Visi jaunumi

Kāds ir visveikmīgākais līdzsvars starp pozitīvo un negatīvo?

22.10.2025 Andris PeŔelis 6 min lasīŔanas laiks

Pareizā proporcija Domājot par Å”o lÄ«dzsvaru, prātā nāk attiecÄ«ba 1:1. Daži iedomājas, ka varētu bÅ«t tikai pozitÄ«vais, ignorējot jebko negatÄ«vo. Citi sēž pie ekrāna un gremdējas tikai negatÄ«vismā. Lai nu kā, tomēr cilvēka smadzenes ir veidotas tā, ka tās dabiski uztver negatÄ«vo spilgtāk nekā pozitÄ«vo. NegatÄ«vā informācija bieži vien ir steidzama, kad ir jautājums par droŔību vai dzÄ«vÄ«bu. Tie, kas izvēlas Å”o informāciju ignorēt, var nonākt dažādos piedzÄ«vojumos. Cilvēka smadzenes negatÄ«vo informāciju apstrādā ātrāk un citādāk nekā pozitÄ«vo un pat uzglabā to citās smadzeņu daļās. PētÄ«jumos ir noskaidrots, ka negatÄ«vais iespaido cilvēkus spilgtāk nekā pozitÄ«vais, piemēram, maka pazaudēŔana, drauga zaudēŔana vai kritika izraisa daudz spilgtākas emocijas nekā maka atraÅ”ana, drauga atgūŔana vai uzslavas saņemÅ”ana. LÄ«dz ar to mēs saprotam, ka negatÄ«vo un pozitÄ«vo informāciju mÅ«su smadzenēs ir svarÄ«gi lÄ«dzsvarot. Ar proporciju 1:1 ir par maz. 50:50 arÄ« neder. Kad medus mēnesim seko konflikts, tas sanāk daudz spilgtāks nekā pirms tam gÅ«tie iespaidi. Ja brÄ«niŔķīga dievkalpojuma beigās atskan kļūdaina nots vai pārteikÅ”anās runā, tā atstāj spilgtāku iespaidu nekā iepriekÅ” dzirdētā mÅ«zika vai svētrunas saturs. PētÄ«jumos ir noskaidrots, ka vislabākais pozitÄ«vā un negatÄ«vā lÄ«dzsvars ir 5:1. Lai lÄ«dzsvarotu negatÄ«vās emocijas un atgÅ«tu laimes izjÅ«tu, ir nepiecieÅ”ams piecas reizes vairāk pozitÄ«vā. Vai viss ir mÅ«su galvā Vairākās valstÄ«s tika veikti pētÄ«jumi par to, cik augstu iedzÄ«votāji novērtē savu laimi. Viens no tiem notika Internetā (Ipsos), bet otrs – tiekoties klātienē (WVS – World Value survey). Interneta vidē cilvēki jutās anonÄ«mi, tādēļ sevi un citus novērtēja zemāk, bet, tiekoties klātienē, tie sevi novērtēja augstāk. Latvijā Ŕīs aptaujas nav veiktas, taču kaimiņvalstÄ«s gan. Polijas iedzÄ«votāji sevi novērtēja kā laimÄ«gus 42 % gadÄ«jumu (Ipsos) un 93 % gadÄ«jumu (WVS), savukārt zviedru vērtējums bija 49 % (Ipsos) un 95 % (WVS). StarpÄ«ba Å”ajās aptaujās piesaista uzmanÄ«bu. Tā norāda uz paÅ”u cilvēku uztveri – cik laimÄ«gi tie jÅ«tas un ko paÅ”i par sevi domā. NegatÄ«visms ir ietekmējis pirmo aptauju vairāk nekā otro, jo, tiekoties klātienē, aptaujātie ir centuÅ”ies sevi parādÄ«t labvēlÄ«gākā gaismā. PsiholoÄ£ijā tas tiek dēvēts par aizspriedumu, kad aptaujātie cenÅ”as radÄ«t labu iespaidu un sniegt atbildi, kura no tiem tiek sagaidÄ«ta. Tomēr vai nav tā – ja tu ar savu muti apliecini, ka esi laimÄ«gs, tu sāc tāds arÄ« justies? Tava liecÄ«ba veido prāta noskaņu. Vai tā nav arÄ« ar pestīŔanu? Stāv rakstÄ«ts: ā€œ[..] ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdÄ« ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.ā€ (Rom. 10:9) Vai viss kļūst tikai sliktāk Citos pētÄ«jumos tika noskaidrots, ka vairākos rādÄ«tājos pasaule kļūst labāka (samazinās galējā nabadzÄ«ba, infekcijas slimÄ«bas, bērnu mirstÄ«ba, analfabētisma lÄ«menis u. c., aug pieejamÄ«ba tehnoloÄ£ijām). Tomēr iedzÄ«votāji uzskata, ka viss kļūst tikai sliktāk. Ä»audis uztver ziņu raidÄ«jumu vēstis kā apstiprinājumu savam negatÄ«vajam noskaņojumam. Kaut kas starp Ŕīm negatÄ«vajām ziņām ir arÄ« objektÄ«vs, bet kā tās ietekmē tevi? Å is noskaņojums ir novērojams ne tikai starp pasaules cilvēkiem, bet arÄ« starp tiem, kas tic BÄ«beles pravietojumiem. Tie izturas aizdomÄ«gi pret pasaules uzlaboÅ”anos, sakot: ā€œKad sacÄ«s: nu ir miers un droŔība, tad… viss kļūs tikai sliktāk.ā€ Tie sevÄ« uztur negatÄ«visma un nolieguma noskaņojumu, domājot, ka Ŕādi apliecina Kristus drÄ«zo atnākÅ”anu. Daži nonāk pat galējā pesimismā. Tomēr Ŕādam negatÄ«vam noskaņojumam nav pamatojuma, jo Dieva ļaudis ir aicināti gaidÄ«t nevis ā€œÅ”Ä«s pasaules galuā€, bet gan Kristus valstÄ«bas atnākÅ”anu. Labā vēsts ir nevis tajā, ka viss kļūst sliktāk, bet gan tajā, ka tuvojas pasaules problēmu risinājums. Labā vēsts ir nevis noliegumā un negatÄ«vismā, bet gan cerÄ«gajā evaņģēlija vēstÄ«. Noliegums laupa motivāciju domāt un darÄ«t labu, bet pozitÄ«visms nes cerÄ«bu un ierosmi. LÄ«dzsvars jāmeklē savā prātā TieŔām, viss ir mÅ«su galvā, kur veidojas noskaņojums un viedokļi. Atcerieties pozitÄ«vā un negatÄ«vā proporciju – 5:1! Mums ir nepiecieÅ”ams vairāk Kristus, nevis vairāk negatÄ«visma atziņu, ka viss iet postā. Pievērsiet uzmanÄ«bu pozitÄ«vajam, saredzot Dieva doto iespēju ŔķērŔļos vai grÅ«tÄ«bās – tā ir prāta nostādne! Pat vairāk – Dievs tiesās, ja tā nebÅ«s: ā€œ[..] tāpēc ka tu Tam Kungam, savam Dievam, neesi kalpojis ar prieku un ar labsirdÄ«bu, kad tev visas lietas bija pārpārim.ā€ (5. Moz. 28:47) NegatÄ«visms veido lāstu, bet pozitÄ«vais ienes dzÄ«vesprieku kalpoÅ”anā. Kā raksta dziesminieks: ā€œTavas liecÄ«bas ir mans mūžīgs ieguvums, jo tās ir mans sirdsprieks. Es noskaņoju savu sirdi vienumēr pildÄ«t Tavus likumus lÄ«dz galam.ā€ (Ps. 119:111, 112) Tieksimies, lai bÅ«tu vairāk pozitÄ«vā, kas iedvesmotu ne tikai mÅ«s paÅ”us, bet arÄ« apkārtējos piepildÄ«t dziesminieka sacÄ«to! Avots: B. Duffy ā€œThe Perils of Perceptionā€, London: Atlantic Books, 2018.

Pareizā proporcija
Domājot par Å”o lÄ«dzsvaru, prātā nāk attiecÄ«ba 1:1. Daži iedomājas, ka varētu bÅ«t tikai pozitÄ«vais, ignorējot jebko negatÄ«vo. Citi sēž pie ekrāna un gremdējas tikai negatÄ«vismā. Lai nu kā, tomēr cilvēka smadzenes ir veidotas tā, ka tās dabiski uztver negatÄ«vo spilgtāk nekā pozitÄ«vo. NegatÄ«vā informācija bieži vien ir steidzama, kad ir jautājums par droŔību vai dzÄ«vÄ«bu. Tie, kas izvēlas Å”o informāciju ignorēt, var nonākt dažādos piedzÄ«vojumos.
Cilvēka smadzenes negatÄ«vo informāciju apstrādā ātrāk un citādāk nekā pozitÄ«vo un pat uzglabā to citās smadzeņu daļās. PētÄ«jumos ir noskaidrots, ka negatÄ«vais iespaido cilvēkus spilgtāk nekā pozitÄ«vais, piemēram, maka pazaudēŔana, drauga zaudēŔana vai kritika izraisa daudz spilgtākas emocijas nekā maka atraÅ”ana, drauga atgūŔana vai uzslavas saņemÅ”ana. LÄ«dz ar to mēs saprotam, ka negatÄ«vo un pozitÄ«vo informāciju mÅ«su smadzenēs ir svarÄ«gi lÄ«dzsvarot. Ar proporciju 1:1 ir par maz. 50:50 arÄ« neder. Kad medus mēnesim seko konflikts, tas sanāk daudz spilgtāks nekā pirms tam gÅ«tie iespaidi. Ja brÄ«niŔķīga dievkalpojuma beigās atskan kļūdaina nots vai pārteikÅ”anās runā, tā atstāj spilgtāku iespaidu nekā iepriekÅ” dzirdētā mÅ«zika vai svētrunas saturs. PētÄ«jumos ir noskaidrots, ka vislabākais pozitÄ«vā un negatÄ«vā lÄ«dzsvars ir 5:1. Lai lÄ«dzsvarotu negatÄ«vās emocijas un atgÅ«tu laimes izjÅ«tu, ir nepiecieÅ”ams piecas reizes vairāk pozitÄ«vā.
Vai viss ir mūsu galvā
Vairākās valstÄ«s tika veikti pētÄ«jumi par to, cik augstu iedzÄ«votāji novērtē savu laimi. Viens no tiem notika Internetā (Ipsos), bet otrs – tiekoties klātienē (WVS – World Value survey). Interneta vidē cilvēki jutās anonÄ«mi, tādēļ sevi un citus novērtēja zemāk, bet, tiekoties klātienē, tie sevi novērtēja augstāk.
Latvijā Ŕīs aptaujas nav veiktas, taču kaimiņvalstÄ«s gan. Polijas iedzÄ«votāji sevi novērtēja kā laimÄ«gus 42Ā % gadÄ«jumu (Ipsos) un 93Ā % gadÄ«jumu (WVS), savukārt zviedru vērtējums bija 49Ā % (Ipsos) un 95Ā % (WVS). StarpÄ«ba Å”ajās aptaujās piesaista uzmanÄ«bu. Tā norāda uz paÅ”u cilvēku uztveri – cik laimÄ«gi tie jÅ«tas un ko paÅ”i par sevi domā. NegatÄ«visms ir ietekmējis pirmo aptauju vairāk nekā otro, jo, tiekoties klātienē, aptaujātie ir centuÅ”ies sevi parādÄ«t labvēlÄ«gākā gaismā. PsiholoÄ£ijā tas tiek dēvēts par aizspriedumu, kad aptaujātie cenÅ”as radÄ«t labu iespaidu un sniegt atbildi, kura no tiem tiek sagaidÄ«ta. Tomēr vai nav tā – Ā ja tu ar savu muti apliecini, ka esi laimÄ«gs, tu sāc tāds arÄ« justies? Tava liecÄ«ba veido prāta noskaņu. Vai tā nav arÄ« ar pestīŔanu? Stāv rakstÄ«ts: ā€œ[..]Ā ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdÄ« ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.ā€ (Rom. 10:9)
Vai viss kļūst tikai sliktāk
Citos pētÄ«jumos tika noskaidrots, ka vairākos rādÄ«tājos pasaule kļūst labāka (samazinās galējā nabadzÄ«ba, infekcijas slimÄ«bas, bērnu mirstÄ«ba, analfabētisma lÄ«menis u.Ā c., aug pieejamÄ«ba tehnoloÄ£ijām). Tomēr iedzÄ«votāji uzskata, ka viss kļūst tikai sliktāk. Ä»audis uztver ziņu raidÄ«jumu vēstis kā apstiprinājumu savam negatÄ«vajam noskaņojumam. Kaut kas starp Ŕīm negatÄ«vajām ziņām ir arÄ« objektÄ«vs, bet kā tās ietekmē tevi?
Å is noskaņojums ir novērojams ne tikai starp pasaules cilvēkiem, bet arÄ« starp tiem, kas tic BÄ«beles pravietojumiem. Tie izturas aizdomÄ«gi pret pasaules uzlaboÅ”anos, sakot: ā€œKad sacÄ«s: nu ir miers un droŔība, tad… viss kļūs tikai sliktāk.ā€ Tie sevÄ« uztur negatÄ«visma un nolieguma noskaņojumu, domājot, ka Ŕādi apliecina Kristus drÄ«zo atnākÅ”anu. Daži nonāk pat galējā pesimismā. Tomēr Ŕādam negatÄ«vam noskaņojumam nav pamatojuma, jo Dieva ļaudis ir aicināti gaidÄ«t nevis ā€œÅ”Ä«s pasaules galuā€, bet gan Kristus valstÄ«bas atnākÅ”anu. Labā vēsts ir nevis tajā, ka viss kļūst sliktāk, bet gan tajā, ka tuvojas pasaules problēmu risinājums. Labā vēsts ir nevis noliegumā un negatÄ«vismā, bet gan cerÄ«gajā evaņģēlija vēstÄ«. Noliegums laupa motivāciju domāt un darÄ«t labu, bet pozitÄ«visms nes cerÄ«bu un ierosmi.
Līdzsvars jāmeklē savā prātā
TieŔām, viss ir mÅ«su galvā, kur veidojas noskaņojums un viedokļi. Atcerieties pozitÄ«vā un negatÄ«vā proporciju – 5:1! Mums ir nepiecieÅ”ams vairāk Kristus, nevis vairāk negatÄ«visma atziņu, ka viss iet postā. Pievērsiet uzmanÄ«bu pozitÄ«vajam, saredzot Dieva doto iespēju ŔķērŔļos vai grÅ«tÄ«bās – tā ir prāta nostādne! Pat vairāk – Dievs tiesās, ja tā nebÅ«s: ā€œ[..] tāpēc ka tu Tam Kungam, savam Dievam, neesi kalpojis ar prieku un ar labsirdÄ«bu, kad tev visas lietas bija pārpārim.ā€ (5.Ā Moz.Ā 28:47) NegatÄ«visms veido lāstu, bet pozitÄ«vais ienes dzÄ«vesprieku kalpoÅ”anā. Kā raksta dziesminieks: ā€œTavas liecÄ«bas ir mans mūžīgs ieguvums, jo tās ir mans sirdsprieks.Ā Es noskaņoju savu sirdi vienumēr pildÄ«t Tavus likumus lÄ«dz galam.ā€ (Ps. 119:111,Ā 112)
Tieksimies, lai bÅ«tu vairāk pozitÄ«vā, kas iedvesmotu ne tikai mÅ«s paÅ”us, bet arÄ« apkārtējos piepildÄ«t dziesminieka sacÄ«to!
Ā 
Avots: B. Duffy ā€œThe Perils of Perceptionā€, London: Atlantic Books, 2018.
Ā 

Video

Sprediķi un raidījumi no Adventistu Baznīcas.

Visi video

Audio

Sprediķu un grāmatu audio ieraksti.

Visi audio ieraksti

Saskaņā ar BÄ«beles atklāsmi par Dieva plāna kulmināciju SeptÄ«tās dienas adventisti uzskata Dieva radÄ«bas atjaunoÅ”anu pilnÄ«gā saskaņā ar Viņa nevainojamo gribu un taisnÄ«bu.

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālr: (+371) 25717949

E-pasts: birojs@adventisti.lv

© 2026 Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība. Visas tiesības aizsargātas.