Karsta vasara bija piemeklÄjusi mazu ciematu ZiemeļkarolÄ«nas Å”tatÄ. PircÄji meklÄja patvÄrumu no pÄcpusdienas saules, atpūŔoties atvÄsinÄtÄs kafejnÄ«cÄs un veikaliÅos. Neviens putns nelidoja, neviens suns nerÄja. Asfalts bija tÄ uzkarsis, ka izskatÄ«jÄs tÄ, it kÄ tas bÅ«tu mitrs un radÄ«tu sÄ«ku viļÅu ilÅ«ziju.
Karsta vasara bija piemeklÄjusi mazu ciematu ZiemeļkarolÄ«nas Å”tatÄ. PircÄji meklÄja patvÄrumu no pÄcpusdienas saules, atpūŔoties atvÄsinÄtÄs kafejnÄ«cÄs un veikaliÅos. Neviens putns nelidoja, neviens suns nerÄja. Asfalts bija tÄ uzkarsis, ka izskatÄ«jÄs tÄ, it kÄ tas bÅ«tu mitrs un radÄ«tu sÄ«ku viļÅu ilÅ«ziju.
Ā
Es sÄdÄju pie ieejas durvÄ«m kÄdÄ mazÄ veikalÄ, cerot uz kaut mazÄko vÄja pÅ«smu. Virs ieejas karÄjÄs zÄ«me ar uzrakstu: āKopienas palÄ«dzÄ«bas centrsā. Bija pagÄjusi jau stunda, kopÅ” kÄds bija ienÄcis mÅ«su veikalÄ, lai apskatÄ«tu lietotÄs drÄbes, kas bija glÄ«ti sakÄrtas uz pakaramajiem mÅ«su mazajÄ iestÄdÄ.
Ā
Mans pusaudža prÄts centÄs atminÄties to brÄ«di, kad es piekritu palÄ«dzÄt ar darbu Å”ajÄ veikalÄ. āKalpoÅ”ana sabiedrÄ«bas labÄ? Protams, bez problÄmÄm,ā es sacÄ«ju. āEs priecÄÅ”os palÄ«dzÄt nÄkamotrdien. Nabagiem taÄu ir nepiecieÅ”ama palÄ«dzÄ«ba, un tas ir mans kristieÅ”a pienÄkums.ā
Ā
Bet neviens nebija sacījis, ka būs tik karsts!
Ā
AtvÄrts?
Ā
Manas domas pievÄrsÄs tam, kas notiek apkÄrt, kad izdzirdÄju kÄdu apstÄjamies pie veikala. āVai veikals ir atvÄrts, jaunais cilvÄk?ā ViÅa vÄrdi vairÄk izklausÄ«jÄs pÄc atgÄdinÄjuma, nevis jautÄjuma.
Ā
āJÄ, kungs!ā Es paziÅoju, izÄ·epurojoties no krÄsla un pieceļoties kÄjÄs. āKÄ varu jums palÄ«dzÄt?ā
Ā
VÄ«rietis piegÄja pie pirmÄ apÄ£Ärbu stenda. āMan ir vajadzÄ«gs jauns mÄtelis.ā
Ā
āJums ir paveicies,ā es sacÄ«ju, vadot viÅu dziļÄk veikalÄ. āMums ir plaÅ”a izvÄle. Tagad nav liela pieprasÄ«juma pÄc mÄteļiem. Varat izvÄlÄties jebkuru no Å”iem. Nesteidzieties.ā
Ā
Es vÄroju, kÄ Å”is vÄ«rietis lÄnÄm aplÅ«koja apÄ£Ärba gabalus, uzmanÄ«gi izpÄtot ikkatru. ViÅa raupjÄs rokas pÄrskrÄja pÄri Å”uvÄm, salÄ«dzinot apÄ£Ärba kvalitÄti ar to, kÄdu viÅÅ” to ir iztÄlojies savÄ prÄtÄ.
Ā
SacietÄjuÅ”ie dubļi un mÄls pie viÅa apaviem liecinÄja, ka viÅÅ” strÄdÄ uz lauka, dodoties no vienas saimniecÄ«bas uz otru, dÄstot, stÄdot, novÄcot, pavadot daudz laika spilgtajÄ saulÄ.
Ā
MeklÄjot Ä«sto krÄsu
Ā
āVai jums ir kas zilÄ krÄsÄ?ā viÅÅ” jautÄja. āManai sievai patÄ«k zilÄ krÄsa.ā
Ā
ViÅa jautÄjums mani pÄrsteidza. Nez kÄpÄc biju nopratis, ka nabadzÄ«giem cilvÄkiem ir vienalga, kÄdas krÄsas apÄ£ÄrbÄ viÅi staigÄ. āÅ Ä·iet, ka Å”orÄ«t redzÄju vienu zilu mÄteli,ā es atbildÄju. āPalÄ«dzÄÅ”u jums to atrast.ā
Ā
Es sÄku meklÄt Å”o mÄteli. PÄkÅ”Åi es aptvÄru, ka pirmo reizi ieraugu, kÄdÄ stÄvoklÄ« ir visi mÄteļi. To krÄsas ir izbalÄjuÅ”as, un diegi ir novalkÄti. Man kļuva neÄrti, apzinoties, ka Å”is vÄ«rietis vÄlas jaunu mÄteli, lai viÅa sieva domÄtu, ka viÅÅ” aizvien ir izskatÄ«gs un to arÄ« sacÄ«tu. Å is apÄ£Ärba gabals bÅ«s kÄ viÅa birkas zÄ«me Å”ajÄ pasaulÄ, viÅa paziÅojums sabiedrÄ«bai.
Ā
Å is vÄ«rietis jau bija aizgÄjis pie cita apÄ£Ärbu stenda. Es sÄku viÅu cieÅ”i novÄrot.
Ā
PÄkÅ”Åi mani pÄrÅÄma dusmas. KÄpÄc Å”is vÄ«rietis ir nabadzÄ«gs? KÄpÄc viÅam ir jÄbÅ«t atkarÄ«gam no citu cilvÄku lietotajÄm drÄbÄm, lai izveidotu savu identitÄti? KÄpÄc viÅam jÄpaļaujas uz nolietotÄm mantÄm, lai justos vÄrtÄ«gs?
Ā
āVai kaut ko atradi? Mana sieva ļoti priecÄtos,ā viÅÅ” jautÄja.
Ā
āPaskatieties, ko domÄjat par Å”o,ā es sacÄ«ju, turot rokÄs labÄko zilo mÄteli, ko spÄju atrast.
Ā
VÄ«rietis uzvilka mÄteli un, skatoties spogulÄ«, centÄs saprast, kÄ tas viÅam piestÄv. āHei, Å”is ir diezgan labs,ā viÅÅ” sacÄ«ja ar patiesu prieku. āKÄ tev Ŕķiet? Vai ir ok?ā
Ā
ViÅÅ” pagriezÄs pret mani ar neticami apmierinÄtu sejas izteiksmi.
Ā
Mans prÄts nespÄja noformulÄt atbildi. Es atvÄru savu muti, bet nevarÄju izteikt ne vÄrda. MÄtelis ir vecs un novalkÄts.
Ā
āIzskatÄs, ka ir pareizais izmÄrs, vai ne?ā ViÅÅ” turpinÄja runÄt, vÄlreiz skatoties spogulÄ«. āMana sieva var veikt dažus labojumus, ja viÅai bÅ«s pareizÄs krÄsas diegs.ā
Ā
Es aizgriezos, cenÅ”oties apslÄpt savas asaras. ManÄ kabatÄ bija pietiekami daudz sÄ«knaudas, lai nopirktu Å”im vÄ«rietim trÄ«s vecus mÄteļus. ViÅÅ” ir tik smagi strÄdÄjis, lai nopirktu mÄteli, kuru es nevÄlÄtos vilkt. āCik tas maksÄ?ā ViÅÅ” jautÄja. āÅ Ä·iet, ka Å”is ir tieÅ”i tas, ko es meklÄju.ā
Ā
āCena ir uz birkas mÄteļa piedurknÄ,ā es sacÄ«ju, cenÅ”oties kontrolÄt savas emocijas.
Ā
āAk, jÄ, te tÄ ir. Divi dolÄri. JÄ, Ŕķiet, ka man ir tik daudz.ā
Ā
VÄ«rietis ielika roku savÄ kabatÄ un izvilka dažÄdas monÄtas un vienu saÅurcÄ«tu banknoti. ViÅÅ” nolika savu bagÄtÄ«bu uz galda un sÄka to skaitÄ«t.
Ā
Es vÄlÄjos kliegt: āKungs, es varu nopirkt visas drÄbes, kuras vÄlaties! Å
emiet sarkanos un melnos mÄteļus. Å
emiet arÄ« kÄdas bikses un kreklus. Tie visi Å”odien ir bezmaksas! Neesiet vairs nabadzÄ«gs. LÅ«dzu, kungs, neesiet vairs atkarÄ«gs no lietÄm, no kurÄm citi cilvÄki atsakÄs. Tas nav pareizi, ka jums jÄizlieto visa nauda, lai iegÄdÄtos vecu mÄteli, kuru kÄds ir novalkÄjis. Izmantojiet Å”o naudu, lai nopirktu ko jauku savai sievai, kaut ko Ä«paÅ”u! Tas nav godÄ«gi, tas vienkÄrÅ”i nav godÄ«gi!ā
Ā
āDeviÅdesmit astoÅi, deviÅdesmit deviÅi, divi dolÄri. JÄ, tieÅ”i pietiekami. Ak, Å”is ir brÄ«niŔķīgi! Esmu vÄlÄjies jaunu mÄteli jau kopÅ” pagÄjuÅ”Ä rudens. Te bÅ«s, jaunais cilvÄk, divi dolÄri. Paldies.ā
Ā
Es paÅÄmu viÅa naudu un noskatÄ«jos, kÄ viÅÅ” iziet no veikala. āBūŔu atpakaļ nÄkamajÄ vasarÄ!ā ViÅÅ” sacÄ«ja. āPaldies par tavu palÄ«dzÄ«bu.ā
Ā
TajÄ brÄ«dÄ« es sapratu kÄdu jaunu un brÄ«niŔķīgu patiesÄ«bu. VÄrtÄ«bu ne vienmÄr nosaka cena. Vecs mÄtelis kļūst par jaunu mÄteli, kad tu esi iztÄrÄjis visu, lai padarÄ«tu to par savu.
Ā
āKungs,ā es sacÄ«ju. āJÅ«su zilais mÄtelis - tas ir ļoti jauks. Tas jums piestÄv.ā
Ā
ViÅÅ” pasmaidÄ«ja un izgÄja karstajÄ pÄcpusdienas svelmÄ.
Ā
Ā