Atpakaļ
RÅ«jienas draudze
Kontakti:
"KalÄji", NaukÅ”Änu pagasts, NaukÅ”Änu novads, LV-4244, e-pasts: armins.senkans@gmail.com
TÄlivaldis Vilnis
OrdinÄts mÄcÄ«tÄjs
Par draudzi
Izglītība
2016. g. MaÄ£istra grÄds reliÄ£ijÄ, University of Wales, Trinity Saint David.2004. g. Bakalaura grÄds reliÄ£ijÄ, Griggs UniversitÄte (ASV).Ā
VÄsture
Jau 1913. g. rudenÄ« RÅ«jienÄ bija kristÄ«tas 7 personas.
1914. g. 18. aprÄ«lÄ«, piedaloties sludinÄtÄjiem JÄnim Vilsonam, tika dibinÄta RÅ«jienas grupa. TanÄ« pat gadÄ uz dzÄ«vi RÅ«jienÄ no VÄ«landes pÄrcÄlÄs PÄteris Purmalis, kuru 1914. g. kongresÄ apstiprinÄja PÄteri Purmali par evaÅÄ£Älija strÄdnieku. RÅ«jienÄ viÅÅ” sÄka savu kalpoÅ”anu kopÅ” 1913. g. jÅ«lija. Sapulces telpa bija pilna ar klausÄ«tÄjiem, jo adventistu vÄsts te bija jauna un Purmalis atzinÄs, ka Å”is viÅa dzÄ«ves darba posms ir bijis vismīļÄkais un vissekmÄ«gÄkais.
Nav zinÄmi visi pirmo adventistu vÄrdi, taÄu 1914. g. RÅ«jienÄ kristÄ«ti: KristÄ«ne Krieva, Liena BoÄa, Izabella Akmene, DÄrta LÅ«se, M. Mangale. 1915. g. Anna Krieva, JÅ«le Dunce, Matilde Dance, LÄ«ze AugstkalniÅa un Liene Ädamsone. 1916. g. kristÄ«ta Antonija LÅ«ciÅa.
PÄc divarpus gadu darbÄ«bas 1916. g. dibinÄta RÅ«jienas draudze. Draudzes iesÄkumos tajÄ bija 45 draudzes locekļi. Starp tiem bija krietni jaunieÅ”i, kuri aktÄ«vi sludinÄja adventes vÄsti. 1916. g. beigÄs PÄteri Purmali pÄrcÄla uz Valmieras draudzi.
TÄlÄk sekoja PirmÄ pasaules kara un PilsoÅu kara notikumi. RÅ«jienÄ tika dibinÄta Ziemeļlatvijas armija, kas uzsÄka Vidzemes atbrÄ«voÅ”anu no vÄcieÅ”iem un boļŔevikiem. Å ajos juku laikos daudzi meklÄja atbildes uz esÄ«bas jautÄjumiem un, izdzirdot adventes vÄsti un BÄ«beles pravietojumu skaidrojumus, viÅi izŔķīrÄs kļūt par adventistu draudzes locekļiem. Å ajÄ laikÄ RÅ«jienas draudzÄ kalpoja Augusts Zommers.
Draudzes turpmÄkÄ darbÄ«ba
Augusts Zommers draudzÄ kalpoja lÄ«dz 1925. g. Te viÅÅ” aizgÄja pensijÄ.
1926. g. draudzes sarakstÄ bija 60 draudzes locekļi. Starp tiem pÄc uzvÄrda visvairÄk dominÄ: Krievi, Kalcnavi, Kitci, KopavÅ”miti, Moori, DunÄi, GrÄ«nvaldi un Å miti.
Äolders savu kalpoÅ”anu draudzÄ sÄka 28 gadu vecumÄ. ViÅa kalpoÅ”anas laikÄ draudzÄ bija 58 draudzes locekļi (1928.). PÄc viÅa draudze lÄ«dz 1935. g. palika bez pastÄvÄ«ga darbinieka. ReizÄm draudzi apmeklÄja kÄds no RÄ«gas vai Valmieras sludinÄtÄjiem, kuri parasti draudzÄ kalpoja PiemiÅas mielasta reizÄs. CitÄs reizÄs draudzei bija jÄiztiek ar saviem spÄkiem. DraudzÄ pastÄvÄja koris, kuru vadÄ«ja D. Janelis.
1936. gada sÄkumÄ draudzÄ bija 44 draudzes locekļi un 11 mazgadÄ«gie.
1937. g. tika likvidÄtas Valkas un Mazsalacas draudzes un tÄs locekļi pÄc saraksta pievienoti RÅ«jienas draudzei.
1939. gadÄ draudzÄ bija 86 draudzes locekļi. KopÅ” draudzes dibinÄÅ”anas lÄ«dz Å”im gadam RÅ«jienÄ kopÄ tika kristÄ«ti 133 cilvÄki.
Draudze pÄc OtrÄ pasaules kara
LÄ«dz 1955. g. draudzÄ kalpoja Minna Å tumberga. Te viÅa aizgÄja pensijÄ.
Draudzes locekļi pamazÄm novecoja un to skaits kļuva aizvien mazÄks.
Herberta DriÄ·a kalpoÅ”anas laikÄ uz RÅ«jienu bieži brauca citu draudžu jaunieÅ”i. Lai gan tas nebija valsts varas iestÄžu atļauts, tomÄr katru sestdienu RÅ«jienas draudzes sapulcÄ piedalÄ«jÄs kÄds viesis no citÄm draudzÄm. Uz RÅ«jienu no RÄ«gas brauca VoldemaÅs BoÄa, jo viÅa mÄsa dzÄ«voja RÅ«jienas pansionÄtÄ. No Valmieras brauca draudzes locekļi ā Sietnieks, KaÅepi u.c. KamÄr DriÄ·is nebija iesvÄtÄ«ts, ar piemiÅas mielastu kalpoja sludinÄtÄjs JÄnis Lapa.
JaunÄkie laiki
AstoÅdesmitajos gados uz RÅ«jienu dzÄ«vot atnÄca Uldis un Inta Priedes. Tolaik RÅ«jienas draudzÄ lielÄkÄ daļa locekļu bija kļuvuÅ”i veci, daudzi izklÄ«duÅ”i. SÄkoties atmodas laikam, Priedes aktÄ«vi izplatÄ«ja adventistu literatÅ«ru un pasniedza BÄ«beles stundas interesentiem RÅ«jienÄ, ValkÄ, ÄrÄ£emÄ un VijciemÄ. Priedes vÄlÄjÄs RÅ«jienas draudzes sapulces telpas iekÄrtot KalnakrogÄ, bet tomÄr lielÄkÄ daļa draudzes locekļu dzÄ«voja tuvÄk NaukÅ”Äniem, tÄdÄļ draudzes sapulces tika pÄrceltas uz turieni.
RÅ«jienas draudze bija salikta kopÄ ātandÄmÄā ar Valmieras draudzi, tÄdÄļ vairÄkus pasÄkumus abas draudzes rÄ«koja kopÄ«gi. AbÄm draudzÄm kalpoja viens darbinieks.
2000. g. BÄ«beles seminÄrs, kuru vadÄ«ja Vilnis Latgals. Notika labdarÄ«bas pasÄkumi, koncerti. Draudze auga.
SapulÄu vietas
Draudzes sapulÄu vietas: Ternejas ielÄ ZariÅa namÄ, Pasta ielÄ 26.
Äoldera laikÄ draudze pulcÄjÄs AspÄzijas ielÄ 20.
Ap 1930. g. Zaula mÄjÄs.
1935. g. draudzes sapulces tika pÄrceltas no VÄ«tolu ielas 6 uz ValdemÄra ielu 9.
No 1936. gadÄ Sapulces tolaik notika m. Luikas mÄjÄ VÄ«tolu ielÄ 6. PirmajÄ stÄvÄ bija sapulces, bet otrajÄ stÄvÄ dzÄ«voja sludinÄtÄjs. Sapulces notika katru sabatu 10, svÄtdienÄs 17, bet treÅ”dienÄs 18.
Kara laikÄ draudze pulcÄjÄs sarkanu Ä·ieÄ£eļu namÄ VÄ«tolu lielÄ 6, bet Å”is nams 1944. g. karadarbÄ«bas laikÄ nodega. Tad draudze pulcÄjÄs Kalnakroga tuvumÄ. Å tumbergas kalpoÅ”anas laikÄ sapulces notika RÄ«gas ielÄ 47. KopÅ” Herberta DriÄ·a kalpoÅ”anas laika draudze pulcÄjÄs NaukÅ”Änu muižas teritorijÄ. Vienu brÄ«di draudze pulcÄjÄs ValdemÄra ielÄ 17 un RÅ«jienas Sv. BÄrtuļa EvaÅÄ£Äliski luteriskÄ baznÄ«cÄ RÄ«gas ielÄ 32. Tolaik sapulces notika katra mÄneÅ”a 2. un 4. sestdienÄ 14.00. No turienes draudze pÄrnÄca un vienu brÄ«di pulcÄjÄs Ulda Priedes mÄjÄs. Tad tÄs tika pÄrceltas uz NaukÅ”Äniem 23, AVS, bet tagad sapulces notiek MPI NaukÅ”Äni telpÄs.
Dievkalpojumi
SestdienÄs
plkst. 10:00 - BÄ«beles izpÄte (Sabatskola)
plkst. 11:15 - SvÄtruna