Visi jaunumi
VadÄ«tÄjs-kalps
25.11.2016
Andris PeŔelis
8 min lasīŔanas laiks
SavÄ ziÅÄ vadÄ«tÄjs-kalps ir paradokss, jo tas Ŕķiet pretrunÄ ar vispÄrpieÅemto uzskatu, kÄdam ir jÄbÅ«t vadÄ«tÄjam. PieÅemts, ka vadÄ«tÄjs ir galvenais, viÅu apkalpo kalpi, tÄdam tiek pievÄrsta vissvarÄ«gÄkÄ uzmanÄ«ba, viÅÅ” ir gluži kÄ āÄ·ÄniÅÅ”ā. ArÄ« tautai Å”Äds vadÄ«tÄjs ir paÅ”saprotams, jo tÄdi ir gandrÄ«z visi vadÄ«tÄji un daudzi vÄlas tÄdi kļūt, jo tas nozÄ«mÄ varu, autoritÄti, pozÄ«ciju, labklÄjÄ«bu, pagodinÄjumu.
āJo kas ir lielÄks: vai tas, kas sÄž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sÄž pie galda? Bet Es esmu jÅ«su vidÅ« kÄ tÄds, kas kalpoā (LÅ«k. 22:27).
SavÄ ziÅÄ vadÄ«tÄjs-kalps ir paradokss, jo tas Ŕķiet pretrunÄ ar vispÄrpieÅemto uzskatu, kÄdam ir jÄbÅ«t vadÄ«tÄjam. PieÅemts, ka vadÄ«tÄjs ir galvenais, viÅu apkalpo kalpi, tÄdam tiek pievÄrsta vissvarÄ«gÄkÄ uzmanÄ«ba, viÅÅ” ir gluži kÄ āÄ·ÄniÅÅ”ā. ArÄ« tautai Å”Äds vadÄ«tÄjs ir paÅ”saprotams, jo tÄdi ir gandrÄ«z visi vadÄ«tÄji un daudzi vÄlas tÄdi kļūt, jo tas nozÄ«mÄ varu, autoritÄti, pozÄ«ciju, labklÄjÄ«bu, pagodinÄjumu. TaÄu āvadÄ«tÄjs-kalpsā institÅ«ciju varu un kontroli izmanto mazÄk, bet pÄrliek autoritÄti uz tiem, kurus vada, liekot tiem savÄ starpÄ sadarboties, uzticÄties un pieaugt noteiktÄs spÄjÄs un rakstura Ä«paŔībÄs.
PÄtnieku uzmanÄ«bÄ jÄdziens āvadÄ«tÄjs-kalpsā ir nonÄcis salÄ«dzinoÅ”i nesen. VadÄ«bas pÄtnieki Å”o vadÄ«bas veidu aplÅ«kot sÄkuÅ”i tikai pirms 40 gadiem, lai gan arÄ« tikai ideÄli, kÄds Å”Äds vadÄ«bas modelis varÄtu bÅ«t, bez paskaidrojuma, kÄ tas reÄli darbojas dzÄ«vÄ. Tas arÄ« ir saprotams, jo Å”Ädu āvadÄ«tÄja-kalpaā modeļa piemÄru nav daudz. SavÄdi, bet pirmo reizi jÄdziens āvadÄ«tÄjs-kalpsā ir ticis formulÄtsā¦ daiļdarbÄ jeb Hermana Heses novelÄ āCeļojums uz austrumiemā (1956), kur iedomÄts tÄls āvadÄ«tÄjs-kalpsā palÄ«dz ceļotÄjiem nokļūt lÄ«dz mÄrÄ·im un bez Ŕī āvadÄ«tÄja-kalpaā palÄ«dzÄ«bas tiem Å”is ceļojums nebÅ«tu bijis iespÄjams. TÄtad, pÄtnieki Å”o modeli ir ÅÄmuÅ”i nevis no BÄ«beles, bet gan no daiļdarba.
Tikai pÄdÄjo 10 gadu laikÄ, saskaÅÄ ar Norshausa pÄtÄ«jumu, Å”im modelim tiek pievÄrsta lielÄka uzmanÄ«ba publikÄcijÄs un to analizÄ eksperti. VadÄ«tÄjs-kalps iezÄ«mÄjas ar interesi un rÅ«pÄm par saviem sekotÄjiem, Å”Äds vadÄ«tÄjs jÅ«t tiem lÄ«dzi, tos stiprina, sagatavo, pieliek pÅ«les, lai attÄ«stÄ«tu viÅos nepiecieÅ”amÄs Ä«paŔības kopÄjo mÄrÄ·u sasniegÅ”anÄ. VadÄ«tÄjs-kalps savu sekotÄju intereses uzskata par svarÄ«gÄkÄm nekÄ paÅ”a intereses.
VadÄ«tÄju-kalpu iezÄ«mÄ vairÄkas pazÄ«mes:
VadÄ«tÄjs-kalps savus sekotÄjus noliek pirmajÄ vietÄ, ar tiem ir godÄ«gs un attiecas pret tiem taisnÄ«gi. VadÄ«tÄjs-kalps cenÅ”as veidot ar saviem sekotÄjiem ilgtermiÅa attiecÄ«bas. Tas palÄ«dz vadÄ«tÄjam-kalpam izprast savu sekotÄju vajadzÄ«bas, spÄjas un mÄrÄ·us. Å is modelis darbojas tur, kur vadÄ«tÄjam ir dziļa iekÅ”Äja vÄlÄÅ”anÄs palÄ«dzÄt citiem. VairÄki pÄtnieki Å”o modeli vÄrtÄ kÄ āutopiskuā un attiecina to uz āideÄlo pasauliā, ne no Ŕīs sabiedrÄ«bas, kas ir patiesi, jo Å”ajÄ pasaulÄ Å”o modeli piekopj tikai tÄs kopienas, kuras savu nÄkotni saista ar Debesu valstÄ«bu. LaicÄ«gajÄ sabiedrÄ«bÄ Å”o modeli ir samÄrÄ grÅ«ti ieviest, jo tam ir nepiecieÅ”ama ticÄ«ba vienam mÄrÄ·im, uz kuru ved viens VadÄ«tÄjs.
PÄtÄ«jumos ir atklÄts, ka āvadÄ«tÄja-kalpaā modelis nedarbojas tur, kur sekotÄji nevÄlas bÅ«t vadÄ«ti, atbalstÄ«ti vai apmÄcÄ«ti. Å Ä« vadÄ«bas modeļa spÄks ir manÄms tikai tur, kur to pieÅem sekotÄji.
VadÄ«tÄja-kalpa modelis padara uzupurÄÅ”anos par galveno dzinÄjspÄku vadÄ«bÄ, sniedz savÄdÄku ietekmi uz sekotÄjiem nekÄ to dara stingra kontrole. Å Ä« modeļa spÄku ir nodemonstrÄjis JÄzus Kristus, mÄcot Saviem sekotÄjiem:
āJÅ«s Mani saucat: MÄcÄ«tÄjs un Kungs, un jÅ«s pareizi darÄt, jo Es tas esmu.
Ja nu Es, jÅ«su Kungs un MÄcÄ«tÄjs, esmu jÅ«su kÄjas mazgÄjis, arÄ« jums pienÄkas cits citam kÄjas mazgÄt.Ā Jo Es jums priekÅ”zÄ«mi esmu devis, lai jÅ«s darÄ«tu, kÄ Es jums esmu darÄ«jisā (JÄÅa 13:13-15)
āBÅ«dams cilvÄces vadÄ«tÄjs un kalpodams savam TÄvam, ViÅÅ” ar savu piemÄru parÄdÄ«ja, kÄds varÄtu un kÄdam vajadzÄtu bÅ«t katram dÄlam. Å odien Dievs no cilvÄkiem prasa tÄdu paÅ”u paklausÄ«bu, kÄdu ViÅam parÄdÄ«ja Kristus. ViÅÅ” savam TÄvam kalpoja ar mÄ«lestÄ«bu, labprÄtÄ«gi un,Ā bÅ«dams brÄ«vs. āMan ir prieks dzÄ«vot pÄc Tava prÄta, Mans Dievs,ā ViÅÅ” apliecinÄja, āun Tavi likumi ir ierakstÄ«ti dziļi ManÄ sirdÄ«.ā (Ps. 40:9) Lai paveiktu to darbu, ko darÄ«t ViÅÅ” bija nÄcis, Kristus nevienu upuri neuzskatÄ«ja par pÄrÄk lielu un nevienas pÅ«les par pÄrÄk smagÄm.
āMans Ädiens,ā ViÅÅ” teica, āir darÄ«t TÄ gribu, kas Mani sÅ«tÄ«jis, un pabeigt ViÅa darbu.ā (JÄÅa 4:34)
ArÄ« mums tÄ ir jÄkalpo Dievam. Kalpo tikai tas, kurÅ” lÄ«dzinÄs Å”im augstÄkajam paklausÄ«bas standartamā (Elena Vaita āKristus lÄ«dzÄ«basā, 282-283. lpp.).
Ā
Literatūra:
Northouse, Peter G., āLeadership: Theory and Practiceā, Los Angeles: SAGE, 2016.
Vaita, Elena G. āKristus lÄ«dzÄ«basā, RÄ«ga: Patmos.
SavÄ ziÅÄ vadÄ«tÄjs-kalps ir paradokss, jo tas Ŕķiet pretrunÄ ar vispÄrpieÅemto uzskatu, kÄdam ir jÄbÅ«t vadÄ«tÄjam. PieÅemts, ka vadÄ«tÄjs ir galvenais, viÅu apkalpo kalpi, tÄdam tiek pievÄrsta vissvarÄ«gÄkÄ uzmanÄ«ba, viÅÅ” ir gluži kÄ āÄ·ÄniÅÅ”ā. ArÄ« tautai Å”Äds vadÄ«tÄjs ir paÅ”saprotams, jo tÄdi ir gandrÄ«z visi vadÄ«tÄji un daudzi vÄlas tÄdi kļūt, jo tas nozÄ«mÄ varu, autoritÄti, pozÄ«ciju, labklÄjÄ«bu, pagodinÄjumu. TaÄu āvadÄ«tÄjs-kalpsā institÅ«ciju varu un kontroli izmanto mazÄk, bet pÄrliek autoritÄti uz tiem, kurus vada, liekot tiem savÄ starpÄ sadarboties, uzticÄties un pieaugt noteiktÄs spÄjÄs un rakstura Ä«paŔībÄs.
PÄtnieku uzmanÄ«bÄ jÄdziens āvadÄ«tÄjs-kalpsā ir nonÄcis salÄ«dzinoÅ”i nesen. VadÄ«bas pÄtnieki Å”o vadÄ«bas veidu aplÅ«kot sÄkuÅ”i tikai pirms 40 gadiem, lai gan arÄ« tikai ideÄli, kÄds Å”Äds vadÄ«bas modelis varÄtu bÅ«t, bez paskaidrojuma, kÄ tas reÄli darbojas dzÄ«vÄ. Tas arÄ« ir saprotams, jo Å”Ädu āvadÄ«tÄja-kalpaā modeļa piemÄru nav daudz. SavÄdi, bet pirmo reizi jÄdziens āvadÄ«tÄjs-kalpsā ir ticis formulÄtsā¦ daiļdarbÄ jeb Hermana Heses novelÄ āCeļojums uz austrumiemā (1956), kur iedomÄts tÄls āvadÄ«tÄjs-kalpsā palÄ«dz ceļotÄjiem nokļūt lÄ«dz mÄrÄ·im un bez Ŕī āvadÄ«tÄja-kalpaā palÄ«dzÄ«bas tiem Å”is ceļojums nebÅ«tu bijis iespÄjams. TÄtad, pÄtnieki Å”o modeli ir ÅÄmuÅ”i nevis no BÄ«beles, bet gan no daiļdarba.
Tikai pÄdÄjo 10 gadu laikÄ, saskaÅÄ ar Norshausa pÄtÄ«jumu, Å”im modelim tiek pievÄrsta lielÄka uzmanÄ«ba publikÄcijÄs un to analizÄ eksperti. VadÄ«tÄjs-kalps iezÄ«mÄjas ar interesi un rÅ«pÄm par saviem sekotÄjiem, Å”Äds vadÄ«tÄjs jÅ«t tiem lÄ«dzi, tos stiprina, sagatavo, pieliek pÅ«les, lai attÄ«stÄ«tu viÅos nepiecieÅ”amÄs Ä«paŔības kopÄjo mÄrÄ·u sasniegÅ”anÄ. VadÄ«tÄjs-kalps savu sekotÄju intereses uzskata par svarÄ«gÄkÄm nekÄ paÅ”a intereses.
VadÄ«tÄju-kalpu iezÄ«mÄ vairÄkas pazÄ«mes:
- IeklausÄ«Å”anÄs. KomunikÄcija starp vadÄ«tÄju un sekotÄjiem. VadÄ«tÄjs-kalps vispirms ieklausÄs savos sekotÄjos. Å Ädi viÅÅ”/viÅa noskaidro sekotÄju uzskatus un novÄrtÄ to perspektÄ«vas, saprot, ar ko viÅi cÄ«nÄs un par ko Å”aubÄs.
- IejÅ«tÄ«ba jeb empÄtija. VadÄ«tÄjs-kalps patiesi saprot, ko viÅa sekotÄji jÅ«t, domÄ, pÄrdzÄ«vo, tas sekotÄjam liek justies Ä«paÅ”am un uzmanÄ«bas vÄrtam.
- DziedinÄÅ”ana. VadÄ«tÄjs-kalps rÅ«pÄjas par sekotÄju labklÄjÄ«bu, palÄ«dz tiem pÄrvarÄt personiskÄs grÅ«tÄ«bas, un Å”Ädas palÄ«dzÄ«bas sniegÅ”anas laikÄ arÄ« pats vadÄ«tÄjs-kalps top ādziedinÄtsā jeb stiprinÄts.
- PÄrliecinÄÅ”ana. VadÄ«tÄjs-kalps nevienu nepiespiež, bet cenÅ”as pÄrliecinÄt. Å Äds vadÄ«tÄjs panÄk pÄrmaiÅas ar mierÄ«gu, saprÄtÄ«gu pÄrliecinÄÅ”anu. SpÄja aprakstÄ«t ālielÄku attÄluā un kontekstu, kurÄ atrodas sekotÄjs, kurÄ ir noteikts virziens un sasniedzamais mÄrÄ·is. Å Ädam vadÄ«tÄjam ir ieskats par lietÄm, kuras top un tiek paredzÄtas, spÄj paredzÄt iznÄkumu, kurÅ” sekos, ja tiks pieÅemti attiecÄ«gi soļi.
- KalpoÅ”ana. VadÄ«tÄjs-kalps uzÅemas atbildÄ«bas, lai uzmanÄ«gi vadÄ«tu ļaudis un organizÄciju, kuru tam ir uzticÄts vadÄ«t, uzskatot to par svinÄ«gu atbildÄ«bu, kurai ir jÄnes labumu sabiedrÄ«bai.
- NodoÅ”anÄs sekotÄju izaugsmei. VadÄ«tÄjs-kalps uzskata ikvienu savu sekotÄju par Ä«paÅ”u un unikÄlu, ar Ä«paÅ”u vÄrtÄ«bu, kuras pieaugÅ”ana nes labumu gan paÅ”am sekotÄjam, gan arÄ« organizÄcijai kopumÄ. Å Äds vadÄ«tÄjs saviem sekotÄjiem sagÄdÄ iespÄjas veidot karjeru, attÄ«stÄ«t spÄjas, iemaÅas, izrÄdot personisku ieinteresÄtÄ«bu to idejÄs, iesaistot lÄmumu pieÅemÅ”anas procesÄ. VadÄ«tÄjs-kalps sagatavo sekotÄjus, lai tie spÄj darboties neatkarÄ«gi un brÄ«vi, pieÅemt lÄmumus paÅ”i, bez piespieÅ”anas, uzticoties tiem, ka tie virzÄ«sies uz kopÄ«gÄ mÄrÄ·a sasniegÅ”anu.
- Kopienas uzcelÅ”ana. VadÄ«tÄjs-kalps veido kopienu, jo tÄ vieno kopÄ sekotÄjus, liekot tiem apzinÄties, ka tie ikviens ir daļa no kaut kÄ lielÄka. Tie veido kopienu, kur sekotÄji var justies droÅ”i un saiknÄ ar citiem, virzoties uz kopÄ«gu mÄrÄ·i, vienlaicÄ«gi ļaujot tiem izrÄdÄ«t savu individualitÄti. Tie izveido kopienu, kurÄ tÄs dalÄ«bnieki gÄdÄ viens par otru, kas, savukÄrt, spÄj rÅ«pÄties par apkÄrtÄjo sabiedrÄ«bu un tÄs vajadzÄ«bÄm.
- Ätiska rÄ«cÄ«ba. VadÄ«tÄjs-kalps parÄda Ätiskas Ä«paŔības: pazemÄ«bu, spÄjas piedot, uzticamÄ«bu, mÄ«lestÄ«bu, drosmi, gudrÄ«bu un uzupurÄÅ”anos.
VadÄ«tÄjs-kalps savus sekotÄjus noliek pirmajÄ vietÄ, ar tiem ir godÄ«gs un attiecas pret tiem taisnÄ«gi. VadÄ«tÄjs-kalps cenÅ”as veidot ar saviem sekotÄjiem ilgtermiÅa attiecÄ«bas. Tas palÄ«dz vadÄ«tÄjam-kalpam izprast savu sekotÄju vajadzÄ«bas, spÄjas un mÄrÄ·us. Å is modelis darbojas tur, kur vadÄ«tÄjam ir dziļa iekÅ”Äja vÄlÄÅ”anÄs palÄ«dzÄt citiem. VairÄki pÄtnieki Å”o modeli vÄrtÄ kÄ āutopiskuā un attiecina to uz āideÄlo pasauliā, ne no Ŕīs sabiedrÄ«bas, kas ir patiesi, jo Å”ajÄ pasaulÄ Å”o modeli piekopj tikai tÄs kopienas, kuras savu nÄkotni saista ar Debesu valstÄ«bu. LaicÄ«gajÄ sabiedrÄ«bÄ Å”o modeli ir samÄrÄ grÅ«ti ieviest, jo tam ir nepiecieÅ”ama ticÄ«ba vienam mÄrÄ·im, uz kuru ved viens VadÄ«tÄjs.
PÄtÄ«jumos ir atklÄts, ka āvadÄ«tÄja-kalpaā modelis nedarbojas tur, kur sekotÄji nevÄlas bÅ«t vadÄ«ti, atbalstÄ«ti vai apmÄcÄ«ti. Å Ä« vadÄ«bas modeļa spÄks ir manÄms tikai tur, kur to pieÅem sekotÄji.
VadÄ«tÄja-kalpa modelis padara uzupurÄÅ”anos par galveno dzinÄjspÄku vadÄ«bÄ, sniedz savÄdÄku ietekmi uz sekotÄjiem nekÄ to dara stingra kontrole. Å Ä« modeļa spÄku ir nodemonstrÄjis JÄzus Kristus, mÄcot Saviem sekotÄjiem:
āJÅ«s Mani saucat: MÄcÄ«tÄjs un Kungs, un jÅ«s pareizi darÄt, jo Es tas esmu.
Ja nu Es, jÅ«su Kungs un MÄcÄ«tÄjs, esmu jÅ«su kÄjas mazgÄjis, arÄ« jums pienÄkas cits citam kÄjas mazgÄt.Ā Jo Es jums priekÅ”zÄ«mi esmu devis, lai jÅ«s darÄ«tu, kÄ Es jums esmu darÄ«jisā (JÄÅa 13:13-15)
āBÅ«dams cilvÄces vadÄ«tÄjs un kalpodams savam TÄvam, ViÅÅ” ar savu piemÄru parÄdÄ«ja, kÄds varÄtu un kÄdam vajadzÄtu bÅ«t katram dÄlam. Å odien Dievs no cilvÄkiem prasa tÄdu paÅ”u paklausÄ«bu, kÄdu ViÅam parÄdÄ«ja Kristus. ViÅÅ” savam TÄvam kalpoja ar mÄ«lestÄ«bu, labprÄtÄ«gi un,Ā bÅ«dams brÄ«vs. āMan ir prieks dzÄ«vot pÄc Tava prÄta, Mans Dievs,ā ViÅÅ” apliecinÄja, āun Tavi likumi ir ierakstÄ«ti dziļi ManÄ sirdÄ«.ā (Ps. 40:9) Lai paveiktu to darbu, ko darÄ«t ViÅÅ” bija nÄcis, Kristus nevienu upuri neuzskatÄ«ja par pÄrÄk lielu un nevienas pÅ«les par pÄrÄk smagÄm.
āMans Ädiens,ā ViÅÅ” teica, āir darÄ«t TÄ gribu, kas Mani sÅ«tÄ«jis, un pabeigt ViÅa darbu.ā (JÄÅa 4:34)
ArÄ« mums tÄ ir jÄkalpo Dievam. Kalpo tikai tas, kurÅ” lÄ«dzinÄs Å”im augstÄkajam paklausÄ«bas standartamā (Elena Vaita āKristus lÄ«dzÄ«basā, 282-283. lpp.).
Ā
Literatūra:
Northouse, Peter G., āLeadership: Theory and Practiceā, Los Angeles: SAGE, 2016.
Vaita, Elena G. āKristus lÄ«dzÄ«basā, RÄ«ga: Patmos.
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...