Arvien biežÄk nÄkas saskarties ar millenium paaudzi (cilvÄkiem, kuri dzimuÅ”i laika posmÄ no 1980. lÄ«dz 2000. gadam) un tÄs atŔķirÄ«bÄm starp iepriekÅ”ÄjÄm paaudzÄm. Millenium paaudzi nevar viennozÄ«mÄ«gi noteikt pÄc dzimÅ”anas gada, bet to vairÄk ietekmÄ cilvÄka zinÄÅ”anas, pieredze un rÄ«cÄ«ba.
Arvien biežÄk nÄkas saskarties ar millenium paaudzi (cilvÄkiem, kuri dzimuÅ”i laika posmÄ no 1980. lÄ«dz 2000. gadam) un tÄs atŔķirÄ«bÄm starp iepriekÅ”ÄjÄm paaudzÄm. Millenium paaudzi nevar viennozÄ«mÄ«gi noteikt pÄc dzimÅ”anas gada, bet to vairÄk ietekmÄ cilvÄka zinÄÅ”anas, pieredze un rÄ«cÄ«ba. Millenium paaudzes svarÄ«gÄkÄs vÄrtÄ«bas ir socializÄÅ”anÄs, brÄ«vÄ«ba un elastÄ«gums, zinÄÅ”anas un piedzÄ«vojumi, sports un veselÄ«gs dzÄ«vesveids, nemitÄ«ga izaugsme un attÄ«stÄ«ba. TÄpat ļoti liela nozÄ«me tiek pieŔķirta sociÄlÄm vÄrtÄ«bÄm. AtŔķirÄ«ba starp paaudzÄm ir redzama visÄs jomÄs, tai skaitÄ arÄ« draudzÄ.
2013. gadÄ Ä¢enerÄlkonferences jaunieÅ”u nodaļa kopÄ ar āBarna Groupā (pÄtniecÄ«bas organizÄciju, kuras galvenie pÄtÄ«jumi ir saistÄ«ti ar cilvÄku ticÄ«bu un kultÅ«ru), veica pÄtÄ«jumu, lai uzzinÄtu, kÄ pilnveidot darbu draudzÄ ar millenium paaudzes pÄrstÄvjiem. PÄtÄ«jumÄ tika intervÄti 488 jaunieÅ”i vecumÄ no 18-29 gadiem.
PÄtÄ«jumÄ iegÅ«ti Å”Ädi bÅ«tiskÄkie secinÄjumi:
- Daudzi jaunieÅ”i ir teikuÅ”i, ka tie draudzÄ nevar runÄt par savÄm Å”aubÄm (28%), draudze ir vairÄk kÄ ekskluzÄ«vs klubs (34%) un pÄrÄk aizsargÄjoÅ”a (36%), kas norÄda uz to, ka Å”ie jaunieÅ”i ir izjutuÅ”i uzticÄ«bas trÅ«kumu.
- SalÄ«dzinot jaunieÅ”us, kuri bÄrnÄ«bÄ ir apmeklÄjuÅ”i draudzi un vairs to nedara, ar jaunieÅ”iem, kuri vÄl joprojÄm apmeklÄ draudzi, var secinÄt, ka nav bijuÅ”as bÅ«tiskas atŔķirÄ«bas tajÄ, cik jaunietis bÄrnÄ«bÄ ir aktÄ«vi iesaistÄ«jies draudzÄ. Bet aizieÅ”anu no draudzes visvairÄk ir ietekmÄjusi bÄrnÄ«bÄ iegÅ«ta negatÄ«va pieredze draudzÄ.
- Starp jaunieÅ”iem, kuri apmeklÄ draudzi, gandrÄ«z katrs ceturtais jaunietis (23%) var atcerÄties laika posmu savÄ dzÄ«vÄ, kad ir aizgÄjis no draudzes. Galvenie iemesli aizieÅ”anai ir bijuÅ”i personÄ«gi attiecÄ«bu konflikti.
- AttiecÄ«bas starp dažÄdÄm paaudzÄm draudzÄ ir ļoti izŔķiroÅ”as gan tiem jaunieÅ”iem, kuri ir aktÄ«vi iesaistÄ«juÅ”ies draudzÄ, gan tiem, kuri vairs uz draudzi nenÄk. AttiecÄ«bas ar vecÄko paaudzi bieži vien pat ir bÅ«tiskÄkas, nekÄ attiecÄ«bas ar vienaudžiem. Ja jaunietis jÅ«tas nepieÅemts, tas liek viÅam attÄlinÄties no draudzes, tomÄr piedzÄ«vojot uzticÄ«bu un pieÅemÅ”anu, jaunietis tiek atkal savienots ar draudzi.
IespÄjams, ka, lasot Ŕī pÄtÄ«juma secinÄjumus, ikviens var iedomÄties par kÄdu jaunieti vai citas paaudzes cilvÄku, kurÅ” ir attÄlinÄjies no draudzes vai vairs neapmeklÄ to saasinÄtu attiecÄ«bu dÄļ.
SaskaÅÄ ar pÄtÄ«juma rezultÄtiem tika izstrÄdÄti principi, kas nepiecieÅ”ami, lai radÄ«tu droÅ”u vidi jaunieÅ”iem draudzÄ:
- JÄveicina atbalstoÅ”as starppaaudžu attiecÄ«bas;
- JÄizrÄda piedoÅ”ana un pieÅemÅ”ana;
- JÄdalÄs pieredzÄ ā jÄstÄsta par piedzÄ«voto attiecÄ«bÄs ar Dievu.
Kaut arÄ« pÄtÄ«jums tika veikts 2013. gadÄ, arÄ« Å”ogad esmu sastapusies ar to, cik ļoti starppaaudžu attiecÄ«bas ietekmÄ jaunieÅ”u attÄlinÄÅ”anos vai tuvoÅ”anos draudzei. Vai jaunietis jÅ«tas pieÅemts? Vai var brÄ«vi izteikt savas Å”aubas un bažas? Vai draudzÄ viÅÅ” var bÅ«t tÄds, kÄds ir, neko netÄlojot un neizliekoties? Un pats galvenais ā vai jaunietis var piedzÄ«vot to, ka draudze mÄ«l JÄzu un viens otru?
Ar pÄtÄ«jumu detalizÄtÄk (angļu valodÄ) var iepazÄ«ties
Ŕeit.
Elīze Kūma