pierakstÄ«ts secÄ«gi.
IeskatÄ«simies DaniÄla grÄmatas 2. nodaļÄ! TajÄ ir aprakstÄ«ta pasaules valstu vÄsture. Kad nokļūstam lÄ«dz DaniÄla 2. nodaļas beigÄm, vai tÄs ir grÄmatas beigas? NÄ. Dievs ietver visas pasaules valstis Å”ajÄ vienÄ vÄ«zijÄ un tad saka: āTagad es tev parÄdÄ«Å”u Å”o paÅ”u laika periodu, bet izmantoÅ”u citu vÄ«ziju. Tagad es runÄÅ”u no cita skatpunkta, tas bÅ«s par Äzi un aunu, bet vÄl no cita skatu punkta runÄsim par lauvu, panteru un lÄci.ā Notiek vairÄkkÄrtÄja atkÄpÅ”anÄs atpakaļ, un stÄsts daudzas reizes aptver vienu un to paÅ”u laika posmu. SlÄni pÄc slÄÅa, lai nebÅ«tu nekÄdu jautÄjumu par to, kas Ä«sti Å”ajÄ tekstÄ pavÄstÄ«ts.
SkatÄ«simies patiesÄ«bai acÄ«s ā daļai no mums patÄ«k par to domÄt, aplÅ«kojot metÄlus! MÄs, kÄ jÅ«s labi zinÄt, bieži lietas uztveram ar tausti, mums patÄ«k minerÄli, mums patÄ«k DaniÄla 2.Ā nodaļa. Daļai no mums patÄ«k dzÄ«vnieki, mums patÄ«k domÄt par lauvu un lÄci. Dievs to visu pasniedz dažÄdos tÄlos, lai tad, ja neesat sapratuÅ”i ar pirmo reizi, jÅ«s varÄtu saprast, kad par to tiek runÄts atkÄrtoti citÄ veidÄ. Tas uzrunÄ ikvienu.
ArÄ« AtklÄsmes grÄmata nav rakstÄ«ta secÄ«gi. TÄpÄc mana sirds lÅ«st par Å”iem dÄrgajiem cilvÄkiem, kuri nokļūst lÄ«dz 4.Ā nodaļai un saka: āTas viss ir nÄkotnÄ, es nezinu, kas notiks.ā ViÅi palaiž garÄm tik daudz! Man patÄ«k ar Å”iem cilvÄkiem pÄtÄ«t AtklÄsmes grÄmatas 17.Ā nodaļu, jo jÅ«s nevarat to lasÄ«t bez apbrÄ«nas, vai AtklÄsmes 12. nodaļu, kura perfekti saskan ar vÄsturi. KÄ iespÄjams palaist to garÄm? Liela daļa no tÄ ir jau notikusi. ArÄ« tÄ saka daudzi dÄrgi cilvÄki.
āUznÄc Å”urp.ā Viss, ko Kristus te saka, ir: āSkaties, Es esmu tev parÄdÄ«jis, kas notiek uz zemes; tagad Es paÅemÅ”u tevi uz DebesÄ«m un sniegÅ”u atklÄsmi par to, kÄ DebesÄ«s tiek atrisinÄts tas, kas notiek ar draudzi uz zemes.ā PiepeÅ”i JÄnis stÄv DebesÄ«s, goda krÄsla priekÅ”Ä. āPÄc tam es redzÄju, un raugi: durvis atvÄrtas debesÄ«s, ViÅÅ” saka: āEs rÄdÄ«Å”u tev, kam jÄnotiek turpmÄk!ā TÅ«liÅ es tapu aizrauts garÄ, un raugi: goda krÄsls celts debesÄ«s; goda krÄslÄ kÄds sÄdÄja.ā (Atkl.Ā 4:1,Ā 2) KÄpÄc JÄnis top aizrauts garÄ? Jo Dievs ir Gars, eÅÄ£eļi ir kalpojoÅ”ie gari. JÄnim visapkÄrt ir garÄ«gas lietas, tÄpÄc arÄ« viÅam ir jÄbÅ«t garÄ. Pirms tam viÅÅ” atrodas Patmas salÄ un raugÄs pÄri Egejas jÅ«rai, un Dievs rÄda viÅam Å”o atklÄsmi par JÄzu, kurÅ” ir Savas draudzes vidÅ« uz zemes. Tagad Dievs atklÄj JÄnim, kÄ JÄzus stÄv par mums DebesÄ«s. Tas ir viss, kas Å”ajos pantos teikts.
LasÄ«sim tÄlÄk: ā[..] raugi: goda krÄsls celts debesÄ«s; goda krÄslÄ kÄds sÄdÄja. Tas, kas sÄdÄja, pÄc skata lÄ«dzÄ«gs dÄrgakmeÅiem jaspÄ«dam un sardijam, un ap goda krÄslu bija varavÄ«ksnes loks.ā (Atkl.Ā 4:2, 3) ViÅÅ” iesÄk aprakstÄ«t Dievu TÄvu ViÅa tronÄ«, un Dievs DÄls ir aprakstÄ«ts tajÄ paÅ”Ä nodaļÄ. Ja ieskatÄ«sieties DaniÄla grÄmatÄ, redzÄsiet, ka BÄ«belÄ ir tikai pÄris vietas, kur atrodat Dievu TÄvu un DÄlu un kur ir runa par diviem troÅiem. DaniÄla 7.Ā nodaÄ¼Ä tas lasÄms lielajÄ tiesas ainÄ: āEs redzÄju cienÄ«jamo sirmgalvi, un CilvÄka DÄlu nostatÄ«ja ViÅa priekÅ”Ä.ā (Dan. 7:13; pÄrfrÄzÄts) KurÅ” ir CilvÄka DÄls? JÄzus. Un kurÅ” ir CienÄ«jamais Sirmgalvis? Tam jÄbÅ«t Dievam TÄvam. Å eit jums ir ainojums ar diviem troÅiem DebesÄ«s.
TÄlÄk tiek runÄts par radÄ«jumiem, kuri ir ap Dieva troni, Ŕīm ÄetrÄm dzÄ«vajÄm bÅ«tnÄm. AtklÄsmes 4:7 teikts: āPirmÄ lÄ«dzÄ«ga lauvam, otra lÄ«dzÄ«ga vÄrsim, treÅ”ai kÄ cilvÄka seja un ceturtÄ lÄ«dzÄ«ga skrejoÅ”am Ärglim.ā Vai zinÄjÄt, ka tas ir tieÅ”i tÄds pats apraksts, kÄdu atradÄ«siet EcÄhiÄlaĀ 1:10? Lai saprastu AtklÄsmes grÄmatu, jums jÄatgriežas atpakaļ. EcÄhiÄla 1:10: āViÅu seja bija Å”Äda: priekÅ”pusÄ tiem bija cilvÄka seja, labajÄ pusÄ lauvas seja visiem Äetriem, kreisajÄ pusÄ vÄrÅ”a seja visiem Äetriem un iekÅ”pusÄ Ärgļa seja visiem Äetriem.ā EcÄhiÄls raksta tÄ, ka Ŕķiet ā ir Äetri radÄ«jumi un katram ir Äetras sejas. JÄnis raksta tÄ, ka varam saprast ā ir Äetri radÄ«jumi un katram ir viena seja, bet katram tÄ ir citÄdÄka. Ko tas viss nozÄ«mÄ? Vai Dievu DebesÄ«s ieskauj Å”ie Äetri dÄ«vainie, citplanÄtieÅ”iem lÄ«dzÄ«gie radÄ«jumi?
Tulkoja Anna Rozenberga
Ā
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...