Atpakaļ
Salacgrīvas draudze
Kontakti:
ZvaigžÅu 13, SalacgrÄ«va, LV-4033
Dagnija Lapa
MÄcÄ«tÄja
Par draudzi
Izglītība
2006. g. Bakalaura grÄds reliÄ£ijÄ, Griggs UniversitÄte (ASV)
KalpoÅ”anas vÄsture
Kalpojot RÄ«gas 1. draudzÄ, iesvÄtÄ«ta par vecÄko diakoni un draudzes vecÄko.
BÄ«beles strÄdniece kopÅ” 1974. gada.
VÄsture
LaikrakstÄ āCiÄnas Sargsā JÄkabs Å neiders ziÅo, ka 1914. g. 29. jÅ«nijÄ tika dibinÄta Salacas grupa ar astoÅÄm personÄm. Netiek ziÅots, kur tÄ pulcÄjÄs un kas bija Ŕīs personas.
Pirms tika izveidota Salacas draudze, Limbažu rajonÄ un Valmieras rajona ziemeļos pastÄvÄja vairÄkas mazÄkas draudzes. TÄs pÄc 1937. gada tika apvienotas vienÄ Salacas draudzÄ, jo tobrÄ«d nevienÄ no Ŕīm draudzÄm nebija 50 draudzes locekļu, kÄ to prasÄ«ja tÄ laika likumdoÅ”ana. TÄdÄļ tÄs atseviŔķi nebija iespÄjams reÄ£istrÄt un tika apvienotas, jo Ŕīs draudzes vairÄk vai mazÄk visas atradÄs Salacas upes baseinÄ.
Tagad neliels ieskats Å”ajÄs nelielajÄs draudzÄs, kuras 1937. gadÄ tika apvienotas vienÄ ā Salacas draudzÄ.
Ainažu grupa
Sapulces notika BaltajÄ muižÄ. Grupas vadÄ«tÄjs JÄnis Feldmanis.Ā VairÄk par Å”o grupu nekas nav zinÄms.
Ärciema draudze
1916. gadÄ ar Andersonu Ä£imenes starpniecÄ«bu adventes vÄsts sasniedza Paegļu Ä£imeni ÄrciemÄ. Ärciema draudzi JÄkabs Å neiders dibinÄja 1916.g. 16. jÅ«nijÄ. Draudzes vecÄkais AnÅ”mits. Draudzes locekļu skaits ā 30. PulcÄÅ”anÄs vieta JÄÅa muižÄ.Ā
Reiz KarlÄ«ne Paegle savÄs mÄjÄs āDzintarosā veica savus ikdienas darbus un atnÄca kÄds piedzÄries radinieks. IespÄjams, ka saimniece aizrÄdÄ«ja par Å”Ädu apkÄrt slaistÄ«Å”anos, ka tas Dievam nav patÄ«kami, bet tas atcirtis: āJa tu pati gribi dzÄ«vot Dievam patÄ«kamu dzÄ«vi, tad tev jÄiet pie āmÅ«rnieciÅiemā.ā Par āmÅ«rnieciÅiemā apkaimÄ tika saukÄta āMÅ«rniekosā dzÄ«vojoÅ”Ä adventistu Ä£imene ā Andersoni. KarlÄ«ne jau sen vÄlÄjÄs iet ar viÅiem aprunÄties par BÄ«beli un aizgÄja arÄ«. TÄ KarlÄ«ne iepazinÄs ar adventes vÄsti un ar to iepazÄ«stinÄja arÄ« savus Ä£imenes locekļus. PÄc kÄda laika viÅi pievienojÄs draudzei un vietÄjÄs draudzes sapulces sÄka notikt Paegļu mÄjÄs āDzintarosā.
Cara laikÄ nebija atļauts sapulcÄties, tomÄr uz piemiÅas mielastu sapulcÄjÄs Paegļu mÄjÄs āDzintarosā. Paegļu tuvÄkie radi bija naidÄ«gi noskaÅoti un par Å”o sapulci paziÅoja vietÄjam policistam ā uratÅikam. PiemiÅas mielastu vadÄ«ja Valmieras dr. sludinÄtÄjs Purmalis un br. GaiÅ”s. PÄc uzrunas ieradÄs policists un Purmalis kopÄ ar GaiÅ”u iznÄca ÄrÄ. GaiÅ”s bija tÄrpts formas tÄrpÄ un viÅa dienesta pakÄpe bija augstÄka par policista pakÄpi. Policists ā uratÅiks, ieraudzÄ«jis GaiÅ”a formas tÄrpu, deva godu un ziÅoja, ka ieradies pÄc ziÅojuma, jo Å”ajÄ namÄ notiek neatļauta sapulcÄÅ”anÄs. TaÄu domstarpÄ«bas tika izlÄ«dzinÄtas un viss labi beidzÄs.
1920. g. draudze pulcÄjÄs JÄÅa muižiÅÄ.
PÄc pÄris gadiem AnÅ”mitu pÄrcÄla uz RÅ«jienas draudzi par draudzes vecÄko. Ärciema draudze par vecÄko ievÄlÄja br. Paegli. Atvadu sapulcÄ AnÅ”mits sacÄ«ja: āMan pateicÄ«ba nepienÄkas, pateicÄ«ba pienÄkas Dievam, Å”is nams bija Karmeļa nams, Ŕī Ä£imene ar slÄpstoÅ”Äm sirdÄ«m klausÄ«jÄs un uzÅÄma Dieva VÄrduā.
LÄ«dz 1923.g. draudzei pievienojÄs: Ida Karlsone, Anna OÅ”s, Hincenberga.
Draudzes locekļi bija:
Marija PļaviÅa, Anna Grants, Marija StrokÅ”s, AnÅ”miti 2. loc., Paegļi 5. loc., KarlÄ«ne EglÄ«te, Marta KoperÅ”mite, Holmi 5. loc., Anna Cinis, Eiva Dukurs.
1922. gadÄ vairÄki Ärciema draudzes locekļi pievienojÄs jaundibinÄtajai Limbažu draudzei. 1924. gadÄ draudzÄ bija 17 draudzes locekļi.
1928. g. draudzes locekļi pulcÄjÄs PÄles āDzintarosā. Draudzes vecÄkais bija J. Paegle, mantzinis Zelma Paegle, rakstvedis Vallija PļaviÅa, bet sabatskolas vadÄ«tÄja Marta Paegle.
1934.-1935. g. draudzÄ kalpoja sludinÄtÄjs JÄnis OltiÅÅ”.
1936. g. draudzes vecÄkais Augusts Salnis. Sapulces notika āRagaiÅosā katru sabatu 11. 1936. gada sÄkumÄ draudzÄ bija 22 draudzes locekļi un 8 nepilngadÄ«gie.
1937. g. Å”o draudzi likvidÄja un to apvienoja Salacas draudzÄ ar sapulces vietu PuikulÄ.
Dikļu draudze
Pirmie draudzes locekļi ā mÄsas Marija un LÄ«na Elksnes ar vÄsti iepazinÄs ValmierÄ 1918. gadÄ, taÄu viÅas mira 1919. g. gripas epidÄmijas laikÄ. ViÅu liecÄ«ba bija nesusi augļus. 1918.g. Purmalis bija kristÄ«jis vairÄkus cilvÄkus un sÄka tos apmeklÄt. Starp kristÄ«tajiem bija HermÄ«ne Landsmane un Zelma Salne ā abas mÄsas un āRagaiÅuā mÄju Ä«paÅ”nieces. 1919. g. ValmierÄ tika kristÄ«ts Eduards OsÄ«tis, kurÅ” vÄlÄk kļuva par ilggadÄju Salacas draudzes vecÄko.
1920.g. 20.jÅ«lijÄ tika dibinÄta Dikļu draudze ar 20 locekļiem.
Draudzi apkalpoja J. Å neiders, J. BirziÅÅ”, P. Purmalis, K. Sutta.
Sapulces notika āÄboluā mÄjÄs, kur dzÄ«voja Juriku Ä£imene, tad āRagaiÅuā namÄ, kas bija purvu un mežu ielokÄ, uz kuru veda grÅ«ti izbraucams ceļŔ. Draudze aktÄ«vi darbojÄs pati un darbinieks uz piemiÅas mielastu izbrauca tikai reizi ceturksnÄ«. 1922.g. Äkai tika izbÅ«vÄts otrais stÄvs un sakopta Äriene.
Dikļu pagastÄ tika dabÅ«ta atļauja sludinÄt kultÅ«ras nama telpÄs un pie Burtnieku ezera BauÅu muižas zÄlÄ.
DraudzÄ ienÄca LandsmaÅu, Juriki, OsÄ«Å”i, Bukovi, SaliÅi, Hincenbergu, Tenisonu, Å valbju, KÄjiÅu Ä£imenes. Katru sabatu notika sapulces un pÄcpusdienÄs jaunieÅ”u dziedÄÅ”anas. DraudzÄ bija 12-14 dziedÄtÄji ar labÄm balsÄ«m. Katru gadu kÄds tika kristÄ«ts.
1924. gadÄ draudzÄ bija 26 draudzes locekļi, bet 1926. g. draudzes sarakstÄ minÄtas 33 personas, starp kurÄm pÄc uzvÄrda sarakstÄ dominÄ: Impes, Juriki, OsÄ«Å”i un SalÅi.
1926.-1927. gadÄ draudzes jaunieÅ”i kopÄ ar Valmieras draudzes sludinÄtÄju Lindi organizÄja priekÅ”nesumus Augstrozes skolÄ un Budenbroku Rijniekos. Ä»aužu bijis daudz un liela interese: āKur agrÄk negribÄja neviens mÅ«su vÄsti dzirdÄt, tagad mÄro paÅ”i lielÄkus attÄlumus, lai tikai dzirdÄtu.ā 1928. g. draudzes kori vadÄ«ja Anna Jurika.
1933. gadÄ Dikļu draudzÄ bija 30 locekļu.
1934.-1935. g. draudzÄ kalpoja sludinÄtÄjs JÄnis OltiÅÅ”.
Dikļu draudze tika nosaukta par aktÄ«vÄko draudzi ZiemeļvidzemÄ. 1936. gada sÄkumÄ draudzÄ bija 27 draudzes locekļi un 7 nepilngadÄ«gie. DraudzÄ darbojÄs koris, kuru vadÄ«ja Erna KrastiÅÅ” un Anna LapiÅÅ”.
PÄc draudzes pÄrreÄ£istrÄÅ”anas 1937.g. Dikļu draudzes locekļi tika pievienoti Salacas un Valmieras draudzÄm.
Limbažu draudze
1937. g. Å o draudzi likvidÄja un to apvienoja Salacas draudzÄ ar sapulces vietu PuikulÄ.
Salacgrīvas draudze
Par pirmajiem adventistiem Å”ajÄ pilsÄtciematÄ zinÄms tikai tik daudz, ka tur dzÄ«vojis drÄbnieks KÄrlis Virsis, kura Ä£imenes locekļi ā 5 meitas un dÄls ā visi bija draudzes locekļi. KÄrlis Virsis bija misionÄrs Ŕī vÄrda nozÄ«mÄ. ViÅÅ” laicÄ«gajÄ darbÄ strÄdÄja tikai 5 dienas nedÄļÄ, bet pÄrÄjÄs divas dienas veltÄ«ja adventes vÄsts izplatÄ«Å”anÄ. Sabatos viÅÅ” kÄjÄm gÄja pie radiem (Andersoniem) uz Ärciemu, pa ceļam izplatÄ«dams adventistu laikrakstus un traktÄtus. SvÄtdienÄ viÅÅ” nÄca uz mÄjÄm, bet pa citu ceļu, lai izplatot literatÅ«ru nokļūtu jau pie citiem cilvÄkiem. Reiz Virsis aiznesa pie pulksteÅmeistara Lejas labot savu pulksteni un pulksteÅmeistaram sÄka stÄstÄ«t par BÄ«beles patiesÄ«bÄm un iedeva dažus laikrakstus. Virsim Ŕķita, ka pulksteÅmeistars esot izrÄdÄ«jis ieinteresÄtÄ«bu, bet viÅa sievai tas neesot bijis saistoÅ”i. TaÄu izrÄdÄ«jÄs otrÄdi, tieÅ”i pulksteÅmeistara sieva m. Leja 1911. g. tika kristÄ«ta Salacas upÄ. KristÄ«bas veica JÄkabs Å neiders. Liels prieks Virsim bija, kad 1912. gadÄ tika kristÄ«ta arÄ« Andersonu Ä£imene ÄrciemÄ. 1913. gadÄ SalacgrÄ«vÄ tika kristÄ«ta Marija PļaviÅa. Virsis sludinÄja arÄ« viÅas vÄ«ram ā zvejniekam. ViÅÅ” dzirdÄto atsaucÄ«gi uzÅÄma, taÄu nÄkamajÄ dienÄ viÅÅ” devÄs izbraucienÄ jÅ«rÄ, no kura vairs atpakaļ neatgriezÄs. VirÅ”a darbÄ«bas rezultÄtÄ tika kristÄ«ti ap 20 cilvÄki. ViÅÅ” dzÄ«voja SalacgrÄ«vÄ Krasta ielÄ 18.
SÄkoties Pirmajam pasaules karam, VirÅ”i un Andersoni devÄs bÄgļu gaitÄs uz Krieviju. Atpakaļ uz Latviju viÅi vairs neatgriezÄs.
20-tajos gados SalacgrÄ«vÄ iestÄjÄs salÄ«dzinoÅ”s klusuma periods, bet darbs attÄ«stÄ«jÄs galvenokÄrt Limbažos un Dikļos.
1931.-1932. g. SalacgrÄ«vÄ darbojÄs AlfrÄds Mednis.
PÄc 1937. g. Å”o draudzi apvienoja ar Salacas draudzi.
Staiceles draudze
1933. gada pavasarÄ« OsÄ«Å”a Ä£imene pÄrcÄlÄs no Dikļiem uz MÅ«rniekiem. BrÄlis OsÄ«tis, protams, uzsÄka aktÄ«vu liecinÄÅ”anu. Å ajÄ gadÄ arÄ« Ainažos fiksÄta adventistu grupa ar 6 locekļiem (FeldmaÅi, m. Å mite u.c.).
1934. g. tika dibinÄta Staiceles draudze ar grupÄm Ainažos, UrgÄ un AlojÄ. Draudzes statÅ«tus 1934. g. parakstÄ«ja: E. OsÄ«tis, H. Paegle, J. Traubergs, L. Stipnieks, A. Amperman. Draudze pulcÄjÄs Paegļa mÄjÄs.
Staiceles draudzi dibinÄja JÄnis Buile. ViÅÅ” tobrÄ«d dzÄ«voja MazsalacÄ un ar velosipÄdu devÄs uz 22 km attÄlo Staiceli un 30 km attÄlo Aloju. Staiceli viÅÅ” izvÄlÄjÄs tÄdÄļ, jo tÄ vairÄk vai mazÄk atradÄs centrÄ starp izkaisÄ«tajiem adventistiem Å”ajÄ novadÄ. Draudzes locekļi pulcÄjÄs pa grupÄm UrgÄ āUpmalÄsā 6-7 cilv. (Traubergi), StaicelÄ 5-6 cilvÄki (br. Å mits, Paegļi, Anna un Ilze Alksnes u.c.). Staiceles draudzÄ tika apvienoti 28 draudzes locekļi.
1933.-1935. g. kalpoja JÄnis Buile.
1935.-1937. g. draudzÄ darbojÄs Ernests GrÄ«nbergs.
1936. g. draudzes vecÄkais Eduards OsÄ«tis.
1936. gada sÄkumÄ draudzÄ bija 21 draudzes loceklis un 4 nepilngadÄ«gie.
1937. g. Å”o draudzi likvidÄja un to apvienoja Salacas draudzÄ ar sapulces vietu PuikulÄ.
Vitrupes draudze
1904. gada septembrÄ« RÄ«gas draudzei pievienojÄs dÄrznieks JÄnis Holms. VÄlÄk viÅÅ” kļuva par RÄ«gas III draudzes vecÄko. Ar adventes vÄsti viÅÅ” padalÄ«jÄs ar savu brÄli VitrupÄ ā AlfrÄdu Holmu, kurÅ” tika kristÄ«ts 1905. gadÄ un bija pirmais adventists Limbažu rajonÄ.
1934. g. Vitrupes adventisti pulcÄjÄs sabatos Vitrupes āAijÄsā. VitrupÄ bija neliela adventistu grupa, kas 1937. g. tika apvienota Salacas draudzÄ ar sapulces vietu PuikulÄ.
Salacas draudzes izveide un darbība
1937. gada 7. februÄrÄ« tika dibinÄta Salacas draudze PÄles pagasta āDzintarosā. Å ajÄ draudzÄ tika apvienotas ap Salacas upi esoÅ”Äs mazÄs adventistu draudzes un grupas. TomÄr Ŕīs mazÄs draudzes neizzuda, bet saglabÄjÄs kÄ grupas lÄ«dz padomju varas atjaunoÅ”anai 1945. g.
1939.-1941. g. Salacas draudzÄ kalpoja VoldemÄrs SprÅ«ds un draudzes sapulces notika Limbažos, JÅ«ras 19, kur SprÅ«ds dzÄ«voja.
Kara laikÄ draudzÄ sapulces notika reizi mÄnesÄ« PÄles āDzintarosā pie BaÄ·iem, turpat, kur pirms tam tika dibinÄta pirmÄ draudze Limbažu rajonÄ ā Ärciema draudze. Kara darbÄ«ba draudzes sapulces netraucÄja, taÄu pastÄvÄ«ga darbinieka draudzÄ nebija.
1945. maija - 1946. jÅ«n. Salacas draudzÄ darbojÄs Ernests GrÄ«nbergs. ViÅÅ” dzÄ«voja ValmierÄ, bet kalpoja arÄ« Salacas draudzÄ, kura tolaik pulcÄjÄs Ainažos br. FeldmaÅa mÄjÄ. PÄc GrÄ«nberga draudzÄ kalpoja JÄnis Lapa un ArtÅ«rs Jurkevics.
PÄc kara Ŕīs izkaisÄ«tÄs adventistu grupas tika reÄ£istrÄtas ar vienu nosaukumu ā Salacas draudze. 1947. gadÄ Salacas draudze tika reÄ£istrÄta PÄles āDzintarosā. Å ajÄ mÄjÄ dzÄ«voja BaÄ·i. AugÅ”istabÄ bija telpa sapulcÄm, bet vÄlÄk sapulces telpas bija lejÄ ā pirmajÄ stÄvÄ. VÄlÄkajos gados mÄjai tika uzcelta piebÅ«ve, kur notika sapulces. TÄ bija izveidojusies par draudzÄ«ga, Ä£imenisku draudzi. PiektdienÄs daudzi Å”ajÄs mÄjÄs nakÅ”Åoja lÄ«dz sabata sapulcei.
Draudzes darbÄ«ba bija stipri apsÄ«kusi. ApkÄrtÄjie ļaudis nebija atsaucÄ«gi adventes vÄstij, daži adventistus nicÄ«gi saukÄja par āsvÄtajiemā. Sapulces āDzintarosā notika tikai reizi ceturksnÄ«, kad uz sapulci ieradÄs Valmieras sludinÄtÄjs.
1956. g. draudzÄ bija 58, bet 1974. g. 37 draudzes locekļi.
Kad uz Limbažu rajonu pÄrcÄlÄs Leonards Å aripovs un sapulces notika jau reizi mÄnesÄ«, bet tad kopÅ” 1970. gada sapulces notika jau 2 reizes mÄnesÄ«.
SalacgrÄ«vÄ dzÄ«voja tikai 3 draudzes locekļi ā VÄ«tola un Murkaļu pÄris. Uz SalacgrÄ«vu pÄrcÄlÄs Å aripovi un Holmi. Tad draudzes darbs kļuva dzÄ«vÄks.
Salacas draudze pulcÄjÄs āDzintaruā mÄjÄs, kas bija tÄlu no SalacgrÄ«vas, laukos. Draudzi vadÄ«ja un ar uzrunÄm kalpoja draudzes vecÄkais OsÄ«tis. Reizi mÄnesÄ« draudzÄ kalpoja Valmieras sludinÄtÄjs Jurkevics un pÄc viÅa E. Pavasars. ReliÄ£ijas lietu pÄrvalde sÄkumÄ neļÄva Å aripovam ne tikai bÅ«t par reÄ£istrÄtu sludinÄtÄju, bet arÄ« par draudzes vecÄko. TomÄr Å aripovs funkcionÄja kÄ draudzes vecÄkais, lai gan oficiÄli par draudzes vecÄko pÄc SalÅa bija ievÄlÄts Holms.
1970. g. Å aripovs iegÄdÄjÄs apbÅ«ves gabalu SalacgrÄ«vÄ, kur iesÄka bÅ«vÄt draudzes namu. Varas iestÄdÄm tika sacÄ«ts, ka viÅÅ” ceļ namu pats sev. No vienas puses tas arÄ« nebija melots, jo nams bija iecerÄts kÄ draudzes lÅ«gÅ”anas nams ar dzÄ«vokli darbiniekam. Draudzes locekļi paÅ”aizliedzÄ«gi atbalstÄ«ja celtniecÄ«bu, lai gan lÄ«dz tam neviens no viÅiem nebija Å”Äda apjoma celtniecÄ«bÄ piedalÄ«jies. No draudžu savienÄ«bas lÄ«dzekļus prasÄ«t nebija reÄli. TÄdÄļ nepiecieÅ”amais finansÄjums tika atrasts, kad Edgars ÄerÅevskis slepeni apmeklÄja KrievijÄ PÄvelu MacÄnovu, kurÅ” sniedza finansiÄlu atbalstu Å”im projektam. Uz celtniecÄ«bas darbiem brauca draudzes locekļi no RÄ«gas VII un CÄsu draudzÄm. Dieva svÄtÄ«bu darbam izlÅ«dzÄs Ernests KlotiÅÅ”.
PÄc nama pabeigÅ”anas radÄs jautÄjums, kÄ iegÅ«t atļauju pulcÄties jaunajÄ namÄ? Bija skaidrs, ka varas iestÄdÄm Å”Äds pavÄrsiens nebija plÄnots, jo viÅi labprÄt vÄlÄtos dzirdÄt pretÄjo ā draudzes likvidÄÅ”anu. Draudzes locekļi lÅ«dza Dievu. PÄc kÄda laika radÄs izdevÄ«gs apstÄklis ā RÄ«gÄ viesojÄs Ä¢enerÄlÄs konferences pÄrstÄvis. Å Ä«s vizÄ«tes laikÄ Salacas draudzes loceklÄ« devÄs pie pilnvarotÄ par ReliÄ£ijas kulta lietÄm, lai lÅ«gt atļauju. Bija nepiecieÅ”ams Rietumu viesim parÄdÄ«t, ka arÄ« PSRS pastÄv reliÄ£iskÄ brÄ«vÄ«ba, tÄdÄļ Å”Äda atļauja tika dota. 1979. g. varas iestÄdes atļÄva Salacas draudzei pÄrcelties no āDzintariemā uz SalacgrÄ«vu ZvaigžÅu ielu 13. Tad sludinÄtÄjs Salacas draudzÄ bija Edgars ÄerÅevskis. Draudze rÄ«koja divus svÄtkus ā pirmos, aizejot no āDzintariemā, un otrus, iesvÄtot jaunÄs telpas SalacgrÄ«vÄ.
Uz iesvÄtÄ«Å”anas pasÄkumu ieradÄs JÄnis OltiÅÅ”, Ernests KlotiÅÅ”, daudz viesu bija no Latvijas un Igaunijas draudzÄm. ÄerÅevskis turpinÄja savu kalpoÅ”anu draudzÄ, viÅu un viÅa Ä£imeni draudzes locekļi ļoti cienÄ«ja, mÄ«lÄja un vÄrtÄja.
PÄc ÄerÅevska draudzÄ kalpoja sludinÄtÄjs Modris Lapa. ViÅa kalpoÅ”anas laikÄ tika nodibinÄta draudzes svÄtdienas skola, kur aktÄ«vu dalÄ«bu ÅÄma sludinÄtÄja sieva Dagnija Lapa.
KopÅ” 1991. g. Å aripovs atsÄka strÄdÄt SalacgrÄ«vÄ par neiesvÄtÄ«to sludinÄtÄju, bet 2003. g. aizgÄja pensijÄ. KopÅ” tÄ laika Salacas draudzÄ darbinieks ir Dzintars OzoliÅÅ”.
1990. g. tika atjaunota Limbažu, bet 1992. g. Mazsalacas draudze, kuru locekļi, atbilstoÅ”i, atdalÄ«jÄs no Salacas draudzes.
1998. g. ziemÄ SalacgrÄ«vÄ notika BÄ«beles izpÄtes seminÄrs, kuru vadÄ«ja Viktors Geide. Notika kristÄ«bas un draudzes locekļu skaits auga.
Salacas draudzes sapulÄu vietas
KopÅ” 1937. gada PuikulÄ. Kara laikÄ Limbažos JÅ«ras ielÄ 19.
Tad PÄles āDzintarosā un tagad SalacgrÄ«vÄ ZvaigžÅu ielÄ 13.
Dievkalpojumi
SestdienÄs
plkst. 10:00 - BÄ«beles izpÄte (Sabatskola)
plkst. 11:15 - SvÄtruna
Ceļa meklÄtÄju klubsĀ "BÄkugunis"
TÄ ir starpĀtauĀtiska organizÄcija, kas domÄta bÄrniem un pusaudžiem no 10Ā lÄ«dz 16 gadiem. Å Ädi klubi darbojas vairÄk nekÄ 130 pasaules valstÄ«s, kur vairÄk nekÄ miljons Ceļa MeklÄtÄju ir apvienoti 30 000 klubos. OrganizÄcijas mÄrÄ·is ā attÄ«stÄ«t gan garÄ«gÄs, gan fiziskÄs, gan intelektuÄlÄs dotÄ«bas. Un visa pamatÄ ir centieni mÄcÄ«t pusaudžiem veidot personiskas attiecÄ«bas ar Dievu.Ā
KontakttÄlrunis: 26308671