SadraudzÄ«bu starp mÄcekļiem stiprinÄja drÄ«zÄ Kunga atnÄkÅ”anas sajÅ«ta. Viss tiem bija kopÄ«gs. Nebija iemesla raizÄties par rÄ«tdienu, jo drÄ«z nÄks Mesijas valstÄ«ba un Kristus nodroÅ”inÄs visu nepiecieÅ”amo, jo ViÅÅ” to bija solÄ«jis ā dzenieties pa priekÅ”u pÄc Dieva ValstÄ«bas un visas Ŕīs lietas jums taps piemestas. MÄcekļi, domÄdami par drÄ«zo ValstÄ«bas atnÄkÅ”anu, izdalÄ«ja mantu, kÄ kuram bija vajadzÄ«gs un neko neturÄja par savu.
āVÅiem viss bija kopÄ«gsā.āTicÄ«go pulks bija viena sirds un viena dvÄsele, neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet viÅiem viss bija kopÄ«gsā Ap.d. 3:32.
LÄ«dzÄ«gs dÄsnums un attieksme pret mantu un Ä«paÅ”umiem bija vÄrojams arÄ« starp agrÄ«najiem adventistiem 1843-1844. gados. ArÄ« tie izdalÄ«ja mantu savÄ starpÄ, kÄ kuram bija nepiecieÅ”ams un gaidÄ«ja uz drÄ«zo ValstÄ«bas atnÄkÅ”anu. Kad tÄ neatnÄca 1844. g. 22.oktobrÄ«, tad vairÄki fermeri Ä·ÄrÄs klÄt pie savu kartupeļu norakÅ”anas, ko tie nebija izdarÄ«juÅ”i, jo bija domÄjuÅ”i, ka tas ar Kristus atnÄkÅ”anu vairs nebÅ«s nepiecieÅ”ams.
DažkÄrt dzirdamÄ sÅ«dzÄÅ”anÄs par dÄsnuma trÅ«kumu, ka starp draudzes locekļiem laicÄ«gÄ manta nav nodota kopÄ«gÄ lietoÅ”anÄ, Å”ur tur izskan no nabadzÄ«go draudzes locekļu mutes arÄ« mÅ«sdienu draudzÄs. Esmu Å”Ädas runas dzirdÄjis. TaÄu paÅ”i runÄtÄji nemaz nav steidzÄ«gi ar savas mantas izdalīŔanu, kur nu vÄl uzupurÄ«gu palÄ«dzÄÅ”anu citiem. TÄ ir tikai vÄlÄÅ”anÄs dzÄ«vot uz cita rÄÄ·ina. TaÄu starp agrÄ«najiem mÄcekļiem nebija citu izmantoÅ”anas savÄ labÄ. Daloties ar pÄrpalikumu, tie: ākam bija daudz, netapa bagÄts; kam bija maz, netapa nabagsā (2. Kor. 8:15).
Bez tam, kas reti kad tiek pamanÄ«ts, pirmkristieÅ”u draudzes dÄsnums un sava veida komÅ«nas dibinÄÅ”ana ar mantas izdalīŔanu vÄlÄk smagi atsaucÄs uz brÄļu materiÄlo stÄvokli. Apustulis PÄvils pat vÄca ziedojumus Jeruzalemes draudzes atbalstam GrieÄ·ijÄ un MazÄzijÄ, ko paÅ”rocÄ«gi nogÄdÄja JeruzalemÄ, kur kristieÅ”u draudze bija nonÄkusi neapskaužamÄ stÄvoklÄ«, ka tai tagad bija nepiecieÅ”ama citu draudžu palÄ«dzÄ«ba.
No vienas puses pirmkristieÅ”u draudze ir paraugs visiem kristieÅ”iem mÅ«sdienÄs, taÄu no otras puses lÄ«dzÄ«gu komÅ«nu dibinÄÅ”ana netiek veicinÄta, jo Å”Äda sasteigta prakse vienmÄr ir novedusi pie nopietnÄm finanÅ”u problÄmÄm. Tiek veicinÄta atbildÄ«ga namturÄ«ba, kad apdomÄ«gi tiek apsaimniekoti lÄ«dzekļi un Ä«paÅ”umi.
Kad tieÅ”Äm pienÄk laiks, tad ticÄ«go sirdis tiek skubinÄtas izdalÄ«t savu mantu. PiemÄrs ir kÄda adventistu mÄsa, kura pirms savas nÄves dzÄ«voja pansionÄtÄ, bet vÄl dzÄ«va bÅ«dama viÅa izdalÄ«ja visu savu mantu: kam drÄbes, kam grÄmatas, kam mÄbeles. ViÅas dzÄ«voklis tika pÄrdots un naudas lÄ«dzekļi novirzÄ«ti kristÄ«go grÄmatu izdoÅ”anÄ. ViÅa sacÄ«ja tÄ: āEs gribu nomirt tÄ kÄ Gandijs, kad pÄc viÅa palika tikai brilles, bļoda un gurnu apsÄjsā. ViÅai tas izdevÄs gandrÄ«z pilnÄ«bÄ.
Vaita raksta, ka kristieÅ”iem, kÄ uzticamiem namturiem, ir jÄrÄ«kojas ar savu mantu atbildÄ«gi. Pirms savas nÄves tiem ir jÄsakÄrto savu Ä«paÅ”umu piederÄ«ba, jo par to nÄksies dot atskaiti. ViÅa raksta arÄ«, ka pirms tiks izdots likums, kas aizliedz pirkt un pÄrdot, ticÄ«gie pÄrdos savus Ä«paÅ”umus un izlietos tos evaÅÄ£elizÄcijÄ, jo tie redzÄs, ka laiks ir klÄt.
āViÅiem viss bija kopÄ«gsā ā norÄda arÄ« uz vienotÄ«bu mÄcÄ«bÄ. Tie bija vienoti doktrÄ«nÄs, vÄ«zijÄ un organizÄcijÄ. Tiem bija kopÄ«gs skatÄ«jums par Dieva darbu un tÄ kopÄ«gu virzīŔanu uz priekÅ”u. Tie cienÄ«ja viens otra viedokli un neviens nemeklÄja savu pagodinÄjumu. āBrÄļu mÄ«lestÄ«ba jÅ«su starpÄ lai ir sirsnÄ«ga. Centieties cits citu pÄrspÄt savstarpÄjÄ cieÅÄā Rom. 12:10.
Starp brÄļiem nepastÄvÄja sÄncensÄ«ba par amatiem, pÄc pagodinÄjuma, varas, piekļuvi finanÅ”u lÄ«dzekļiem, jo tie meklÄja nevis savu labumu, bet gan tuvÄkÄ labumu kÄ paÅ”a Kristus labumu.
Å ajÄ virzienÄ draudzei vienmÄr bÅ«tu jÄtiecas vienoti ar visu sirdi un dvÄseli.
Andris PeŔelis
MÄcÄ«tÄjs, LDS Sabatskolas nodaļas vadÄ«tÄjsā
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstuNo Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...