SavÄdi, ka daži sabata ievÄrotÄji pÄc Latvijas KristÄ«gÄ radio raidÄ«juma pagÄjuÅ”ajÄ nedÄÄ¼Ä (24. janvÄrÄ«) jÅ«tas sabijuÅ”ies, it kÄ draudÄtu kaut kas sabrukt. Satrauktie zvani, satrauktie viedokļiā¦
SavÄdi, ka daži sabata ievÄrotÄji pÄc Latvijas KristÄ«gÄ radio raidÄ«juma pagÄjuÅ”ajÄ nedÄÄ¼Ä (24. janvÄrÄ«) jÅ«tas sabijuÅ”ies, it kÄ draudÄtu kaut kas sabrukt. Satrauktie zvani, satrauktie viedokļi⦠Iemesls Å”im izbÄ«lim, iespÄjams, slÄpjas manÄmÄ pÄrpratumÄ, ka evaÅÄ£Älijs ir JÄzÅ« KristÅ« un nevis radÄ«tajÄs lietÄs. VarbÅ«t pat ir labi, ka ir bijis Å”is raidÄ«jums, jo tagad nÄkas pÄrvÄrtÄt, kur skatÄmies ā Sv. Rakstos vai uz cilvÄkiem.
Elena Vaita 1911. g. izdeva otro āLielÄs cÄ«Åasā metienu, jo bija labojusi pirmÄ izdevuma neprecizitÄtes. Starp pÄrmaiÅÄm, kuras viÅa veica, ir kÄds ļoti svarÄ«gs elements. Proti, Vaita otrajÄ izdevumÄ bija mainÄ«jusi izteiksmi, lai neradÄ«tu aizspriedumus ar pÄrliekus asiem izteikumiem, kas bÅ«tu vÄrsti pret citÄm konfesijÄm. Vaita rakstÄ«ja:
āLai grÄmata spÄtu sniegt lielÄku labumu katoļiem un citiem, un varÄtu izvairÄ«ties no nevajadzÄ«giem strÄ«diem, tad labÄk visus pÄvesta paziÅojumus un pÄvestÄ«bas pretenzijas pasniegt pÄc iespÄjas mÄrenÄk, kas ir viegli un skaidri pasniegts pieÅemamos notikumos, kas ir mÅ«su darbiniekiem un studentiem aizsniedzamiā (E. Vaita, IzmeklÄtÄs vÄstis, 3. sÄj., [436]).
ViÅa nevÄlÄjÄs, lai kÄds no viÅas izteicieniem radÄ«tu nevajadzÄ«gus aizspriedumus vai bÅ«tu par ieganstu celt nepamatotas apsÅ«dzÄ«bas. ViÅai tas bija izdevies, bet to neprot un nepiekopj neatkarÄ«gie izdevÄji. Bez tam pastÄv arÄ« āLielÄs cÄ«Åasā saÄ«sinÄtais izdevums ā āLielÄ cerÄ«ba.ā Tas bija izdots kÄ evaÅÄ£elizÄcijas grÄmata. TajÄ tiek izcelts JÄzus Kristus un mazÄk vÄstures negÄcijas.
Latvijas KristÄ«gÄ radio raidÄ«jumÄ par pamatu tika Åemts neatkarÄ«gais sludinÄtÄjs Valters Veits. ArÄ« grÄmata āPatiesÄ«ba nav nebÅ«tiskaā nav izdota SeptÄ«tÄs dienas adventistu izdevniecÄ«bÄ, bet gan ā tas ir neatkarÄ«ga izdevÄja privÄti izdots darbs. Valters Veits no sevis bija vÄlÄjies paskaidrot SeptÄ«tÄs dienas adventistu mÄcÄ«bu pÄc iespÄjas skaidrÄk un asÄk. ViÅam tas ir izdevies. NeatkarÄ«gam sludinÄtÄjam nav tÄdas atbildÄ«bas, kÄ draudzes amatpersonai. NeatkarÄ«gais var atļauties izteikties asÄk un viÅam nerÅ«p, kas notiek pÄc tam. NeatkarÄ«gais ir āneatkarÄ«gsā no kopÄjÄ draudzes organizÄtÄ darba un atbildÄ«bas.
Radio raidÄ«jumÄ skanÄja paziÅojums, ka, saskaÅÄ ar Veitu, visi svÄtdienas ievÄrotÄji āslepeni pielÅ«dz sÄtanu,ā (grÄmatas 129. lpp. pÄc doktora Jura Doveiko slaida). Å Äds apgalvojums, nepÄrprotami, Å”auj pÄri jebkÄdÄm piedienÄ«bas robežÄm. Vai pÄc Å”Äda paziÅojuma vispÄr ir iespÄjams kÄds dialogs? Vai ar Å”Ädu izpratni ir iespÄjams pat sasveicinÄties? Å Äda apsÅ«dzÄ«ba izraisa nesaskaÅas starp ticÄ«giem. TomÄr es Å”os vÄrdus tur, grÄmatas 129. lpp., neatradu. IzrÄdÄs, brÄlis Doveiko, apzinÄti vai neapzinÄti, pievienoja āmÄrrutkiem piparus,ā lai bÅ«tu vÄl asÄk. SanÄcis ir tÄ, ka brÄlis Doveiko bija āpastiprinÄjisā neatkarÄ«gÄ sludinÄtÄja Veita rakstÄ«to vÄl vairÄk, nekÄ viÅÅ” bija to uzrakstÄ«jis. To, ko viÅÅ” pasniedza kÄ Valtera Veita citÄtus, tie patiesÄ«bÄ bija viÅa paÅ”a interpretÄcija tekstam. Lai gan Ŕī interpretÄcija bija novesta lÄ«dz galÄjÄ«bai, tÄ tomÄr bija loÄ£iski izrietoÅ”a no Veita grÄmatas teksta.
Te ir mÄcÄ«bu stunda adventistiem, prast atŔķirt un domÄt lÄ«dzi, kas tiek lasÄ«ts vai apgalvots. Ko adventistiem ir svarÄ«gi pateikt, ka visi pÄrÄjie kristieÅ”i ir nepareizi, bet tikai viÅi paÅ”i ir tie pareizie? Vai tomÄr, pasludinÄt Kristus mūžīgo evaÅÄ£Äliju, lai JÄzÅ« tiktu glÄbti pÄc iespÄjas vairÄk cilvÄku?Ā NeatkarÄ«gais sludinÄtÄjs Valters Veits dažiem ir patÄ«kams, bet tomÄr: dari otram to, ko tu vÄlies, lai tev darÄ«tu. Valters Veits veic savu āneatkarÄ«goā sludinÄÅ”anu, āneatkarÄ«gieā izdevÄji drukÄ savus privÄtos izdevumus, bet visai draudzes organizÄcijai pÄc tam ir jÄatbild par sarunÄto un sadrukÄto.
KÄpÄc tad tÄda izbrÄ«na par dzirdÄto KristÄ«gÄ Radio raidÄ«jumÄ? Katra galÄja nostÄja izraisa pretreakciju. Adventistiem nevis ar vÄrdiem, bet gan ar savu praktisko dzÄ«vi ir jÄrÄda, ko nozÄ«mÄ dzÄ«vot kopÄ ar JÄzu Kristu, paaugstinÄt JÄzu savÄ ikdienas dzÄ«vÄ un apliecinÄt ViÅu ar mÄ«lestÄ«bas darbiem, ievÄrojot sabatu. JautÄjums: vai adventists, ievÄrojot sabatu, top arÄ« par paÅ”u labÄko kristieti pasaulÄ? Vai adventists, ievÄrojot sabatu, paaugstina JÄzu savÄ dzÄ«vÄ tÄ, kÄ tas nenotiek nekur citur? Vai adventistu Ä£imenes, ievÄrojot sabatu, ir visstiprÄkÄs un draudzÄ«gÄkÄs? Vai adventists, ievÄrojot sabatu, ir vispatÄ«kamÄkais darba biedrs, kolÄÄ£is, kaimiÅÅ”, draugs, kuram apkÄrtÄjie uzticas? Vai adventists, ievÄrojot sabatu, iegÅ«st dzÄ«vesprieku un mieru, kuru tik ļoti meklÄ daudzi Ŕīs pasaules iedzÄ«votÄji? Ja atbilde ir pozitÄ«va, tad viss ir lieliski. TurpretÄ«, ja atbildÄ skan tikai stÄsts par bauŔļa prasÄ«bu, tad: kur paliek Prieka VÄsts JÄzÅ« KristÅ«? Kur paliek prieks, miers, pacietÄ«ba, laipnÄ«ba, labprÄtÄ«ba, uzticamÄ«ba, lÄnprÄtÄ«ba, atturÄ«ba un mÄ«lestÄ«ba? Kur tad ir tie dzÄ«vÄ Å«dens avoti, kuri ir pilni ar atspirdzinoÅ”u veldzi? RÄdiet tos, lai izslÄpuÅ”ajiem bÅ«tu redzams, kur tos meklÄt! Lai ikviens sabata ievÄrotÄjs ir visuzticamÄkais Kristus liecinieks! Tad pÄrmetumi bÅ«s par piederÄ«bu Kristum un nevis par kÄdÄm privÄti izdotajÄm grÄmatÄm.
Sabats nav dots, lai ar tÄ palÄ«dzÄ«bu pÄrliecinÄtu visus apkÄrtÄjos, ka tiem nav taisnÄ«ba. Sabats nav dots par nosacÄ«jumu mūžīgÄs dzÄ«vÄ«bas saÅemÅ”anai. Sabats nav tikai kontrasts kÄdai citai nedÄļas dienai. Sabats nav nolikts Kristus vietÄ. TomÄr ievÄro, Kristus sacÄ«ja: āSabats ir celts cilvÄka dÄļ un ne cilvÄks sabata dÄļā (Marka 2:27). CilvÄkam ir nepiecieÅ”ams sabats, lai baudÄ«tu pestīŔanu JÄzÅ«, lai pavadÄ«tu laiku kopÄ ar savu GlÄbÄju, lai apstÄtos un izbeigtu glÄbt pats sevi ar saviem darbiem, lai nestu prieku apkÄrtÄjiem par glÄbÅ”anu, kuru ir iemantojis KristÅ«, lai atrastu atdusu iekÅ” tÄ Kunga. AtzÄ«simies godÄ«gi, tas nenotiek vienmÄr.
ManuprÄt, raidÄ«jums āFascinÄcija ar sabatuā ir paveicis ko tÄdu, kas vÄl nekad agrÄk LatvijÄ nav bijis. VÄl nekad septÄ«tÄs dienas adventistu mÄcÄ«bai nav bijusi tik plaÅ”a publicitÄte. Latvijas kristÄ«gÄ radio vadÄ«tÄjiem, protams, bija savs redzÄjums, kÄ to visu pasniegt, bet vÄl nekad adventistu mÄcÄ«bai medijos nav bijusi pievÄrsta tik liela uzmanÄ«ba. RaidÄ«juma vadÄ«tÄji rÄdÄ«ja tÄdas lietas, kuras paÅ”i adventisti nekad nebÅ«tu uzdrÄ«kstÄjuÅ”ies radio raidÄ«jumos pasludinÄt.
Saprotams ir arÄ« radio vadÄ«tÄju satraukums, lasot Valtera Veita pastiprinÄtos skaidrojumus un nÄkot pie āfascinÄjoÅ”aā secinÄjuma, ka viÅi āslepus pielÅ«dz sÄtanu.ā Kaut jel tas nekad nenotiktu. RaidÄ«juma vadÄ«tÄji bija tik ļoti āfascinÄtiā ar Valtera Veita grÄmatu, ka izlaida no sava skata SvÄtos Rakstus, kuros ir skaidri rakstÄ«ts par Dieva iesvÄtÄ«to septÄ«to dienu. Skatoties uz slaidiem, izlaida arÄ« no sava skata JÄzu Kristu, kurÅ” ir sacÄ«jis: āNedomÄjiet, ka Es esmu atnÄcis atmest bauslÄ«bu vai pravieÅ”us. Es neesmu nÄcis tos atmest, bet piepildÄ«tā (Mat. 5:17). Te ir mÄcÄ«ba visiem, gan radio vadÄ«tÄjiem, gan arÄ« adventistiem, nebÅ«t paÅ”pÄrliecinÄtiem un augstprÄtÄ«giem, sludinot pazemÄ«gÄ Kristus evaÅÄ£Äliju. Te ir arÄ« izaicinÄjums: netÄrÄt lieki vÄrdus, bet parÄdÄ«t Gara spÄku. KÄ to bija rakstÄ«jis ap. PÄvils korintieÅ”iem, mudinot āuzpÅ«tuÅ”osā runÄt nevis āvÄrdusā, bet rÄdÄ«t āspÄku, jo Dieva valstÄ«ba nav vÄrdos, bet spÄkÄāĀ (1. Kor. 4:20). Tad nu, topiet Gara pilni! Sekojiet Dievam, kÄ viÅa mīļie bÄrni! Nepalieciet nevienam neko parÄdÄ kÄ vienÄ«gi, ka jÅ«s cits citu mÄ«lat. Jo, kas otru mÄ«l, tas ir piepildÄ«jis bauslÄ«bu (Rom. 13:8).
Ā
Andris PeŔelis
Ā