Visi jaunumi
Lieldienu patiesÄ nozÄ«me
āMÅ«su PashÄ jÄrs ir par mums upurÄts ā Kristusā 1Kor. 5:7 Katru pavasari kristieÅ”i mÅ«su zemÄ viens otru sveic ar vÄrdiem: āKristus ir augÅ”ÄmcÄlies!ā āTik tieÅ”Äm, augÅ”ÄmcÄlies!ā ViÅi dÄvina viens otram krÄsotas olas un cep kuliÄus. Å Ädi tiek svinÄtas Lieldienas jeb gaiÅ”Ä Kristus augÅ”ÄmcelÅ”anÄs. Å ajÄ laikÄ uz kÄdu brÄ«di atmostas reliÄ£iskÄs jÅ«tas pat tÄdiem cilvÄkiem, kuri ir tÄlu no reliÄ£ijas, bet tie izrÄda savu cieÅu Å”iem svÄtkiem.
āMÅ«su PashÄ jÄrs ir par mums upurÄts ā Kristusā 1Kor. 5:7
Katru pavasari kristieÅ”i mÅ«su zemÄ viens otru sveic ar vÄrdiem:
āKristus ir augÅ”ÄmcÄlies!ā āTik tieÅ”Äm, augÅ”ÄmcÄlies!ā
ViÅi dÄvina viens otram krÄsotas olas un cep kuliÄus[1]. Å Ädi tiek svinÄtas Lieldienas jeb gaiÅ”Ä Kristus augÅ”ÄmcelÅ”anÄs. Å ajÄ laikÄ uz kÄdu brÄ«di atmostas reliÄ£iskÄs jÅ«tas pat tÄdiem cilvÄkiem, kuri ir tÄlu no reliÄ£ijas, bet tie izrÄda savu cieÅu Å”iem svÄtkiem.
TaÄu ievÄrosim kÄdu interesantu detaļu. VÄcu BÄ«beles (MÄrtiÅa Lutera tulkojumÄ) VecajÄ DerÄ«bÄ ir vÄrds āPassahā, bet JaunajÄ DerÄ«bÄ ā āOsternā.
KÄpÄc tÄda atŔķirÄ«ba? KÄpÄc kristÄ«gajÄ literatÅ«rÄ Lieldienas ir ienÄkuÅ”as ar citÄdu nosaukumu āOsternā? Lai to saprastu, ir nepiecieÅ”ams aplÅ«kot pirmavotus, kad pirmo reizi tika doti norÄdÄ«jumi par LieldienÄm, un noskaidrosim, kas ir Pasha un kÄdi BÄ«belÄ ir doti norÄdÄ«jumi par Pashas svinÄÅ”anu un tÄs simbolisko nozÄ«mi.
AplÅ«kojot 2. Mozus grÄmatas 12.nodaļu, mÄs redzam, ka Pasha ir nevis diena, bet gan nokautais jÄrs, kurÅ” bija sagatavots kÄ barÄ«ba, kas bija jÄÄd kopÄ ar neraudzÄtu maizi, rÅ«gtÄm zÄlÄm, taÄu uzmanÄ«gi, lai nesalauztu jÄra kaulus. Ar jÄra asinÄ«m bija jÄslaka durvju stenderes, un nedrÄ«kstÄja iet ÄrÄ nakts laikÄ, lai nepamestu droŔību Å”o asiÅu aizsegÄ. TanÄ« naktÄ« Dievs atbrÄ«voja savu tautu no ÄÄ£iptieÅ”u verdzÄ«bas. Katru gadu IsraÄla tauta Å”ÄdÄ veidÄ pieminÄja savu glÄbÅ”anos no postoÅ”Äs mocÄ«bas, kas skÄra ÄÄ£ipti viÅu atbrÄ«voÅ”anas laikÄ.
Tam visam bija simboliska nozÄ«me, kas piepildÄ«jÄs notikumos, kas ir saistÄ«ti ar JÄzus Kristus nÄvi. āRedzi, Dieva JÄrs, kas nes pasaules grÄkuā (JÄÅa 1:29).
RÅ«gtÄs zÄles ā Kristus smagÄs cieÅ”anas: āMana dvÄsele ir noskumusi lÄ«dz nÄvei.ā (Mateja 26:38) NeraudzÄtÄs maizes simbolizÄ Kristus Ŕķīstumu un nevainÄ«bu: āNe ar iznÄ«cÄ«gÄm lietÄm - sudrabu vai zeltu atpirkti no savas aplamÄs dzÄ«ves, mantotas no tÄviem, bet ar Kristus, Ŕī bezvainÄ«gÄ un nevainojamÄ JÄra, dÄrgajÄm asinÄ«m.ā (1. PÄtera 1:18-19) PavÄlei nelauzt kaulus arÄ« ir sava vieta Kristus nÄves izpildÄ«Å”anÄ: āTad kareivji nÄca un satrieca pirmajam lielus, tÄpat otram, kas kopÄ ar ViÅu bija krustÄ sists. Bet, nonÄkot lÄ«dz JÄzum un redzot, ka ViÅÅ” ir jau miris, tie ViÅa lielus nesatrieca, (..) lai piepildÄ«tos raksti: nevienu kaulu ViÅam nebÅ«s salauzt.ā (JÄÅa 19:32-36)
Å ÄdÄ veidÄ Pasha norÄdÄ«ja uz nÄkoÅ”o PestÄ«tÄju, kurÅ” glÄbs no grÄka verdzÄ«bas par smagu cieÅ”anu un moceklÄ«bas nÄves cenu: āViÅÅ” uznesa mÅ«su grÄkus savÄ miesÄ pie staba, lai mÄs, grÄkiem miruÅ”i, dzÄ«votu taisnÄ«bai; ar ViÅa brÅ«cÄm jÅ«s esat dziedinÄti!ā (1. PÄtera 2:24)
PÄdÄjo reizi kopÄ ar saviem mÄcekļiem noturot Pashas mielastu, Kristus deva evaÅÄ£Älija pavÄli, paÅÄma maizi, pÄrlauza to un sacÄ«ja: āTÄ ir Mana miesa (vairs ne jÄra), kura tiek dota par jums. To dariet, Mani pieminÄdami.ā (LÅ«kas 22:15-20)
Tagad vairs nav vajadzÄ«bas pienest jÄru, kurÅ” simbolizÄja nÄkamÄs Kristus cieÅ”anas. Kristus, ienÄkot pasaulÄ, ir sacÄ«jis: āUpurus un dÄvanas Tu neesi gribÄjis, bet miesu Tu Man esi radÄ«jis, (..) grÄku upuri Tev nav patikuÅ”i. (..) ViÅÅ” atceļ pirmo, lai nodibinÄtu otru.ā (Ebrejiem 10:5-10) Otrs Å”eit ir Kristus nÄves pieminÄÅ”ana, kad tiek veikts PiemiÅas mielasts, maizes lauÅ”ana un vÄ«na baudÄ«Å”ana, kas ir Kristus izpÄrkoÅ”o asiÅu simbols, kas ir izlietas, lai mÅ«s atbrÄ«votu no grÄka verdzÄ«bas. Å Ädi tiek veikta JaunÄs DerÄ«bas Pasha (1Kor. 11:23-29). KÄ senie israÄlieÅ”i ar bijÄ«bu Äda Pashas jÄru, baidoties iziet Ärpus glÄbjoÅ”o asiÅu aizsardzÄ«bas uz durvÄ«m, tÄ arÄ« Å”odien ar pazemÄ«bu un grÄku nožÄlu ir nepiecieÅ”ams pieminÄt Kristus cieÅ”anas, sevi pÄrbaudot, lai noskaidrotu, vai es neesmu izgÄjis Ärpus Kristus asiÅu aizsardzÄ«bas. Jo Kristus ir vienÄ«gÄ grÄcinieka cerÄ«ba. āJo arÄ« mÅ«su PashÄ jÄrs ir par mums upurÄts ā Kristus. Tad svinÄsim svÄtkus ne ar veco raugu, ne ar ļaunuma un netikumÄ«bas raugu, bet ar skaidrÄ«bas un patiesÄ«bas neraudzÄtajÄm maizÄm.ā (1. KorintieÅ”iem 5:7-8)
BÅ«tiskÄ atŔķirÄ«ba: Senajos laikos bija svarÄ«ga ticÄ«ba uz glÄbjoÅ”ajÄm dzÄ«vnieka asinÄ«m (2. Mozus 12:22-23), bet JaunajÄ DerÄ«bÄ ā ticÄ«ba uz glÄbjoÅ”ajÄm JÄzus Kristus asinÄ«m.
Vai Å”o lielo patiesÄ«bu atspoguļojumu mÄs atrodam mÅ«sdienu tradicionÄlajÄs LieldienÄs? Par nožÄlu, nÄ. Olas, raudzÄtie kuliÄi, jautrÄ«ba, ka Kristus ir augÅ”ÄmcÄlies. JÄ, Kristus ir augÅ”ÄmcÄlies, ViÅÅ” ir izgÄjis ÄrÄ no kapa, tÄ bija uzvarÄtÄja parÄde, kurÅ” ir izcÄ«nÄ«jis uzvaru caur lielÄm cieÅ”anÄm. āKur, nÄve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis?ā (1Kor. 15:55) TaÄu ir svarÄ«gi piebilst, ka nebÅ«tu Ŕīs parÄdes, ja nebÅ«tu bijusi cÄ«Åa, nebÅ«tu bijusi augÅ”ÄmcelÅ”anÄs, ja nebÅ«tu bijusi Kristus nÄve.
Kad ļaudis atzÄ«mÄ uzvaras dienu, viÅu domas pievÄrÅ”as ne tikai pie parÄdes uzvaras dienÄ, bet arÄ« tÄm cÄ«ÅÄm un varoÅdarbiem, izlietajÄm asinÄ«m, pateicoties kurÄm ir izcÄ«nÄ«ta uzvara. Jo smagÄka ir bijusi cÄ«Åa, jo lielÄks ir ar to saistÄ«tais uzvaras prieks. LÅ«k, par ko bÅ«tu jÄdomÄ LieldienÄs: āTÄ ir Mana miesa, kas par jums top dota. (..) Å is biÄ·eris ir jaunÄ derÄ«ba ManÄs asinÄ«s, kas par jums top izlietas.ā (LÅ«ka 22:19-20)
Par nožÄlu Å”o atmiÅu nav tradicionÄlajos Lieldienu rituÄlos. Pat pretÄji, jautrÄ«ba alkohola reibonÄ«, kÄ to precÄ«zi bija uzgleznojis V. Perovs savÄ gleznÄ āKrusta gÄjiens LieldienÄsā.
SavÄds ir arÄ« Å”o svÄtku izraudzÄ«tais laiks. IzrÄdÄs, ka Å”o svÄtku laiku nosaka nevis Dieva pavÄle, kÄ tas bija IsraÄlÄ, bet gan saskaÅÄ ar baznÄ«cas koncila rÄ«kojumu, kurÅ” bija pieÅemts tad, kad valsts kristÄ«gÄ baznÄ«ca sevÄ« uzÅÄma pagÄniskos rituÄlus, lai baznÄ«cai piesaistÄ«tu pÄc iespÄjas vairÄk pagÄnu.
PiemÄram, NÄ«Ä·ejas koncils 325.g. pavÄl: Lieldienas ir jÄsvin pirmajÄ svÄtdienÄ pÄc pavasara pirmÄ pilnmÄness. Pirmo pavasara pilnmÄnesi skaitÄ«t pÄc 21. marta.
Lieldienu laiku nosaka mÄness fÄzes?! TieÅ”i tÄ! Te atbalsojas senatnes mÄness un auglÄ«bas dievietes pielÅ«gsme, no kÄ ir cÄlies Lieldienu nosaukums ā Ostern (vÄcu valodÄ, bet angliski Easter).
Å ie pagÄniskie pavasara svÄtki ir sastopami praktiski gandrÄ«z visos zinÄtnÄ pazÄ«stamajos ticÄjumos: 25. martÄ ÄÄ£iptieÅ”i svinÄja dievietes IsÄ«das (babilonieÅ”i IÅ”taras, grieÄ·i Kibeles, kanaÄnieÅ”i AÅ”tartes) un viÅas mīļÄkÄ Adonisa dienu. Lieldienu svÄtku rituÄlu pagÄnisko izcelsmi nenoliedz pat pareizticÄ«gie. Priesteris Aleksandrs MeÅs raksta: ā25.martÄ, pavasara saulgriežu laikÄ, visÄs pilsÄtÄs, kur godinÄja Kibeli un Atisu, svinÄ«gi pasludinÄja miruÅ”Ä atgrieÅ”anos pie dzÄ«vÄ«bas. Zemes pavasara uzplaukuma atzÄ«mÄÅ”ana izpaudÄs ar lielu prieku. Notika karnevÄli, un uz laiku tika atcelti piedienÄ«gas uzvedÄ«bas likumi un noteikumi.ā
IsÄ«das (IÅ”taras, Kibeles, AÅ”tartes) kults mÅ«su Äras pirmajÄ gadsimtÄ bija plaÅ”i izplatÄ«ts. āIsÄ«das kults tautas apziÅÄ saplÅ«da ar DemÄtru un Kibeli un ieguva universÄlÄs dievietes statusu. ViÅa simbolizÄja pasaules okeÄnu un visu dievu dzemdÄtÄju, likteÅu un dabas likumdevÄju. SaskaÅÄ ar Plutarha vÄrdiem, viÅa esot pasaules āsieviŔķais aizsÄkums un sevÄ« ietver pilnÄ«gi visu, kas irā. Viss, ko cilvÄks var dÄvÄt par labu un cildenu, ātiek ietverts Å”ajÄ mÄtes tÄlÄā. Senatnes sievietes uz IsÄ«du raudzÄ«jÄs kÄ uz atbrÄ«votÄju un cÄ«nÄ«tÄju par viÅu tiesÄ«bÄm, kura no visiem ir kļuvusi par dievieti.
DÄrgais lasÄ«tÄj! Ja tu tik tieÅ”Äm vÄlies pagodinÄt Kristus augÅ”ÄmcelÅ”anos ā Ä«steno Pashu ā, tad pateicies ViÅam par izlietajÄm asinÄ«m GolgatÄ un dod ViÅam iespÄju uzvarÄt tevÄ« veco, grÄcÄ«go dabu, lai arÄ« tu augÅ”Ämceltos uz jaunu dzÄ«vÄ«bu.
āJo mÄs lÄ«dz ar ViÅu kristÄ«bÄ esam aprakti nÄvÄ, lai, tÄpat kÄ Kristus Sava TÄva godÄ«bas spÄkÄ uzcelts no miruÅ”iem, arÄ« mÄs dzÄ«votu atjaunotÄ dzÄ«vÄ. Jo, ja mÄs ViÅam esam kļuvuÅ”i lÄ«dzÄ«gi nÄvÄ, mÄs bÅ«sim tÄdi arÄ« augÅ”ÄmcelÅ”anÄ. Jo mÄs saprotam, ka mÅ«su vecais cilvÄks ticis lÄ«dzi krustÄ sists, lai tiktu iznÄ«cinÄta grÄkam pakļautÄ miesa un lai mÄs vairs nekalpotu grÄkam.ā (RomieÅ”iem 6: 4-6)
Kristus izpÄrkoÅ”o asiÅu spÄks spÄj tev to izdarÄ«t! ViÅÅ” vÄl aizvien ir spÄcÄ«gs glÄbt visus, kuri nÄk pie ViÅa ticÄ«bÄ uz Dieva VÄrdu.
V. KuÄerjavenko (Belgoroda, Krievija)
Ā
IzmantotÄ literatÅ«ra:
- ŠŠµŃŠ½ŠøŃ ŠŃŠµŠ»ŠµŠ½ŃŠŗŠøŃ ŃŠ¾Š±Š¾ŃŠ¾Š². Š 2 Ń. ā Š”ŠæŠ±.: ŠŠ¾ŃŠŗŃŠµŃŠµŠ½ŠøŠµ. 2008.
- Š ŠµŠ»ŠøŠ³ŠøŠø Š¼ŠøŃŠ°. ŠŠ½ŃŠøŠŗŠ»Š¾ŠæŠµŠ“ŠøŃ. Š 2 Ń. Š¢. 1. Ń. 217. Š.: ŠŠ²Š°Š½ŃŠ° +. 1996.
- ŠŠµŠ½Ń Š. āŠŠ° ŠæŠ¾ŃŠ¾Š³Šµ ŠŠ¾Š²Š¾Š³Š¾ ŠŠ°Š²ŠµŃŠ°ā ā ŠŠ¾ŃŠŗŠ²Š°, 2005.
[1] KuliÄs ā tradicionÄlais Lieldienu maizes izstrÄdÄjums.
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...