Å Ä«s pÄrdomas radÄs, lasot, pÄtot un pÄrdomÄjot āVÄstuli romieÅ”iemā un lÅ«kojoties apkÄrt ā pasaulÄ, un pÄrdomÄjot savu rÄ«cÄ«bu un dažÄdas situÄcijas dzÄ«vÄ. āNetopiet Å”im laikam lÄ«dzÄ«gi, bet pÄrvÄrtieties, atjaunodamies savÄ prÄtÄ, lai jÅ«s varÄtu izprast
Å Ä«s pÄrdomas radÄs, lasot, pÄtot un pÄrdomÄjot āVÄstuli romieÅ”iemā un lÅ«kojoties apkÄrt ā pasaulÄ, un pÄrdomÄjot savu rÄ«cÄ«bu un dažÄdas situÄcijas dzÄ«vÄ. āNetopiet Å”im laikam lÄ«dzÄ«gi, bet pÄrvÄrtieties, atjaunodamies savÄ prÄtÄ, lai jÅ«s varÄtu izprast, kas ir Dieva griba ā to, kas ir labs, tÄ«kams un pilnÄ«gs.ā (12:2) PÄrvÄrsties. Vai tas ir viegli vai grÅ«ti? SavÄ spÄkÄ noteikti neiespÄjami. Bet MÅ«su RadÄ«tÄja spÄkÄ viss ir iespÄjams. Ja vien lÅ«dzam, paļaujamies, ticam un pakļaujamies Dieva gribai un plÄnam attiecÄ«bÄ uz katru no mums.
Ā
Netapt Å”im laikam lÄ«dzÄ«giem ā mantkÄriem, savtÄ«giem un vienaldzÄ«giem...
Ā
Vakar es pabiju tirgÅ«, vÄroju kÅadu un rosÄ«bu, kas valdÄ«ja visapkÄrt, ienÄca prÄtÄ JÄzus, kurÅ” apgÄza tirgotÄju galdus templÄ«. Pasaule nav Templis, bet... tu, cilvÄk, esi templis... RadÄ«bas kronis! MÄs dzÄ«vojam Å”ajÄ pasaulÄ, bet mums nav jÄbÅ«t Å”ai pasaulei lÄ«dzÄ«giem, vai ne?
Ā
PÄrvÄrsties, atjaunodamies savÄ prÄtÄ... prÄts, prÄts, prÄts un tikai tad ā sirds. Ja mÄs nepÄrveidosimies prÄtÄ, nelÅ«gsim Dieva Garu un prÄta atjaunotni, nepieaugsim, Ädot garÄ«go maizi, mÄs nekļūsim pasaules Gaisma.
Ā
MÅ«su prÄti ir ierÅ«sÄjuÅ”i un pieÄ·epuÅ”i ar pasaules dubļiem un netÄ«rumiem. Ar sevis žÄloÅ”anu un trulumu. Ar neko negribÄÅ”anu un nogurumu. VÄrdu sakot ā ar nevÄlÄÅ”anos.
Ā
AtcerÄsimies lÄ«dzÄ«bu par jaunavÄm un viÅu lukturiem! Kad atnÄks JÄzus, kurÄ pusÄ tu vÄlies bÅ«t? Vai snaudulis, kuram nav eļļas, vai arÄ« ar prieka gavilÄm sveikt PestÄ«tÄju?
Ā
LÅ«gsim Dieva Garu, lai dod mums gribu un veiksmi augt savÄ garÄ un prÄtÄ!
Ā
Mums jÄlÅ«dz Dieva žÄlastÄ«ba un gudrÄ«ba, lai varÄtu izprast, kas ir Dieva griba ā to, kas ir labs, tÄ«kams un pilnÄ«gs.
Ā
Pasaule mÅ«s visu laiku mÄna ar saviem viltus vilinÄjumiem. Tie ir mirdzoÅ”i un prÄtu aizmiglojoÅ”i ā krÄsainÄs, kliedzoÅ”Äs reklÄmas. MÄs sevÄ« it kÄ zinÄm, kas labs un Dievam patÄ«kams un ā kas ļauns. TaÄu, vienalga, ik palaikam klÅ«pam, krÄ«tam un sapinamies pasaules grÄku tÄ«klos. KÄpÄc?!
Ā
ManuprÄt, mums pietrÅ«kst modrÄ«bas, ko spÄj dot vien patiesÄ Dieva Gars. MÄs apjÅ«kam, klausoties viltus balsÄ«s. Dievs brÄ«dina: esiet modri! Nepievilieties! MÄcieties atŔķirt viltus mÄcÄ«bas no patiesÄ«bas! Tad kÄpÄc mÄs to neievÄrojam? Mums pietrÅ«kst pastÄvÄ«bas un paļÄvÄ«bas uz mÅ«su Kungu. ZinÄt noteikumus nav tas pats, kas tos ievÄrot. ZinÄt Dieva VÄrdu nav tas pats, kas visu laiku bÅ«t ar ViÅu, bÅ«t Dieva GarÄ.
Ā
MÄs ļoti labi esam informÄti, kas ir ļaunums, lietas, kas mÅ«s attÄlina no Dieva. TaÄu mÄs esam stÅ«rgalvÄ«gi, nepaklausÄ«gi, bieži turamies pie savas gudrÄ«bas, aizmirstot, ka vidusceļa nav. MÄs varam bÅ«t vai nu ar ViÅu, mÅ«su Kungu, vai arÄ« palikt pasaulÄ. NebÅ«sim lojÄli pret ļaunumu!
Ā
NobeigumÄ man gribas atcerÄties JÄzus kÄrdinÄjumus tuksnesÄ«. ViÅÅ” Å”os pÄrbaudÄ«jumus izjuta vÄl asÄk, jo bija Dieva DÄls. TaÄu ViÅa atbilde sÄtanam, arÄ« mÅ«su katra kÄrdinÄtÄjam, bija nelokÄma: AtkÄpies, sÄtan! StÄv rakstÄ«ts! SavÄs problÄmÄs, kÄrdinÄjumos ikdienas situÄcijÄs mums biežÄk vajadzÄtu atcerÄties Å”os vÄrdus: āAtkÄpies, sÄtan! StÄv rakstÄ«ts!ā
Ā
Mīļie, brÄļi un mÄsas JÄzÅ«!
LÅ«gsim, lai Dieva SvÄtais Gars mÅ«s apgaismo, dod mums gudrÄ«bu un izpratni par to, kÄda ir Dieva griba attiecÄ«bÄ uz katru no mums! Lai caur Savu Garu ViÅÅ” liek mums izprast, cik ļaunais ir ļauns un cik Dieva plÄni ir labi, tÄ«kami un pilnÄ«gi! ViÅÅ” vÄlas dot mums vislabÄko, tikai jÄtic, jÄuzticas un jÄpakļaujas.
Paldies, Tev, varenais, mÄ«loÅ”ais, taisnais Dievs, par žÄlastÄ«bu, ko mums dod!
Dieva Gaismas pilnu un svÄtÄ«tu katru dienu JaunajÄ ā 2018. gadÄ!
Ā
(NolasÄ«ts KÄrsavas draudzÄ 2017. gada 23. decembrÄ«)
Ā
Ā
Dievs,
PaÅem mani
SavÄs stiprajÄs plaukstÄs
Un pacel, lūdzu,
SavÄs DebesÄ«s augstÄs,
Kur putnu ceļi
Mijas ar lidmaŔīnu strÄlÄm,
Kungs, pacel mani
SavÄ paralÄlÄ!
Ā
Miers un mīlestība
TavÄs DebesÄ«s valda,
Harmonija
Un eÅÄ£eļu balsis saldÄs,
Nav noguruma,
Ne Ŕīs pasaules moku,
Dievs,
Pacel mani
Augstumos Tavos
SavÄs stiprajÄs rokÄs!
Ā
Vien tuvumÄ TavÄ
Smeļos spÄku
Un Gaismu rodu,
Ko citiem
Uz zemes Ŕīs
TÄlÄk dodu,
Dievs,
Ielej man sirdī
No Sava Avota svÄtÄ,
Lai eju pasaulÄ,
Tevis IzredzÄta!
Ā
Inta Nagla