Visi jaunumi
Vai ir iespÄjams, lÅ«dzot Dievu, saÅemt sveÅ”u garu?
20.02.2018
Andris PeŔelis
14 min lasīŔanas laiks
Å is jautÄjums mulsina. Esmu saticis cilvÄkus, kuri skaÄ¼Ä balsÄ« ir saukuÅ”i uz Dievu, lÅ«dzot pÄc SvÄtÄ Gara, taÄu nonÄkuÅ”i cita gara varÄ. Kas tad Ä«sti notiek? Saprotams, ja cilvÄks pielÅ«gtu sÄtanu, tad dabÅ«tu ļauno garu, bet te ir vÄrÅ”anÄs pie Dieva. Kur te ir notikusi pievilÅ”ana? Vai nav tÄ, ka cilvÄks domÄ, ka piesauc Dievu, bet patiesÄ«bÄ piesauc pats savas iztÄles dievÄ«bu?
Å is jautÄjums mulsina. Esmu saticis cilvÄkus, kuri skaÄ¼Ä balsÄ« ir saukuÅ”i uz Dievu, lÅ«dzot pÄc SvÄtÄ Gara, taÄu nonÄkuÅ”i cita gara varÄ. Kas tad Ä«sti notiek? Saprotams, ja cilvÄks pielÅ«gtu sÄtanu, tad dabÅ«tu ļauno garu, bet te ir vÄrÅ”anÄs pie Dieva. Kur te ir notikusi pievilÅ”ana? Vai nav tÄ, ka cilvÄks domÄ, ka piesauc Dievu, bet patiesÄ«bÄ piesauc pats savas iztÄles dievÄ«bu? StÄv rakstÄ«ts: pÄrbaudiet garus, vai tie ir no Dieva. Raksti mÅ«s aicina pÄrbaudÄ«t visu: āEsi nomodÄ par sevi paÅ”u un par mÄcÄ«bu, turies pie tÄ, jo, darÄ«dams to, tu izglÄbsi gan pats sevi, gan tos, kas klausÄs tevi.ā 1Tim. 4:16 āPie bauslÄ«bas un liecÄ«bas! Ja tie tÄ nerunÄs, tad nav tur gaismas.ā Jes. 8:20
Ā
PÄrbaudÄ«t garus ir svarÄ«gi
Ā
āMīļie, neticiet katram garam, bet pÄrbaudiet garus, vai viÅi ir no Dieva, jo daudz viltus pravieÅ”i ir izgÄjuÅ”i pasaulÄ.ā (1. JÄÅa 4:1) PastÄv pat garu pazÄ«Å”anas dÄvana. TaÄu es esmu redzÄjis kÄdÄ video, kÄ Å”Ä« pati rakstu vieta tika izlasÄ«ta kÄ pÄrmetums visiem apkÄrtÄjiem, kas nepieÅem kÄdu reklamÄtu dziedinÄÅ”anas kustÄ«bu, un Ŕīs rakstu vietas lasÄ«tÄjs kÄ apburts kÄri kampa katru vÄrdu no sava kulta vadÄ«tÄja mutes. ViÅÅ” uzskatÄ«ja, ka jau ir pÄrbaudÄ«jis garu un atradis tieÅ”i to, ko tik sen bija meklÄjis, taÄu bija nonÄcis kustÄ«bÄ, kas neturas pie Rakstu pamata, un nonÄcis cita gara pÄrvaldÄ«bÄ.
Ā
BÅ«t nomodÄ ir ÄrkÄrtÄ«gi svarÄ«gi. Pirms es kļuvu kristietis, esmu sastapies ar dažÄdÄm praksÄm, to skaitÄ arÄ« ar tÄdÄm, kur tika pieprasÄ«ts atdot savu gribu un prÄtu kaut kÄdam ÄrÄjam spÄkam, lai iegÅ«tu superspÄjas. IekÅ”Äji vienmÄr esmu izjutis vÄlÄÅ”anos pretoties Å”Ädam aicinÄjumam un neesmu ļÄvies zaudÄt kontroli pÄr savu prÄtu. Pat arÄ« tagad, lÅ«dzot Dievu pÄc SvÄtÄ Gara, es saglabÄju modrÄ«bu, vÄrojot sevi un SvÄtos Rakstus. Es uzticos Dieva vadÄ«bai un Dieva Garam, bet ievÄroju, kas stÄv rakstÄ«ts.
Ā
Dievs nekur BÄ«belÄ neprasa mums atdot ViÅam savu prÄtu, nav nevienas rakstu vietas, kur mums tiek prasÄ«ts, lai zaudÄjam kontroli pÄr sevi. TieÅ”i pretÄji, Dievs dod mums savu SvÄto Garu, lai mÅ«sos veiktu pÄrveidoÅ”anas darbu, ierakstÄ«tu sirdÄ«s savus 10 bauŔļus. āPÄri visam, kas jÄsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosÄs dzÄ«vÄ«ba!ā (Sal. pam. 4:23) āJÅ«su miesa ir SvÄtÄ Gara mÄjoklis, kas ir jÅ«sos un ko jÅ«s esat saÅÄmuÅ”i no Dieva, un ka jÅ«s nepiederat sev paÅ”iem?Ā Jo jÅ«s esat dÄrgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!ā (1Kor. 6:19-20)
KÄds var iebilst un sacÄ«t: bet viÅi taÄu dziedina un cilvÄkiem paliek labÄk, kas tur ir slikts?
Ā
PastÄstÄ«Å”u jums vienu piemÄru. Nesen bija Å”Äds gadÄ«jums Adventistu draudzÄ LatvijÄ: kÄdas lÅ«gÅ”anu sapulces laikÄ piedalÄ«jÄs divi pÄrstÄvji no kÄdas ādziedinÄÅ”anasā kustÄ«bas. Vienai no lÅ«gÅ”anu dalÄ«bniecÄm sÄpÄja mugura, un Ŕīs abas personas piedÄvÄja tai dziedinÄÅ”anu, no kuras tÄ saprÄtÄ«gi atteicÄs. Tad sapulces noslÄgumÄ pirms atvadÄ«Å”anÄs ādziedinÄtÄjaā bez atļaujas pieskarÄs viÅas mugurai, sakot, ka Dievs viÅu dziedina, un sÄpes mitÄjÄs. Tas ir pÄrsteidzoÅ”i! BÄ«belÄ taÄu ir sacÄ«ts, ka burvestÄ«bas neder pret Dieva ļaudÄ«m. VÄl jo vairÄk, kad bija skaidri pateikts, ka viÅa nevÄlas dziedinÄÅ”anu no Ŕīm sievietÄm. Å Ä« draudzes locekle bija ļoti apjukusi par notikuÅ”o un, mÄjÄs pÄrnÄkusi, lÅ«dza Dievu pÄc atbildes. ViÅa lÅ«dza: āDievs, ja Ŕī dziedinÄÅ”ana nav no Tevis, tad liec, lai sÄpes mugurÄ atgriežas.ā Un sÄpes mugurÄ atgriezÄs. ViÅa saprata, ka tas bija kÄrdinÄjums. PÄrbaudiet garus! Vai veselÄ«bu par katru cenu?
Ā
āVai mÄs esam sagatavojuÅ”ies stÄties tiem pretÄ« ar Dieva VÄrdu, vienÄ«go ieroci, kuru mÄs varam izlietot ar panÄkumiem? Dažus kÄrdinÄs pieÅemt Å”os brÄ«numus it kÄ no Dieva nÄkuÅ”us. MÅ«su priekÅ”Ä tiks dziedinÄti slimnieki. Mums redzot, darÄ«s brÄ«numus. Vai mÄs esam sagatavoti uz pÄrbaudÄ«jumiem, kas mÅ«s sagaida, kad sÄtana viltus brÄ«numi parÄdÄ«sies vÄl pilnÄ«gÄk? Vai daudzas dvÄseles netiks ievilinÄtas lamatÄs un sagÅ«stÄ«tas? AtstÄjot skaidros Dieva priekÅ”rakstus un bauŔļus un pievÄrÅ”ot uzmanÄ«bu pasakÄm, daudzu cilvÄku prÄti tiks sagatavoti, lai pieÅemtu Å”os viltus brÄ«numus. Tagad mums visiem vajag censties apbruÅoties cÄ«Åai, kurÄ drÄ«z mums bÅ«s jÄpiedalÄs. TicÄ«ba Dieva VÄrdam, kas pÄtÄ«ts ar daudz lÅ«gÅ”anÄm un praktiski pielietots, bÅ«s mÅ«su vairogs pret sÄtana spÄku un caur Kristus asinÄ«m mÅ«s darÄ«s par uzvarÄtÄjiem.ā (E. Vaita 1T, 302)
Ā
Tie mums saka, ka lietas mainÄs
Ā
To, ka kristieÅ”u draudzÄs valda sastingums, ir grÅ«ti noliegt. PieÄ·erÅ”anÄs nedzÄ«vÄm reliÄ£iskÄm formÄm, sastingums evaÅÄ£elizÄcijÄ un attiecÄ«bÄs pÄrvÄrÅ” draudzes klubiÅos, kur cilvÄki vienkÄrÅ”i atsÄž laiku, klausoties teoriju, kuru neviens nepraktizÄ. Starp draudzes locekļiem ir kÄdi, kas to vÄro un nav apmierinÄti ar esoÅ”o situÄciju. Tie lÅ«dz Dievu un vÄlas mainÄ«t savas draudzes. Tie ir atvÄrti pÄrmaiÅÄm. Velns to vÄro un saprot, ka tÄ ir iespÄja novÄrst patiesu atmodu starp Dieva ļaudÄ«m. TÄdÄļ, vÄloties pievilt pat izredzÄtos, tas piedÄvÄ viltojumu, kas ļoti lÄ«dzinÄs patiesai atmodai. JÄatzÄ«st, ka viltojumi ir tik tuvi patiesÄ«bai, ka tos pat grÅ«ti atŔķirt bez Rakstu palÄ«dzÄ«bas. Viltojums ir tik pievilcÄ«gs, ka pat Ŕķiet, ka tie, kas to noraida, ir nedzÄ«vi reliÄ£iozi farizeji, kas pieÄ·ÄruÅ”ies burtam. Jebkurus centienus Å”o kustÄ«bu atmaskot tie uztver kÄ uzbrukumu SvÄtajam Garam, jÄ, tas tiek definÄts pat kÄ nepiedodamais grÄks.
Ā
Viltojums sevÄ« ietver lietas, kuras rod atsaucÄ«bu ikviena sirdÄ«, kurÅ” vÄlas darÄ«t lielas lietas Dieva labÄ: darÄ«t brÄ«numus, spÄjas dziedinÄt slimÄ«bas, izraisÄ«t atmodu, pasludinÄt evaÅÄ£Äliju pasaulei un visbeidzot atgriezt draudzi pie Apustuļu darbu draudzes pamatiem. Tie spriež: vai tad Dievs to negrib? Tiem ir tuvs priekÅ”stats, ka viss, kas ir noticis starp Apustuļu darbiem un mÅ«sdienÄm, ir bijusi atkriÅ”ana, un baznÄ«ca ir cietusi neveiksmi, kļūstot par sausu reliÄ£iju bez spÄka, un tagad viÅi solÄs visu sakÄrtot tÄ, kÄ vajag. Tie top kÄ apsÄsti ar baznÄ«cas atjaunoÅ”anu, pÄrliecÄ«bÄ, ja vien tie varÄtu, tie visu izdarÄ«tu pareizi, un tad atnÄks Kristus un Debesu ValstÄ«ba. Un tad Dievs viÅiem pateiksies!
Ā
āDaudzi uz Mani sacÄ«s tanÄ« dienÄ: Kungs! Kungs! Vai mÄs TavÄ VÄrdÄ neesam nÄkoÅ”as lietas sludinÄjuÅ”i, vai mÄs TavÄ VÄrdÄ neesam velnus izdzinuÅ”i, vai mÄs TavÄ VÄrdÄ neesam daudz brÄ«numu darÄ«juÅ”i?Ā Un tad Es tiem apliecinÄÅ”u: Es jÅ«s nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis jÅ«s, ļauna darÄ«tÄji.ā (Mateja 7:22-23)
Ā
Kristus nenoliedz, ka viÅi ir darÄ«juÅ”i brÄ«numus vai pat izdzinuÅ”i ļaunos garus, un sludinÄjuÅ”i, taÄu Kristus viÅus nepazÄ«st. Tie nekad nav bijuÅ”i ViÅa mÄcekļu pulkÄ, tie nekad nav klausÄ«juÅ”i Kristus pavÄles, nav atsaukuÅ”ies ViÅa aicinÄjumam. Tie ir pildÄ«juÅ”i tikai paÅ”i savas sirds pavÄles, uzskatot tÄs par Dieva pavÄlÄm: āÅ os pravieÅ”us Es neesmu sÅ«tÄ«jis, un tomÄr viÅiem lieta steidzÄ«ga; Es neesmu viÅiem uzlicis nekÄdus pienÄkumus, un tomÄr tie sludina!Ā Ja tie bÅ«tu stÄvÄjuÅ”i Manu padomu lokÄ, tad tie bÅ«tu sludinÄjuÅ”i Manai tautai Manus vÄrdus un to atgriezuÅ”i no tÄs ļaunajiem ceļiem un tÄs ļaunajiem darbiem!ā (Jer. 23:21-22)
Ā
Å o jauno kristietÄ«bas atjaunoÅ”anas kustÄ«bu stigma ir tÄ sauktÄ runÄÅ”ana mÄlÄs. LÄ«dzko uzrodas kÄda jauna reliÄ£iski-kristÄ«ga kustÄ«ba, tad var bÅ«t droÅ”s, tÄ aicinÄs arÄ« runÄt mÄlÄs. Tie vÄlas piedzÄ«vot brÄ«numus un zÄ«mes savÄ dzÄ«vÄ, jo tas ir ļoti patÄ«kami lepnÄm un paÅ”mÄ«lÄ«gÄm personÄm, ka Å”Ädi tÄs var bÅ«t kaut kas izcils, ne tÄdi kÄ visi pÄrÄjie. ReliÄ£iskais lepnums un tiekÅ”anÄs uz sevis izcelÅ”anu ir ÄÄ·is, kas pieviļ un uzÄÄ·Ä visus neuzmanÄ«gos. TaÄu brÄ«numi visiem neizdodas. ArÄ« mÄlÄs runÄt neizdodas. Tie sauc skaÄ¼Ä balsÄ« uz Dievu, lai ViÅÅ” tiem dod runÄt mÄlÄs, taÄu nekas nenotiek. Tad cilvÄki tiem dod padomu: āSÄc runÄt, un tad jau notiksā¦ā Un tie sÄk runÄt paÅ”i, kÄ nu kurÅ” velk, savu bubinÄÅ”anu un murminÄÅ”anu nodÄvÄjot par SvÄtÄ Gara izlieÅ”anos. Dažiem izdodas izcili, bet citi, kas vÄlas Ä«stÄs mÄles, klusÄ. Uz tiem mÄlÄs runÄtÄji rÄda ar pirkstu: āTu izskaties tÄds neticÄ«gs, jo nerunÄ mÄlÄsā¦ā Kauns spiež pievienoties bubinÄtÄju pulkam, paÅ”am producÄjot mÄļu imitÄciju, lai netaptu par izstumto.
Ā
KÄdas ir pazÄ«mes, lai argumentÄti varÄtu sacÄ«t, ka tÄ bubinÄÅ”ana un murminÄÅ”ana, ko praktizÄ mÅ«sdienu mÄlÄs runÄtÄji un citi atjaunotÄji, ir tÄs paÅ”as mÄles, kuras ir aprakstÄ«tas Apustuļu grÄmatÄ? Å o argumentu tiem nav. PastÄv tikai pieÅÄmumi, jo Å”ie cilvÄki apgalvo, ka to ājÅ«tā, nÄ, tie pat saka, ka tie to āsaožā, ka tas esot SvÄtais Gars. MÄlÄs runÄtÄji pieÅem, pÄrliecinot paÅ”i sevi, ka tiem piemÄ«t JaunajÄ DerÄ«bÄ minÄto mÄļu dÄvana, bet citus pierÄdÄ«jumu tie nemeklÄ. PaklausÄ«t Rakstu liecÄ«bai? Tie saka: burts nokauj, bet gars dara brÄ«vu. Raksti tiek nobÄ«dÄ«ti malÄ, dodot ceļu kaut kam jaunam, jaunÄm izjÅ«tÄm, jaunai pieredzei, sevis nozÄ«mÄ«gumam...
Ā
Jauno kustÄ«bu mÄrÄ·is ir izveidot tÄdu baznÄ«cu, kÄdu JÄzus vienmÄr ir vÄlÄjies redzÄt. Tie vÄlas bÅ«t tie, kas visu salabo, lai JÄzus DebesÄ«s bÅ«tu laimÄ«gs, ka beidzot ir atraduÅ”ies tie, kas Visvarenajam Dievam palÄ«dz dibinÄt Debesu ValstÄ«bu. PalÄ«dzÄt Visvarenajam Dievam un spÄt parÄdÄ«t citiem redzamu brÄ«numu zÄ«miā¦? Tas glaimo paÅ”mÄ«lÄ«gajai dvÄselei.
Ā
Tos vajÄ atziÅa, ka vienÄ«gais, ko esam saÅÄmuÅ”i no pagÄtnes, ir nekam nederÄ«ga baznÄ«ca, kuru ir nepiecieÅ”ams salabot. Tas nav nekas jauns. Å Ä« ir stafete starp paaudzÄm. NeapmierinÄtÄ«ba ar paÅ”reizÄjo baznÄ«cu jaunajai paaudzei ausÄ«s zvana kÄ zvaniÅÅ”. Tie apgalvo, ka esoÅ”Ä baznÄ«ca ir cietusi neveiksmi un to ir nepiecieÅ”ams sÄkt no jauna, jo vecie visu ir sabojÄjuÅ”i. Un, kad tie darbosies, tad visi ieraudzÄ«s, kÄdai tai ir jÄbÅ«t. Bet tad nÄk atkal nÄkamÄ paaudze, kas saka to paÅ”u par visu iepriekÅ” darÄ«to. VarbÅ«t Å”oreiz izdosies? NÄ, nÄk jau nÄkamÄ paaudze ar savÄm reformÄm. IzbrÄ«nu rada fakts, ka āmÄlÄsā runÄjoÅ”ie apgalvo, ka tiem esot SvÄtais Gars, bet paÅ”i ir sadrumstaloti konfesijÄs, denominÄcijÄs, sektiÅÄs un grupiÅÄs. āTanÄ« dienÄ septiÅas sievas pieÄ·ersies vienam vÄ«ram un sacÄ«s: "MÄs ÄdÄ«sim paÅ”as savu maizi un tÄrpsimies paÅ”as savÄs drÄbÄs, tikai ļauj mums saukties tavÄ vÄrdÄ, atÅem mums mÅ«su negodu!" Jes. 4:1.
Ā
PravieŔu Gara liecība
Ā
āÅ o mÄcÄ«bu vÄju pieÅem cilvÄki, kas nav nopamatojuÅ”ies ticÄ«bÄ, nav pakļÄvuÅ”ies lielajai ticÄ«go kopai un kas klÄ«st apkÄrt bez viÅus turoÅ”a enkura. (..) Visi viÅi vÄlas pilnÄ«gu reliÄ£isku brÄ«vÄ«bu, un ikviens no viÅiem rÄ«kojas neatkarÄ«gi no otra, tomÄr apgalvo, ka Dievs seviÅ”Ä·Ä kÄrtÄ darbojas viÅu vidÅ«.
Ā
Daži priecÄjas un lÄ«ksmojas, ka viÅiem ir tÄdas dÄvanas, kÄdu nav citiem. Kaut Dievs pasargÄtu Savus ļaudis no tÄdÄm dÄvanÄm. Ko Ŕīs dÄvanas viÅiem dod? Vai tÄs viÅus vadÄ«juÅ”as vienotÄ ticÄ«bÄ? Un vai viÅi pÄrliecina neticÄ«gos, ka Dievs tieÅ”Äm ir viÅu vidÅ«? Kad Å”ie strÄ«dÄ«gie cilvÄki, turoties pie saviem dažÄdajiem uzskatiem, sanÄk kopÄ un ir redzams liels uztraukums, un dzirdamas nesaprotamas mÄles, tad viÅu gaisma spÄ«d tÄ, ka neticÄ«gie gatavi teikt: Å”ie ļaudis nav pie pilna prÄta, viÅus aizrauj viltus satraukums, un mÄs zinÄm, ka viÅiem nav patiesÄ«bas.ā (E. Vaita 1T 418-419) Å is iespaids spÄcÄ«gi darbojas, atturot citus no patiesÄ«bas pieÅemÅ”anas. MÄles ir par zÄ«mi neticÄ«gajiem, un tie ir pirmie, kas to visu novÄrtÄ kÄ neprÄtu, jo Ŕī nav BÄ«belÄ minÄto mÄļu dÄvana.
Ā
Titus vÄstulÄ 1:9 rakstÄ«ts: āKas atbilst mÄcÄ«bai, lai viÅÅ” bÅ«tu spÄjÄ«gs paskubinÄt veselÄ«gÄ mÄcÄ«bÄ un atspÄkot tos, kas runÄ pretim.ā 16. pantÄ PÄvils runÄ par ļaudÄ«m, kas teicas pazÄ«stam Dievu, bet kas ar saviem darbiem ViÅu aizliedz, un aicina Titu: āBet tu sludini to, kas saskan ar veselÄ«go mÄcÄ«bu: lai vecÄkie vÄ«ri turas skaidrÄ prÄtÄ, cienÄ«jami, prÄtÄ«gi, veselÄ«gi ticÄ«bÄ, mÄ«lestÄ«bÄ, izturÄ«bÄ. (..) Jaunos vÄ«rus tÄpat paskubini bÅ«t prÄtÄ«giem. Pats visur esi paraugs labos darbos, mÄcÄ«bÄ bezviltÄ«gs un cienÄ«jams, veselÄ«gos vÄrdos nevainojams, lai tas, kas stÄjas pretim, paliek kaunÄ, nevarÄdams nekÄ Ä¼auna par mums sacÄ«t.ā Titam. 2:1-8.
Ā
Dažus cilvÄkus Kristus atrod ārupjus, nepieklÄjÄ«gus, dÄ«vainus, lielÄ«gus, bet, ja viÅi patiesÄ«bai tic no visas sirds, tad tÄ pilnÄ«gi izmainÄ«s viÅu dzÄ«vi. ViÅi nekavÄjoties uzsÄks reformas darbu.Ā PatiesÄ«bas skaidrais iespaids pacels augstÄk visu cilvÄku. SavÄ darbÄ un veikala attiecÄ«bÄs ar citiem cilvÄkiem viÅÅ” bÄ«sies Dievu un savu tuvÄku mÄ«lÄs kÄ sevi. ViÅÅ” izturÄsies pret citiem tÄ, kÄ viÅÅ” vÄlas, lai citi izturÄtos pret viÅu. ViÅa valoda bÅ«s patiesa, tÄ«ra un paceļoÅ”a, tÄ kÄ neticÄ«gie viÅa vÄrdos nevarÄs atrast neko, ko varÄtu izlietot sev par labu, un nemelojot nevarÄs runÄt par viÅu ļaunu, kÄ arÄ« nejutÄ«sies no viÅa atgrÅ«sti nepieklÄjÄ«gÄs izturÄÅ”anÄs dÄļ. PatiesÄ«bas svÄtÄ«joÅ”o iespaidu viÅÅ” ienesÄ«s savÄ Ä£imenÄ un liks savai gaismai spÄ«dÄt viÅu priekÅ”Ä, lai, redzot viÅa labos darbus, godÄtu Dievu. Visos savas dzÄ«ves gÄjumos viÅÅ” atdarinÄs Kristus dzÄ«viā (E. Vaita 1T 416).
Ā
Å Äda cilvÄka lÅ«gÅ”ana saÅem SvÄto Garu. TomÄr, lÅ«dzot pÄc SvÄtÄ Gara, pÄrbaudiet garus, jo daudz viltus garu ir izgÄjuÅ”i pasaulÄ.
Ā
Andris PeŔelis
MÄcÄ«tÄjs, LDS Sabatskolas nodaļas vadÄ«tÄjs
Ā
PÄrbaudÄ«t garus ir svarÄ«gi
Ā
āMīļie, neticiet katram garam, bet pÄrbaudiet garus, vai viÅi ir no Dieva, jo daudz viltus pravieÅ”i ir izgÄjuÅ”i pasaulÄ.ā (1. JÄÅa 4:1) PastÄv pat garu pazÄ«Å”anas dÄvana. TaÄu es esmu redzÄjis kÄdÄ video, kÄ Å”Ä« pati rakstu vieta tika izlasÄ«ta kÄ pÄrmetums visiem apkÄrtÄjiem, kas nepieÅem kÄdu reklamÄtu dziedinÄÅ”anas kustÄ«bu, un Ŕīs rakstu vietas lasÄ«tÄjs kÄ apburts kÄri kampa katru vÄrdu no sava kulta vadÄ«tÄja mutes. ViÅÅ” uzskatÄ«ja, ka jau ir pÄrbaudÄ«jis garu un atradis tieÅ”i to, ko tik sen bija meklÄjis, taÄu bija nonÄcis kustÄ«bÄ, kas neturas pie Rakstu pamata, un nonÄcis cita gara pÄrvaldÄ«bÄ.
Ā
BÅ«t nomodÄ ir ÄrkÄrtÄ«gi svarÄ«gi. Pirms es kļuvu kristietis, esmu sastapies ar dažÄdÄm praksÄm, to skaitÄ arÄ« ar tÄdÄm, kur tika pieprasÄ«ts atdot savu gribu un prÄtu kaut kÄdam ÄrÄjam spÄkam, lai iegÅ«tu superspÄjas. IekÅ”Äji vienmÄr esmu izjutis vÄlÄÅ”anos pretoties Å”Ädam aicinÄjumam un neesmu ļÄvies zaudÄt kontroli pÄr savu prÄtu. Pat arÄ« tagad, lÅ«dzot Dievu pÄc SvÄtÄ Gara, es saglabÄju modrÄ«bu, vÄrojot sevi un SvÄtos Rakstus. Es uzticos Dieva vadÄ«bai un Dieva Garam, bet ievÄroju, kas stÄv rakstÄ«ts.
Ā
Dievs nekur BÄ«belÄ neprasa mums atdot ViÅam savu prÄtu, nav nevienas rakstu vietas, kur mums tiek prasÄ«ts, lai zaudÄjam kontroli pÄr sevi. TieÅ”i pretÄji, Dievs dod mums savu SvÄto Garu, lai mÅ«sos veiktu pÄrveidoÅ”anas darbu, ierakstÄ«tu sirdÄ«s savus 10 bauŔļus. āPÄri visam, kas jÄsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosÄs dzÄ«vÄ«ba!ā (Sal. pam. 4:23) āJÅ«su miesa ir SvÄtÄ Gara mÄjoklis, kas ir jÅ«sos un ko jÅ«s esat saÅÄmuÅ”i no Dieva, un ka jÅ«s nepiederat sev paÅ”iem?Ā Jo jÅ«s esat dÄrgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!ā (1Kor. 6:19-20)
KÄds var iebilst un sacÄ«t: bet viÅi taÄu dziedina un cilvÄkiem paliek labÄk, kas tur ir slikts?
Ā
PastÄstÄ«Å”u jums vienu piemÄru. Nesen bija Å”Äds gadÄ«jums Adventistu draudzÄ LatvijÄ: kÄdas lÅ«gÅ”anu sapulces laikÄ piedalÄ«jÄs divi pÄrstÄvji no kÄdas ādziedinÄÅ”anasā kustÄ«bas. Vienai no lÅ«gÅ”anu dalÄ«bniecÄm sÄpÄja mugura, un Ŕīs abas personas piedÄvÄja tai dziedinÄÅ”anu, no kuras tÄ saprÄtÄ«gi atteicÄs. Tad sapulces noslÄgumÄ pirms atvadÄ«Å”anÄs ādziedinÄtÄjaā bez atļaujas pieskarÄs viÅas mugurai, sakot, ka Dievs viÅu dziedina, un sÄpes mitÄjÄs. Tas ir pÄrsteidzoÅ”i! BÄ«belÄ taÄu ir sacÄ«ts, ka burvestÄ«bas neder pret Dieva ļaudÄ«m. VÄl jo vairÄk, kad bija skaidri pateikts, ka viÅa nevÄlas dziedinÄÅ”anu no Ŕīm sievietÄm. Å Ä« draudzes locekle bija ļoti apjukusi par notikuÅ”o un, mÄjÄs pÄrnÄkusi, lÅ«dza Dievu pÄc atbildes. ViÅa lÅ«dza: āDievs, ja Ŕī dziedinÄÅ”ana nav no Tevis, tad liec, lai sÄpes mugurÄ atgriežas.ā Un sÄpes mugurÄ atgriezÄs. ViÅa saprata, ka tas bija kÄrdinÄjums. PÄrbaudiet garus! Vai veselÄ«bu par katru cenu?
Ā
āVai mÄs esam sagatavojuÅ”ies stÄties tiem pretÄ« ar Dieva VÄrdu, vienÄ«go ieroci, kuru mÄs varam izlietot ar panÄkumiem? Dažus kÄrdinÄs pieÅemt Å”os brÄ«numus it kÄ no Dieva nÄkuÅ”us. MÅ«su priekÅ”Ä tiks dziedinÄti slimnieki. Mums redzot, darÄ«s brÄ«numus. Vai mÄs esam sagatavoti uz pÄrbaudÄ«jumiem, kas mÅ«s sagaida, kad sÄtana viltus brÄ«numi parÄdÄ«sies vÄl pilnÄ«gÄk? Vai daudzas dvÄseles netiks ievilinÄtas lamatÄs un sagÅ«stÄ«tas? AtstÄjot skaidros Dieva priekÅ”rakstus un bauŔļus un pievÄrÅ”ot uzmanÄ«bu pasakÄm, daudzu cilvÄku prÄti tiks sagatavoti, lai pieÅemtu Å”os viltus brÄ«numus. Tagad mums visiem vajag censties apbruÅoties cÄ«Åai, kurÄ drÄ«z mums bÅ«s jÄpiedalÄs. TicÄ«ba Dieva VÄrdam, kas pÄtÄ«ts ar daudz lÅ«gÅ”anÄm un praktiski pielietots, bÅ«s mÅ«su vairogs pret sÄtana spÄku un caur Kristus asinÄ«m mÅ«s darÄ«s par uzvarÄtÄjiem.ā (E. Vaita 1T, 302)
Ā
Tie mums saka, ka lietas mainÄs
Ā
To, ka kristieÅ”u draudzÄs valda sastingums, ir grÅ«ti noliegt. PieÄ·erÅ”anÄs nedzÄ«vÄm reliÄ£iskÄm formÄm, sastingums evaÅÄ£elizÄcijÄ un attiecÄ«bÄs pÄrvÄrÅ” draudzes klubiÅos, kur cilvÄki vienkÄrÅ”i atsÄž laiku, klausoties teoriju, kuru neviens nepraktizÄ. Starp draudzes locekļiem ir kÄdi, kas to vÄro un nav apmierinÄti ar esoÅ”o situÄciju. Tie lÅ«dz Dievu un vÄlas mainÄ«t savas draudzes. Tie ir atvÄrti pÄrmaiÅÄm. Velns to vÄro un saprot, ka tÄ ir iespÄja novÄrst patiesu atmodu starp Dieva ļaudÄ«m. TÄdÄļ, vÄloties pievilt pat izredzÄtos, tas piedÄvÄ viltojumu, kas ļoti lÄ«dzinÄs patiesai atmodai. JÄatzÄ«st, ka viltojumi ir tik tuvi patiesÄ«bai, ka tos pat grÅ«ti atŔķirt bez Rakstu palÄ«dzÄ«bas. Viltojums ir tik pievilcÄ«gs, ka pat Ŕķiet, ka tie, kas to noraida, ir nedzÄ«vi reliÄ£iozi farizeji, kas pieÄ·ÄruÅ”ies burtam. Jebkurus centienus Å”o kustÄ«bu atmaskot tie uztver kÄ uzbrukumu SvÄtajam Garam, jÄ, tas tiek definÄts pat kÄ nepiedodamais grÄks.
Ā
Viltojums sevÄ« ietver lietas, kuras rod atsaucÄ«bu ikviena sirdÄ«, kurÅ” vÄlas darÄ«t lielas lietas Dieva labÄ: darÄ«t brÄ«numus, spÄjas dziedinÄt slimÄ«bas, izraisÄ«t atmodu, pasludinÄt evaÅÄ£Äliju pasaulei un visbeidzot atgriezt draudzi pie Apustuļu darbu draudzes pamatiem. Tie spriež: vai tad Dievs to negrib? Tiem ir tuvs priekÅ”stats, ka viss, kas ir noticis starp Apustuļu darbiem un mÅ«sdienÄm, ir bijusi atkriÅ”ana, un baznÄ«ca ir cietusi neveiksmi, kļūstot par sausu reliÄ£iju bez spÄka, un tagad viÅi solÄs visu sakÄrtot tÄ, kÄ vajag. Tie top kÄ apsÄsti ar baznÄ«cas atjaunoÅ”anu, pÄrliecÄ«bÄ, ja vien tie varÄtu, tie visu izdarÄ«tu pareizi, un tad atnÄks Kristus un Debesu ValstÄ«ba. Un tad Dievs viÅiem pateiksies!
Ā
āDaudzi uz Mani sacÄ«s tanÄ« dienÄ: Kungs! Kungs! Vai mÄs TavÄ VÄrdÄ neesam nÄkoÅ”as lietas sludinÄjuÅ”i, vai mÄs TavÄ VÄrdÄ neesam velnus izdzinuÅ”i, vai mÄs TavÄ VÄrdÄ neesam daudz brÄ«numu darÄ«juÅ”i?Ā Un tad Es tiem apliecinÄÅ”u: Es jÅ«s nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis jÅ«s, ļauna darÄ«tÄji.ā (Mateja 7:22-23)
Ā
Kristus nenoliedz, ka viÅi ir darÄ«juÅ”i brÄ«numus vai pat izdzinuÅ”i ļaunos garus, un sludinÄjuÅ”i, taÄu Kristus viÅus nepazÄ«st. Tie nekad nav bijuÅ”i ViÅa mÄcekļu pulkÄ, tie nekad nav klausÄ«juÅ”i Kristus pavÄles, nav atsaukuÅ”ies ViÅa aicinÄjumam. Tie ir pildÄ«juÅ”i tikai paÅ”i savas sirds pavÄles, uzskatot tÄs par Dieva pavÄlÄm: āÅ os pravieÅ”us Es neesmu sÅ«tÄ«jis, un tomÄr viÅiem lieta steidzÄ«ga; Es neesmu viÅiem uzlicis nekÄdus pienÄkumus, un tomÄr tie sludina!Ā Ja tie bÅ«tu stÄvÄjuÅ”i Manu padomu lokÄ, tad tie bÅ«tu sludinÄjuÅ”i Manai tautai Manus vÄrdus un to atgriezuÅ”i no tÄs ļaunajiem ceļiem un tÄs ļaunajiem darbiem!ā (Jer. 23:21-22)
Ā
Å o jauno kristietÄ«bas atjaunoÅ”anas kustÄ«bu stigma ir tÄ sauktÄ runÄÅ”ana mÄlÄs. LÄ«dzko uzrodas kÄda jauna reliÄ£iski-kristÄ«ga kustÄ«ba, tad var bÅ«t droÅ”s, tÄ aicinÄs arÄ« runÄt mÄlÄs. Tie vÄlas piedzÄ«vot brÄ«numus un zÄ«mes savÄ dzÄ«vÄ, jo tas ir ļoti patÄ«kami lepnÄm un paÅ”mÄ«lÄ«gÄm personÄm, ka Å”Ädi tÄs var bÅ«t kaut kas izcils, ne tÄdi kÄ visi pÄrÄjie. ReliÄ£iskais lepnums un tiekÅ”anÄs uz sevis izcelÅ”anu ir ÄÄ·is, kas pieviļ un uzÄÄ·Ä visus neuzmanÄ«gos. TaÄu brÄ«numi visiem neizdodas. ArÄ« mÄlÄs runÄt neizdodas. Tie sauc skaÄ¼Ä balsÄ« uz Dievu, lai ViÅÅ” tiem dod runÄt mÄlÄs, taÄu nekas nenotiek. Tad cilvÄki tiem dod padomu: āSÄc runÄt, un tad jau notiksā¦ā Un tie sÄk runÄt paÅ”i, kÄ nu kurÅ” velk, savu bubinÄÅ”anu un murminÄÅ”anu nodÄvÄjot par SvÄtÄ Gara izlieÅ”anos. Dažiem izdodas izcili, bet citi, kas vÄlas Ä«stÄs mÄles, klusÄ. Uz tiem mÄlÄs runÄtÄji rÄda ar pirkstu: āTu izskaties tÄds neticÄ«gs, jo nerunÄ mÄlÄsā¦ā Kauns spiež pievienoties bubinÄtÄju pulkam, paÅ”am producÄjot mÄļu imitÄciju, lai netaptu par izstumto.
Ā
KÄdas ir pazÄ«mes, lai argumentÄti varÄtu sacÄ«t, ka tÄ bubinÄÅ”ana un murminÄÅ”ana, ko praktizÄ mÅ«sdienu mÄlÄs runÄtÄji un citi atjaunotÄji, ir tÄs paÅ”as mÄles, kuras ir aprakstÄ«tas Apustuļu grÄmatÄ? Å o argumentu tiem nav. PastÄv tikai pieÅÄmumi, jo Å”ie cilvÄki apgalvo, ka to ājÅ«tā, nÄ, tie pat saka, ka tie to āsaožā, ka tas esot SvÄtais Gars. MÄlÄs runÄtÄji pieÅem, pÄrliecinot paÅ”i sevi, ka tiem piemÄ«t JaunajÄ DerÄ«bÄ minÄto mÄļu dÄvana, bet citus pierÄdÄ«jumu tie nemeklÄ. PaklausÄ«t Rakstu liecÄ«bai? Tie saka: burts nokauj, bet gars dara brÄ«vu. Raksti tiek nobÄ«dÄ«ti malÄ, dodot ceļu kaut kam jaunam, jaunÄm izjÅ«tÄm, jaunai pieredzei, sevis nozÄ«mÄ«gumam...
Ā
Jauno kustÄ«bu mÄrÄ·is ir izveidot tÄdu baznÄ«cu, kÄdu JÄzus vienmÄr ir vÄlÄjies redzÄt. Tie vÄlas bÅ«t tie, kas visu salabo, lai JÄzus DebesÄ«s bÅ«tu laimÄ«gs, ka beidzot ir atraduÅ”ies tie, kas Visvarenajam Dievam palÄ«dz dibinÄt Debesu ValstÄ«bu. PalÄ«dzÄt Visvarenajam Dievam un spÄt parÄdÄ«t citiem redzamu brÄ«numu zÄ«miā¦? Tas glaimo paÅ”mÄ«lÄ«gajai dvÄselei.
Ā
Tos vajÄ atziÅa, ka vienÄ«gais, ko esam saÅÄmuÅ”i no pagÄtnes, ir nekam nederÄ«ga baznÄ«ca, kuru ir nepiecieÅ”ams salabot. Tas nav nekas jauns. Å Ä« ir stafete starp paaudzÄm. NeapmierinÄtÄ«ba ar paÅ”reizÄjo baznÄ«cu jaunajai paaudzei ausÄ«s zvana kÄ zvaniÅÅ”. Tie apgalvo, ka esoÅ”Ä baznÄ«ca ir cietusi neveiksmi un to ir nepiecieÅ”ams sÄkt no jauna, jo vecie visu ir sabojÄjuÅ”i. Un, kad tie darbosies, tad visi ieraudzÄ«s, kÄdai tai ir jÄbÅ«t. Bet tad nÄk atkal nÄkamÄ paaudze, kas saka to paÅ”u par visu iepriekÅ” darÄ«to. VarbÅ«t Å”oreiz izdosies? NÄ, nÄk jau nÄkamÄ paaudze ar savÄm reformÄm. IzbrÄ«nu rada fakts, ka āmÄlÄsā runÄjoÅ”ie apgalvo, ka tiem esot SvÄtais Gars, bet paÅ”i ir sadrumstaloti konfesijÄs, denominÄcijÄs, sektiÅÄs un grupiÅÄs. āTanÄ« dienÄ septiÅas sievas pieÄ·ersies vienam vÄ«ram un sacÄ«s: "MÄs ÄdÄ«sim paÅ”as savu maizi un tÄrpsimies paÅ”as savÄs drÄbÄs, tikai ļauj mums saukties tavÄ vÄrdÄ, atÅem mums mÅ«su negodu!" Jes. 4:1.
Ā
PravieŔu Gara liecība
Ā
āÅ o mÄcÄ«bu vÄju pieÅem cilvÄki, kas nav nopamatojuÅ”ies ticÄ«bÄ, nav pakļÄvuÅ”ies lielajai ticÄ«go kopai un kas klÄ«st apkÄrt bez viÅus turoÅ”a enkura. (..) Visi viÅi vÄlas pilnÄ«gu reliÄ£isku brÄ«vÄ«bu, un ikviens no viÅiem rÄ«kojas neatkarÄ«gi no otra, tomÄr apgalvo, ka Dievs seviÅ”Ä·Ä kÄrtÄ darbojas viÅu vidÅ«.
Ā
Daži priecÄjas un lÄ«ksmojas, ka viÅiem ir tÄdas dÄvanas, kÄdu nav citiem. Kaut Dievs pasargÄtu Savus ļaudis no tÄdÄm dÄvanÄm. Ko Ŕīs dÄvanas viÅiem dod? Vai tÄs viÅus vadÄ«juÅ”as vienotÄ ticÄ«bÄ? Un vai viÅi pÄrliecina neticÄ«gos, ka Dievs tieÅ”Äm ir viÅu vidÅ«? Kad Å”ie strÄ«dÄ«gie cilvÄki, turoties pie saviem dažÄdajiem uzskatiem, sanÄk kopÄ un ir redzams liels uztraukums, un dzirdamas nesaprotamas mÄles, tad viÅu gaisma spÄ«d tÄ, ka neticÄ«gie gatavi teikt: Å”ie ļaudis nav pie pilna prÄta, viÅus aizrauj viltus satraukums, un mÄs zinÄm, ka viÅiem nav patiesÄ«bas.ā (E. Vaita 1T 418-419) Å is iespaids spÄcÄ«gi darbojas, atturot citus no patiesÄ«bas pieÅemÅ”anas. MÄles ir par zÄ«mi neticÄ«gajiem, un tie ir pirmie, kas to visu novÄrtÄ kÄ neprÄtu, jo Ŕī nav BÄ«belÄ minÄto mÄļu dÄvana.
Ā
Titus vÄstulÄ 1:9 rakstÄ«ts: āKas atbilst mÄcÄ«bai, lai viÅÅ” bÅ«tu spÄjÄ«gs paskubinÄt veselÄ«gÄ mÄcÄ«bÄ un atspÄkot tos, kas runÄ pretim.ā 16. pantÄ PÄvils runÄ par ļaudÄ«m, kas teicas pazÄ«stam Dievu, bet kas ar saviem darbiem ViÅu aizliedz, un aicina Titu: āBet tu sludini to, kas saskan ar veselÄ«go mÄcÄ«bu: lai vecÄkie vÄ«ri turas skaidrÄ prÄtÄ, cienÄ«jami, prÄtÄ«gi, veselÄ«gi ticÄ«bÄ, mÄ«lestÄ«bÄ, izturÄ«bÄ. (..) Jaunos vÄ«rus tÄpat paskubini bÅ«t prÄtÄ«giem. Pats visur esi paraugs labos darbos, mÄcÄ«bÄ bezviltÄ«gs un cienÄ«jams, veselÄ«gos vÄrdos nevainojams, lai tas, kas stÄjas pretim, paliek kaunÄ, nevarÄdams nekÄ Ä¼auna par mums sacÄ«t.ā Titam. 2:1-8.
Ā
Dažus cilvÄkus Kristus atrod ārupjus, nepieklÄjÄ«gus, dÄ«vainus, lielÄ«gus, bet, ja viÅi patiesÄ«bai tic no visas sirds, tad tÄ pilnÄ«gi izmainÄ«s viÅu dzÄ«vi. ViÅi nekavÄjoties uzsÄks reformas darbu.Ā PatiesÄ«bas skaidrais iespaids pacels augstÄk visu cilvÄku. SavÄ darbÄ un veikala attiecÄ«bÄs ar citiem cilvÄkiem viÅÅ” bÄ«sies Dievu un savu tuvÄku mÄ«lÄs kÄ sevi. ViÅÅ” izturÄsies pret citiem tÄ, kÄ viÅÅ” vÄlas, lai citi izturÄtos pret viÅu. ViÅa valoda bÅ«s patiesa, tÄ«ra un paceļoÅ”a, tÄ kÄ neticÄ«gie viÅa vÄrdos nevarÄs atrast neko, ko varÄtu izlietot sev par labu, un nemelojot nevarÄs runÄt par viÅu ļaunu, kÄ arÄ« nejutÄ«sies no viÅa atgrÅ«sti nepieklÄjÄ«gÄs izturÄÅ”anÄs dÄļ. PatiesÄ«bas svÄtÄ«joÅ”o iespaidu viÅÅ” ienesÄ«s savÄ Ä£imenÄ un liks savai gaismai spÄ«dÄt viÅu priekÅ”Ä, lai, redzot viÅa labos darbus, godÄtu Dievu. Visos savas dzÄ«ves gÄjumos viÅÅ” atdarinÄs Kristus dzÄ«viā (E. Vaita 1T 416).
Ā
Å Äda cilvÄka lÅ«gÅ”ana saÅem SvÄto Garu. TomÄr, lÅ«dzot pÄc SvÄtÄ Gara, pÄrbaudiet garus, jo daudz viltus garu ir izgÄjuÅ”i pasaulÄ.
Ā
Andris PeŔelis
MÄcÄ«tÄjs, LDS Sabatskolas nodaļas vadÄ«tÄjs
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...