Mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā. Lielvalstis spēkojas ekonomiskās nestabilitātes apstākļos, meklējot jaunu stabilitāti pandēmijas laikā. Vai tiešām mēs atrodamies gala laikā?

Bībeles pravietis Miha runāja ar tautu, kuras apstākļi ir ārkārtīgi līdzīgi mūsdienām. Valdīja materiālisms. Reliģiskie vadītāji bija korumpēti. Bagātie nežēlīgi spaidīja nabagos. Valdību interesēja tikai pašu labums. Valsts izdevumi bija augsti. Gala laika notikumi bija reāli – Israēlas ziemeļu karaļvalsts pārstāja eksistēt Mihas kalpošanas vidū.

“Dieva izredzētajiem” pravieša Mihas grāmatas 6. nodaļā tiek atgādināts, ka viņu vēstures laikā Dievs ir darbojies žēlastībā un līdzjūtībā. Viņus Dievs izveda ārā no Ēģiptes. Tie tika atpestīti ar lielu un varenu darbu palīdzību.

Gilgala tika pieminēta, jo tā ir svarīga viņu glābšanas vēsturē kā pirmais solis Apsolītajā zemē. Tur izbeidzās manna. Tur uzbūvēja altāri no divpadsmit lieliem akmeņiem, kas ņemti no Jordānas upes gultnes. Tauta atjaunoja derību, veica apgraizīšanu un svinēja Pashu. Vēlāk Gilgalā tapa kronēts Sauls, bet Dāvids tur tika atjaunots ķēniņa tronī pēc Absaloma sacelšanās.

Tomēr Israēls vairāk uzmanības pievērsa ārējiem reliģiskiem rituāliem – sākot no ikdienas upurēšanas, saskaņā ar Mozus likumiem, līdz tūkstošiem aitu upuriem, līdz pat pirmdzimtā upurēšanai par saviem grēkiem. Mihas 6:6-7 hiperbolā progresija seko no mazākā uz lielāko. 

Mihas 6:8 ir visīsākais Dieva gribas izklāsts savai tautai Bībelē. Jūdaismā rabīns Simlajs (250-290.g.m.ē.) bija pats pirmais, kurš saīsināja 613 Mozus baušļus līdz principiem. Viņš apgalvoja: “Mozum bija doti seši simts trīspadsmit baušļu, tad nāca Dāvids, kurš tos saīsināja līdz vienpadsmit 15. psalmā, pēc tam nāca Jesaja ar sešiem (Jes. 33:15), līdz nāca Miha, kurš tos saīsināja līdz trim (Mihas 6:8): “darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā.”

Šie trīs principi apkopo visu pravietisko mācību par patieso reliģiju: dzīvi, kura atspoguļo taisnību un žēlsirdību, cieši staigājot kopā ar Dievu.
 

Tādēļ Mihas 6:8 ir rakstu vieta, kas apraksta Bībeles ētiku un kristīgo dzīves veidu.

Rietumu cilvēki ir tendēti skatīt lietas loģiski no cēloņa uz sekām. Ebrejiskajā domāšanā analīze seko no sekām uz cēloni. Šis princips darbojas no redzamā uz neredzamo, no virspusējā uz reālo, no ārējā uz iekšējo. Citiem vārdiem, lai saprastu Mihas sacīto, mums ir jāmaina sava domāšana. Tekstu ir jāskata no tā beigām.

Vispirms: “pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā”
Šis ir cēlonis, kurš izraisa visu tālāko darbību. Tā ir balstīta uz pirmajiem četriem baušļiem.
● Pazemība – tās nav tavas pašreizējās izjūtas. Tā ir atziņa, kas tu esi, un kam tu piederi,
● Tā uzmeklē apkārtējos, kas ir kā instinktīva pirmā izvēle,
● Pazemība prasa, lai mēs mīlam žēlsirdību un rīkojamies taisnīgi,
● Pazemība atklājas dabiski, dzīvojot Dieva tuvumā,
● Staigāt ar Dievu nozīmē vienmēr likt Dievu pirmajā vietā un dzīvot saskaņā ar Viņa gribu.
● Staigāšana kopā ar Dievu līdzinās zobu birstei. Mums tā ir nepieciešama, bet vislabāk, ja tā pieder man personiski. Arī manai staigāšanai kopā ar Dievu ir jābūt man personiskai – individuālai un autentiskai.
● Tikai tad, kad mēs pazemīgi staigājam kopā ar Dievu, mēs varam praktizēt šī saraksta pirmos divus punktus.

Otrais: “mīlēt žēlastību”
Šis ir pirmais rezultāts, kurš balstīts uz pēdējiem sešiem baušļiem.
● Žēlsirdība parādās, atspoguļojot mīlestību un darot labos darbus, neskatoties uz upuriem, kurus pašam nākas nest.
● Žēlsirdība nozīmē brīvi un labprātīgi parādīt mīlestību, uzticību un lojalitāti citiem. Ebreju vārdu hesed burtiski var tulkot kā “mīlēt labestību.” Tā atklāj paša Dieva raksturu israēliešu ceļošanas laikā tuksnesī. Dieva labestība ir tā mīlestība, kas neatlaiž Viņa tautu. Pat israēliešu stūrgalvīgā pretestība nespēja iznīcināt Dieva mīlestību uz viņiem. Israēls bija neuzticīgs, bet Dievs palika uzticams. Dievs neatlaidīgi atteicās atmest Israēlu, un šādi Viņš parādīja hesed galveno nozīmi.

Visbeidzot: “darīt taisnību”
Tas ir galējais rezultāts, staigājot kopā ar Dievu.
● Taisnība mudina rīkoties pareizi, lai arī cik tas būtu grūti vai neērti.
● Taisnību parāda Dieva Gara skubināti ļaudis. Taisnībai ir daudz kopīga ar taisnīgumu un vienlīdzību visiem, īpaši vājajiem un nespēcīgajiem, kuriem citi dara pāri.
Mihas 6:8 trīs reizes atbalsojas Kristus runās Mateja evaņģēlijā. Jēzus katru reizi izcēla žēlastību pāri upurim. Vakariņas kopā ar Mateja draugiem izraisīja pirmo atsauci, kad farizeji Viņu apsūdzēja kontaktos ar krāpniekiem un blēžiem. Jēzus farizejiem norādīja, ka Viņam “patīk žēlastība un ne upuris” (Mat. 9:13). Jēzus aizstāvēja no farizejiem savu mācekļu sabata ievērošanu Mateja 12:7, kad sacīja: “Es dodu priekšroku elastīgai sirdij un nevis neelastīgam rituālam” (angļu tulkojums The Message). Trešajā gadījumā Mateja 23:23 Jēzus farizejiem tieši pārmeta: “Jūs, reliģijas skolotāji un farizeji, esat bezcerīgi! Krāpnieki! Jums ir skrupulozas atskaišu grāmatas, jūs atskaitāt desmito tiesu no katra saņemtā centa un kapeikas, taču, saskaņā ar Dieva bauslību, absolūti svarīgākās lietas kā taisnīgumu, līdzjūtību un nodošanos jūs nevērīgi izlaižat. Skrupulozas atskaites ir uzslavējamas, taču tiek prasītas svarīgākās lietas” (angļu tulkojums The Message).

Tīri dabiski mēs, adventisti, topam par lieliem farizejiem. Esot konservatīviem kristiešiem ar specifisku dzīves veidu, mēs ātri varam pazaudēt savu centru Jēzū un pievērst visu uzmanību ārējām lietām. 
 

Mēs varam iekrist domāšanas lamatās, uzskatot, ka topam glābti savā konfesijā, nevis caur Dieva žēlastības dāvanu.

Pārāk bieži mēs vairāk izceļam būšanu taisniem nekā rīkošanos taisnīgi.
Te nav jautājuma, vai tagad ir laika gals, vai vēl nē, te ir svarīgi, lai mums būtu dzīvas un augošas attiecības ar Dievu.

Ko tad prasa tas Kungs? Ar Mihas palīdzību Viņš mums atgādina, ka tās nav ārējās izpausmes, tas nav kā talona nopīkstināšana sabiedriskajā transportā. Viņš mums atgādina, ka mums ir nepieciešams būt salauztiem pie krusta. Mums ir jāsaprot, ka tikai tad, kad pilnībā esam atkarīgi no Dieva, mēs mīlēsim žēlsirdību un rīkosimies taisnīgi.