Visi jaunumi
Dieva tÄls un lÄ«dzÄ«ba
18.10.2016
Andris PeŔelis
9 min lasīŔanas laiks
āTad Dievs sacÄ«ja: "DarÄ«sim cilvÄku pÄc mÅ«su tÄla un pÄc mÅ«su lÄ«dzÄ«bas (ā¦)ā 1. Mozus 1:26 (1965). AttÄlÄ fragments no senebreju tEbreju tekstÄ 1. Mozus 1:26 panta daļÄ, kur ir minÄts Dieva ātÄlsā un ālÄ«dzÄ«baā, burtiskÄ tulkojumÄ skan Å”Ädi: āUn sacÄ«ja Dievs, mÄs radÄ«sim cilvÄku (Ädamu) pÄc mÅ«su tÄla (tselem) un lÄ«dzÄ«bas (demut) (ā¦).āeksta 1. Moz. 1:26, kur rakstÄ«ts ātÄlsā (tselem) un ālÄ«dzÄ«baā (demut).
āTad Dievs sacÄ«ja: "DarÄ«sim cilvÄku pÄc mÅ«su tÄla un pÄc mÅ«su lÄ«dzÄ«bas (ā¦)ā 1. Mozus 1:26 (1965).
AttÄlÄ fragments no senebreju teksta 1. Moz. 1:26, kur rakstÄ«ts ātÄlsā (tselem) un ālÄ«dzÄ«baā (demut).
Ebreju tekstÄ 1. Mozus 1:26 panta daļÄ, kur ir minÄts Dieva ātÄlsā un ālÄ«dzÄ«baā, burtiskÄ tulkojumÄ skan Å”Ädi: āUn sacÄ«ja Dievs, mÄs radÄ«sim cilvÄku (Ädamu) pÄc mÅ«su tÄla (tselem) un lÄ«dzÄ«bas (demut) (ā¦).ā
Ebreju tekstÄ 1. Mozus 1:27 divreiz tiek lietots tikai viens vÄrds ātÄlsā (tselem). Å is pants burtiskÄ tulkojumÄ skan Å”Ädi: āUn radÄ«ja Dievs cilvÄku pÄc sava tÄla (tselem), pÄc sava tÄla (tselem) Dievs radÄ«ja to, vÄ«rieti un sievieti ViÅÅ” radÄ«ja.ā
SengrieÄ·u tulkojumÄ SeptuagintÄ (attÄlÄ fragments no Septuagintas 1. Moz. 1:26) tiek lietots vÄrds ātÄlsā (eikona) un lÄ«dzÄ«ba (homoiÅma):
1:26 āĪŗĪ±į½¶ Īµį¼¶ĻĪµĪ½ į½ ĪøĪµį½¹Ļ ĻĪæĪ¹į½µĻĻĪ¼ĪµĪ½ į¼Ī½ĪøĻĻĻĪæĪ½ ĪŗĪ±Ļį¾½ Īµį¼°Īŗį½¹Ī½Ī± į¼”Ī¼ĪµĻį½³ĻĪ±Ī½ ĪŗĪ±į½¶ ĪŗĪ±Īøį¾½ į½Ī¼Īæį½·ĻĻĪ¹Ī½ (ā¦)ā
1:27 āĪŗĪ±į½¶ į¼ĻĪæį½·Ī·ĻĪµĪ½ į½ ĪøĪµį½øĻ Ļį½øĪ½ į¼Ī½ĪøĻĻĻĪæĪ½, ĪŗĪ±Ļį¾½ Īµį¼°Īŗį½¹Ī½Ī± ĪøĪµĪæįæ¦ į¼ĻĪæį½·Ī·ĻĪµĪ½ Ī±į½Ļį½¹Ī½, į¼ĻĻĪµĪ½ ĪŗĪ±į½¶ ĪøįæĪ»Ļ į¼ĻĪæį½·Ī·ĻĪµĪ½ Ī±į½ĻĪæį½»Ļā
LatÄ«Åu VulgÄtÄ teksts ir Å”Äds (attÄlÄ ir GÅ«tenberga 1462. g. VulgÄtas fragments 1. Moz. 1:26):
1.Moz. 1:26 āet ait faciamus hominem ad imaginem et similitudinem nostram (..)ā
1.Moz. 1:27 āet creavit Deus hominem ad imaginem suam ad imaginem Dei creavit illum masculum et feminam creavit eosā.
No Ŕīm rakstu vietÄm nÄk termins āimago Deiā jeb āDieva tÄlsā. LatÄ«Åu vÄrdi, kuri ir lietoti Å”ajÄs rakstu vietÄs, imago un similitude ir ienÄkuÅ”i angļu valodÄ kÄ image (attÄls) un similar (lÄ«dzÄ«gs).
Rakstu vieta 1. Moz. 1:26 mums nepaskaidro tuvÄk, ko Ä«sti nozÄ«mÄ Dieva ātÄlsā (tselem) un ālÄ«dzÄ«baā (demut). Glika tulkojumÄ tie ir tulkoti kÄ āģīmisā un ālÄ«dzÄ«baā. Jau kopÅ” senatnes filozofi un teologi ir centuÅ”ies atrisinÄt Å”o vÄrdu dziļÄko jÄgu un noskaidrot, cik daudz no Ŕī ātÄlaā un ālÄ«dzÄ«basā ir izpostÄ«jis grÄks. KÄ galvenÄ ideja Å”eit tika izcelta, ka cilvÄks atŔķiras no dzÄ«vniekiem. KopÅ” baznÄ«ctÄva Ireneja (ap 185. g.) laikiem teologi baznÄ«cÄ ir saredzÄjuÅ”i atŔķirÄ«bas starp ātÄluā no ālÄ«dzÄ«buā. To varÄja izraisÄ«t grieÄ·u Septuagintas tulkojuma nianse, kur starp abiem Å”iem vÄrdiem ir likts saiklis āunā (kai), kura nav ebreju tekstÄ. Å Ä« nianse vÄlÄk ienÄca arÄ« latÄ«Åu VulgÄtas tekstÄ.
BaznÄ«ctÄvi ātÄlamā attiecinÄja cilvÄka spÄjas domÄt, bet ālÄ«dzÄ«baiā cilvÄka garÄ«guma iezÄ«mes, kuras atspoguļo Dievu. Tika pieÅemts, ka ālÄ«dzÄ«buā cilvÄks zaudÄja lÄ«dz ar kriÅ”anu grÄkÄ, bet ātÄluā tas ir saglabÄjis, jo vÄl joprojÄm cilvÄks atŔķiras no dzÄ«vniekiem. AugustÄ«ns centÄs Å”o ātÄluā skaidrot saskaÅÄ ar TrÄ«svienÄ«bas doktrÄ«nu kÄ trÄ«sdaļīgu bÅ«tÄ«bu, kur ietilpst: atmiÅa, zinÄÅ”anas un griba (Augustine, Trinity X.4.17-19). AugustÄ«ns uzsvÄra, ka Dievs cilvÄkus bija radÄ«jis pilnÄ«gus, spÄjÄ«gus darÄ«t labu, bet grÄks darÄ«jis tos nespÄjÄ«gus darÄ«t labu un paklausÄ«t bez Dieva sniegtÄs žÄlastÄ«bas.
ArÄ« reformatori turpinÄja uzskatÄ«t, ka āDieva lÄ«dzÄ«baā ir cilvÄka garÄ«gums, taÄu tie to vairÄk saistÄ«ja kopÄ ar cilvÄka sadraudzÄ«bu ar Dievu. Reformatori sekoja AugustÄ«na domai, ka pÄc kriÅ”anas cilvÄkam dotÄ āDieva lÄ«dzÄ«baā tikusi nÄvÄjoÅ”i ievainota, kam ir nepiecieÅ”ama Dieva žÄlastÄ«ba un Gars uz glÄbÅ”anu.
VÄrds ātÄlsā (tselem) BÄ«belÄ tiek lietots, lai apzÄ«mÄtu āelkusā, kurus nepiecieÅ”ams satriekt, kÄ arÄ« atveidojumus (4. Moz. 33:52, 1. Sam. 6:5, 2. ĶÄn. 11:18, 2. Laiku 23:17, Ec. 7:20, 16:17, 23:14), bet ālÄ«dzÄ«baā (demut) arÄ« tiek izmantota, lai apzÄ«mÄtu elkus (Jes. 40:19), atveidojumus (2. Laiku 4:3), attÄlus (Ec. 23:14-15). Abi vÄrdi ir sinonÄ«mi.
BÄ«belÄ ir aizliegums taisÄ«t elkus, tomÄr rakstu vietÄs, kÄ 2. Moz. 20:1-2, 5. Moz. 4:16 netiek lietoti vÄrdi ātÄlsā (tselem) un ālÄ«dzÄ«baā (demut). Lai apzÄ«mÄtu elkus tiek lietoti arÄ« citi ebreju valodas vÄrdi. TaÄu, kad tiek aprakstÄ«ts Dievs, tad ViÅam tiek piedÄvÄta cilvÄka forma. Tas gan nenozÄ«mÄ, ka Dievs bÅ«tu cilvÄks, bet pravieÅ”i ir redzÄjuÅ”i cilvÄkam lÄ«dzÄ«gu formu (demut) (1. Moz. 18:1-2, Ec. 1:26).
SenajÄs tautÄs pastÄvÄja ticÄjums, ka dievÄ«bu gars mÄjo tiem veltÄ«tajÄs statujÄs un Ŕīs statujas tÄpÄc pÄrstÄv dievÄ«bu redzamajÄ pasaulÄ (projekcija). SenajÄ pasaulÄ cilvÄkiem, Ä«paÅ”i valdniekiem, tika doti vÄrdi, kas norÄdÄ«ja uz to ālÄ«dzÄ«buā dievÄ«bÄm. PiemÄram, ÄÄ£iptes faraona, kura kapenes tika atklÄtas pagÄjuÅ”Ä gadsimta sÄkumÄ, Tutanhamona vÄrds tulkojumÄ nozÄ«mÄ ā(dievÄ«bas) Amuna dzÄ«vais tÄlsā. Tuvo Austrumu kontekstÄ tikai Ä·ÄniÅiem tika piedÄvÄta ādievÄ«bas lÄ«dzÄ«baā. TaÄu BÄ«belÄ Å”Ä« ālÄ«dzÄ«baā tiek piedÄvÄta visai cilvÄcei.
Kenets MetjÅ« savos komentÄros saka, ka cilvÄka ātÄlsā (tselem) un ālÄ«dzÄ«baā (demut) var apzÄ«mÄt arÄ« dzÄ«vÄ«bas klÄtieni cilvÄkÄ. DzÄ«vÄ«ba nepadara cilvÄku par dieviŔķu, taÄu tÄ padara cilvÄku piederÄ«gu Dievam.
Dieva ātÄlsā (tselem) un ālÄ«dzÄ«baā (demut) pilnÄ«bÄ netika dzÄsta no cilvÄka pÄc grÄkÄ kriÅ”anas, jo 1. Moz. 5:3 sacÄ«ts, ka Ädama dÄls bija viÅam lÄ«dzÄ«gs. Tas ir, Ädama dÄlam bija tÄ pati ālÄ«dzÄ«baā (demut), kÄda bija pieŔķirta Ädamam. LÅ«kas 3:38 ir sacÄ«ts, ka Ädams bijis Dieva dÄls. Tas, ka cilvÄks bija saglabÄjis Dieva ātÄlu un lÄ«dzÄ«buā liecina arÄ« rakstÄ«tais 1. Moz. 9:6, kur ir izteikts aizliegums izliet cilvÄka asinis, jo cilvÄks ir radÄ«ts pÄc Dieva tÄla. JaunajÄ DerÄ«bÄ tiek apstiprinÄts, ka cilvÄks ir Dieva āgodÄ«bas attÄls un atspulgsā (1. Kor. 11:7, JÄk. 3:9), tomÄr tikai Kristus tiek identificÄts kÄ patiesais āDieva attÄls (eikon)ā (2. Kor. 4:4, Kol. 1:15), kurÄ mums ir dota pestÄ«Å”ana. AtpestÄ«tie valkÄs Kristus ālÄ«dzÄ«buā (1. Kor. 15:49), kura ir no DebesÄ«m, jo tie piedzÄ«vos augÅ”ÄmcelÅ”anos un nÄkotnes dzÄ«vi kopÄ ar to Kungu. LÄ«dz ar to var sacÄ«t, ka Ŕī atjaunoÅ”anÄs bÅ«s kas vairÄk kÄ tikai Ädamam piedÄvÄtÄ Dieva ālÄ«dzÄ«baā. Te ir iekļauta arÄ« pagodinÄÅ”ana JÄzÅ« KristÅ« (Rom. 8:30, 1. Kor. 11:7, 2. Kor. 3:18, 4:4).
GrÄka dÄļ Dieva iecere pie cilvÄka nav piepildÄ«jusies pilnÄ mÄrÄ, jo cilvÄks nepaklausÄ«ja, zaudÄja godÄ«bu, taÄu Kristus ir paveicis to, ko cilvÄce nebija spÄjusi paveikt. AtpestÄ«tie lÄ«dzdalÄ«s kopÄ ar Kristu ViÅa godÄ«bu (Ebr. 2:9, Rom. 8:17, 9:23, 1. Kor. 2:7). TicÄ«gÄ cilvÄka ājaunÄ dzÄ«veā to pÄrveido pÄc āRadÄ«tÄja tÄlaā (Kol. 3:9-10) un taisnÄ«bas (Ef. 4:24).
Elena Vaita par 1. Mozus 1:26-27 raksta:
āÅ ajÄ rakstvietÄ Ä¼oti skaidri norÄdÄ«ta cilvÄku cilts izcelÅ”anÄs. Dieva ziÅojums ir tik vienkÄrÅ”s, ka tur nav vietas nekÄdiem maldÄ«giem secinÄjumiem. Dievs radÄ«ja cilvÄku pÄc savas lÄ«dzÄ«bas. Te nav nekÄda noslÄpuma, nav nekÄda pamata pieÅemt, ka cilvÄks radies, pateicoties lÄnai attÄ«stÄ«bai no zemÄkÄm formÄm, no dzÄ«vniekiem vai no augu valsts. TÄdas mÄcÄ«bas noniecina lielo RadÄ«tÄja darbu, piemÄrojot to cilvÄku Å”aurajiem priekÅ”statiem. CilvÄki tik ļoti kÄro noliegt Dievu kÄ pasaules Valdnieku, ka ir pat gatavi pazemot paÅ”i sevi un atÅemt cilvÄkam tÄ izcelsmes cieÅu (..).
CilvÄkam vajadzÄja lÄ«dzinÄties Dievam ne tikai pÄc ÄrÄjÄ izskata, bet arÄ« raksturÄ. VienÄ«gi Kristus ir TÄva āpatiesais attÄlsā, (Ebr. 1:3) tomÄr cilvÄks tika radÄ«ts pÄc Dieva lÄ«dzÄ«bas. ViÅa daba bija saskaÅÄ ar Dieva gribu. ViÅa prÄts spÄja izprast dieviŔķÄs lietas. ViÅa tieksmes bija tÄ«ras; vÄlmes un izjÅ«tas pÄrvaldÄ«ja saprÄts. ViÅÅ” bija svÄts un laimÄ«gs, nesot sevÄ« Dieva lÄ«dzÄ«bu un dzÄ«vojot pilnÄ«gÄ paklausÄ«bÄ ViÅa prÄtam.ā (E. Vaita āSentÄvi un pravieÅ”iā, [44-45])
Å Ä«s Dieva pieŔķirtÄs Ä«paŔības cilvÄkam bija laupÄ«jis grÄks, bet tÄs JÄzus Kristus vÄlas atjaunot, ja vien cilvÄks atsaucas aicinÄjumam atgriezties pie sava RadÄ«tÄja un ticÄ«bÄ dzÄ«vot kopÄ ar ViÅu, lai Kristus krituÅ”ajÄ grÄciniekÄ var atjaunot Dieva ātÄlu un lÄ«dzÄ«buā. Lai cilvÄks spÄtu mÄ«lÄt tÄ, kÄ Kristu ir mÄ«lÄjis cilvÄku.
MÄs esam aicinÄti tiekties pÄc Ŕī Dieva ātÄlaā un ālÄ«dzÄ«basā savÄ raksturÄ, paklausot Kristus aicinÄjumam, atspoguļojot Kristus raksturu savÄ ikdienas dzÄ«vÄ.
Ā
Literatūra:
GÅ«tenberga 1462. g. latÄ«Åu VulgÄta. (https://archive.org/stream/1462TheGutenbergBibleLatinVulgate/1462TheGutenbergBibleLatinVulgate
#page/n16/mode/1up)
Hamilton Victor, āThe Book of Genesis, Chapters 1-17ā, Grand Rapids, Michigan: William B. Eerdmans Publishing Company, 1990.
Matthews Kenneth, āThe New American Commentary, Genesis 1-11:26ā, Broadman and Holman Publishers, 1996.
Sarna Nahum, āThe JPS Torah Commentary, Genesisā, Philadelphia: The Jewish Publication Society, 1989.
Š”Š²ŃŃŠµŠ½Š½ŃŠµ ŠŗŠ½ŠøŠ³Šø ŠŠµŃŃ Š°Š³Š¾ ŠŠ°Š²ŠµŃŠ°, ŠŠµŃŠ»ŠøŠ½: ŠøŠ·Š“Š°Š½ŠøŠµ ŠŃŠøŃŠ°Š½ŃŠŗŠ¾Š³Š¾ Šø ŠøŠ½Š¾ŃŃŃ. Š±ŠøŠ±Š»ŠµŠ¹ŃŠŗŠ¾Š³Š¾ Š¾Š±ŃŠµŃŃŠ²Š°, 1913.
Septuaginta, edit. Alfred Rahlfs, Stuttgart: Priviligierte Wurttembergische Bibelanstalt, 1943.
Vaita Elena, āSentÄvi un pravieÅ”iā, 2001.
Waltke Bruce, āGenesisā, Grand Rapids, Michigan: Zondervan, 2001.
Ā
AttÄlÄ fragments no senebreju teksta 1. Moz. 1:26, kur rakstÄ«ts ātÄlsā (tselem) un ālÄ«dzÄ«baā (demut).
Ebreju tekstÄ 1. Mozus 1:26 panta daļÄ, kur ir minÄts Dieva ātÄlsā un ālÄ«dzÄ«baā, burtiskÄ tulkojumÄ skan Å”Ädi: āUn sacÄ«ja Dievs, mÄs radÄ«sim cilvÄku (Ädamu) pÄc mÅ«su tÄla (tselem) un lÄ«dzÄ«bas (demut) (ā¦).ā
Ebreju tekstÄ 1. Mozus 1:27 divreiz tiek lietots tikai viens vÄrds ātÄlsā (tselem). Å is pants burtiskÄ tulkojumÄ skan Å”Ädi: āUn radÄ«ja Dievs cilvÄku pÄc sava tÄla (tselem), pÄc sava tÄla (tselem) Dievs radÄ«ja to, vÄ«rieti un sievieti ViÅÅ” radÄ«ja.ā
SengrieÄ·u tulkojumÄ SeptuagintÄ (attÄlÄ fragments no Septuagintas 1. Moz. 1:26) tiek lietots vÄrds ātÄlsā (eikona) un lÄ«dzÄ«ba (homoiÅma):
1:26 āĪŗĪ±į½¶ Īµį¼¶ĻĪµĪ½ į½ ĪøĪµį½¹Ļ ĻĪæĪ¹į½µĻĻĪ¼ĪµĪ½ į¼Ī½ĪøĻĻĻĪæĪ½ ĪŗĪ±Ļį¾½ Īµį¼°Īŗį½¹Ī½Ī± į¼”Ī¼ĪµĻį½³ĻĪ±Ī½ ĪŗĪ±į½¶ ĪŗĪ±Īøį¾½ į½Ī¼Īæį½·ĻĻĪ¹Ī½ (ā¦)ā
1:27 āĪŗĪ±į½¶ į¼ĻĪæį½·Ī·ĻĪµĪ½ į½ ĪøĪµį½øĻ Ļį½øĪ½ į¼Ī½ĪøĻĻĻĪæĪ½, ĪŗĪ±Ļį¾½ Īµį¼°Īŗį½¹Ī½Ī± ĪøĪµĪæįæ¦ į¼ĻĪæį½·Ī·ĻĪµĪ½ Ī±į½Ļį½¹Ī½, į¼ĻĻĪµĪ½ ĪŗĪ±į½¶ ĪøįæĪ»Ļ į¼ĻĪæį½·Ī·ĻĪµĪ½ Ī±į½ĻĪæį½»Ļā
LatÄ«Åu VulgÄtÄ teksts ir Å”Äds (attÄlÄ ir GÅ«tenberga 1462. g. VulgÄtas fragments 1. Moz. 1:26):
1.Moz. 1:26 āet ait faciamus hominem ad imaginem et similitudinem nostram (..)ā
1.Moz. 1:27 āet creavit Deus hominem ad imaginem suam ad imaginem Dei creavit illum masculum et feminam creavit eosā.
No Ŕīm rakstu vietÄm nÄk termins āimago Deiā jeb āDieva tÄlsā. LatÄ«Åu vÄrdi, kuri ir lietoti Å”ajÄs rakstu vietÄs, imago un similitude ir ienÄkuÅ”i angļu valodÄ kÄ image (attÄls) un similar (lÄ«dzÄ«gs).
Rakstu vieta 1. Moz. 1:26 mums nepaskaidro tuvÄk, ko Ä«sti nozÄ«mÄ Dieva ātÄlsā (tselem) un ālÄ«dzÄ«baā (demut). Glika tulkojumÄ tie ir tulkoti kÄ āģīmisā un ālÄ«dzÄ«baā. Jau kopÅ” senatnes filozofi un teologi ir centuÅ”ies atrisinÄt Å”o vÄrdu dziļÄko jÄgu un noskaidrot, cik daudz no Ŕī ātÄlaā un ālÄ«dzÄ«basā ir izpostÄ«jis grÄks. KÄ galvenÄ ideja Å”eit tika izcelta, ka cilvÄks atŔķiras no dzÄ«vniekiem. KopÅ” baznÄ«ctÄva Ireneja (ap 185. g.) laikiem teologi baznÄ«cÄ ir saredzÄjuÅ”i atŔķirÄ«bas starp ātÄluā no ālÄ«dzÄ«buā. To varÄja izraisÄ«t grieÄ·u Septuagintas tulkojuma nianse, kur starp abiem Å”iem vÄrdiem ir likts saiklis āunā (kai), kura nav ebreju tekstÄ. Å Ä« nianse vÄlÄk ienÄca arÄ« latÄ«Åu VulgÄtas tekstÄ.
BaznÄ«ctÄvi ātÄlamā attiecinÄja cilvÄka spÄjas domÄt, bet ālÄ«dzÄ«baiā cilvÄka garÄ«guma iezÄ«mes, kuras atspoguļo Dievu. Tika pieÅemts, ka ālÄ«dzÄ«buā cilvÄks zaudÄja lÄ«dz ar kriÅ”anu grÄkÄ, bet ātÄluā tas ir saglabÄjis, jo vÄl joprojÄm cilvÄks atŔķiras no dzÄ«vniekiem. AugustÄ«ns centÄs Å”o ātÄluā skaidrot saskaÅÄ ar TrÄ«svienÄ«bas doktrÄ«nu kÄ trÄ«sdaļīgu bÅ«tÄ«bu, kur ietilpst: atmiÅa, zinÄÅ”anas un griba (Augustine, Trinity X.4.17-19). AugustÄ«ns uzsvÄra, ka Dievs cilvÄkus bija radÄ«jis pilnÄ«gus, spÄjÄ«gus darÄ«t labu, bet grÄks darÄ«jis tos nespÄjÄ«gus darÄ«t labu un paklausÄ«t bez Dieva sniegtÄs žÄlastÄ«bas.
ArÄ« reformatori turpinÄja uzskatÄ«t, ka āDieva lÄ«dzÄ«baā ir cilvÄka garÄ«gums, taÄu tie to vairÄk saistÄ«ja kopÄ ar cilvÄka sadraudzÄ«bu ar Dievu. Reformatori sekoja AugustÄ«na domai, ka pÄc kriÅ”anas cilvÄkam dotÄ āDieva lÄ«dzÄ«baā tikusi nÄvÄjoÅ”i ievainota, kam ir nepiecieÅ”ama Dieva žÄlastÄ«ba un Gars uz glÄbÅ”anu.
VÄrds ātÄlsā (tselem) BÄ«belÄ tiek lietots, lai apzÄ«mÄtu āelkusā, kurus nepiecieÅ”ams satriekt, kÄ arÄ« atveidojumus (4. Moz. 33:52, 1. Sam. 6:5, 2. ĶÄn. 11:18, 2. Laiku 23:17, Ec. 7:20, 16:17, 23:14), bet ālÄ«dzÄ«baā (demut) arÄ« tiek izmantota, lai apzÄ«mÄtu elkus (Jes. 40:19), atveidojumus (2. Laiku 4:3), attÄlus (Ec. 23:14-15). Abi vÄrdi ir sinonÄ«mi.
BÄ«belÄ ir aizliegums taisÄ«t elkus, tomÄr rakstu vietÄs, kÄ 2. Moz. 20:1-2, 5. Moz. 4:16 netiek lietoti vÄrdi ātÄlsā (tselem) un ālÄ«dzÄ«baā (demut). Lai apzÄ«mÄtu elkus tiek lietoti arÄ« citi ebreju valodas vÄrdi. TaÄu, kad tiek aprakstÄ«ts Dievs, tad ViÅam tiek piedÄvÄta cilvÄka forma. Tas gan nenozÄ«mÄ, ka Dievs bÅ«tu cilvÄks, bet pravieÅ”i ir redzÄjuÅ”i cilvÄkam lÄ«dzÄ«gu formu (demut) (1. Moz. 18:1-2, Ec. 1:26).
SenajÄs tautÄs pastÄvÄja ticÄjums, ka dievÄ«bu gars mÄjo tiem veltÄ«tajÄs statujÄs un Ŕīs statujas tÄpÄc pÄrstÄv dievÄ«bu redzamajÄ pasaulÄ (projekcija). SenajÄ pasaulÄ cilvÄkiem, Ä«paÅ”i valdniekiem, tika doti vÄrdi, kas norÄdÄ«ja uz to ālÄ«dzÄ«buā dievÄ«bÄm. PiemÄram, ÄÄ£iptes faraona, kura kapenes tika atklÄtas pagÄjuÅ”Ä gadsimta sÄkumÄ, Tutanhamona vÄrds tulkojumÄ nozÄ«mÄ ā(dievÄ«bas) Amuna dzÄ«vais tÄlsā. Tuvo Austrumu kontekstÄ tikai Ä·ÄniÅiem tika piedÄvÄta ādievÄ«bas lÄ«dzÄ«baā. TaÄu BÄ«belÄ Å”Ä« ālÄ«dzÄ«baā tiek piedÄvÄta visai cilvÄcei.
Kenets MetjÅ« savos komentÄros saka, ka cilvÄka ātÄlsā (tselem) un ālÄ«dzÄ«baā (demut) var apzÄ«mÄt arÄ« dzÄ«vÄ«bas klÄtieni cilvÄkÄ. DzÄ«vÄ«ba nepadara cilvÄku par dieviŔķu, taÄu tÄ padara cilvÄku piederÄ«gu Dievam.
Dieva ātÄlsā (tselem) un ālÄ«dzÄ«baā (demut) pilnÄ«bÄ netika dzÄsta no cilvÄka pÄc grÄkÄ kriÅ”anas, jo 1. Moz. 5:3 sacÄ«ts, ka Ädama dÄls bija viÅam lÄ«dzÄ«gs. Tas ir, Ädama dÄlam bija tÄ pati ālÄ«dzÄ«baā (demut), kÄda bija pieŔķirta Ädamam. LÅ«kas 3:38 ir sacÄ«ts, ka Ädams bijis Dieva dÄls. Tas, ka cilvÄks bija saglabÄjis Dieva ātÄlu un lÄ«dzÄ«buā liecina arÄ« rakstÄ«tais 1. Moz. 9:6, kur ir izteikts aizliegums izliet cilvÄka asinis, jo cilvÄks ir radÄ«ts pÄc Dieva tÄla. JaunajÄ DerÄ«bÄ tiek apstiprinÄts, ka cilvÄks ir Dieva āgodÄ«bas attÄls un atspulgsā (1. Kor. 11:7, JÄk. 3:9), tomÄr tikai Kristus tiek identificÄts kÄ patiesais āDieva attÄls (eikon)ā (2. Kor. 4:4, Kol. 1:15), kurÄ mums ir dota pestÄ«Å”ana. AtpestÄ«tie valkÄs Kristus ālÄ«dzÄ«buā (1. Kor. 15:49), kura ir no DebesÄ«m, jo tie piedzÄ«vos augÅ”ÄmcelÅ”anos un nÄkotnes dzÄ«vi kopÄ ar to Kungu. LÄ«dz ar to var sacÄ«t, ka Ŕī atjaunoÅ”anÄs bÅ«s kas vairÄk kÄ tikai Ädamam piedÄvÄtÄ Dieva ālÄ«dzÄ«baā. Te ir iekļauta arÄ« pagodinÄÅ”ana JÄzÅ« KristÅ« (Rom. 8:30, 1. Kor. 11:7, 2. Kor. 3:18, 4:4).
GrÄka dÄļ Dieva iecere pie cilvÄka nav piepildÄ«jusies pilnÄ mÄrÄ, jo cilvÄks nepaklausÄ«ja, zaudÄja godÄ«bu, taÄu Kristus ir paveicis to, ko cilvÄce nebija spÄjusi paveikt. AtpestÄ«tie lÄ«dzdalÄ«s kopÄ ar Kristu ViÅa godÄ«bu (Ebr. 2:9, Rom. 8:17, 9:23, 1. Kor. 2:7). TicÄ«gÄ cilvÄka ājaunÄ dzÄ«veā to pÄrveido pÄc āRadÄ«tÄja tÄlaā (Kol. 3:9-10) un taisnÄ«bas (Ef. 4:24).
Elena Vaita par 1. Mozus 1:26-27 raksta:
āÅ ajÄ rakstvietÄ Ä¼oti skaidri norÄdÄ«ta cilvÄku cilts izcelÅ”anÄs. Dieva ziÅojums ir tik vienkÄrÅ”s, ka tur nav vietas nekÄdiem maldÄ«giem secinÄjumiem. Dievs radÄ«ja cilvÄku pÄc savas lÄ«dzÄ«bas. Te nav nekÄda noslÄpuma, nav nekÄda pamata pieÅemt, ka cilvÄks radies, pateicoties lÄnai attÄ«stÄ«bai no zemÄkÄm formÄm, no dzÄ«vniekiem vai no augu valsts. TÄdas mÄcÄ«bas noniecina lielo RadÄ«tÄja darbu, piemÄrojot to cilvÄku Å”aurajiem priekÅ”statiem. CilvÄki tik ļoti kÄro noliegt Dievu kÄ pasaules Valdnieku, ka ir pat gatavi pazemot paÅ”i sevi un atÅemt cilvÄkam tÄ izcelsmes cieÅu (..).
CilvÄkam vajadzÄja lÄ«dzinÄties Dievam ne tikai pÄc ÄrÄjÄ izskata, bet arÄ« raksturÄ. VienÄ«gi Kristus ir TÄva āpatiesais attÄlsā, (Ebr. 1:3) tomÄr cilvÄks tika radÄ«ts pÄc Dieva lÄ«dzÄ«bas. ViÅa daba bija saskaÅÄ ar Dieva gribu. ViÅa prÄts spÄja izprast dieviŔķÄs lietas. ViÅa tieksmes bija tÄ«ras; vÄlmes un izjÅ«tas pÄrvaldÄ«ja saprÄts. ViÅÅ” bija svÄts un laimÄ«gs, nesot sevÄ« Dieva lÄ«dzÄ«bu un dzÄ«vojot pilnÄ«gÄ paklausÄ«bÄ ViÅa prÄtam.ā (E. Vaita āSentÄvi un pravieÅ”iā, [44-45])
Å Ä«s Dieva pieŔķirtÄs Ä«paŔības cilvÄkam bija laupÄ«jis grÄks, bet tÄs JÄzus Kristus vÄlas atjaunot, ja vien cilvÄks atsaucas aicinÄjumam atgriezties pie sava RadÄ«tÄja un ticÄ«bÄ dzÄ«vot kopÄ ar ViÅu, lai Kristus krituÅ”ajÄ grÄciniekÄ var atjaunot Dieva ātÄlu un lÄ«dzÄ«buā. Lai cilvÄks spÄtu mÄ«lÄt tÄ, kÄ Kristu ir mÄ«lÄjis cilvÄku.
MÄs esam aicinÄti tiekties pÄc Ŕī Dieva ātÄlaā un ālÄ«dzÄ«basā savÄ raksturÄ, paklausot Kristus aicinÄjumam, atspoguļojot Kristus raksturu savÄ ikdienas dzÄ«vÄ.
Ā
Literatūra:
GÅ«tenberga 1462. g. latÄ«Åu VulgÄta. (https://archive.org/stream/1462TheGutenbergBibleLatinVulgate/1462TheGutenbergBibleLatinVulgate
#page/n16/mode/1up)
Hamilton Victor, āThe Book of Genesis, Chapters 1-17ā, Grand Rapids, Michigan: William B. Eerdmans Publishing Company, 1990.
Matthews Kenneth, āThe New American Commentary, Genesis 1-11:26ā, Broadman and Holman Publishers, 1996.
Sarna Nahum, āThe JPS Torah Commentary, Genesisā, Philadelphia: The Jewish Publication Society, 1989.
Š”Š²ŃŃŠµŠ½Š½ŃŠµ ŠŗŠ½ŠøŠ³Šø ŠŠµŃŃ Š°Š³Š¾ ŠŠ°Š²ŠµŃŠ°, ŠŠµŃŠ»ŠøŠ½: ŠøŠ·Š“Š°Š½ŠøŠµ ŠŃŠøŃŠ°Š½ŃŠŗŠ¾Š³Š¾ Šø ŠøŠ½Š¾ŃŃŃ. Š±ŠøŠ±Š»ŠµŠ¹ŃŠŗŠ¾Š³Š¾ Š¾Š±ŃŠµŃŃŠ²Š°, 1913.
Septuaginta, edit. Alfred Rahlfs, Stuttgart: Priviligierte Wurttembergische Bibelanstalt, 1943.
Vaita Elena, āSentÄvi un pravieÅ”iā, 2001.
Waltke Bruce, āGenesisā, Grand Rapids, Michigan: Zondervan, 2001.
Ā
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...