Visi jaunumi

Atklāsmes grāmata. Apokalipses kopsavilkums V

22.12.2025 Dags Bačelors 9 min lasīŔanas laiks

Otrā pasaules kara laikā vairāki no navaho indiāņiem Ņūmeksikā bija armijas kodu Å”ifrētāji. Japāņi bija uzlauzuÅ”i visus amerikāņu kodus, un amerikāņi teica: ā€œMums vajag atrast kaut ko atŔķirÄ«gu!ā€ JÅ«ras spēkos dienēja kāda misionāra dēls, kurÅ” bija uzaudzis navaho rezervātā, viņŔ aizgāja pie komandiera un teica: ā€œEs zinu, kurÅ” jums var palÄ«dzēt ar kodu. Jums jāiesauc armijā vairāki navaho indiāņi, viņu valoda ir ārkārtÄ«gi grÅ«ta. Mans tēvs gadiem cenÅ”as pārtulkot Jauno DerÄ«bu navaho valodā, tā ir ļoti sarežģīta, tajā nav nekādu likumu, kriptologi nespēs to atÅ”ifrēt. Ä»aujiet indiāņiem sarunāties savā starpā pa radio, un japāņi nekad nespēs saprast, kas tiek runāts.ā€ ASV armija veica dažus testus un teica: ā€œTev ir taisnÄ«ba, mēs nespējam to atÅ”ifrēt.ā€ Tātad, ko viņi izdarÄ«ja – viņiem bija navaho indiāņi visur jÅ«ras spēkos, Å”ie indiāņi darbojās komunikācijas jomā. Taču viņi ne tikai sarunājās savā starpā navaho valodā, viņiem tika dotas kodētas ziņas, kuras viņi nodeva tālāk navaho valodā. Tika izmantoti simboli, tēli. Piemēram, viņi teica: ā€œPār pauguru nāk 15 bruņurupuči.ā€ Savā starpā viņi zināja, ka Å”ie bruņurupuči apzÄ«mē tankus. Tad viņi ziņoja, ka Å”urp lido kraukļu bars vai ko tamlÄ«dzÄ«gu, un tas nozÄ«mēja, ka tuvojas lidmaŔīnas. Viņiem bija zināmi Å”ie daudzie simboli un apzÄ«mējumi, ko viņi kodētā veidā nodeva cits citam savā valodā, tas visu sarežģīja vēl vairāk. Tāpēc reizēm, lai saprastu Atklāsmes grāmatu, jums nav jālasa tikai tas, kas teikts Atklāsmes grāmatā. Jums ir jālasa arÄ« citas vietas BÄ«belē. JÅ«s atrodat, ko simboli nozÄ«mē, un tad skatāties, kā tie tika izmantoti toreiz. IeskatÄ«simies tajā pavisam mazliet, lai jÅ«s saprastu, kāpēc studējam tieÅ”i tādā veidā, kādā studējam! Visiem simboliem ir sava nozÄ«me. LÅ«kas 8:10 Jēzus teica: ā€œJums ir dots zināt Dieva valstÄ«bas noslēpumus, bet pārējiem lÄ«dzÄ«bās, lai tie redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot.ā€ 1. Kor. 2:14 saka, ka ā€œGarÄ«gās lietas ir garÄ«gi apspriežamas.ā€ Viens no labākajiem veidiem, kā izprast pravietojumu, ir sapratne, kuru dod Svētais Gars un Dieva Vārds. Ja jums ir Svētais Gars un jÅ«s salÄ«dzināt Svētos Rakstus ar Svētajiem Rakstiem – mazliet Å”eit, mazliet Å”eit, rindu pēc rindas –, teksti sāk saslēgties, rodas skaidrÄ«ba, sistēma tajā, ko lasāt. Bet pilnÄ«gai izpratnei jums nepiecieÅ”ams Svētais Gars. Atklāsmes grāmata aptver laika posmu no Jēzus pirmās atnākÅ”anas lÄ«dz otrajai atnākÅ”anai un, protams, arÄ« tālāk mūžībā, tā mÅ«s aizved aiz tÅ«kstoÅ”gades, mūžības laikā pēc tÅ«kstoÅ” gadiem. IepriekÅ” runājām par septÄ«tniekiem Atklāsmes grāmatā, precÄ«zāk – par septiņām draudzēm. Tās simbolizē septiņus posmus un laikus. Å Ä«s draudzes simbolizē ciklu, kuram draudze var iet cauri no sava sākuma lÄ«dz laikam, kad atrofējas un kļūst par Lāodikeju. Tās simbolizē pieredzi, kādai var iet cauri persona, – daudzi cilvēki pieņem Kungu un ir kā Efeza, bet viņi var pazaudēt pirmo mÄ«lestÄ«bu; cilvēki var bÅ«t jebkurā Ŕī ceļa posmā. Bet visvairāk Ŕīs draudzes simbolizē laiku ciklu. Kur vēl BÄ«belē varam atrast ciparu 7? Kur tas vispirms parādās? RadīŔanā! Vispār pirmā reize, kad kāds skaitlis BÄ«belē parādās 3 reizes, ir cipara 7 atkārtotā pieminēŔana 1. Mozus 2. nodaļā. Tur teikts: ā€œSeptÄ«tajā dienā…, septÄ«tajā dienā…, septÄ«tajā dienā...ā€ Tas ir laika cikls. Septiņas draudzes simbolizē draudzes vēstures ciklu no Kristus pirmās atnākÅ”anas lÄ«dz otrajai atnākÅ”anai. Atklāsmes grāmatā ir četras ievērojamas vÄ«zijas ar 7: 7 draudzes, 7 zÄ«mogi, 7 bazÅ«nes un 7 mocÄ«bas. 7 draudzes simbolizē draudzes garÄ«go vēsturi no pirmās atnākÅ”anas lÄ«dz otrajai atnākÅ”anai. 7 zÄ«mogi simbolizē draudzes politisko vēsturi no pirmās atnākÅ”anas lÄ«dz otrajai atnākÅ”anai. 7 bazÅ«nes simbolizē draudzes militāro vēsturi no pirmās atnākÅ”anas lÄ«dz otrajai atnākÅ”anai. (Vai bazÅ«nes nepūŔ kaujā, vai Pāvils nesaka, ka konkrētas bazÅ«nes skaņas dod ziņu, kā sagatavoties kaujai?) Dieva pravietojumi nav plakani un viendimensionāli. Kad studējat Atklāsmes grāmatu, jums ir jādomā daudzās dimensijās. Tajā, ko tagad saku, ir kāda mana doma – es esmu mirstÄ«gais; mēs, mirstÄ«gie, domājam un runājam vienā dimensijā, mēs esam lineāri. Taču Dieva Vārds nav sasaistÄ«ts un ierobežots savā komunikācijā. Dievs var teikt vienu lietu, kas ir tik dziļa un patiesa, un saskaņota ar citām Å”ai lietai piemÄ«toŔām nozÄ«mēm, bet tajā paŔā laikā tai ir nozÄ«mes daudzās dimensijās. Man vienmēr patÄ«k atkāpties un ņemt par piemēru Jēzu. Mācekļi nāk pie Jēzus un uzdod Viņam vienkārÅ”u jautājumu: ā€œKad Ŕīs lietas notiks?ā€ Jēzus saka: ā€œTieÅ”i pirms tempļa nopostīŔanas.ā€ Viņi jautā: ā€œKāda bÅ«s Tavas atnākÅ”anas un pastarā laika zÄ«me?ā€ Mateja 24. nodaļā viņi uzdod Jēzum trÄ«s jautājumus, un Jēzus viņiem sniedz Å”o neticami dziļo un pilnÄ«go atbildi, ko varat izlasÄ«t Mateja 24. nodaļā (arÄ« Marka 13. nod., LÅ«kas 17. nod., LÅ«kas 21. nod.), tur ViņŔ atbild mācekļiem, izskaidrojot Savas atnākÅ”anas zÄ«mes. Ar Å”o vienu atbildi ViņŔ vienlaikus atbildēja gan tiem, kuri dzÄ«voja tajā laikā un uzdeva Å”o jautājumu – kas notiks ar jÅ«diem, gan arÄ« pateica draudzei, ko tā var sagaidÄ«t vēstures gaitā, lai ikviens kristietis jebkurā laikā varētu lasÄ«t Mateja 24. nodaļu un tajā teiktais bÅ«tu nozÄ«mÄ«gs viņam tajā laikā un vietā, kur viņŔ atrodas. Jēzus runāja par lielo bēdu laiku, kuram cauri ies jÅ«di tieÅ”i pirms Jeruzalemes nopostīŔanas, un reizē ViņŔ runāja par lielo bēdu laiku, kuram cauri ies draudze TiatÄ«ras periodā ar lielajām vajāŔanām, un arÄ« par lielo bēdu laiku pirms 7 pēdējām mocÄ«bām pasaules vēstures noslēgumā, sniedzot vēsti mums, kas dzÄ«vojam Å”ajā paaudzē. Viena atbilde ar daudzām dimensijām. Lasot Atklāsmes grāmatu, apzinieties, ka Dieva Vārds nav ierobežots mÅ«su domāŔanas veidā. Tā ir Dieva grāmata, tā ir tik dziļa, tik pilnÄ«ga, ka ir cilvēki, kuri pret to izjÅ«t dziļu pietāti. Dzirdēju Lesliju Hārdingu, EndrÅ«sa Universitātes teoloÄ£ijas pasniedzēju, sakām: ā€œJÅ«s nevarat nemaz sākt saprast Atklāsmes grāmatu, ja neesat to izlasÄ«juÅ”i 50 reižu.ā€ Atceros Džo Manu Skalko, kurÅ” bija mākslas pasniedzējs un ceļoja apkārt, mācot Atklāsmes grāmatu. Viņa bērēs manās rokās nonāca Džo BÄ«bele. Atklāsmes grāmatas lapas tajā bija nodiluÅ”as, 20 % burtu no lapu augÅ”malas bija turpat izdzisuÅ”i no biežās lasīŔanas. Tas, ka mēs veicam Å”o Atklāsmes grāmatas pārskatu, ir tikai tāpēc, lai rosinātu jÅ«su apetÄ«ti. Te nebÅ«s atbilžu uz visiem jÅ«su jautājumiem. Es mēģinu jÅ«sos radÄ«t vēlmi Å”o grāmatu studēt. Ja kādreiz pasaules vēsturē ir bijis laiks, kad Ŕīs lietas ir Ä«paÅ”i noderÄ«gas, tad Å”is laiks ir tagad. Tagad ir laiks saprast, par ko runā Atklāsmes grāmata. Daudz kas no tajā vēstÄ«tā ir noticis pagātnē. Bet vēl ir daudz kā tāda, kas notiks pēdējās dienās. Tātad, septiņas draudzes. Å Ä«s nav visas tā laika Mazāzijas kristieÅ”u draudzes, tad kādēļ Jānis min tikai Ŕīs septiņas? Pieņēmums ir, ka Jānis tajās bija Ä«paÅ”i sludinājis. Dodoties uz Mazāziju, viņŔ lÄ«dzi ņēma Mariju, Jēzus māti, un pastāv uzskats, ka tur, Efezā, atradās viņas māja. Jānis varēja skatÄ«ties tieÅ”i pāri jÅ«rai. Vēstis draudzēm rakstÄ«tas tieÅ”i tādā secÄ«bā, kādā virzÄ«jās pasta ceļŔ. RomieÅ”i bija izbÅ«vējuÅ”i ļoti labus ceļus. Pa Å”o pasta ceļu varēja doties no Efezas uz Smirnu, tad uz Pergamu, TiatÄ«ru, Sardiem, Filadelfiju un Lāodikeju, kur bija ceļa gals. Å Ä·iet, ka Jānis, izejot Å”o apli, raugās kā no putna lidojuma. Å ai secÄ«bā ietverta neticama nozÄ«me un kārtÄ«ba. Katras draudzes vārdam ir sava nozÄ«me, un katrai draudzei ir sava Ä«paÅ”a iezÄ«me. Efeza nozÄ«mē ā€˜iekārojamā’. Å Ä« ir draudze, kas zaudējusi savu degsmi, dedzÄ«bu pret Jēzu. Viņi mÄ«l patiesÄ«bu, un viņi mÄ«l mācÄ«bu. Bet, ja jums ir mācÄ«ba un nav mÄ«lestÄ«bas, jÅ«s varat kļūt orientēti uz darbiem. Dievs viņus uzteica par dedzÄ«bu pret patiesÄ«bu un par to, ka viņi centās saglabāt draudzes disciplÄ«nu un svētumu. Bet viņi bija zaudējuÅ”i savu pirmo, sākotnējo mÄ«lestÄ«bu. Smirnas draudze ir vajātā draudze. Vārds ā€œSmirnaā€ saistÄ«ts ar vārdu ā€œmirresā€, kas savukārt saistās ar vÄ«raku vai smaržu. Viņu dzÄ«vÄ«ba bija kā upuris, tas bija lielu vajāŔanu laiks draudzes vēsturē. Tad ir Pergamas draudze. Tās nosaukumam ir nozÄ«me ā€˜augstums’ vai ā€˜pacēlums’. Å Ä« bija tolerantā draudze. TiatÄ«ra. Tās vārdam ir nozÄ«me ā€˜smaržas’. Tas bija kompromisa laiks draudzē, kas saskan ar sievieti no Atklāsmes 17. nodaļas. TiatÄ«rā tiek pieminēta Jezebele. Tulkoja Anna Rozenberga

Ā  Ā  Otrā pasaules kara laikā vairāki no navaho indiāņiem Ņūmeksikā bija armijas kodu Å”ifrētāji. Japāņi bija uzlauzuÅ”i visus amerikāņu kodus, un amerikāņi teica: ā€œMums vajag atrast kaut ko atŔķirÄ«gu!ā€ JÅ«ras spēkos dienēja kāda misionāra dēls, kurÅ” bija uzaudzis navaho rezervātā, viņŔ aizgāja pie komandiera un teica: ā€œEs zinu, kurÅ” jums var palÄ«dzēt ar kodu. Jums jāiesauc armijā vairāki navaho indiāņi, viņu valoda ir ārkārtÄ«gi grÅ«ta. Mans tēvs gadiem cenÅ”as pārtulkot Jauno DerÄ«bu navaho valodā, tā ir ļoti sarežģīta, tajā nav nekādu likumu, kriptologi nespēs to atÅ”ifrēt. Ä»aujiet indiāņiem sarunāties savā starpā pa radio, un japāņi nekad nespēs saprast, kas tiek runāts.ā€ ASV armija veica dažus testus un teica: ā€œTev ir taisnÄ«ba, mēs nespējam to atÅ”ifrēt.ā€ Tātad, ko viņi izdarÄ«ja – viņiem bija navaho indiāņi visur jÅ«ras spēkos, Å”ie indiāņi darbojās komunikācijas jomā. Taču viņi ne tikai sarunājās savā starpā navaho valodā, viņiem tika dotas kodētas ziņas, kuras viņi nodeva tālāk navaho valodā. Tika izmantoti simboli, tēli. Piemēram, viņi teica: ā€œPār pauguru nāk 15 bruņurupuči.ā€ Savā starpā viņi zināja, ka Å”ie bruņurupuči apzÄ«mē tankus. Tad viņi ziņoja, ka Å”urp lido kraukļu bars vai ko tamlÄ«dzÄ«gu, un tas nozÄ«mēja, ka tuvojas lidmaŔīnas. Viņiem bija zināmi Å”ie daudzie simboli un apzÄ«mējumi, ko viņi kodētā veidā nodeva cits citam savā valodā, tas visu sarežģīja vēl vairāk.
Ā  Ā  Tāpēc reizēm, lai saprastu Atklāsmes grāmatu, jums nav jālasa tikai tas, kas teikts Atklāsmes grāmatā. Jums ir jālasa arÄ« citas vietas BÄ«belē. JÅ«s atrodat, ko simboli nozÄ«mē, un tad skatāties, kā tie tika izmantoti toreiz. IeskatÄ«simies tajā pavisam mazliet, lai jÅ«s saprastu, kāpēc studējam tieÅ”i tādā veidā, kādā studējam!
Ā  Ā  Visiem simboliem ir sava nozÄ«me. LÅ«kasĀ 8:10 Jēzus teica: ā€œJums ir dots zināt Dieva valstÄ«bas noslēpumus, bet pārējiem lÄ«dzÄ«bās, lai tie redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot.ā€ 1.Ā Kor.Ā 2:14 saka, ka ā€œGarÄ«gās lietas ir garÄ«gi apspriežamas.ā€ Viens no labākajiem veidiem, kā izprast pravietojumu, ir sapratne, kuru dod Svētais Gars un Dieva Vārds. Ja jums ir Svētais Gars un jÅ«s salÄ«dzināt Svētos Rakstus ar Svētajiem Rakstiem – mazliet Å”eit, mazliet Å”eit, rindu pēc rindas –, teksti sāk saslēgties, rodas skaidrÄ«ba, sistēma tajā, ko lasāt. Bet pilnÄ«gai izpratnei jums nepiecieÅ”ams Svētais Gars.
Ā  Ā  Atklāsmes grāmata aptver laika posmu no Jēzus pirmās atnākÅ”anas lÄ«dz otrajai atnākÅ”anai un, protams, arÄ« tālāk mūžībā, tā mÅ«s aizved aiz tÅ«kstoÅ”gades, mūžības laikā pēc tÅ«kstoÅ” gadiem.
Ā  Ā  IepriekÅ” runājām par septÄ«tniekiem Atklāsmes grāmatā, precÄ«zāk – par septiņām draudzēm. Tās simbolizē septiņus posmus un laikus. Å Ä«s draudzes simbolizē ciklu, kuram draudze var iet cauri no sava sākuma lÄ«dz laikam, kad atrofējas un kļūst par Lāodikeju. Tās simbolizē pieredzi, kādai var iet cauri persona, – daudzi cilvēki pieņem Kungu un ir kā Efeza, bet viņi var pazaudēt pirmo mÄ«lestÄ«bu; cilvēki var bÅ«t jebkurā Ŕī ceļa posmā. Bet visvairāk Ŕīs draudzes simbolizē laiku ciklu.
Ā  Ā  Kur vēl BÄ«belē varam atrast ciparu 7? Kur tas vispirms parādās? RadīŔanā! Vispār pirmā reize, kad kāds skaitlis BÄ«belē parādās 3 reizes, ir cipara 7 atkārtotā pieminēŔana 1.Ā Mozus 2.Ā nodaļā. Tur teikts: ā€œSeptÄ«tajā dienā…, septÄ«tajā dienā…, septÄ«tajā dienā...ā€ Tas ir laika cikls.
Ā  Ā  SeptiņasĀ draudzes simbolizē draudzes vēstures ciklu no Kristus pirmās atnākÅ”anas lÄ«dz otrajai atnākÅ”anai. Atklāsmes grāmatā ir četras ievērojamas vÄ«zijas ar 7: 7Ā draudzes, 7Ā zÄ«mogi, 7Ā bazÅ«nes un 7Ā mocÄ«bas.
Ā  Ā  7Ā draudzes simbolizē draudzes garÄ«go vēsturi no pirmās atnākÅ”anas lÄ«dz otrajai atnākÅ”anai. 7Ā zÄ«mogi simbolizē draudzes politisko vēsturi no pirmās atnākÅ”anas lÄ«dz otrajai atnākÅ”anai. 7Ā bazÅ«nes simbolizē draudzes militāro vēsturi no pirmās atnākÅ”anas lÄ«dz otrajai atnākÅ”anai. (Vai bazÅ«nes nepūŔ kaujā, vai Pāvils nesaka, ka konkrētas bazÅ«nes skaņas dod ziņu, kā sagatavoties kaujai?)
Ā  Ā  Dieva pravietojumi nav plakani un viendimensionāli. Kad studējat Atklāsmes grāmatu, jums ir jādomā daudzās dimensijās. Tajā, ko tagad saku, ir kāda mana doma – es esmu mirstÄ«gais; mēs, mirstÄ«gie, domājam un runājam vienā dimensijā, mēs esam lineāri. Taču Dieva Vārds nav sasaistÄ«ts un ierobežots savā komunikācijā. Dievs var teikt vienu lietu, kas ir tik dziļa un patiesa, un saskaņota ar citām Å”ai lietai piemÄ«toŔām nozÄ«mēm, bet tajā paŔā laikā tai ir nozÄ«mes daudzās dimensijās.
Ā  Ā  Man vienmēr patÄ«k atkāpties un ņemt par piemēru Jēzu. Mācekļi nāk pie Jēzus un uzdod Viņam vienkārÅ”u jautājumu: ā€œKad Ŕīs lietas notiks?ā€ Jēzus saka: ā€œTieÅ”i pirms tempļa nopostīŔanas.ā€ Viņi jautā: ā€œKāda bÅ«s Tavas atnākÅ”anas un pastarā laika zÄ«me?ā€ Mateja 24.Ā nodaļā viņi uzdod Jēzum trÄ«s jautājumus, un Jēzus viņiem sniedz Å”o neticami dziļo un pilnÄ«go atbildi, ko varat izlasÄ«t MatejaĀ 24.Ā nodaļā (arÄ« Marka 13.Ā nod., LÅ«kasĀ 17.Ā nod., LÅ«kasĀ 21.Ā nod.), tur ViņŔ atbild mācekļiem, izskaidrojot Savas atnākÅ”anas zÄ«mes. Ar Å”o vienu atbildi ViņŔ vienlaikus atbildēja gan tiem, kuri dzÄ«voja tajā laikā un uzdeva Å”o jautājumu – kas notiks ar jÅ«diem, gan arÄ« pateica draudzei, ko tā var sagaidÄ«t vēstures gaitā, lai ikviens kristietis jebkurā laikā varētu lasÄ«t MatejaĀ 24.Ā nodaļu un tajā teiktais bÅ«tu nozÄ«mÄ«gs viņam tajā laikā un vietā, kur viņŔ atrodas. Jēzus runāja par lielo bēdu laiku, kuram cauri ies jÅ«di tieÅ”i pirms Jeruzalemes nopostīŔanas, un reizē ViņŔ runāja par lielo bēdu laiku, kuram cauri ies draudze TiatÄ«ras periodā ar lielajām vajāŔanām, un arÄ« par lielo bēdu laiku pirms 7 pēdējām mocÄ«bām pasaules vēstures noslēgumā, sniedzot vēsti mums, kas dzÄ«vojam Å”ajā paaudzē. Viena atbilde ar daudzām dimensijām.
Ā  Ā  Lasot Atklāsmes grāmatu, apzinieties, ka Dieva Vārds nav ierobežots mÅ«su domāŔanas veidā. Tā ir Dieva grāmata, tā ir tik dziļa, tik pilnÄ«ga, ka ir cilvēki, kuri pret to izjÅ«t dziļu pietāti. Dzirdēju Lesliju Hārdingu, EndrÅ«sa Universitātes teoloÄ£ijas pasniedzēju, sakām: ā€œJÅ«s nevarat nemaz sākt saprast Atklāsmes grāmatu, ja neesat to izlasÄ«juÅ”i 50 reižu.ā€ Atceros Džo Manu Skalko, kurÅ” bija mākslas pasniedzējs un ceļoja apkārt, mācot Atklāsmes grāmatu. Viņa bērēs manās rokās nonāca Džo BÄ«bele. Atklāsmes grāmatas lapas tajā bija nodiluÅ”as, 20Ā % burtu no lapu augÅ”malas bija turpat izdzisuÅ”i no biežās lasīŔanas.
Ā  Ā  Tas, ka mēs veicam Å”o Atklāsmes grāmatas pārskatu, ir tikai tāpēc, lai rosinātu jÅ«su apetÄ«ti. Te nebÅ«s atbilžu uz visiem jÅ«su jautājumiem. Es mēģinu jÅ«sos radÄ«t vēlmi Å”o grāmatu studēt. Ja kādreiz pasaules vēsturē ir bijis laiks, kad Ŕīs lietas ir Ä«paÅ”i noderÄ«gas, tad Å”is laiks ir tagad. Tagad ir laiks saprast, par ko runā Atklāsmes grāmata.Ā  Daudz kas no tajā vēstÄ«tā ir noticis pagātnē. Bet vēl ir daudz kā tāda, kas notiks pēdējās dienās.
Ā  Ā  Tātad, septiņas draudzes. Å Ä«s nav visas tā laika Mazāzijas kristieÅ”u draudzes, tad kādēļ Jānis min tikai Ŕīs septiņas? Pieņēmums ir, ka Jānis tajās bija Ä«paÅ”i sludinājis. Dodoties uz Mazāziju, viņŔ lÄ«dzi ņēma Mariju, Jēzus māti, un pastāv uzskats, ka tur, Efezā, atradās viņas māja. Jānis varēja skatÄ«ties tieÅ”i pāri jÅ«rai. Vēstis draudzēm rakstÄ«tas tieÅ”i tādā secÄ«bā, kādā virzÄ«jās pasta ceļŔ. RomieÅ”i bija izbÅ«vējuÅ”i ļoti labus ceļus. Pa Å”o pasta ceļu varēja doties no Efezas uz Smirnu, tad uz Pergamu, TiatÄ«ru, Sardiem, Filadelfiju un Lāodikeju, kur bija ceļa gals. Å Ä·iet, ka Jānis, izejot Å”o apli, raugās kā no putna lidojuma. Å ai secÄ«bā ietverta neticama nozÄ«me un kārtÄ«ba. Katras draudzes vārdam ir sava nozÄ«me, un katrai draudzei ir sava Ä«paÅ”a iezÄ«me.
Ā  Ā  Efeza nozÄ«mē ā€˜iekārojamā’. Å Ä« ir draudze, kas zaudējusi savu degsmi, dedzÄ«bu pret Jēzu. Viņi mÄ«l patiesÄ«bu, un viņi mÄ«l mācÄ«bu. Bet, ja jums ir mācÄ«ba un nav mÄ«lestÄ«bas, jÅ«s varat kļūt orientēti uz darbiem. Dievs viņus uzteica par dedzÄ«bu pret patiesÄ«bu un par to, ka viņi centās saglabāt draudzes disciplÄ«nu un svētumu. Bet viņi bija zaudējuÅ”i savu pirmo, sākotnējo mÄ«lestÄ«bu.
Ā  Ā  Smirnas draudze ir vajātā draudze. Vārds ā€œSmirnaā€ saistÄ«ts ar vārdu ā€œmirresā€, kas savukārt saistās ar vÄ«raku vai smaržu. Viņu dzÄ«vÄ«ba bija kā upuris, tas bija lielu vajāŔanu laiks draudzes vēsturē.
Ā  Ā  Tad ir Pergamas draudze. Tās nosaukumam ir nozÄ«me ā€˜augstums’ vai ā€˜pacēlums’. Å Ä« bija tolerantā draudze.
Ā  Ā  TiatÄ«ra. Tās vārdam irĀ  nozÄ«me ā€˜smaržas’. Tas bija kompromisa laiks draudzē, kas saskan ar sievieti no AtklāsmesĀ 17.Ā nodaļas. TiatÄ«rā tiek pieminēta Jezebele.
Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā  Tulkoja Anna Rozenberga

Video

Sprediķi un raidījumi no Adventistu Baznīcas.

Visi video

Audio

Sprediķu un grāmatu audio ieraksti.

Visi audio ieraksti

Saskaņā ar BÄ«beles atklāsmi par Dieva plāna kulmināciju SeptÄ«tās dienas adventisti uzskata Dieva radÄ«bas atjaunoÅ”anu pilnÄ«gā saskaņā ar Viņa nevainojamo gribu un taisnÄ«bu.

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālr: (+371) 25717949

E-pasts: birojs@adventisti.lv

© 2026 Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība. Visas tiesības aizsargātas.