Visi jaunumi

Kas notiek, kad tev klājas slikti?

14.10.2025 Ērihs Baumgartners (Ph. D., Andrews University, USA) 9 min lasīŔanas laiks

ā€œBet es gribu, brāļi, lai jÅ«s zinātu, ka tas, kas ar mani notiek, ir drÄ«zāk sekmējis evaņģēliju, ka manas važas ir kļuvuÅ”as KristÅ« zināmas visā virssardzē un arÄ« visiem citiem, un ticÄ«bas brāļu vairākums, kas uzticējuÅ”ies manām važām, ar vēl lielāku drosmi bezbailÄ«gi sludina Dieva vārdu. Daži naida un strÄ«da dēļ, bet citi ar labu prātu sludina Kristu. Vieni aiz mÄ«lestÄ«bas, zinādami, ka esmu Å”eit, lai aizstāvētu evaņģēliju, otri pasludina Kristu patmÄ«lÄ«bas dzÄ«ti, aiz netÄ«riem nolÅ«kiem, domādami ar to manām važām pievienot bēdas. Ko tad nu? Par katru veidu, kādā Kristus tiek pasludināts – vai ar izlikÅ”anos, vai patiesÄ«bā, es priecāŔos.ā€ (Fil. 1:12–18) Kas notiek ar tevi, kad viss ir slikti? Interesanti, ka arÄ« Jēzus par to runāja tad, kad stāstÄ«ja lÄ«dzÄ«bu par dažādām augsnēm. Ir cilvēki, kuri jÅ«tas saviļņoti, dzirdot labo vēsti, bet tad uznāk pasaules rÅ«pes, kas dzēŔ ticÄ«bu. Atlido putni, kuri apēd izsēto sēklu. Tikai viena augsne atnes labus augļus. Lasot Fil. 1:12–14, varam jautāt: ā€œKo Pāvils te raksta? Kam adresēta Ŕī vēstule?ā€ Protams, filipieÅ”iem. Kāds ir Ŕīs vēstules tapÅ”anas iemesls? PateicÄ«ba. Tā ir pateicÄ«bas vēstule. PateicÄ«ba par ko? FilipieÅ”i bija vienÄ«gie, kuri regulāri finansiāli atbalstÄ«ja Pāvilu. ViņŔ bija dibinājis daudzas draudzes, bet tikai filipieÅ”i viņu atbalstÄ«ja materiāli. Kā draudze Filipos tika izveidota? Tas notika otrā misijas brauciena laikā. Pāvils tur nonāca pēc zÄ«mÄ«ga sapņa saņemÅ”anas, Svētā Gara skubināts, viņam nebija ļauts doties nekur citur, to viņam neļāva Svētais Gars. (Vai dzirdat Svēto Garu runājam uz jums?) Tad Pāvils nonāca Troādā, kas ir tā pati senā Troja. Noteikti esat dzirdējuÅ”i par Trojas zirgu. Troja bija nozÄ«mÄ«ga pilsēta. Kas notika tālāk? Svētais Gars deva Pāvilam sapni, tajā viņŔ redzēja kādu maÄ·edonieti, kurÅ” lÅ«dza: ā€œNāc un palÄ«dzi mums!ā€ Kad Pāvils nonāca Filipos, viņŔ tur neatrada sinagogu, taču atrada dievbijÄ«gus cilvēkus, piemēram, Lidiju. Å ie cilvēki atvēra sirdi Kristum un kļuva par pirmajiem kristieÅ”iem Eiropā. Kas notika tālāk? Pāvils tika pērts un nonāca cietumā Filipos. Tad sekoja zemestrÄ«ce, kas atbrÄ«voja cietumniekus. Cietumsargs atdeva sirdi Jēzum Kristum. Tāda ir patiesÄ«ba – lai iegÅ«tu kādu Kristum, dažkārt jāmaksā ar asinÄ«m. FilipieÅ”i pazina Pāvilu kā vÄ«ru, kurÅ” ir bijis Filipu cietumā. Nu Pāvils rakstÄ«ja vēstuli filipieÅ”iem atkal no cietuma. Å oreiz viņŔ bija nonācis cietumā Romā. Tas notika pēc apcietinājuma Jeruzalemē. Bija jÅ«di, kuri vēlējās Pāvilu nogalināt. Tad Pāvils nonāca pie romieÅ”iem. Kad Pāvils bija ieradies Jeruzalemē, draudzes vadÄ«tāji neredzēja tālāk par saviem aizspriedumiem. Pēc viņu padoma Pāvils devās uz templi. Tolaik Jeruzalemes draudzi vadÄ«ja Jēzus brālis Jēkabs, kurÅ” deva padomu: ā€œEj uz templi!ā€ Elena Vaita raksta, ka tikai Jēzus Kristus brāļu aizspriedumu dēļ Pāvila misija noslēdzās tik ātri. Kas notiek ar jums, kad jums atgadās kas slikts? Vēstulē filipieÅ”iem Pāvils norāda uz vairākiem svarÄ«giem principiem. AplÅ«kosim trÄ«s no tiem! 1) 12. pants. Apstākļi, kuros Pāvils atradās, veicināja evaņģēlija izplatīŔanos. Mums tie ir tikai vārdi, bet Pāvils Å”ai laikā atradās cietumā. Te viņŔ atklāj savas sirds noslēpumu, viņŔ redz tālāk nekā citi, tālāk par acÄ«mredzamo. ā€œEs esmu cietumā, bet tas ir veicinājis evaņģēlija izplatīŔanos!ā€ Tas ir grÅ«ti izprotams, vai ne? Kad esam nepatikÅ”anās un problēmās, ko mēs ierasti darām? SÅ«dzamies! ā€œKāpēc es? Kāpēc tas notika ar mani?ā€ Tiekam savu problēmu pārņemti. ā€œNav godÄ«gi, ka tas atgadÄ«jās tieÅ”i ar mani!ā€ Viss iekŔā vārās. MÅ«s pārņem pārdzÄ«vojumi, Ä«paÅ”i tad, ja esam paveikuÅ”i ko labu un pareizu. Pāvils nonāca cietumā evaņģēlija sludināŔanas dēļ. ViņŔ veica Dieva misijas darbu, un viņam bija visi iemesli kurnēt un sÅ«dzēties Dievam par notikuÅ”o. ViņŔ bÅ«tu varējis teikt: ā€œDievs, es Tev kalpoju no visas sirds, bet nu esmu ķēdēs!ā€ Taču ko raksta Pāvils? Tas, ka viņŔ ir cietumā, ir veicinājis evaņģēlija izplatīŔanos! Jā, viņŔ bija nepatikÅ”anās, bet viņŔ lÅ«kojās tālāk un augstāk par to. ViņŔ redzēja ļaunumu savā dzÄ«vē, bet saredzēja arÄ« to, ka Dievs Å”o apstākli izmanto, lai izplatÄ«tu evaņģēliju. 2) 13. pants. Pāvils pievērÅ” uzmanÄ«bu rezultātam: pat imperatora pilÄ« visi zina, kādēļ viņŔ ir nonācis cietumā. Visi pilÄ« zina – viņŔ ir ķēdēs Jēzus dēļ! Kad Pāvils ieradās Romā, viņŔ rakstÄ«ja jau 16. nodaļu vēstulē romieÅ”iem. Å Ä« vēstule it kā sagatavo plānotajam braucienam uz Spāniju. Taču viņŔ nezināja, ka Spānijas vietā nonāks Romas cietumā. Situācija bija nepatÄ«kama. Ir ieplānots misijas darbs jaunos laukos, viņŔ vēlas apciemot jaunās draudzes, bet tā vietā nonāk ķēdēs Nerona cietumā. Pāvils bija aizvests pie imperatora Nerona, kurÅ” viņu uzklausÄ«ja, bet neatbrÄ«voja. Tā nu viņŔ katru dienu un nakti pavadÄ«ja cietuma kamerā, saķēdēts ar kādu no karavÄ«riem. Viņu apsargāja imperatora miesassargi. Tie bija Ä«paÅ”i apmācÄ«ti, spēcÄ«gi, pieredzējuÅ”i karavÄ«ri. Un Ŕādi karavÄ«ri katru dienu un nakti bija saķēdēti kopā ar Pāvilu. ViņŔ nevienu brÄ«di nebija vienatnē. Regulāri ar viņu kopā bija kāds karavÄ«rs. Kad mainÄ«jās sardze, mainÄ«jās karavÄ«ri. Viens karavÄ«rs jautāja otram: ā€œKas tik bÄ«stams ir Å”ai vecajā vÄ«rā? ViņŔ tur kaut ko raksta. Ko raksta? Vēstules.ā€ Ierodas delegācija no kristÄ«gās draudzes. KaravÄ«ri dzird sarunu. Tā ir par ticÄ«bu uz Jēzu Kristu, kurÅ” bija sists krustā, bet nu ir augŔāmcēlies un mūžīgi dzÄ«vs. KaravÄ«ri dzird lÅ«gÅ”anu un svētÄ«bu vārdus un pārrunā savā starpā, ko ir redzējuÅ”i un dzirdējuÅ”i. Tas viņus iespaido, un Svētais Gars strādā karavÄ«ru sirdÄ«. Viens no karavÄ«riem sarunājas ar Pāvilu un atzÄ«stas savos grēkos un pārkāpumos, jautājot: ā€œVai man ir kāda cerÄ«ba?ā€ Pāvils aicina karavÄ«ru kopā zemoties lÅ«gÅ”anā. Notiek aizlÅ«gÅ”ana, notiek grēcinieka atgrieÅ”anās brÄ«nums. Kad nožēlojam savus grēkus, Jēzus ir uzticams un taisns, ViņŔ piedod mÅ«su noziegumus un Ŕķīsta mÅ«s no pārkāpumiem. Ko cilvēks Å”ai brÄ«dÄ« piedzÄ«vo? Vai jÅ«s atceraties brÄ«di, kad izjutāt grēku piedoÅ”anu pirmo reizi? Daži ir dzimuÅ”i adventisti, bet ir arÄ« cilvēki no pasaules. Kas notiek? SirdÄ« ienāk miers. Å is karavÄ«rs, pabeidzis savu maiņu, iet un stāsta pārējiem karavÄ«riem par augŔāmcelto Jēzu Kristu. Tie viņam vaicā: ā€œKas ar tevi noticis? Pat tavs izskats ir mainÄ«jies.ā€ Šādi evaņģēlija vēsts iet no mutes mutē. KaravÄ«ri cits pēc cita atgriežas pie Kristus un top par kristieÅ”iem, kuri liecina pilÄ« tā, ka pat Nerona māte kļūst par kristieti. LÅ«k, kas labs notika! Pāvils tumÅ”ajā cietuma kamerā skatÄ«jās tālāk par acÄ«mredzamo. Dieva roka bija ar viņu pie visa, kas notika. 3) 14. pants. Manu ķēžu dēļ brāļi sludina bez bailēm. Tie ne tikai saredz Dieva klātbÅ«tni apstākļos, kuros atrodas, bet arÄ« saredz Dieva roku savā dzÄ«vē, sabiedrÄ«bā un pat starp saviem gÅ«stÄ«tājiem. Saredz Dieva klātbÅ«tni grÅ«tÄ«bās un dzÄ«vē. Tā ir svarÄ«ga atziņa. Vai tu vēlies bÅ«t sekmÄ«gs Jēzus Kristus sekotājs? Vai tu spēj saredzēt tālāk par acÄ«mredzamo? Vai arÄ« tu gaidi, kad atnāks gala laiks ar savām vajāŔanām, lai tad rÄ«kotos? Tad bÅ«s par vēlu. Stipri par vēlu. Å Ä« redzēŔana ir jāmācās un jāapgÅ«st tagad. Å Ä« spēja jāattÄ«sta katru dienu. Es par to cÄ«nos. Es atrodu par lietderÄ«gu katru rÄ«tu atvērt Dieva Vārdu, lasÄ«t to un ieklausÄ«ties. Tas paņem daļu mana laika, bet tas ir nepiecieÅ”ams, lai saklausÄ«tu un saprastu, ko saka Dievs. Es klausos un vēlos dzirdēt, ko ViņŔ runā. Kungs, palÄ«dzi man saredzēt tālāk par acÄ«mredzamo! Kā saredzēt Tevi? Pastaigājoties es sarunājos ar Dievu, meklējot Viņa gudrÄ«bu. ViņŔ ir uzticams. Lai Dievs jÅ«s svētÄ«!

ā€œBet es gribu, brāļi, lai jÅ«s zinātu, ka tas, kas ar mani notiek, ir drÄ«zāk sekmējis evaņģēliju,Ā ka manas važas ir kļuvuÅ”as KristÅ« zināmas visā virssardzē un arÄ« visiem citiem,Ā un ticÄ«bas brāļu vairākums, kas uzticējuÅ”ies manām važām, ar vēl lielāku drosmi bezbailÄ«gi sludina Dieva vārdu.Ā Daži naida un strÄ«da dēļ, bet citi ar labu prātu sludina Kristu.Ā Vieni aiz mÄ«lestÄ«bas, zinādami, ka esmu Å”eit, lai aizstāvētu evaņģēliju,Ā otri pasludina Kristu patmÄ«lÄ«bas dzÄ«ti, aiz netÄ«riem nolÅ«kiem, domādami ar to manām važām pievienot bēdas.Ā Ko tad nu? Par katru veidu, kādā Kristus tiek pasludināts – vai ar izlikÅ”anos, vai patiesÄ«bā, es priecāŔos.ā€ (Fil.Ā 1:12–18)
Ā 
Kas notiek ar tevi, kad viss ir slikti?
Interesanti, ka arÄ« Jēzus par to runāja tad, kad stāstÄ«ja lÄ«dzÄ«bu par dažādām augsnēm. Ir cilvēki, kuri jÅ«tas saviļņoti, dzirdot labo vēsti, bet tad uznāk pasaules rÅ«pes, kas dzēŔ ticÄ«bu. Atlido putni, kuri apēd izsēto sēklu. Tikai viena augsne atnes labus augļus.
Lasot Fil.Ā 1:12–14, varam jautāt: ā€œKo Pāvils te raksta? Kam adresēta Ŕī vēstule?ā€ Protams, filipieÅ”iem. Kāds ir Ŕīs vēstules tapÅ”anas iemesls? PateicÄ«ba. Tā ir pateicÄ«bas vēstule. PateicÄ«ba par ko? FilipieÅ”i bija vienÄ«gie, kuri regulāri finansiāli atbalstÄ«ja Pāvilu. ViņŔ bija dibinājis daudzas draudzes, bet tikai filipieÅ”i viņu atbalstÄ«ja materiāli. Kā draudze Filipos tika izveidota? Tas notika otrā misijas brauciena laikā. Pāvils tur nonāca pēc zÄ«mÄ«ga sapņa saņemÅ”anas, Svētā Gara skubināts, viņam nebija ļauts doties nekur citur, to viņam neļāva Svētais Gars. (Vai dzirdat Svēto Garu runājam uz jums?) Tad Pāvils nonāca Troādā, kas ir tā pati senā Troja. Noteikti esat dzirdējuÅ”i par Trojas zirgu. Troja bija nozÄ«mÄ«ga pilsēta. Kas notika tālāk? Svētais Gars deva Pāvilam sapni, tajā viņŔ redzēja kādu maÄ·edonieti, kurÅ” lÅ«dza: ā€œNāc un palÄ«dzi mums!ā€ Kad Pāvils nonāca Filipos, viņŔ tur neatrada sinagogu, taču atrada dievbijÄ«gus cilvēkus, piemēram, Lidiju. Å ie cilvēki atvēra sirdi Kristum un kļuva par pirmajiem kristieÅ”iem Eiropā.
Kas notika tālāk? Pāvils tika pērts un nonāca cietumā Filipos. Tad sekoja zemestrÄ«ce, kas atbrÄ«voja cietumniekus. Cietumsargs atdeva sirdi Jēzum Kristum. Tāda ir patiesÄ«ba – lai iegÅ«tu kādu Kristum, dažkārt jāmaksā ar asinÄ«m.
FilipieÅ”i pazina Pāvilu kā vÄ«ru, kurÅ” ir bijis Filipu cietumā. Nu Pāvils rakstÄ«ja vēstuli filipieÅ”iem atkal no cietuma. Å oreiz viņŔ bija nonācis cietumā Romā. Tas notika pēc apcietinājuma Jeruzalemē. Bija jÅ«di, kuri vēlējās Pāvilu nogalināt. Tad Pāvils nonāca pie romieÅ”iem. Kad Pāvils bija ieradies Jeruzalemē, draudzes vadÄ«tāji neredzēja tālāk par saviem aizspriedumiem. Pēc viņu padoma Pāvils devās uz templi. Tolaik Jeruzalemes draudzi vadÄ«ja Jēzus brālis Jēkabs, kurÅ” deva padomu: ā€œEj uz templi!ā€ Elena Vaita raksta, ka tikai Jēzus Kristus brāļu aizspriedumu dēļ Pāvila misija noslēdzās tik ātri.
Kas notiek ar jums, kad jums atgadās kas slikts?
Vēstulē filipieÅ”iem Pāvils norāda uz vairākiem svarÄ«giem principiem. AplÅ«kosim trÄ«s no tiem!
1) 12. pants. Apstākļi, kuros Pāvils atradās, veicināja evaņģēlija izplatīŔanos. Mums tie ir tikai vārdi, bet Pāvils Å”ai laikā atradās cietumā. Te viņŔ atklāj savas sirds noslēpumu, viņŔ redz tālāk nekā citi, tālāk par acÄ«mredzamo. ā€œEs esmu cietumā, bet tas ir veicinājis evaņģēlija izplatīŔanos!ā€ Tas ir grÅ«ti izprotams, vai ne? Kad esam nepatikÅ”anās un problēmās, ko mēs ierasti darām? SÅ«dzamies! ā€œKāpēc es? Kāpēc tas notika ar mani?ā€ Tiekam savu problēmu pārņemti. ā€œNav godÄ«gi, ka tas atgadÄ«jās tieÅ”i ar mani!ā€ Viss iekŔā vārās. MÅ«s pārņem pārdzÄ«vojumi, Ä«paÅ”i tad, ja esam paveikuÅ”i ko labu un pareizu. Ā 
Pāvils nonāca cietumā evaņģēlija sludināŔanas dēļ. ViņŔ veica Dieva misijas darbu, un viņam bija visi iemesli kurnēt un sÅ«dzēties Dievam par notikuÅ”o. ViņŔ bÅ«tu varējis teikt: ā€œDievs, es Tev kalpoju no visas sirds, bet nu esmu ķēdēs!ā€ Taču ko raksta Pāvils? Tas, ka viņŔ ir cietumā, ir veicinājis evaņģēlija izplatīŔanos! Jā, viņŔ bija nepatikÅ”anās, bet viņŔ lÅ«kojās tālāk un augstāk par to. ViņŔ redzēja ļaunumu savā dzÄ«vē, bet saredzēja arÄ« to, ka Dievs Å”o apstākli izmanto, lai izplatÄ«tu evaņģēliju.
2) 13. pants. Pāvils pievērÅ” uzmanÄ«bu rezultātam: pat imperatora pilÄ« visi zina, kādēļ viņŔ ir nonācis cietumā. Visi pilÄ« zina – viņŔ ir ķēdēs Jēzus dēļ!
Kad Pāvils ieradās Romā, viņŔ rakstÄ«ja jau 16. nodaļu vēstulē romieÅ”iem. Å Ä« vēstule it kā sagatavo plānotajam braucienam uz Spāniju. Taču viņŔ nezināja, ka Spānijas vietā nonāks Romas cietumā. Situācija bija nepatÄ«kama. Ir ieplānots misijas darbs jaunos laukos, viņŔ vēlas apciemot jaunās draudzes, bet tā vietā nonāk ķēdēs Nerona cietumā.
Pāvils bija aizvests pie imperatora Nerona, kurÅ” viņu uzklausÄ«ja, bet neatbrÄ«voja. Tā nu viņŔ katru dienu un nakti pavadÄ«ja cietuma kamerā, saķēdēts ar kādu no karavÄ«riem. Viņu apsargāja imperatora miesassargi. Tie bija Ä«paÅ”i apmācÄ«ti, spēcÄ«gi, pieredzējuÅ”i karavÄ«ri. Un Ŕādi karavÄ«ri katru dienu un nakti bija saķēdēti kopā ar Pāvilu. ViņŔ nevienu brÄ«di nebija vienatnē. Regulāri ar viņu kopā bija kāds karavÄ«rs. Kad mainÄ«jās sardze, mainÄ«jās karavÄ«ri. Viens karavÄ«rs jautāja otram: ā€œKas tik bÄ«stams ir Å”ai vecajā vÄ«rā? ViņŔ tur kaut ko raksta. Ko raksta? Vēstules.ā€
Ierodas delegācija no kristÄ«gās draudzes. KaravÄ«ri dzird sarunu. Tā ir par ticÄ«bu uz Jēzu Kristu, kurÅ” bija sists krustā, bet nu ir augŔāmcēlies un mūžīgi dzÄ«vs. KaravÄ«ri dzird lÅ«gÅ”anu un svētÄ«bu vārdus un pārrunā savā starpā, ko ir redzējuÅ”i un dzirdējuÅ”i. Tas viņus iespaido, un Svētais Gars strādā karavÄ«ru sirdÄ«. Viens no karavÄ«riem sarunājas ar Pāvilu un atzÄ«stas savos grēkos un pārkāpumos, jautājot: ā€œVai man ir kāda cerÄ«ba?ā€ Pāvils aicina karavÄ«ru kopā zemoties lÅ«gÅ”anā. Notiek aizlÅ«gÅ”ana, notiek grēcinieka atgrieÅ”anās brÄ«nums.
Kad nožēlojam savus grēkus, Jēzus ir uzticams un taisns, ViņŔ piedod mÅ«su noziegumus un Ŕķīsta mÅ«s no pārkāpumiem. Ko cilvēks Å”ai brÄ«dÄ« piedzÄ«vo? Vai jÅ«s atceraties brÄ«di, kad izjutāt grēku piedoÅ”anu pirmo reizi? Daži ir dzimuÅ”i adventisti, bet ir arÄ« cilvēki no pasaules. Kas notiek? SirdÄ« ienāk miers.
Å is karavÄ«rs, pabeidzis savu maiņu, iet un stāsta pārējiem karavÄ«riem par augŔāmcelto Jēzu Kristu. Tie viņam vaicā: ā€œKas ar tevi noticis? Pat tavs izskats ir mainÄ«jies.ā€ Šādi evaņģēlija vēsts iet no mutes mutē. KaravÄ«ri cits pēc cita atgriežas pie Kristus un top par kristieÅ”iem, kuri liecina pilÄ« tā, ka pat Nerona māte kļūst par kristieti. LÅ«k, kas labs notika! Pāvils tumÅ”ajā cietuma kamerā skatÄ«jās tālāk par acÄ«mredzamo. Dieva roka bija ar viņu pie visa, kas notika.
3) 14. pants. Manu ķēžu dēļ brāļi sludina bez bailēm. Tie ne tikai saredz Dieva klātbūtni apstākļos, kuros atrodas, bet arī saredz Dieva roku savā dzīvē, sabiedrībā un pat starp saviem gūstītājiem. Saredz Dieva klātbūtni grūtībās un dzīvē. Tā ir svarīga atziņa.
Vai tu vēlies bÅ«t sekmÄ«gs Jēzus Kristus sekotājs? Vai tu spēj saredzēt tālāk par acÄ«mredzamo? Vai arÄ« tu gaidi, kad atnāks gala laiks ar savām vajāŔanām, lai tad rÄ«kotos? Tad bÅ«s par vēlu. Stipri par vēlu. Å Ä« redzēŔana ir jāmācās un jāapgÅ«st tagad. Å Ä« spēja jāattÄ«sta katru dienu.
Es par to cÄ«nos. Es atrodu par lietderÄ«gu katru rÄ«tu atvērt Dieva Vārdu, lasÄ«t to un ieklausÄ«ties. Tas paņem daļu mana laika, bet tas ir nepiecieÅ”ams, lai saklausÄ«tu un saprastu, ko saka Dievs. Es klausos un vēlos dzirdēt, ko ViņŔ runā.
Kungs, palÄ«dzi man saredzēt tālāk par acÄ«mredzamo! Kā saredzēt Tevi? Pastaigājoties es sarunājos ar Dievu, meklējot Viņa gudrÄ«bu. ViņŔ ir uzticams.
Lai Dievs jūs svētī!
Ā 

Video

Sprediķi un raidījumi no Adventistu Baznīcas.

Visi video

Audio

Sprediķu un grāmatu audio ieraksti.

Visi audio ieraksti

Saskaņā ar BÄ«beles atklāsmi par Dieva plāna kulmināciju SeptÄ«tās dienas adventisti uzskata Dieva radÄ«bas atjaunoÅ”anu pilnÄ«gā saskaņā ar Viņa nevainojamo gribu un taisnÄ«bu.

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālr: (+371) 25717949

E-pasts: birojs@adventisti.lv

© 2026 Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība. Visas tiesības aizsargātas.