Atpakaļ

Salacgrīvas draudze

Draudzes locekļi: 39

Kontakti:

Zvaigžņu 13, Salacgrīva, LV-4033

Apskatīt kartē
Salacgrīvas draudze
Dagnija Lapa

Dagnija Lapa

Mācītāja

Par draudzi

Izglītība

2006. g. Bakalaura grāds reliģijā, Griggs Universitāte (ASV)

KalpoÅ”anas vēsture

Kalpojot Rīgas 1. draudzē, iesvētīta par vecāko diakoni un draudzes vecāko.
Bībeles strādniece kopŔ 1974. gada.

Vēsture

Laikrakstā ā€žCiānas Sargsā€ Jēkabs Å neiders ziņo, ka 1914. g. 29. jÅ«nijā tika dibināta Salacas grupa ar astoņām personām. Netiek ziņots, kur tā pulcējās un kas bija Ŕīs personas.

Pirms tika izveidota Salacas draudze, Limbažu rajonā un Valmieras rajona ziemeļos pastāvēja vairākas mazākas draudzes. Tās pēc 1937. gada tika apvienotas vienā Salacas draudzē, jo tobrÄ«d nevienā no Ŕīm draudzēm nebija 50 draudzes locekļu, kā to prasÄ«ja tā laika likumdoÅ”ana. Tādēļ tās atseviŔķi nebija iespējams reÄ£istrēt un tika apvienotas, jo Ŕīs draudzes vairāk vai mazāk visas atradās Salacas upes baseinā.

Tagad neliels ieskats Å”ajās nelielajās draudzēs, kuras 1937. gadā tika apvienotas vienā – Salacas draudzē.

Ainažu grupa

Sapulces notika Baltajā muižā. Grupas vadītājs Jānis Feldmanis. Vairāk par Ŕo grupu nekas nav zināms.

Ārciema draudze

1916. gadā ar Andersonu Ä£imenes starpniecÄ«bu adventes vēsts sasniedza Paegļu Ä£imeni Ārciemā. Ārciema draudzi Jēkabs Å neiders dibināja 1916.g. 16. jÅ«nijā. Draudzes vecākais AnÅ”mits. Draudzes locekļu skaits – 30. PulcēŔanās vieta Jāņa muižā.Ā 

Reiz KarlÄ«ne Paegle savās mājās ā€žDzintarosā€ veica savus ikdienas darbus un atnāca kāds piedzēries radinieks. Iespējams, ka saimniece aizrādÄ«ja par Ŕādu apkārt slaistīŔanos, ka tas Dievam nav patÄ«kami, bet tas atcirtis: ā€žJa tu pati gribi dzÄ«vot Dievam patÄ«kamu dzÄ«vi, tad tev jāiet pie ā€žmÅ«rnieciņiemā€.ā€ Par ā€žmÅ«rnieciņiemā€ apkaimē tika saukāta ā€žMÅ«rniekosā€ dzÄ«vojoŔā adventistu Ä£imene – Andersoni. KarlÄ«ne jau sen vēlējās iet ar viņiem aprunāties par BÄ«beli un aizgāja arÄ«. Tā KarlÄ«ne iepazinās ar adventes vēsti un ar to iepazÄ«stināja arÄ« savus Ä£imenes locekļus. Pēc kāda laika viņi pievienojās draudzei un vietējās draudzes sapulces sāka notikt Paegļu mājās ā€žDzintarosā€.


Cara laikā nebija atļauts sapulcēties, tomēr uz piemiņas mielastu sapulcējās Paegļu mājās ā€žDzintarosā€. Paegļu tuvākie radi bija naidÄ«gi noskaņoti un par Å”o sapulci paziņoja vietējam policistam – uratņikam. Piemiņas mielastu vadÄ«ja Valmieras dr. sludinātājs Purmalis un br. GaiÅ”s. Pēc uzrunas ieradās policists un Purmalis kopā ar GaiÅ”u iznāca ārā. GaiÅ”s bija tērpts formas tērpā un viņa dienesta pakāpe bija augstāka par policista pakāpi. Policists – uratņiks, ieraudzÄ«jis GaiÅ”a formas tērpu, deva godu un ziņoja, ka ieradies pēc ziņojuma, jo Å”ajā namā notiek neatļauta sapulcēŔanās. Taču domstarpÄ«bas tika izlÄ«dzinātas un viss labi beidzās.

1920. g. draudze pulcējās Jāņa muižiņā.

Pēc pāris gadiem AnÅ”mitu pārcēla uz RÅ«jienas draudzi par draudzes vecāko. Ārciema draudze par vecāko ievēlēja br. Paegli. Atvadu sapulcē AnÅ”mits sacÄ«ja: ā€žMan pateicÄ«ba nepienākas, pateicÄ«ba pienākas Dievam, Å”is nams bija Karmeļa nams, Ŕī Ä£imene ar slāpstoŔām sirdÄ«m klausÄ«jās un uzņēma Dieva Vārduā€.

Līdz 1923.g. draudzei pievienojās: Ida Karlsone, Anna OŔs, Hincenberga.

Draudzes locekļi bija:

Marija Pļaviņa, Anna Grants, Marija StrokÅ”s, AnÅ”miti 2. loc., Paegļi 5. loc., KarlÄ«ne EglÄ«te, Marta KoperÅ”mite, Holmi 5. loc., Anna Cinis, Eiva Dukurs.

1922. gadā vairāki Ārciema draudzes locekļi pievienojās jaundibinātajai Limbažu draudzei. 1924. gadā draudzē bija 17 draudzes locekļi.

1928. g. draudzes locekļi pulcējās Pāles ā€žDzintarosā€. Draudzes vecākais bija J. Paegle, mantzinis Zelma Paegle, rakstvedis Vallija Pļaviņa, bet sabatskolas vadÄ«tāja Marta Paegle.

1934.-1935. g. draudzē kalpoja sludinātājs Jānis OltiņŔ.

1936. g. draudzes vecākais Augusts Salnis. Sapulces notika ā€žRagaiņosā€ katru sabatu 11. 1936. gada sākumā draudzē bija 22 draudzes locekļi un 8 nepilngadÄ«gie.

1937. g. Å”o draudzi likvidēja un to apvienoja Salacas draudzē ar sapulces vietu Puikulē.

Dikļu draudze

Pirmie draudzes locekļi – māsas Marija un LÄ«na Elksnes ar vēsti iepazinās Valmierā 1918. gadā, taču viņas mira 1919. g. gripas epidēmijas laikā. Viņu liecÄ«ba bija nesusi augļus. 1918.g. Purmalis bija kristÄ«jis vairākus cilvēkus un sāka tos apmeklēt. Starp kristÄ«tajiem bija HermÄ«ne Landsmane un Zelma Salne – abas māsas un ā€žRagaiņuā€ māju Ä«paÅ”nieces. 1919. g. Valmierā tika kristÄ«ts Eduards OsÄ«tis, kurÅ” vēlāk kļuva par ilggadēju Salacas draudzes vecāko.

1920.g. 20.jūlijā tika dibināta Dikļu draudze ar 20 locekļiem.

Draudzi apkalpoja J. Å neiders, J. BirziņŔ, P. Purmalis, K. Sutta.

Sapulces notika ā€žÄ€boluā€ mājās, kur dzÄ«voja Juriku Ä£imene, tad ā€žRagaiņuā€ namā, kas bija purvu un mežu ielokā, uz kuru veda grÅ«ti izbraucams ceļŔ. Draudze aktÄ«vi darbojās pati un darbinieks uz piemiņas mielastu izbrauca tikai reizi ceturksnÄ«. 1922.g. ēkai tika izbÅ«vēts otrais stāvs un sakopta āriene.

Dikļu pagastā tika dabūta atļauja sludināt kultūras nama telpās un pie Burtnieku ezera Bauņu muižas zālē.

Draudzē ienāca Landsmaņu, Juriki, OsīŔi, Bukovi, Saliņi, Hincenbergu, Tenisonu, Å valbju, Kājiņu Ä£imenes. Katru sabatu notika sapulces un pēcpusdienās jaunieÅ”u dziedāŔanas. Draudzē bija 12-14 dziedātāji ar labām balsÄ«m. Katru gadu kāds tika kristÄ«ts.

1924. gadā draudzē bija 26 draudzes locekļi, bet 1926. g. draudzes sarakstā minētas 33 personas, starp kurām pēc uzvārda sarakstā dominē: Impes, Juriki, OsīŔi un Salņi.

1926.-1927. gadā draudzes jaunieÅ”i kopā ar Valmieras draudzes sludinātāju Lindi organizēja priekÅ”nesumus Augstrozes skolā un Budenbroku Rijniekos. Ä»aužu bijis daudz un liela interese: ā€žKur agrāk negribēja neviens mÅ«su vēsti dzirdēt, tagad mēro paÅ”i lielākus attālumus, lai tikai dzirdētu.ā€ 1928. g. draudzes kori vadÄ«ja Anna Jurika.

1933. gadā Dikļu draudzē bija 30 locekļu.

1934.-1935. g. draudzē kalpoja sludinātājs Jānis OltiņŔ.

Dikļu draudze tika nosaukta par aktÄ«vāko draudzi Ziemeļvidzemē. 1936. gada sākumā draudzē bija 27 draudzes locekļi un 7 nepilngadÄ«gie. Draudzē darbojās koris, kuru vadÄ«ja Erna KrastiņŔ un Anna LapiņŔ.

Pēc draudzes pārreÄ£istrēŔanas 1937.g. Dikļu draudzes locekļi tika pievienoti Salacas un Valmieras draudzēm.

Limbažu draudze

1937. g. Šo draudzi likvidēja un to apvienoja Salacas draudzē ar sapulces vietu Puikulē.

Salacgrīvas draudze

Par pirmajiem adventistiem Å”ajā pilsētciematā zināms tikai tik daudz, ka tur dzÄ«vojis drēbnieks Kārlis Virsis, kura Ä£imenes locekļi – 5 meitas un dēls – visi bija draudzes locekļi. Kārlis Virsis bija misionārs Ŕī vārda nozÄ«mē. ViņŔ laicÄ«gajā darbā strādāja tikai 5 dienas nedēļā, bet pārējās divas dienas veltÄ«ja adventes vēsts izplatīŔanā. Sabatos viņŔ kājām gāja pie radiem (Andersoniem) uz Ārciemu, pa ceļam izplatÄ«dams adventistu laikrakstus un traktātus. Svētdienā viņŔ nāca uz mājām, bet pa citu ceļu, lai izplatot literatÅ«ru nokļūtu jau pie citiem cilvēkiem. Reiz Virsis aiznesa pie pulksteņmeistara Lejas labot savu pulksteni un pulksteņmeistaram sāka stāstÄ«t par BÄ«beles patiesÄ«bām un iedeva dažus laikrakstus. Virsim Ŕķita, ka pulksteņmeistars esot izrādÄ«jis ieinteresētÄ«bu, bet viņa sievai tas neesot bijis saistoÅ”i. Taču izrādÄ«jās otrādi, tieÅ”i pulksteņmeistara sieva m. Leja 1911. g. tika kristÄ«ta Salacas upē. KristÄ«bas veica Jēkabs Å neiders. Liels prieks Virsim bija, kad 1912. gadā tika kristÄ«ta arÄ« Andersonu Ä£imene Ārciemā. 1913. gadā SalacgrÄ«vā tika kristÄ«ta Marija Pļaviņa. Virsis sludināja arÄ« viņas vÄ«ram – zvejniekam. ViņŔ dzirdēto atsaucÄ«gi uzņēma, taču nākamajā dienā viņŔ devās izbraucienā jÅ«rā, no kura vairs atpakaļ neatgriezās. VirÅ”a darbÄ«bas rezultātā tika kristÄ«ti ap 20 cilvēki. ViņŔ dzÄ«voja SalacgrÄ«vā Krasta ielā 18.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, VirÅ”i un Andersoni devās bēgļu gaitās uz Krieviju. Atpakaļ uz Latviju viņi vairs neatgriezās.

20-tajos gados Salacgrīvā iestājās salīdzinoŔs klusuma periods, bet darbs attīstījās galvenokārt Limbažos un Dikļos.

1931.-1932. g. Salacgrīvā darbojās Alfrēds Mednis.

Pēc 1937. g. Å”o draudzi apvienoja ar Salacas draudzi.

Staiceles draudze

1933. gada pavasarÄ« OsīŔa Ä£imene pārcēlās no Dikļiem uz MÅ«rniekiem. Brālis OsÄ«tis, protams, uzsāka aktÄ«vu liecināŔanu. Å ajā gadā arÄ« Ainažos fiksēta adventistu grupa ar 6 locekļiem (Feldmaņi, m. Å mite u.c.).

1934. g. tika dibināta Staiceles draudze ar grupām Ainažos, Urgā un Alojā. Draudzes statūtus 1934. g. parakstīja: E. Osītis, H. Paegle, J. Traubergs, L. Stipnieks, A. Amperman. Draudze pulcējās Paegļa mājās.

Staiceles draudzi dibināja Jānis Buile. ViņŔ tobrÄ«d dzÄ«voja Mazsalacā un ar velosipēdu devās uz 22 km attālo Staiceli un 30 km attālo Aloju. Staiceli viņŔ izvēlējās tādēļ, jo tā vairāk vai mazāk atradās centrā starp izkaisÄ«tajiem adventistiem Å”ajā novadā. Draudzes locekļi pulcējās pa grupām Urgā ā€žUpmalāsā€ 6-7 cilv. (Traubergi), Staicelē 5-6 cilvēki (br. Å mits, Paegļi, Anna un Ilze Alksnes u.c.). Staiceles draudzē tika apvienoti 28 draudzes locekļi.

1933.-1935. g. kalpoja Jānis Buile.

1935.-1937. g. draudzē darbojās Ernests Grīnbergs.

1936. g. draudzes vecākais Eduards Osītis.

1936. gada sākumā draudzē bija 21 draudzes loceklis un 4 nepilngadīgie.

1937. g. Å”o draudzi likvidēja un to apvienoja Salacas draudzē ar sapulces vietu Puikulē.

Vitrupes draudze

1904. gada septembrÄ« RÄ«gas draudzei pievienojās dārznieks Jānis Holms. Vēlāk viņŔ kļuva par RÄ«gas III draudzes vecāko. Ar adventes vēsti viņŔ padalÄ«jās ar savu brāli Vitrupē – Alfrēdu Holmu, kurÅ” tika kristÄ«ts 1905. gadā un bija pirmais adventists Limbažu rajonā.

1934. g. Vitrupes adventisti pulcējās sabatos Vitrupes ā€žAijāsā€. Vitrupē bija neliela adventistu grupa, kas 1937. g. tika apvienota Salacas draudzē ar sapulces vietu Puikulē.

Salacas draudzes izveide un darbība

1937. gada 7. februārÄ« tika dibināta Salacas draudze Pāles pagasta ā€žDzintarosā€. Å ajā draudzē tika apvienotas ap Salacas upi esoŔās mazās adventistu draudzes un grupas. Tomēr Ŕīs mazās draudzes neizzuda, bet saglabājās kā grupas lÄ«dz padomju varas atjaunoÅ”anai 1945. g.

1939.-1941. g. Salacas draudzē kalpoja Voldemārs Sprūds un draudzes sapulces notika Limbažos, Jūras 19, kur Sprūds dzīvoja.

Kara laikā draudzē sapulces notika reizi mēnesÄ« Pāles ā€žDzintarosā€ pie BaÄ·iem, turpat, kur pirms tam tika dibināta pirmā draudze Limbažu rajonā – Ārciema draudze. Kara darbÄ«ba draudzes sapulces netraucēja, taču pastāvÄ«ga darbinieka draudzē nebija.

1945. maija - 1946. jÅ«n. Salacas draudzē darbojās Ernests GrÄ«nbergs. ViņŔ dzÄ«voja Valmierā, bet kalpoja arÄ« Salacas draudzē, kura tolaik pulcējās Ainažos br. Feldmaņa mājā. Pēc GrÄ«nberga draudzē kalpoja Jānis Lapa un ArtÅ«rs Jurkevics.

Pēc kara Ŕīs izkaisÄ«tās adventistu grupas tika reÄ£istrētas ar vienu nosaukumu – Salacas draudze. 1947. gadā Salacas draudze tika reÄ£istrēta Pāles ā€žDzintarosā€. Å ajā mājā dzÄ«voja BaÄ·i. AugÅ”istabā bija telpa sapulcēm, bet vēlāk sapulces telpas bija lejā – pirmajā stāvā. Vēlākajos gados mājai tika uzcelta piebÅ«ve, kur notika sapulces. Tā bija izveidojusies par draudzÄ«ga, Ä£imenisku draudzi. Piektdienās daudzi Å”ajās mājās nakŔņoja lÄ«dz sabata sapulcei.

Draudzes darbÄ«ba bija stipri apsÄ«kusi. Apkārtējie ļaudis nebija atsaucÄ«gi adventes vēstij, daži adventistus nicÄ«gi saukāja par ā€žsvētajiemā€. Sapulces ā€žDzintarosā€ notika tikai reizi ceturksnÄ«, kad uz sapulci ieradās Valmieras sludinātājs.

1956. g. draudzē bija 58, bet 1974. g. 37 draudzes locekļi.

Kad uz Limbažu rajonu pārcēlās Leonards Å aripovs un sapulces notika jau reizi mēnesÄ«, bet tad kopÅ” 1970. gada sapulces notika jau 2 reizes mēnesÄ«.

SalacgrÄ«vā dzÄ«voja tikai 3 draudzes locekļi – VÄ«tola un Murkaļu pāris. Uz SalacgrÄ«vu pārcēlās Å aripovi un Holmi. Tad draudzes darbs kļuva dzÄ«vāks.

Salacas draudze pulcējās ā€žDzintaruā€ mājās, kas bija tālu no SalacgrÄ«vas, laukos. Draudzi vadÄ«ja un ar uzrunām kalpoja draudzes vecākais OsÄ«tis. Reizi mēnesÄ« draudzē kalpoja Valmieras sludinātājs Jurkevics un pēc viņa E. Pavasars. ReliÄ£ijas lietu pārvalde sākumā neļāva Å aripovam ne tikai bÅ«t par reÄ£istrētu sludinātāju, bet arÄ« par draudzes vecāko. Tomēr Å aripovs funkcionēja kā draudzes vecākais, lai gan oficiāli par draudzes vecāko pēc Salņa bija ievēlēts Holms.

1970. g. Å aripovs iegādājās apbÅ«ves gabalu SalacgrÄ«vā, kur iesāka bÅ«vēt draudzes namu. Varas iestādēm tika sacÄ«ts, ka viņŔ ceļ namu pats sev. No vienas puses tas arÄ« nebija melots, jo nams bija iecerēts kā draudzes lÅ«gÅ”anas nams ar dzÄ«vokli darbiniekam. Draudzes locekļi paÅ”aizliedzÄ«gi atbalstÄ«ja celtniecÄ«bu, lai gan lÄ«dz tam neviens no viņiem nebija Ŕāda apjoma celtniecÄ«bā piedalÄ«jies. No draudžu savienÄ«bas lÄ«dzekļus prasÄ«t nebija reāli. Tādēļ nepiecieÅ”amais finansējums tika atrasts, kad Edgars Čerņevskis slepeni apmeklēja Krievijā Pāvelu Macānovu, kurÅ” sniedza finansiālu atbalstu Å”im projektam. Uz celtniecÄ«bas darbiem brauca draudzes locekļi no RÄ«gas VII un Cēsu draudzēm. Dieva svētÄ«bu darbam izlÅ«dzās Ernests KlotiņŔ.

Pēc nama pabeigÅ”anas radās jautājums, kā iegÅ«t atļauju pulcēties jaunajā namā? Bija skaidrs, ka varas iestādēm Ŕāds pavērsiens nebija plānots, jo viņi labprāt vēlētos dzirdēt pretējo – draudzes likvidēŔanu. Draudzes locekļi lÅ«dza Dievu. Pēc kāda laika radās izdevÄ«gs apstāklis – RÄ«gā viesojās Ä¢enerālās konferences pārstāvis. Å Ä«s vizÄ«tes laikā Salacas draudzes loceklÄ« devās pie pilnvarotā par ReliÄ£ijas kulta lietām, lai lÅ«gt atļauju. Bija nepiecieÅ”ams Rietumu viesim parādÄ«t, ka arÄ« PSRS pastāv reliÄ£iskā brÄ«vÄ«ba, tādēļ Ŕāda atļauja tika dota. 1979. g. varas iestādes atļāva Salacas draudzei pārcelties no ā€žDzintariemā€ uz SalacgrÄ«vu Zvaigžņu ielu 13. Tad sludinātājs Salacas draudzē bija Edgars Čerņevskis. Draudze rÄ«koja divus svētkus – pirmos, aizejot no ā€žDzintariemā€, un otrus, iesvētot jaunās telpas SalacgrÄ«vā.

Uz iesvētīŔanas pasākumu ieradās Jānis OltiņŔ, Ernests KlotiņŔ, daudz viesu bija no Latvijas un Igaunijas draudzēm. Čerņevskis turpināja savu kalpoÅ”anu draudzē, viņu un viņa Ä£imeni draudzes locekļi ļoti cienÄ«ja, mÄ«lēja un vērtēja.

Pēc Čerņevska draudzē kalpoja sludinātājs Modris Lapa. Viņa kalpoÅ”anas laikā tika nodibināta draudzes svētdienas skola, kur aktÄ«vu dalÄ«bu ņēma sludinātāja sieva Dagnija Lapa.

KopÅ” 1991. g. Å aripovs atsāka strādāt SalacgrÄ«vā par neiesvētÄ«to sludinātāju, bet 2003. g. aizgāja pensijā. KopÅ” tā laika Salacas draudzē darbinieks ir Dzintars OzoliņŔ.

1990. g. tika atjaunota Limbažu, bet 1992. g. Mazsalacas draudze, kuru locekļi, atbilstoŔi, atdalījās no Salacas draudzes.

1998. g. ziemā Salacgrīvā notika Bībeles izpētes seminārs, kuru vadīja Viktors Geide. Notika kristības un draudzes locekļu skaits auga.

Salacas draudzes sapulču vietas

KopÅ” 1937. gada Puikulē. Kara laikā Limbažos JÅ«ras ielā 19.
Tad Pāles ā€žDzintarosā€ un tagad SalacgrÄ«vā Zvaigžņu ielā 13.

Dievkalpojumi

Sestdienās
plkst. 10:00 - Bībeles izpēte (Sabatskola)
plkst. 11:15 - Svētruna

Ceļa meklētāju klubsĀ "Bākugunis"

Tā ir starpĀ­tauĀ­tiska organizācija, kas domāta bērniem un pusaudžiem no 10Ā­ lÄ«dz 16 gadiem. Šādi klubi darbojas vairāk nekā 130 pasaules valstÄ«s, kur vairāk nekā miljons Ceļa Meklētāju ir apvienoti 30 000 klubos. Organizācijas mērÄ·is – attÄ«stÄ«t gan garÄ«gās, gan fiziskās, gan intelektuālās dotÄ«bas. Un visa pamatā ir centieni mācÄ«t pusaudžiem veidot personiskas attiecÄ«bas ar Dievu.Ā 

www.celamekletaji.lv

Kontakttālrunis: 26308671

Saskaņā ar BÄ«beles atklāsmi par Dieva plāna kulmināciju SeptÄ«tās dienas adventisti uzskata Dieva radÄ«bas atjaunoÅ”anu pilnÄ«gā saskaņā ar Viņa nevainojamo gribu un taisnÄ«bu.

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālr: (+371) 25717949

E-pasts: birojs@adventisti.lv

© 2026 Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība. Visas tiesības aizsargātas.