Visi jaunumi
LielÄ vilÅ”anÄs, 1844. gads
10.11.2020
EndrjÅ« MakÄesnijs
8 min lasīŔanas laiks
TajÄ naktÄ« visus pÄrÅÄma lielas bÄdas, kad viÅi saprata, ka to cerÄ«bas nepiepildÄ«sies. Daudzi rÅ«gti raudÄja lÄ«dz pat rÄ«tam. Vaitas mazmazdÄls ÄÄrlzs Vaits telefona intervijÄ sacÄ«ja, ka viÅÅ” pat nespÄj aptvert, cik ļoti dziļŔ un dzÄ«vi mainoÅ”s ir bijis Å”is notikums gan Elenai Vaitai, gan visiem pÄrÄjiem adventistiem, kuri bija daudz ieguldÄ«juÅ”i, gaidot uz JÄzus atnÄkÅ”anu.
ElÄnas Vaitas mazmazdÄls atceras, ka 1844.g. 22.oktobris deva ceļu septÄ«tÄs dienas adventistu draudzes izveidei un viÅa vecvecmÄmiÅas laulÄ«bÄm. ElÄna Harmona pavadÄ«ja to nakti asarÄs. ViÅa bija starp 100'000 cilvÄkiem Savienoto Valstu ziemeļaustrumos, kuri veltÄ«gi gaidÄ«ja uz JÄzus Otro atnÄkÅ”anu 1844.g. 22.oktobrÄ«. VÄlÄk viÅa apprecÄjÄs ar Džeimsu Vaitu, kurÅ” bija viens no adventistu celmlaužiem.
Ā
Vaitas mazmazdÄls ÄÄrlzs Vaits telefona intervijÄ sacÄ«ja, ka viÅÅ” pat nespÄj aptvert, cik ļoti dziļŔ un dzÄ«vi mainoÅ”s ir bijis Å”is notikums gan Elenai Vaitai, gan visiem pÄrÄjiem adventistiem, kuri bija daudz ieguldÄ«juÅ”i, gaidot uz JÄzus atnÄkÅ”anu. ViÅÅ” sacÄ«ja: āTas bija ne tikai tÄdÄļ, ka viÅi ļoti gaidÄ«ja JÄzu, bet arÄ« ViÅu ļoti mÄ«lÄja. ViÅiem bija tÄda mÄ«lestÄ«ba uz JÄzu un vÄlÄÅ”anÄs bÅ«t kopÄ ar ViÅu personiski, ka tas bija milzÄ«ga emocionÄla vilÅ”anÄs.āTaÄu Å”o adventistu pÄcteÄi, kuri gaidÄ«ja uz JÄzu pirms 170 gadiem, to vairs neatceras kÄ bÄdu dienu. TÄ vietÄ viÅi apgalvo, ka LielÄ vilÅ”anÄs diena bija izŔķiroÅ”ais brÄ«dis zemes vÄsturÄ, kad viÅi redzÄja piepildÄmies AtklÄsmes 14:6-11 trÄ«s eÅÄ£eļu vÄsti. Pirmie adventistu celmlauži tobrÄ«d to vÄl nezinÄja. Daudzi pameta adventistu kustÄ«bu, kad pasaule gals nebija pienÄcis, kÄ pirms tam sludinÄja baptistu fermeris Viljams Millers, kurÅ” studÄja Daniela 8. nodaļu un ticÄja uz drÄ«zo JÄzus atnÄkÅ”anu.TaÄu tie, kuri paturÄja savu ticÄ«bu un meklÄja BÄ«belÄ, nonÄca pie izpratnes, ka Daniela āsvÄtnÄ«cas ŔķīstÄ«Å”anaā bija nevis pravietojums par JÄzus atnÄkÅ”anu, kÄ Millers tam ticÄja, bet gan JÄzus salÄ«dzinÄÅ”anas darba noslÄdzoÅ”ais darbs. 1844.g. JÄzus iegÄja vissvÄtÄkajÄ vietÄ debesu svÄtnÄ«cÄ, lai uzsÄktu tiesÄt savus izglÄbtos, kas bija ViÅa pÄdÄjais darbs pirms OtrÄs atnÄkÅ”anas un pirmÄ eÅÄ£eļa vÄsts piepildÄ«jums, kÄ to apgalvoja agrÄ«nie ticÄ«gie.TajÄ naktÄ« visus pÄrÅÄma lielas bÄdas, kad viÅi saprata, ka to cerÄ«bas nepiepildÄ«sies. Daudzi rÅ«gti raudÄja lÄ«dz pat rÄ«tam.
ElÄnas Vaitas fonda asociÄtais direktors Viljams Fagals saka: āStÄsts par lielo vilÅ”anos pasaka mums vismaz divas lietas. JÄzus atnÄkÅ”anas āsvÄtÄ«gÄ cerÄ«baā vÄl aizvien ir mÅ«su mÄrÄ·is un mÄs to sagaidÄm, kÄ arÄ« to, ka JÄzus paÅ”laik tiesas laikÄ kalpo mÅ«su labÄ svÄtnÄ«cas iekÅ”ienÄ. KamÄr ViÅÅ” to dara, mums ir jÄnes āmūžīgais evaÅÄ£Älijsā visai pasaulei, lÄ«dz kamÄr ViÅÅ” atnÄk.Ā
Ā
Kas notika 1844.gadÄ
AgrÄ«nie adventisti sacÄ«ja, ka otrÄ eÅÄ£eļa vÄsts ir piepildÄ«jusies, kad tÅ«kstoÅ”iem cilvÄku pameta savas baznÄ«cas 1844.g., lai pievienotos adventistu kustÄ«bai. TreÅ”o eÅÄ£eļa vÄsti vÄlÄk saprata kÄ aicinÄjumu ievÄrot septÄ«tÄs dienas sabatu. TrÄ«s eÅÄ£eļu vÄsts veido septÄ«tÄs dienas draudzes pamatu un tÄ ir atspoguļota konfesijas nosaukumÄ. AgrÄ«nie adventisti saÅÄma iedroÅ”inÄjumu divus mÄneÅ”us pÄc lielÄs vilÅ”anÄs, kad 17 gadus vecÄ Elena Harmone 1844.g. decembrÄ« redzÄja savu pirmo vÄ«ziju. TajÄ viÅa redzÄja JÄzu vedam ļaužu grupu pa Å”auru taku uz Jauno Jeruzalemi, kÄ arÄ« JÄzus OtrÄs atnÄkÅ”anas attÄlojumu. AgrÄ«nie ticÄ«gie saprata to, ka debesis bÅ«s aizsniegt tiem, kas paliek uzticÄ«gi, neskatoties uz paÅ”reizÄjo izmisumu.Ā
ViÅa rakstÄ«ja laikrakstÄ āSigns of the Timesā 1876.g.: āMÅ«su vilÅ”anÄs nebija tik liela kÄ mÄcekļiem. Kad CilvÄka DÄls uzvaroÅ”i iejÄja JeruzalemÄ, tie sagaidÄ«ja, ka ViÅÅ” taps kronÄts par Ä·ÄniÅuā¦ TaÄu pÄc dažÄm dienÄm Å”ie paÅ”i mÄcekļi redzÄja savu mīļoto SkolotÄju, par kuru cerÄja, ka ViÅÅ” valdÄ«s uz DÄvida troÅa, nežÄlÄ«gi piesistu pie krusta smejoÅ”u un ÅirdzoÅ”u farizeju vidÅ«.ā TomÄr daži ticÄ«gie pÄc lielÄs vilÅ”anÄs dzÄ«voja izmisumÄ vairÄkas desmitgades pÄc Ŕī notikuma. Starp tiem bija divi radinieki ā Bendžamins Franklins Kreigs, kurÅ” bija dzirdÄjis par trÄ«s eÅÄ£eļu vÄsti pirms 25 gadiem EidelÄ (Aiovas Å”tatÄ) un Džons Robs, kurÅ” to bija dzirdÄjis pirms 30 gadiem KanzasÄ, stÄstÄ«ja mazmazdÄls Stenlijs Hikersons. āVisus Å”os gadus viÅi izjuta neskaidrÄ«bu par to, kas Ä«sti bija noticis 1844. gadÄ, un rada mieru vienÄ«gi tad, kad saprata Kristus kalpoÅ”anu vissvÄtÄkajÄ vietÄ un tÄs saistÄ«bu ar sabata patiesÄ«bu,ā sacÄ«ja EndrjÅ«sas UniversitÄtes Adventistu izpÄtes centra vadÄ«tÄjs Hikersons. Hikersons stÄstÄ«ja, ka viÅa Ä£imene kopÅ” lielÄs vilÅ”anÄs glabÄ apziÅu, ka atvieglojums un miers nÄca vienÄ«gi vairÄkus gadus pÄc, kad notikums beidzot bija izskaidrots no BÄ«beles.Elena Vaita vÄlÄk rakstÄ«ja, ka adventistu cieÅ”anas Å”ajos mÄneÅ”os pÄc lielÄs vilÅ”anÄs nebija nekas, tÄs salÄ«dzinot ar mÄcekļu izmisumu, kad krustÄ sita JÄzu.
āÅ Ädi Lielajam vilÅ”anÄs notikumam nozÄ«me ir nevis tÄpÄc, ka tÄ bija vilÅ”anÄs, bet nozÄ«me slÄpjas tÄs izskaidrojumÄ,ā viÅÅ” saka. āKÄdiem ir grÅ«ti aptvert Kristus svÄtnÄ«cas doktrÄ«nu, bet manai Ä£imenei tas ir risinÄjums, kas ir palÄ«dzÄjis atbrÄ«voties no vairÄku gadu ilgÄs vilÅ”anÄs sajÅ«tas.ā
Ā
ÄÄrlza Vaita personiskais notikums
ÄÄrlzs Vaits (71.g.v.) sacÄ«ja, ka tas ir ļoti svarÄ«gi, lai adventisti atcerÄtos, ka LielÄ vilÅ”anÄs un tÄs pavadoÅ”Äs skumjas, par kurÄm daudzi, Ä«paÅ”i bÄrni, nebija nojautuÅ”i, atzÄ«mÄja JÄzus tiesas sÄkÅ”anos debesÄ«s. āKad es bÄrniem stÄstu par svÄtnÄ«cu, kÄda ir tÄs nozÄ«me saistÄ«bÄ ar 1844.g., viÅi nesaprot, kas bija noticis,ā sacÄ«ja ÄÄrlzs, kurÅ” kalpoja Keimelbekas draudzÄ pÄdÄjos 15 gadus (FÄniksÄ, ArizonÄ). āTie, kas apzinÄs tÄs nozÄ«mi, to uzskata par mÅ«su vÄstures mantojumu, kurÅ” vÄl aizvien ir svarÄ«gs. Tas ir notikums, no kura izcÄlÄs septÄ«tÄs dienas adventistu draudze.āAdventistu draudzi formÄli uzsÄka organizÄt Elena un Džeimss Vaiti kopÄ ar citiem ticÄ«gajiem 1863.gadÄ 19 gadus pÄc LielÄs vilÅ”anÄs. ÄÄrlzam Vaitam, kurÅ” ir kalpojis adventistu draudzei gandrÄ«z 45 gadus, 1844. g. 22. oktobra notikums ir ne tikai svarÄ«gs, bet arÄ« personÄ«gs. Ja nebÅ«tu bijis LielÄs vilÅ”anÄs notikuma, nebÅ«tu arÄ« viÅa vecvecmÄmiÅas laulÄ«bas ar viÅa vecvectÄtiÅu Džeimsu. āÅ is notikums ā kopÄ«gÄ vilÅ”anÄs, kura bija gan ElÄnai, gan Džeimsam, kalpoja par pamatu viÅu turpmÄkajÄm attiecÄ«bÄm un attiecÄ«gi arÄ« laulÄ«bÄm,ā sacÄ«ja ÄÄrlzs. ViÅi abi nebÅ«tu precÄjuÅ”ies pirms 22. oktobra, jo tad tas bÅ«tu bijis uzskatÄms par neticÄ«bas apliecinÄjumu pirms JÄzus atnÄkÅ”anas. TaÄu kopÅ” tÄ brīža, kad viÅa vecvecmÄmiÅai bija vairÄkas vÄ«zijas tÄ gada decembrÄ«, Džeimss Vaits kļuva par viÅas āaizstÄvi un pavadoni,ā kurÅ” palÄ«dzÄja viÅai lÄ«dzdalÄ«t redzÄto vÄ«zijÄs. PÄris laulÄjÄs 1846. g. augustÄ un palika kopÄ lÄ«dz Džeimsa Vaita nÄvei 35 gadus vÄlÄk. ÄÄrlzs Vaits sacÄ«ja: āNo Ŕī notikuma vispirms izcÄlÄs vadÄ«ba un sadarbÄ«ba, kam sekoja attiecÄ«bas,ā norÄdot, ka viÅa vecvecmÄmiÅa bieži vien ÅÄma savu paÅ”as dzÄ«vi par piemÄru, dodot padomus jaunlaulÄtajiem.
āRomantikai nebija ievÄrojama vieta attiecÄ«bÄs,ā viÅÅ” sacÄ«ja, ātomÄr, acÄ«mredzot, tÄ sekoja, jo galu galÄ viÅiem piedzima Äetri zÄni.ā
Raksta avots:Ā https://www.adventistreview.org/church-news/great-disappointment-remembered-170-years-on
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...