Visi jaunumi
Daudz reliģiju - viens Dievs?
14.04.2021
Nicu Butoi / ST.Network
12 min lasīŔanas laiks
Uzskats, ka visas reliÄ£ijas vada cilvÄkus pie Dieva, ir ļoti izplatÄ«ts. TaÄu Å”is uzskats tiek gÄzts, kad cilvÄkam patiesi ir bijusi iespÄja iepazÄ«ties ar dažÄdo reliÄ£iju atŔķirÄ«bÄm. 2014. gada 6. janvÄrÄ« divu cilvÄku uzskati piedzÄ«voja sadursmi kÄdÄ PakistÄnas skolÄ, kurÄ mÄcÄ«jÄs vairÄk nekÄ 2000 studentu. Å ie divi cilvÄki pÄrstÄvÄja vienu un to paÅ”u reliÄ£iju. Viens no viÅiem uzskatÄ«ja, ka paÅ”nÄvÄ«ba un citu cilvÄku nežÄlÄ«gÄ nogalinÄÅ”ana, vienlaikus piesaucot Dieva vÄrdu, ir attaisnojama. Otrs turpretÄ« izrÄdÄ«ja uzupurÄÅ”anos citu cilvÄku labÄ, pÄrstÄvot to paÅ”u Dievu un glÄbjot Å”o cilvÄku dzÄ«vÄ«bas.
Uzskats, ka visas reliÄ£ijas vada cilvÄkus pie Dieva, ir ļoti izplatÄ«ts. TaÄu Å”is uzskats tiek gÄzts, kad cilvÄkam patiesi ir bijusi iespÄja iepazÄ«ties ar dažÄdo reliÄ£iju atŔķirÄ«bÄm.
Ā
2014. gada 6. janvÄrÄ« divu cilvÄku uzskati piedzÄ«voja sadursmi kÄdÄ PakistÄnas skolÄ, kurÄ mÄcÄ«jÄs vairÄk nekÄ 2000 studentu. Å ie divi cilvÄki pÄrstÄvÄja vienu un to paÅ”u reliÄ£iju. Viens no viÅiem uzskatÄ«ja, ka paÅ”nÄvÄ«ba un citu cilvÄku nežÄlÄ«gÄ nogalinÄÅ”ana, vienlaikus piesaucot Dieva vÄrdu, ir attaisnojama. Otrs turpretÄ« izrÄdÄ«ja uzupurÄÅ”anos citu cilvÄku labÄ, pÄrstÄvot to paÅ”u Dievu un glÄbjot Å”o cilvÄku dzÄ«vÄ«bas.
Ā
Aitzazs Hasans ir Ŕī 15 gadus vecÄ zÄna vÄrds, kurÅ” izglÄba divu tÅ«kstoÅ”u cilvÄku dzÄ«vÄ«bas, ievÄrojot savÄdu vÄ«rieti dodamies skolas virzienÄ ar vesti, pie kuras bija piestiprinÄts spridzeklis. Aitzazs pieskrÄja pie Ŕī vÄ«rieÅ”a, sagrÄba viÅu aiz drÄbÄm un apstÄdinÄja viÅu. TaÄu tad notika sprÄdziens, un abi vÄ«rieÅ”i gÄja bojÄ. Divi vÄ«rieÅ”i, bet divi dažÄdi likteÅi. Divi vÄ«rieÅ”i, kas sekoja vienai un tai paÅ”ai reliÄ£ijai, taÄu upurÄja savas dzÄ«ves divu dažÄdu mÄrÄ·u vÄrdÄ. KÄds gan tam visam var bÅ«t izskaidrojums?
Ā
Ā
Gluži kÄ Ä£enÄtiskie faktori ietekmÄ cilvÄka veselÄ«bas stÄvokli viÅa dzÄ«vÄ, tÄpat arÄ« cilvÄka izpratne par Dievu ietekmÄ viÅa garÄ«go dzÄ«vi.
Ā
Dieva rakstura apmeloÅ”ana ir meklÄjama jau kopÅ” pasaules pirmsÄkumiem. GrÄka bÅ«tÄ«ba nebija augļa apÄÅ”anÄ, bet gan Dieva sniegtÄs patiesÄ«bas noniecinÄÅ”anÄ. Un, kad cilvÄks sÄka apÅ”aubÄ«t Dieva raksturu, ko ViÅÅ” tam bija atklÄjis, grÄks sirdÄ« jau tika pieļauts. Viss, kas sekoja pÄc Ŕīs rÄ«cÄ«bas, bija grÄka sekas. SÄtans bija tas, kurÅ” nepatiesi apmeloja Dievu, pats sevi pasniedzot kÄ pÄrÄku par ViÅu. TaÄu ir apbrÄ«nojami, ka mÅ«sdienÄs tieÅ”i cilvÄks ir tas, kurÅ” Dievam pieŔķir sÄtana rakstura iezÄ«mes.
Ā
PieÅemt sagrozÄ«tu uzskatu par Dieva raksturu nozÄ«mÄja grÄkot, un grÄks padarÄ«ja reliÄ£iju nepiecieÅ”amu. VÄrds āreliÄ£ijaā ir cÄlies no latÄ«Åu valodas, un tÄ nozÄ«me ir āsavienoÅ”anÄsā (āre-connectionā), citiem vÄrdiem sakot, attiecÄ«bu atjaunoÅ”ana ar dieviŔķo, lai dzÄ«votu paklausÄ«bÄ tam. AtkarÄ«bÄ no tÄ, kÄ reliÄ£ijÄ tiek attÄlots Dievs, ir diezgan viegli iespÄjams paredzÄt Ŕīs reliÄ£ijas piekritÄju dzÄ«ves kvalitÄti un raksturot tÄs sabiedrÄ«bu. Baals ir sens semÄ«tu dievs, kuru ir iespÄjams apmierinÄt tikai ar cilvÄku upuriem. Baala sekotÄji sadedzinÄja savus bÄrnus uz sÄrta, un tas parÄda to, kÄ viÅi attiecÄs pret saviem bÄrniem. Acteku dievs Kvetsalkoatls (Quetzalcoatl) jeb āspalvainÄ ÄÅ«skaā pieprasÄ«ja to, lai tÅ«kstoÅ”iem cilvÄku sirdis tiktu izrautas no viÅu miesÄm ar knaiblÄm un tad upurÄtas Ŕī dieva statujas priekÅ”Ä, kamÄr tÄs vÄl pulsÄja. Tas atklÄj to, kÄda vÄrtÄ«ba acteku kultÅ«rÄ bija cilvÄka dzÄ«vÄ«bai. Viduslaikiem ir raksturÄ«gas neskaitÄmu kristieÅ”u bailes no Dieva, kas mūžīgi viÅus mocÄ«s ellÄ, ja vien viÅi ViÅam neticÄs. Tie, kas saskata Dieva paÅ”uzupurÄ«go mÄ«lestÄ«bu tÄ, kÄ JÄzus to ir atklÄjis, ir atklÄjuÅ”i pestÄ«Å”anas prieku un droŔību, kas izpaužas visÄ viÅu dzÄ«vÄ.
Ā
BÄ«belÄ ir sacÄ«ts: āUn Dievs radÄ«ja cilvÄku pÄc Sava tÄla, pÄc Dieva tÄla ViÅÅ” to radÄ«ja.ā (1. Mozus 1:27). CilvÄka radÄ«Å”ana Dieva lÄ«dzÄ«bÄ nav notikums, kas notiek tikai vienu reizi. Tas ir ilglaicÄ«gs process. CilvÄki dzÄ«vo tÄ ādievaā lÄ«dzÄ«bÄ, kuru viÅi pielÅ«dz, un sÄk lÄ«dzinÄties tam arvien vairÄk un vairÄk. Å is princips attiecas gan uz pagÄnismu, gan ateismu, gan jebkÄdu citu reliÄ£iju, pat uz mÅ«sdienu elkiem, kÄdi valda pasaulÄ ā seksu, naudu, varu, slavu utt.
Ā
Ā
TÄtad eksistÄ viens patiesais Dievs, un ViÅa iepazÄ«Å”ana patieÅ”Äm garantÄ mūžīgo dzÄ«vÄ«bu. JÄzus reliÄ£ija atŔķiras no citÄm reliÄ£ijÄm ar to, kÄ tajÄ tiek attÄlots Dievs ā ViÅÅ” tiek attÄlots tÄds, kÄds ViÅÅ” patiesi ir, nevis tÄ, kÄ ViÅu attÄlo sÄtans vai cilvÄks. JÄzus dzÄ«ve un darbi atklÄj Dieva raksturu, kas ir brÄ«vs no cilvÄku tradÄ«cijÄm un vÄsturiskiem aizspriedumiem. JÄzus ir Dieva āgodÄ«bas atspulgs un bÅ«tÄ«bas attÄlsā. (Ebrejiem 1:3). JÄzus ieradÄs uz Å”o zemi, lai atklÄtu Dievu un aicinÄtu mÅ«s ViÅam ticÄt. TÄds bija ViÅa uzdevums, un, kad ViÅÅ” to bija paveicis, ViÅÅ” teica Dievam: ā Es Tevi esmu paaugstinÄjis virs zemes, pabeigdams to darbu, ko darÄ«t Tu Man esi uzdevis.ā
Ā
Darbs, ko JÄzus paveica, nav apslÄpts, mistisks un neizdibinÄms. ViÅÅ” mums nesniedza kÄdu neizprotamu formulu, ko var saprast tikai izredzÄtie. TÄ vietÄ ViÅÅ” mums deva vÄrdu Aba, kas nozÄ«mÄ āTÄvsā. TÄdÄļ JÄzus mÅ«s mÄca saukt Dievu par āmÅ«su TÄvu debesÄ«s.ā
Ā
JÄzus samaksÄja ar Savu dzÄ«vi, lai pasludinÄtu to patiesÄ«bu, ka Dievs ir mums tuvu un ka ViÅÅ” ir mÅ«su TÄvs. ViÅÅ” atdeva Savu dzÄ«vi, lai mÄs noticÄtu ViÅa liecÄ«bai par patieso dievu. Nav neviena spÄcÄ«gÄka argumenta par tik svarÄ«gu patiesÄ«bu. GalvenÄ atŔķirÄ«ba starp kristietÄ«bu, jÅ«daismu un jebkuru citu reliÄ£iju ir Dieva rakstura attÄlojums.
Ā
Ā
ReliÄ£ija nekad nav bijusi spÄjÄ«ga kÄdu izglÄbt. Tas nav reliÄ£ijas mÄrÄ·is, un tas nemaz nav reliÄ£ijas spÄkos to izdarÄ«t. Tas, ko reliÄ£ija dara, ir ā aizvada ticÄ«go lÄ«dz Tam, kurÅ” var izglÄbt. Patiesas reliÄ£ijas vÄsts skan Å”Ädi: āNav pestÄ«Å”anas nevienÄ citÄ; jo nav neviens cits vÄrds zem debess cilvÄkiem dots, kurÄ mums lemta pestÄ«Å”ana.ā
Ā
Katra reliÄ£ija vada cilvÄku pie Dieva. TaÄu tikai Tas, kurÅ” nÄk no Dieva, var aizvadÄ«t lÄ«dz patiesajam Dievam. Tikai Dievs vada pie Dieva. TÄdÄļ patiesa reliÄ£ija nevar bÅ«t kÄ citas reliÄ£ijas ā priekÅ”rakstu un doktrÄ«nu kopums. Patiesa reliÄ£ija ir Persona. ViÅÅ” ir CeļŔ, PatiesÄ«ba un DzÄ«vÄ«ba. ViÅÅ” ir evaÅÄ£Älijs, ViÅÅ” ir draudzes galva, un draudze ir ViÅa Ä·ermenis. TÄ ir liela atŔķirÄ«ba. āNeviens netiek pie TÄva kÄ vien caur Mani.ā Un TÄvs paziÅoja: āÅ is ir Mans mīļais DÄls, uz ko Man labs prÄts.ā
Ā
OtrkÄrt, patiesas reliÄ£ijas uzdevums ir ne tikai sniegt patiesÄ«bu par Dievu, bet arÄ« palÄ«dzÄt Å”o patiesÄ«bu Ä«stenot dzÄ«vÄ: āTÄ«ra un neapgÄnÄ«ta kalpoÅ”ana Dieva TÄva priekÅ”Ä ir Ŕī: pieskatÄ«t bÄriÅus un atraitnes viÅu bÄdÄs, sevi no pasaules pasargÄt neapgÄnÄ«tu.ā Aitziza Hasana reliÄ£ija bija ne tikai zinÄt par to, kas ir labs un ļauns, bet viÅa reliÄ£ija bija ātÄ«ra un neapgÄnÄ«ta kalpoÅ”anaā, kurÄ āVÄrds tapa miesaā, gluži kÄ tas bija JÄzus dzÄ«vÄ. TÄ ir augstÄkÄ reliÄ£ijas forma, kas izrÄda dieviŔķu mÄ«lestÄ«bu: āNevienam nav lielÄkas mÄ«lestÄ«bas kÄ Å”Ä«, ja kÄds savu dzÄ«vÄ«bu nodod par saviem draugiem.ā Aitzazs bÅ«s pÄrsteigts kÄdu dienu ieraudzÄ«to To, kurÅ” viÅam Å”o patiesÄ«bu iemÄcÄ«ja.
Ā
ReliÄ£ija, kas apgalvo, ka tajÄ ir taisnÄ«ba, bet tÄ nav par svÄtÄ«bu pasaulei, nav nekas vairÄk par dÄmonu reliÄ£iju, kuri ātic un drebā, bet turpina bÅ«t dÄmoni. PatiesÄ reliÄ£ijÄ, kas vada pie Dieva, nav kultÅ«ras, sociÄlo, etnisko aizspriedumu, kÄ par to raksta JÄnis: āMani brÄļi, mÅ«su godÄ«bas Kunga JÄzus Kristus ticÄ«bu nevÄrtÄjiet pÄc personas stÄvokļa!ā Dieva atzÄ«Å”ana, kas neizpaužas darbos, liks Dievam uzdod jautÄjumu: āUn ko jÅ«s mani saucat: Kungs, Kungs, bet nedarÄt, ko es saku?ā
Ā
TreÅ”kÄrt, patiesa reliÄ£ija ir dinamiska un dzÄ«va pieredze, tÄ ir Dieva žÄlastÄ«ba, kas ākatru rÄ«tu ir jaunaā. Dievam, kuru pazinÄm vakar, vajadzÄtu bÅ«t tuvÄkam Å”odien, jo Å”odien mÄs esam ieguvuÅ”i jaunas zinÄÅ”anas par ViÅu. Patiesa reliÄ£ija nevada mÅ«s pie Dieva tikai vienu reizi, bet turpina to darÄ«t katru dienu. Dieva iepazÄ«Å”ana ir process, kas notiek visas dzÄ«ves garumÄ. Nekad nepienÄks tÄda diena, kad mÄs zinÄsim visu par Dievu.
Ā
RunÄjot par viltus reliÄ£iju, nav vajadzÄ«gi daudz vÄrdi, lai to raksturotu. VÄsture mums atklÄj, ka jebkÄda reliÄ£ija, kas nav patiesa, nenes labus augļus. KristietÄ«ba ir nomelnota Krusta karu, inkvizÄ«cijas un citu notikumu dÄļ, un tÄ vietÄ, lai tÄ bÅ«tu par svÄtÄ«bu cilvÄcei, bieži vien tÄ panÄca tieÅ”i pretÄjo.
Ā
Ā
Ir iespÄjams, ka cilvÄks atrodas tumsÄ, taÄu uzskata, ka atrodas gaismÄ: āTad nu pielÅ«ko, ka gaisma, kas tevÄ« ir, nekļūst par tumsu.ā Ir arÄ« iespÄjams tas, ka Dievs apgaismo cilvÄku, bet cilvÄks to nepieÅem: āGaisma ir nÄkusi pasaulÄ, bet cilvÄkiem tumsÄ«ba ir bijusi mīļÄka par gaismu, tÄpÄc ka viÅu darbi bija ļauni.ā Daudzi ir darÄ«juÅ”i ļaunus darbus, domÄjot, ka rÄ«kojas Dievam par godu. TaÄu tÄdu cilvÄku BÄ«bele neraksturo kÄ ājaunu radÄ«jumuā, kas dzÄ«vo pÄc Dieva prÄta.
Ā
āJauns radÄ«jumsā ir cilvÄks pÄc Dieva tÄla un lÄ«dzÄ«bas. Pat ja cilvÄce ignorÄs Dieva sniegto patiesÄ«bu lÄ«dz pasaules galam, JÄzus vÄl aizvien ar SavÄm asinÄ«m apliecinÄs, ka Dievs ir mÄ«lestÄ«ba. āBet, cik ViÅu uzÅÄma, tiem ViÅÅ” deva varu kļūt par Dieva bÄrniem, tiem, kas tic ViÅa VÄrdam, kas nav dzimuÅ”i ne no asinÄ«m, ne no miesas iegribas, ne no vÄ«ra gribas, bet no Dieva.ā
Raksta avots:Ā https://st.network/analysis/top/dont-all-religions-lead-to-god.html
Ā
2014. gada 6. janvÄrÄ« divu cilvÄku uzskati piedzÄ«voja sadursmi kÄdÄ PakistÄnas skolÄ, kurÄ mÄcÄ«jÄs vairÄk nekÄ 2000 studentu. Å ie divi cilvÄki pÄrstÄvÄja vienu un to paÅ”u reliÄ£iju. Viens no viÅiem uzskatÄ«ja, ka paÅ”nÄvÄ«ba un citu cilvÄku nežÄlÄ«gÄ nogalinÄÅ”ana, vienlaikus piesaucot Dieva vÄrdu, ir attaisnojama. Otrs turpretÄ« izrÄdÄ«ja uzupurÄÅ”anos citu cilvÄku labÄ, pÄrstÄvot to paÅ”u Dievu un glÄbjot Å”o cilvÄku dzÄ«vÄ«bas.
Ā
Aitzazs Hasans ir Ŕī 15 gadus vecÄ zÄna vÄrds, kurÅ” izglÄba divu tÅ«kstoÅ”u cilvÄku dzÄ«vÄ«bas, ievÄrojot savÄdu vÄ«rieti dodamies skolas virzienÄ ar vesti, pie kuras bija piestiprinÄts spridzeklis. Aitzazs pieskrÄja pie Ŕī vÄ«rieÅ”a, sagrÄba viÅu aiz drÄbÄm un apstÄdinÄja viÅu. TaÄu tad notika sprÄdziens, un abi vÄ«rieÅ”i gÄja bojÄ. Divi vÄ«rieÅ”i, bet divi dažÄdi likteÅi. Divi vÄ«rieÅ”i, kas sekoja vienai un tai paÅ”ai reliÄ£ijai, taÄu upurÄja savas dzÄ«ves divu dažÄdu mÄrÄ·u vÄrdÄ. KÄds gan tam visam var bÅ«t izskaidrojums?
Ā
PatiesÄ«ba par mumsĀ
Daudzi faktori ir atbildÄ«gi par to, kas notika, bet viens ir izŔķiroÅ”s. Visas reliÄ£ijas ved pie Dieva, bet tas Dievs, pie kura reliÄ£ijas vada cilvÄkus, nav viens un tas pats Dievs. Visi cilvÄki, kas seko kÄdai reliÄ£ijai, tiek virzÄ«ti pie Dieva, bet Å”is Dievs ne vienmÄr tiek attÄlots un uztverts vienÄdi Å”ajÄs reliÄ£ijÄs.Ā
Tas, kas atŔķir vienus reliÄ£ijas piekritÄjus no citiem, ir viÅu pÄrliecÄ«ba par to, kÄds ir Dievs un ViÅa raksturs.
Gluži kÄ Ä£enÄtiskie faktori ietekmÄ cilvÄka veselÄ«bas stÄvokli viÅa dzÄ«vÄ, tÄpat arÄ« cilvÄka izpratne par Dievu ietekmÄ viÅa garÄ«go dzÄ«vi.
Ā
Dieva rakstura apmeloÅ”ana ir meklÄjama jau kopÅ” pasaules pirmsÄkumiem. GrÄka bÅ«tÄ«ba nebija augļa apÄÅ”anÄ, bet gan Dieva sniegtÄs patiesÄ«bas noniecinÄÅ”anÄ. Un, kad cilvÄks sÄka apÅ”aubÄ«t Dieva raksturu, ko ViÅÅ” tam bija atklÄjis, grÄks sirdÄ« jau tika pieļauts. Viss, kas sekoja pÄc Ŕīs rÄ«cÄ«bas, bija grÄka sekas. SÄtans bija tas, kurÅ” nepatiesi apmeloja Dievu, pats sevi pasniedzot kÄ pÄrÄku par ViÅu. TaÄu ir apbrÄ«nojami, ka mÅ«sdienÄs tieÅ”i cilvÄks ir tas, kurÅ” Dievam pieŔķir sÄtana rakstura iezÄ«mes.
Ā
PieÅemt sagrozÄ«tu uzskatu par Dieva raksturu nozÄ«mÄja grÄkot, un grÄks padarÄ«ja reliÄ£iju nepiecieÅ”amu. VÄrds āreliÄ£ijaā ir cÄlies no latÄ«Åu valodas, un tÄ nozÄ«me ir āsavienoÅ”anÄsā (āre-connectionā), citiem vÄrdiem sakot, attiecÄ«bu atjaunoÅ”ana ar dieviŔķo, lai dzÄ«votu paklausÄ«bÄ tam. AtkarÄ«bÄ no tÄ, kÄ reliÄ£ijÄ tiek attÄlots Dievs, ir diezgan viegli iespÄjams paredzÄt Ŕīs reliÄ£ijas piekritÄju dzÄ«ves kvalitÄti un raksturot tÄs sabiedrÄ«bu. Baals ir sens semÄ«tu dievs, kuru ir iespÄjams apmierinÄt tikai ar cilvÄku upuriem. Baala sekotÄji sadedzinÄja savus bÄrnus uz sÄrta, un tas parÄda to, kÄ viÅi attiecÄs pret saviem bÄrniem. Acteku dievs Kvetsalkoatls (Quetzalcoatl) jeb āspalvainÄ ÄÅ«skaā pieprasÄ«ja to, lai tÅ«kstoÅ”iem cilvÄku sirdis tiktu izrautas no viÅu miesÄm ar knaiblÄm un tad upurÄtas Ŕī dieva statujas priekÅ”Ä, kamÄr tÄs vÄl pulsÄja. Tas atklÄj to, kÄda vÄrtÄ«ba acteku kultÅ«rÄ bija cilvÄka dzÄ«vÄ«bai. Viduslaikiem ir raksturÄ«gas neskaitÄmu kristieÅ”u bailes no Dieva, kas mūžīgi viÅus mocÄ«s ellÄ, ja vien viÅi ViÅam neticÄs. Tie, kas saskata Dieva paÅ”uzupurÄ«go mÄ«lestÄ«bu tÄ, kÄ JÄzus to ir atklÄjis, ir atklÄjuÅ”i pestÄ«Å”anas prieku un droŔību, kas izpaužas visÄ viÅu dzÄ«vÄ.
Ā
BÄ«belÄ ir sacÄ«ts: āUn Dievs radÄ«ja cilvÄku pÄc Sava tÄla, pÄc Dieva tÄla ViÅÅ” to radÄ«ja.ā (1. Mozus 1:27). CilvÄka radÄ«Å”ana Dieva lÄ«dzÄ«bÄ nav notikums, kas notiek tikai vienu reizi. Tas ir ilglaicÄ«gs process. CilvÄki dzÄ«vo tÄ ādievaā lÄ«dzÄ«bÄ, kuru viÅi pielÅ«dz, un sÄk lÄ«dzinÄties tam arvien vairÄk un vairÄk. Å is princips attiecas gan uz pagÄnismu, gan ateismu, gan jebkÄdu citu reliÄ£iju, pat uz mÅ«sdienu elkiem, kÄdi valda pasaulÄ ā seksu, naudu, varu, slavu utt.
Ā
PatiesÄ«ba par DievuĀ
Alkas pÄc viena patiesÄ Dieva pavada cilvÄku no viÅa Ŕūpuļa lÄ«dz pat kapam. Dziļi sirdÄ« cilvÄks saprot, ka mūžīgÄ dzÄ«vÄ«ba nav atrodama tautas teikÄs vai pasakÄs, bet tÄ nÄk no Ä«stÄ Dieva pazÄ«Å”anas, no kura cilvÄks jÅ«tas atsveÅ”inÄjies, taÄu visu dzÄ«vi meklÄ ceļu atpakaļ pie ViÅa. JÄzu par mūžīgo dzÄ«vÄ«bu saka Å”Ädi: āBet Ŕī ir mūžīgÄ dzÄ«vÄ«ba, ka viÅi atzÄ«st Tevi, vienÄ«go patieso Dievu, un to, ko Tu esi sÅ«tÄ«jis, JÄzu Kristu.āĀ
TÄtad eksistÄ viens patiesais Dievs, un ViÅa iepazÄ«Å”ana patieÅ”Äm garantÄ mūžīgo dzÄ«vÄ«bu. JÄzus reliÄ£ija atŔķiras no citÄm reliÄ£ijÄm ar to, kÄ tajÄ tiek attÄlots Dievs ā ViÅÅ” tiek attÄlots tÄds, kÄds ViÅÅ” patiesi ir, nevis tÄ, kÄ ViÅu attÄlo sÄtans vai cilvÄks. JÄzus dzÄ«ve un darbi atklÄj Dieva raksturu, kas ir brÄ«vs no cilvÄku tradÄ«cijÄm un vÄsturiskiem aizspriedumiem. JÄzus ir Dieva āgodÄ«bas atspulgs un bÅ«tÄ«bas attÄlsā. (Ebrejiem 1:3). JÄzus ieradÄs uz Å”o zemi, lai atklÄtu Dievu un aicinÄtu mÅ«s ViÅam ticÄt. TÄds bija ViÅa uzdevums, un, kad ViÅÅ” to bija paveicis, ViÅÅ” teica Dievam: ā Es Tevi esmu paaugstinÄjis virs zemes, pabeigdams to darbu, ko darÄ«t Tu Man esi uzdevis.ā
Ā
Darbs, ko JÄzus paveica, nav apslÄpts, mistisks un neizdibinÄms. ViÅÅ” mums nesniedza kÄdu neizprotamu formulu, ko var saprast tikai izredzÄtie. TÄ vietÄ ViÅÅ” mums deva vÄrdu Aba, kas nozÄ«mÄ āTÄvsā. TÄdÄļ JÄzus mÅ«s mÄca saukt Dievu par āmÅ«su TÄvu debesÄ«s.ā
Ā
JÄzus samaksÄja ar Savu dzÄ«vi, lai pasludinÄtu to patiesÄ«bu, ka Dievs ir mums tuvu un ka ViÅÅ” ir mÅ«su TÄvs. ViÅÅ” atdeva Savu dzÄ«vi, lai mÄs noticÄtu ViÅa liecÄ«bai par patieso dievu. Nav neviena spÄcÄ«gÄka argumenta par tik svarÄ«gu patiesÄ«bu. GalvenÄ atŔķirÄ«ba starp kristietÄ«bu, jÅ«daismu un jebkuru citu reliÄ£iju ir Dieva rakstura attÄlojums.
Ā
Patiesība par reliģiju
PirmkÄrt, jebkurÄ citÄ reliÄ£ijÄ indivÄ«di teicas aizsniegt dieviŔķu stÄvokli caur rituÄliem un upuriem, taÄu JÄzus mums atklÄj, ka tas nav cilvÄks, kurÅ” aizsniedz Dievu, bet gan Dievs ir tas, kas nolaižas pie cilvÄka. JÄzus mums parÄda, ko nozÄ«mÄ Å¾ÄlastÄ«ba, kas nav sastopama citÄs reliÄ£ijÄs.Ā
ReliÄ£ija nekad nav bijusi spÄjÄ«ga kÄdu izglÄbt. Tas nav reliÄ£ijas mÄrÄ·is, un tas nemaz nav reliÄ£ijas spÄkos to izdarÄ«t. Tas, ko reliÄ£ija dara, ir ā aizvada ticÄ«go lÄ«dz Tam, kurÅ” var izglÄbt. Patiesas reliÄ£ijas vÄsts skan Å”Ädi: āNav pestÄ«Å”anas nevienÄ citÄ; jo nav neviens cits vÄrds zem debess cilvÄkiem dots, kurÄ mums lemta pestÄ«Å”ana.ā
Ā
Katra reliÄ£ija vada cilvÄku pie Dieva. TaÄu tikai Tas, kurÅ” nÄk no Dieva, var aizvadÄ«t lÄ«dz patiesajam Dievam. Tikai Dievs vada pie Dieva. TÄdÄļ patiesa reliÄ£ija nevar bÅ«t kÄ citas reliÄ£ijas ā priekÅ”rakstu un doktrÄ«nu kopums. Patiesa reliÄ£ija ir Persona. ViÅÅ” ir CeļŔ, PatiesÄ«ba un DzÄ«vÄ«ba. ViÅÅ” ir evaÅÄ£Älijs, ViÅÅ” ir draudzes galva, un draudze ir ViÅa Ä·ermenis. TÄ ir liela atŔķirÄ«ba. āNeviens netiek pie TÄva kÄ vien caur Mani.ā Un TÄvs paziÅoja: āÅ is ir Mans mīļais DÄls, uz ko Man labs prÄts.ā
Ā
OtrkÄrt, patiesas reliÄ£ijas uzdevums ir ne tikai sniegt patiesÄ«bu par Dievu, bet arÄ« palÄ«dzÄt Å”o patiesÄ«bu Ä«stenot dzÄ«vÄ: āTÄ«ra un neapgÄnÄ«ta kalpoÅ”ana Dieva TÄva priekÅ”Ä ir Ŕī: pieskatÄ«t bÄriÅus un atraitnes viÅu bÄdÄs, sevi no pasaules pasargÄt neapgÄnÄ«tu.ā Aitziza Hasana reliÄ£ija bija ne tikai zinÄt par to, kas ir labs un ļauns, bet viÅa reliÄ£ija bija ātÄ«ra un neapgÄnÄ«ta kalpoÅ”anaā, kurÄ āVÄrds tapa miesaā, gluži kÄ tas bija JÄzus dzÄ«vÄ. TÄ ir augstÄkÄ reliÄ£ijas forma, kas izrÄda dieviŔķu mÄ«lestÄ«bu: āNevienam nav lielÄkas mÄ«lestÄ«bas kÄ Å”Ä«, ja kÄds savu dzÄ«vÄ«bu nodod par saviem draugiem.ā Aitzazs bÅ«s pÄrsteigts kÄdu dienu ieraudzÄ«to To, kurÅ” viÅam Å”o patiesÄ«bu iemÄcÄ«ja.
Ā
ReliÄ£ija, kas apgalvo, ka tajÄ ir taisnÄ«ba, bet tÄ nav par svÄtÄ«bu pasaulei, nav nekas vairÄk par dÄmonu reliÄ£iju, kuri ātic un drebā, bet turpina bÅ«t dÄmoni. PatiesÄ reliÄ£ijÄ, kas vada pie Dieva, nav kultÅ«ras, sociÄlo, etnisko aizspriedumu, kÄ par to raksta JÄnis: āMani brÄļi, mÅ«su godÄ«bas Kunga JÄzus Kristus ticÄ«bu nevÄrtÄjiet pÄc personas stÄvokļa!ā Dieva atzÄ«Å”ana, kas neizpaužas darbos, liks Dievam uzdod jautÄjumu: āUn ko jÅ«s mani saucat: Kungs, Kungs, bet nedarÄt, ko es saku?ā
Ā
TreÅ”kÄrt, patiesa reliÄ£ija ir dinamiska un dzÄ«va pieredze, tÄ ir Dieva žÄlastÄ«ba, kas ākatru rÄ«tu ir jaunaā. Dievam, kuru pazinÄm vakar, vajadzÄtu bÅ«t tuvÄkam Å”odien, jo Å”odien mÄs esam ieguvuÅ”i jaunas zinÄÅ”anas par ViÅu. Patiesa reliÄ£ija nevada mÅ«s pie Dieva tikai vienu reizi, bet turpina to darÄ«t katru dienu. Dieva iepazÄ«Å”ana ir process, kas notiek visas dzÄ«ves garumÄ. Nekad nepienÄks tÄda diena, kad mÄs zinÄsim visu par Dievu.
Ā
RunÄjot par viltus reliÄ£iju, nav vajadzÄ«gi daudz vÄrdi, lai to raksturotu. VÄsture mums atklÄj, ka jebkÄda reliÄ£ija, kas nav patiesa, nenes labus augļus. KristietÄ«ba ir nomelnota Krusta karu, inkvizÄ«cijas un citu notikumu dÄļ, un tÄ vietÄ, lai tÄ bÅ«tu par svÄtÄ«bu cilvÄcei, bieži vien tÄ panÄca tieÅ”i pretÄjo.
Ā
PatiesÄ«ba par atbildÄ«bu un izvÄli
Lai gan reliÄ£iju var novÄrtÄt pÄc tÄs ietekmes uz cilvÄka vai sabiedrÄ«bas dzÄ«vi, nav viegli novÄrtÄt reliÄ£ijas piekritÄju. ViÅÅ” var bÅ«t āsavu izvÄļu produktsā vai arÄ« upuris pasaulÄ, kurÄ ir piedzimis. TÄdÄļ Dievs SavÄ Å¾ÄlastÄ«bÄ nepÄrmet nevienam, kurÅ” ir ticÄjis meliem, bet āapgaismo ikvienu cilvÄkuā, kurÅ” āmÄ«t tumsÄ«bÄ un nÄves ÄnÄā. Tikai tad, kad cilvÄks ir uzzinÄjis patiesÄ«bu, viÅÅ” kļūst atbildÄ«gs par savÄm izvÄlÄm.Ā
Ir iespÄjams, ka cilvÄks atrodas tumsÄ, taÄu uzskata, ka atrodas gaismÄ: āTad nu pielÅ«ko, ka gaisma, kas tevÄ« ir, nekļūst par tumsu.ā Ir arÄ« iespÄjams tas, ka Dievs apgaismo cilvÄku, bet cilvÄks to nepieÅem: āGaisma ir nÄkusi pasaulÄ, bet cilvÄkiem tumsÄ«ba ir bijusi mīļÄka par gaismu, tÄpÄc ka viÅu darbi bija ļauni.ā Daudzi ir darÄ«juÅ”i ļaunus darbus, domÄjot, ka rÄ«kojas Dievam par godu. TaÄu tÄdu cilvÄku BÄ«bele neraksturo kÄ ājaunu radÄ«jumuā, kas dzÄ«vo pÄc Dieva prÄta.
Ā
āJauns radÄ«jumsā ir cilvÄks pÄc Dieva tÄla un lÄ«dzÄ«bas. Pat ja cilvÄce ignorÄs Dieva sniegto patiesÄ«bu lÄ«dz pasaules galam, JÄzus vÄl aizvien ar SavÄm asinÄ«m apliecinÄs, ka Dievs ir mÄ«lestÄ«ba. āBet, cik ViÅu uzÅÄma, tiem ViÅÅ” deva varu kļūt par Dieva bÄrniem, tiem, kas tic ViÅa VÄrdam, kas nav dzimuÅ”i ne no asinÄ«m, ne no miesas iegribas, ne no vÄ«ra gribas, bet no Dieva.ā
Raksta avots:Ā https://st.network/analysis/top/dont-all-religions-lead-to-god.html
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...