Atpakaļ
Valmieras draudze
Kontakti:
Georga ApiÅa 4, Valmiera, LV-4201
Aldis ZÄmele
OrdinÄts mÄcÄ«tÄjs
Par draudzi
Izglītība
2015.g. HumanitÄro zinÄtÅu maÄ£istra grÄds teoloÄ£ijÄ un reliÄ£iju zinÄtnÄ, LU.
2012.g. HumanitÄro zinÄtÅu bakalaura grÄds teoloÄ£ijÄ un reliÄ£iju zinÄtnÄ,Ā LU.
KalpoÅ”anas vÄsture
DraudzÄ kalpo no 2008. gada.
VÄsture
Nav precÄ«zu ziÅu par adventes vÄsts pasludinÄÅ”anas darba aizsÄkumu Valmieras pusÄ. ZinÄms tikai, ka pirms 1912. g. Valmieras apkÄrtnÄ darbojÄs evaÅÄ£Älija darbinieki: JÄnis Dreimanis (vecÄkais), JÄnis PriekÅ«ns un Augusts Zommers.
Draudze ValmierÄĀ dibinÄta 1912. gadÄ. No pirmÄs draudzes grÄmatas zinÄms, ka ValmierÄ visagrÄk kristÄ«tie bija 1905. gadÄ: Anna Smilga un KristÄ«ne EglÄ«te, bet 1907. gadÄ kristÄ«ti: JÄnis un Emma EglÄ«Å”i. 1910. gadÄ tika kristÄ«ti PÄteris un KristÄ«ne PutÅi, bet 1912. gadÄ ā Elizabete Lange, Anna DambÄ«te un Ilze Purmale.
Draudze pirmÄ pasaules kara laikÄ
Tad sekoja Pirmais pasaules karÅ”, kad daudzi devÄs bÄgļu gaitÄs, tomÄr arÄ« kara laikÄ notika kristÄ«bas: 1914. g. draudzei pievienojÄs PÄteris un KristÄ«ne EglÄ«Å”i, bet 1915. g. Marija Gaile. 1916. g. draudzÄ kalpoja PÄteris Purmalis. DraudzÄ bija palikuÅ”i kÄdi 15 draudzes locekļi. Cara valdÄ«ba dažÄdi ierobežoja adventistu draudžu darbÄ«bu, lai panÄktu sapulÄu slÄgÅ”anu. Kara laikÄ ValmierÄ notika kaujas, uz ielÄm bija redzami krituÅ”ie. TomÄr savas kalpoÅ”anas laikÄ ValmierÄ Purmalim izdevÄs mantot Kristum vairÄk nekÄ 90 cilvÄkus. VecÄ pasaule bija sabrukusi, ÄrÄ valdÄ«ja karÅ” un neziÅa par nÄkotni. Ä»audis vÄlÄjÄs dzirdÄt skaidru vÄsti, ar ko tad viss noslÄgsies. Te BÄ«beles vÄsts par Kristus drÄ«zo atnÄkÅ”anu krita auglÄ«gÄ augsnÄ un atrada daudz klausÄ«tÄju.
PÄc pirmÄ pasaules kara
PÄc kara stÄsta, ka bijuÅ”as kristÄ«bu reizes, kurÄs vienÄ reizÄ kristÄ«ti pat 20 cilvÄki. KristÄ«bas parasti notikuÅ”as GaujÄ. Ap Å”o laiku draudzÄ ValmierÄ nÄcis Ernests GrÄ«nbergs, kurÅ” apmeklÄja BÄ«beles seminÄru ar nosaukumu āVai pasaules gals ir tuvu?ā, bet pÄc seminÄra 1918. g. septembrÄ« kristÄ«ts.
PÄc 1918. g. draudzÄ bija vairÄkas Ä£imenes ar bÄrniem: JÄnis un Emma EglÄ«Å”i, Germans un Marija Vegneri, Teodors un Vanda ĶirÅ”i, PÄteris un KristÄ«ne EglÄ«Å”i, MÄris un JÅ«le Tomsoni, Teodors un Minna Birznieki, JÄnis un Marija GrÄvÄ«Å”i.
1919. g. maijÄ no Valmieras tika padzÄ«ti boļŔeviki un sÄka valdÄ«t nacionÄlie spÄki. Å ajÄ gadÄ Valmieras draudzÄ bija 107 draudzes locekļi. TanÄ« pat gadÄ draudzÄ kalpot ieradÄs JÄnis BirziÅÅ”, taÄu Valmieras apriÅÄ·a priekÅ”nieks nebija informÄts par adventistiem un uzskatÄ«ja to par valsts nereÄ£istrÄtu sektu, tÄdÄļ BirziÅu mobilizÄja armijÄ, no kuras viÅÅ” tika atbrÄ«vots, kad GarÄ«go lietu departaments atsÅ«tÄ«ja izziÅu par viÅa atbrÄ«voÅ”anu tÄ paÅ”a gada beigÄs.
1928. g. draudzÄ bija 120 draudzes locekļu. Å Ä« gada sÄkumÄ draudzÄ vÄl kalpoja Linde, bet tad viÅu nomainÄ«ja AlfrÄds Mednis, kurÅ” apmetÄs uz Ā dzÄ«vi ValmierÄ RavelÄ«nas ielÄ 6.
1936. gada sÄkumÄ draudzÄ bija 103 draudzes locekļi un 27 mazgadÄ«gie.
1937. g. Valmieras draudzei pÄc saraksta tika pievienoti Palsmanes un Smiltenes draudzes locekļi.
1938. g. pret sludinÄtÄju ArvÄ«du Äolderu tika vÄrsta apmeloÅ”anas kampaÅa, kad divi no draudzes izslÄgtie pilsoÅi rakstÄ«ja sÅ«dzÄ«bas GarÄ«go lietu pÄrvaldÄ par Äoldera izteikumiem, nesaskaÅu celÅ”anu un draudzes naudas izlietojumu. GarÄ«go lietu pÄrvalde Ŕīs sÅ«dzÄ«bas izmeklÄja un noskaidroja, ka apsÅ«dzÄ«bas bija melÄ«gas.
Draudzes nams
1934. g. lika pamatus draudzes namam tolaik BÄ«skapa (tagad Georga ApiÅa) ielÄ 4. Nama celtniecÄ«bu vadÄ«ja br. Äbramsons pÄc arhitekta SkujiÅa projekta. Draudzes locekļi nesa upurus Ŕī nama celtniecÄ«bÄ. 1940. g. pirms padomju varas atnÄkÅ”anas nams tika pabeigts un iesvÄtÄ«ts. LÄ«dz tam brÄ«dim draudze pulcÄjÄs PÄterpils ielÄ 6.
1944. g. septembrÄ« Valmieras pilsÄta tika bombardÄta un uzbruka Padomju armija. PilsÄta zaudÄja gandrÄ«z treÅ”o daļu vÄsturiskÄ centra apbÅ«ves. Ap draudzes namu Äkas bija sapostÄ«tas un nodeguÅ”as, taÄu draudzes nams bija saudzÄts, acÄ«mredzamÄ veidÄ bija saredzama Dieva gÄdÄjoÅ”Ä roka.
1972. g. draudzes namÄ veica lielÄkus remonta un pÄrbÅ«ves darbus.
Draudze kara laikÄ
Draudze pulcÄjÄs bez traucÄjumiem. 1942. g. draudzes sludinÄtÄjs ElmÄrs Krievs pameta draudzi, lai gan bija rÄ«kojis atmodas dievkalpojumus, izveidoja bÄrnu svÄtdienas skolu.
1944. g., kad pilsÄtÄ notika kaujas, sapulces pilsÄtÄ uz brÄ«di tika pÄrtrauktas.
Kara laikÄ draudzes sludinÄtÄjs PÄvils Pokulis saÅÄma no Valmieras draudzes locekļa, kurÅ” bija iesaukts leÄ£ionÄ, vÄstuli, kurÄ viÅÅ” rakstÄ«ja, kÄ viÅam leÄ£ionÄ izdevÄs dabÅ«t brÄ«vus sabatus un neÅemt rokÄs ieroÄus. Pokulis Å”o vÄstuli nolasÄ«ja draudzei priekÅ”Ä. KÄds par Å”o lietu pasÅ«dzÄjÄs vÄcu varas iestÄdÄm un vÄcu slepenpolicija Gestapo Pokuli arestÄja. ViÅu aizsÅ«tÄ«ja uz koncentrÄcijas nometni. BrÄ«numainÄ kÄrtÄ viÅÅ” izbÄga no bojÄ ejas Å tuthofas nÄves nometnÄ un pÄc kara atgriezÄs ValmierÄ.
Draudze pÄc kara
Draudze vÄlÄjÄs, lai Pokulis turpinÄtu kalpoÅ”anas darbu ValmierÄ, kuru viÅÅ” pÄrtrauca pÄc apcietinÄjuma. 1946. g. pÄc AuziÅa traÄ£iskÄs bojÄ ejas E. GrÄ«nbergu pÄrcÄla uz CÄsu draudzi un P. Pokulis turpinÄja savu kalpoÅ”anu Valmieras draudzÄ.
IespÄju robežÄs padomju laikÄ draudze veica misijas darbu, draudzes namÄ tika rÄ«koti koncerti.
Piecdesmitajos gados dievkalpojums adventistu baznÄ«cÄ G. ApiÅa ielÄ 4 sÄka noturÄt Valmieras baptistu draudze. Kad padomju varas iestÄdes pÄrvÄrta ev. luterÄÅu Sv. SÄ«maÅa baznÄ«cu par muzeju, arÄ« luterÄÅu draudzei tika ierÄdÄ«tas telpas adventistu draudzes namÄ. TÄs dievkalpojumu laikÄ draudzes priekÅ”Ä aiz katedras tika novietota altÄrglezna. Ar neatkarÄ«bas atgÅ«Å”anu luterÄÅu draudze atguva savu baznÄ«cu. Starp draudzÄm pastÄvÄja sapratne un mierÄ«ga lÄ«dzÄs pastÄvÄÅ”ana.
Draudze atmodas laikÄ
SÄkoties atmodas laikam, draudzes locekļi aktÄ«vi veica misijas darbÄ«bu, izplatÄ«ja adventistu literatÅ«ru, organizÄja BÄ«beles izpÄtes seminÄrus. Tika organizÄta arÄ« virtuve, bÄrnu centrs un labdarÄ«bas centrs ar apÄ£Ärbu vÄkÅ”anu mazturÄ«gajiem pilsÄtas iedzÄ«votÄjiem. Draudze auga.
2003. g. jÅ«nijÄ, sadarbojoties adventistu Valmieras draudzei ar kristÄ«gÄs labdarÄ«bas centru āPÄrdaugavaā un ZilÄkalna paÅ”valdÄ«bu tika izveidots bÄrnu rehabilitÄcijas centrs āZilaiskalnsā. CentrÄ bÄrni no trÅ«cÄ«gajÄm Ä£imenÄm saÅem Ädienu un tÄ personÄls palÄ«dz risinÄt problÄmas ar bÄrniem no sociÄli nelabvÄlÄ«gÄm Ä£imenÄm, kurus lÄ«dz Å”im veda uz krÄ«zes centru ValmierÄ.
Draudzes muzikÄlÄ darbÄ«ba
1928. g. pastÄvÄja apvienotais Valmieras un CÄsu draudžu koris.
Par draudzes muzikÄlo darbÄ«bu zinÄms maz, taÄu arhÄ«va dati vÄsta, ka 1928. g. kora vadÄ«tÄjs bija KonrÄds PutniÅÅ”, bet harmoniju spÄlÄja O. GrÄ«nbergs. 1932. g. kora vadÄ«tÄji bija KonrÄds PutniÅÅ” un JÄnis Vegners, bet 1934. g. kora vadÄ«tÄjs bija JÄnis Ore. Harmoniju laikÄ no 1932. lÄ«dz 1934. g. spÄlÄja KatrÄ«ne Audringa un Minna Sietniece. 1935.-1936. g. kori vadÄ«ja KonrÄds PutniÅÅ”, bet harmoniju spÄlÄja KonrÄds PutniÅÅ”, JÄnis Ore un Minna Sietniece.
Draudzes sapulces vietas
AtseviŔķu draudzes lietoto telpu secÄ«ba, precÄ«zas to adreses un lietoÅ”anu laiki nav zinÄmi: Dzirnavu ielÄ, Peldu ielÄ mÄsas Skujas namÄ, Aleksandra ielÄ pie baznÄ«cas.
Kauguru lauksaimniecÄ«bas biedrÄ«bas zÄlÄ Diakona ielÄ 1.
PÄvulÄna namÄ iepretim Valmieras drÄmas teÄtrim.
Draudzes nams pie EzeriÅa. RÄ«gas ielÄ uz stÅ«ra ar Miera ielu.
1928. g. Miera ielÄ 7.
1935.-1936. g. sapulces notika PÄterpils ielÄ 6. Telpas bija ļoti Å”auras.
PÄc tam sapulces notika LÄÄplÄÅ”a ielÄ 6. Sabatos sapulces 10, svÄtdienÄs 17, treÅ”dienÄs 19, bet piektdienÄs 17.
PÄc draudzes nama uzcelÅ”anas kopÅ” 1940. g. BÄ«skapa (Georga ApiÅa) ielÄ 4.
No 1997. g. adventistu draudze pamazÄm veic draudzes nama remontÄÅ”anas darbus. Ar ziedojumiem jaunu solu izgatavoÅ”anÄ palÄ«dzÄja arÄ« baptistu draudze, pateicÄ«bÄ par savÄ laikÄ tai izÄ«rÄtajÄm sapulÄuĀ telpÄm.
Dievkalpojumi
SestdienÄs
plkst. 10:00 - BÄ«beles izpÄte grupÄs
plkst. 11:30 - āDievkalpojums
IndividuÄlas BÄ«beles stundas
TreÅ”dienÄs no plkst. 18:00. IepriekÅ” pieteikties pie mÄcÄ«tÄja pa tÄlr.:Ā 29547261.