Visi jaunumi
Kas ir Kristus zīme?
13.03.2018
Andris PeŔelis
5 min lasīŔanas laiks
Par Kristus atnÄkÅ”anas zÄ«mÄm runÄ daudzskaitlÄ«. TÄs no BÄ«beles mÄdz uzskaitÄ«t vairÄkas. KÄdÄ sarunÄ ar mÄcÄ«tÄju ÄriÅu pievÄrsÄm uzmanÄ«bu rakstu vietai Mt. 24:3 BÄ«beles stundu materiÄlÄ, kur mÄcekļi jautÄ JÄzum par ViÅa atnÄkÅ”anas zÄ«mi. BÄ«beles stundu materiÄlÄ ir aicinÄjums uzrakstÄ«t deviÅas Kristus atnÄkÅ”anas zÄ«mes no Mt. 24:4-14, taÄu 3. pantÄ vÄrds zÄ«me ir vienskaitlÄ«.
Par Kristus atnÄkÅ”anas zÄ«mÄm runÄ daudzskaitlÄ«. TÄs no BÄ«beles mÄdz uzskaitÄ«t vairÄkas. KÄdÄ sarunÄ ar mÄcÄ«tÄju ÄriÅu pievÄrsÄm uzmanÄ«bu rakstu vietai Mt. 24:3 BÄ«beles stundu materiÄlÄ, kur mÄcekļi jautÄ JÄzum par ViÅa atnÄkÅ”anas zÄ«mi. BÄ«beles stundu materiÄlÄ ir aicinÄjums uzrakstÄ«t deviÅas Kristus atnÄkÅ”anas zÄ«mes no Mt. 24:4-14, taÄu 3. pantÄ vÄrds zÄ«me ir vienskaitlÄ«.
Ā
Å o zÄ«mi var attiecinÄt uz 24:14, kur ir zÄ«me, ar kuru noslÄdz Ŕīs pasaules vÄsturi ā evaÅÄ£Älija pasludinÄÅ”ana visÄ pasaulÄ. TaÄu, rÅ«pÄ«gi aplÅ«kojot tekstu, vÄrds zÄ«me tiek atkÄrtots vÄlreiz 24:30 āUn tad CilvÄka DÄla zÄ«me parÄdÄ«sies pie debesÄ«mā. Kas ir Ŕī zÄ«me? Un kÄpÄc tÄ ir vienskaitlÄ«?
Ā
SengrieÄ·u vÄrds sÄmeion apzÄ«mÄ: zÄ«mi, simbolu, emblÄmu, pazÄ«mi, norÄdi, karogu, brÄ«numu, dieviŔķu atribÅ«tu un tamlÄ«dzÄ«gi. RomieÅ”u teikÄs NeptÅ«na zÄ«me bija trÄ«sžuburu dakÅ”a, bet Jupitera zÄ«me ā zibens. Daži simboli ir tik spÄcÄ«gi, ka, tos uzlÅ«kojot, uzreiz top skaidrs, uz ko tie norÄda. Kas ir Kristus zÄ«me? Krusts ir kristietÄ«bas simbols. Vai tÄ ir Kristus zÄ«me?
Ā
AplÅ«kojot Mt. 24:3, vÄrds sÄmeion, lai gan ir vienskaitlÄ«, sevÄ« ietver divas lietas: Kristus atnÄkÅ”anu un laika galu. Marka un LÅ«kas evaÅÄ£Äliji arÄ« piemin Å”o zÄ«mi:
āSaki mums, kad tas bÅ«s un kÄda bÅ«s zÄ«me, kad viss tas piepildÄ«sies?ā (Marka 13:4)
āMÄcÄ«tÄj, kad tas notiks? Un no kÄ lai mÄs vÄrojam, kad tas sÄks piepildÄ«ties?ā (Lk. 21:7)
Ā
Visi trÄ«s evaÅÄ£Äliji norÄda uz vienu, bet daudz ietveroÅ”u un saliktu notikumu: Kristus atnÄkÅ”anas un gala laika zÄ«mi.
Ā
Lk. 2:12, aprakstot BÄtlemes stÄstu, ganiem tiek sacÄ«ts, ka viÅi atradÄ«s āzÄ«miā, kas norÄda uz atnÄkuÅ”o Mesiju. ViÅiem netiek paskaidrots, kas Ŕī par zÄ«mi, bet gani atrada mazuli. Kristus pats ir zÄ«me, kurai ārunÄ pretÄ«ā (Lk. 2:34). To apliecina evaÅÄ£Äliju stÄsts.
Ā
āKÄdu zÄ«mi tu mums rÄdÄ«si?ā vaicÄja ViÅam jÅ«di. Atbildot uz prasÄ«bu pÄc brÄ«numu, JÄzus atbild, ka tiks dota āJonas zÄ«meā (Lk. 11:29-32). Å Ä« zÄ«me tiek attiecinÄta uz Kristus guldÄ«Å”anu kapÄ un augÅ”ÄmcelÅ”anos, un tÄ nav gala laika zÄ«me. JÅ«di meklÄ zÄ«mes un grieÄ·i meklÄ gudrÄ«bu, bet mÄs sludinÄm Kristu un to paÅ”u krustÄ sisto (1Kor. 1:23).
Ā
ZÄ«me, par kuru Kristus runÄ, atŔķiras no viltus mesiju zÄ«mÄm, kuru ir daudz un kuras daudzus pievils. TaÄu Dieva ļaudÄ«m nav jÄbÅ«t pieviltiem. To apliecina Kristus vÄrdi Mt. 24. nodaļÄ. KÄ pÄdÄjÄ pievilÅ”ana ir zvÄra zÄ«me, taÄu tÄ sengrieÄ·u tekstÄ ir nevis sÄmeion, bet gan karagma. Eceh. 9:4 sengrieÄ·u tulkojumÄ arÄ« izmanto vÄrdu sÄmeion, kas apzÄ«mÄ zÄ«mi uz Dieva ļaužu pierÄm, kuri skumst un bÄdÄjas par netaisnÄ«bu.
Ā
E. Vaita par gala laiku raksta: āDrÄ«z austrumos parÄdÄs mazs melns mÄkonÄ«tis, apmÄram pus cilvÄka plaukstas lielumÄ. Tas ir mÄkonis, kas apÅem PestÄ«tÄju un kas no tÄluma izskatÄs kÄ ietÄ«ts tumsÄ. Dieva ļaudis te saskata CilvÄka DÄla zÄ«mi. SvinÄ«gÄ klusumÄ tie nenovÄrÅ” acis, kad tas, tuvojoties zemei, kļūst arvien gaiÅ”Äks un krÄÅ”ÅÄks, lÄ«dz redzams kÄ balts padebesis, kura pamatu veido iznÄ«cinoÅ”a, ugunij lÄ«dzÄ«ga godÄ«ba, bet virs tÄ derÄ«bas varavÄ«ksne. JÄzus nÄk kÄ varens UzvarÄtÄjs. Tagad ViÅÅ” vairs nav "sÄpju vÄ«rs", kam jÄdzer rÅ«gtais cieÅ”anu un kauna biÄ·eris. ViÅÅ” nÄk kÄ UzvarÄtÄjs DebesÄ«s un virs zemes, lai tiesÄtu dzÄ«vos un miruÅ”osā (LielÄ cÄ«Åa, [640-641], AgrÄ«nie raksti [15]).
Ā
TÄtad gala laikÄ Dieva ļaudis redzÄs Kristus zÄ«mi, kad ViÅÅ” nÄks padebeÅ”os. Par Ŕīs zÄ«mes pazÄ«mÄm vai ÄrÄjo izskatu, iespÄjams, ka Å”obrÄ«d ir pÄragri spriest. TaÄu tajÄ brÄ«dÄ« tÄ bÅ«s zÄ«me, kas apliecinÄs, ka Kungs nÄk. Å Ä« zÄ«me nesaraujami ir saistÄ«ta ar Kristus atpazÄ«Å”anu. Visas tautas vaimanÄs, kad tie ieraudzÄ«s Å”o zÄ«mi pie debesÄ«m, bet Dieva ļaudis priecÄsies par savu glÄbÅ”anu.
Ā
Andris PeŔelis
MÄcÄ«tÄjs, LDS Sabatskolas nodaļas vadÄ«tÄjs
Ā
Å o zÄ«mi var attiecinÄt uz 24:14, kur ir zÄ«me, ar kuru noslÄdz Ŕīs pasaules vÄsturi ā evaÅÄ£Älija pasludinÄÅ”ana visÄ pasaulÄ. TaÄu, rÅ«pÄ«gi aplÅ«kojot tekstu, vÄrds zÄ«me tiek atkÄrtots vÄlreiz 24:30 āUn tad CilvÄka DÄla zÄ«me parÄdÄ«sies pie debesÄ«mā. Kas ir Ŕī zÄ«me? Un kÄpÄc tÄ ir vienskaitlÄ«?
Ā
SengrieÄ·u vÄrds sÄmeion apzÄ«mÄ: zÄ«mi, simbolu, emblÄmu, pazÄ«mi, norÄdi, karogu, brÄ«numu, dieviŔķu atribÅ«tu un tamlÄ«dzÄ«gi. RomieÅ”u teikÄs NeptÅ«na zÄ«me bija trÄ«sžuburu dakÅ”a, bet Jupitera zÄ«me ā zibens. Daži simboli ir tik spÄcÄ«gi, ka, tos uzlÅ«kojot, uzreiz top skaidrs, uz ko tie norÄda. Kas ir Kristus zÄ«me? Krusts ir kristietÄ«bas simbols. Vai tÄ ir Kristus zÄ«me?
Ā
AplÅ«kojot Mt. 24:3, vÄrds sÄmeion, lai gan ir vienskaitlÄ«, sevÄ« ietver divas lietas: Kristus atnÄkÅ”anu un laika galu. Marka un LÅ«kas evaÅÄ£Äliji arÄ« piemin Å”o zÄ«mi:
āSaki mums, kad tas bÅ«s un kÄda bÅ«s zÄ«me, kad viss tas piepildÄ«sies?ā (Marka 13:4)
āMÄcÄ«tÄj, kad tas notiks? Un no kÄ lai mÄs vÄrojam, kad tas sÄks piepildÄ«ties?ā (Lk. 21:7)
Ā
Visi trÄ«s evaÅÄ£Äliji norÄda uz vienu, bet daudz ietveroÅ”u un saliktu notikumu: Kristus atnÄkÅ”anas un gala laika zÄ«mi.
Ā
Lk. 2:12, aprakstot BÄtlemes stÄstu, ganiem tiek sacÄ«ts, ka viÅi atradÄ«s āzÄ«miā, kas norÄda uz atnÄkuÅ”o Mesiju. ViÅiem netiek paskaidrots, kas Ŕī par zÄ«mi, bet gani atrada mazuli. Kristus pats ir zÄ«me, kurai ārunÄ pretÄ«ā (Lk. 2:34). To apliecina evaÅÄ£Äliju stÄsts.
Ā
āKÄdu zÄ«mi tu mums rÄdÄ«si?ā vaicÄja ViÅam jÅ«di. Atbildot uz prasÄ«bu pÄc brÄ«numu, JÄzus atbild, ka tiks dota āJonas zÄ«meā (Lk. 11:29-32). Å Ä« zÄ«me tiek attiecinÄta uz Kristus guldÄ«Å”anu kapÄ un augÅ”ÄmcelÅ”anos, un tÄ nav gala laika zÄ«me. JÅ«di meklÄ zÄ«mes un grieÄ·i meklÄ gudrÄ«bu, bet mÄs sludinÄm Kristu un to paÅ”u krustÄ sisto (1Kor. 1:23).
Ā
ZÄ«me, par kuru Kristus runÄ, atŔķiras no viltus mesiju zÄ«mÄm, kuru ir daudz un kuras daudzus pievils. TaÄu Dieva ļaudÄ«m nav jÄbÅ«t pieviltiem. To apliecina Kristus vÄrdi Mt. 24. nodaļÄ. KÄ pÄdÄjÄ pievilÅ”ana ir zvÄra zÄ«me, taÄu tÄ sengrieÄ·u tekstÄ ir nevis sÄmeion, bet gan karagma. Eceh. 9:4 sengrieÄ·u tulkojumÄ arÄ« izmanto vÄrdu sÄmeion, kas apzÄ«mÄ zÄ«mi uz Dieva ļaužu pierÄm, kuri skumst un bÄdÄjas par netaisnÄ«bu.
Ā
E. Vaita par gala laiku raksta: āDrÄ«z austrumos parÄdÄs mazs melns mÄkonÄ«tis, apmÄram pus cilvÄka plaukstas lielumÄ. Tas ir mÄkonis, kas apÅem PestÄ«tÄju un kas no tÄluma izskatÄs kÄ ietÄ«ts tumsÄ. Dieva ļaudis te saskata CilvÄka DÄla zÄ«mi. SvinÄ«gÄ klusumÄ tie nenovÄrÅ” acis, kad tas, tuvojoties zemei, kļūst arvien gaiÅ”Äks un krÄÅ”ÅÄks, lÄ«dz redzams kÄ balts padebesis, kura pamatu veido iznÄ«cinoÅ”a, ugunij lÄ«dzÄ«ga godÄ«ba, bet virs tÄ derÄ«bas varavÄ«ksne. JÄzus nÄk kÄ varens UzvarÄtÄjs. Tagad ViÅÅ” vairs nav "sÄpju vÄ«rs", kam jÄdzer rÅ«gtais cieÅ”anu un kauna biÄ·eris. ViÅÅ” nÄk kÄ UzvarÄtÄjs DebesÄ«s un virs zemes, lai tiesÄtu dzÄ«vos un miruÅ”osā (LielÄ cÄ«Åa, [640-641], AgrÄ«nie raksti [15]).
Ā
TÄtad gala laikÄ Dieva ļaudis redzÄs Kristus zÄ«mi, kad ViÅÅ” nÄks padebeÅ”os. Par Ŕīs zÄ«mes pazÄ«mÄm vai ÄrÄjo izskatu, iespÄjams, ka Å”obrÄ«d ir pÄragri spriest. TaÄu tajÄ brÄ«dÄ« tÄ bÅ«s zÄ«me, kas apliecinÄs, ka Kungs nÄk. Å Ä« zÄ«me nesaraujami ir saistÄ«ta ar Kristus atpazÄ«Å”anu. Visas tautas vaimanÄs, kad tie ieraudzÄ«s Å”o zÄ«mi pie debesÄ«m, bet Dieva ļaudis priecÄsies par savu glÄbÅ”anu.
Ā
Andris PeŔelis
MÄcÄ«tÄjs, LDS Sabatskolas nodaļas vadÄ«tÄjs
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...