Atpakaļ

Madonas draudze

Draudzes locekļi: 78

Kontakti:

Martas Riekstas iela 1c, Madona, LV-4801

Apskatīt kartē
Madonas draudze
Dāvis Trubeckojs

Dāvis Trubeckojs

Mācītājs

Vēsture

Pirmais adventists Madonas rajonā bija dārznieks Pēteris Bergs ar Ä£imeni, kurÅ” 1908. g. apmetās Mārcienā, bet 1910. g. pārcēlās uz Dzelzavas muižu. 1911. g. Madonā sāka dzÄ«vot un izplatÄ«t kristÄ«go literatÅ«ru Ede Freiberga. 1914. g. uz Liezeri pārcēlās mežsargs Pēteris Bergs ar Ä£imeni. Šādi Madonas rajonā ieradās adventisti un jau 1916. g. tika dibināta Dzelzavas draudze. Sapulces notika ā€žDaiņuā€ mājās.

1919. g. Liezerē apmetās un Dzelzavas draudzei pievienojās Sprinču ģimene. Sprincis bija Liezeres barona Šulca kučieris, bet viņa dēls Alfrēds Sprincis vēlāk pabeidza konservatoriju un kļuva par draudzes orķestru un koru diriģentu.

Dzelzavas draudzes locekļus apmeklēja sludinātāji: Jēkabs Å neiders, Jānis BirziņŔ, Kārlis Sutta, Jānis DriÄ·is, Pēteris Purmalis.


Draudzes pirmsākumi

Pirmā adventiste Madonā bija Ede Freiberga. Viņa izplatīja adventistu laikrakstus un grāmatas. 1922. g. Daugavas savienības padome pieņēma lēmumu nosūtīt evaņģēlija darbā uz Biržiem (Madonu) Jāni Buili.

Ap 1928. g. Madonā izveidojās adventistu grupa, kuras kodolu veido Montānu un Graviņu Ä£imenes locekļi. Grupa pulcējās Mazura mājā Avotu ielā 18 (brauca sludinātājs Kārlis Sutta no Daugavpils, Pēteris Purmalis no Gulbenes). 1928. g. Å”eit bija nozÄ«mēts kalpot Alfrēds Mednis.

Tad uz Madonu tika nosūtīts evaņģēlists Augusts Baķis. Adventistu grupa pulcējās Madonā Blaumaņa ielā 16a. 1932. g. Jānis Driķis Rāceņu ezerā kristīja: Jāni un Valdi Karoļus, V. Krūmiņu, V. Āriņu, Cīruli, Glāznieci un vēl divas personas.

Madonas adventistu grupa oficiāli tika dibināta 1932. g. 13. augustā. DibināŔanas sapulce notika Lazdonas ielā 10. Sapulci atklāja ar dziesmu ā€žÅ urp stājaties ar Jēzuā€. Sapulci vadÄ«ja Hermanis Linde. Par grupas vecāko tika ievēlēts P. Mantons, viņa vietnieks K. Impe, mantzinis E. Freiberga, rakstvedis J. GraviņŔ, sabatskolas vadÄ«tājs A. Pastars, skolotāji: K. Impe, V. ĀriņŔ, J. Karols.

Kā draudzes dibināŔanas datums tiek minēts 1934. g. 19. maijs, ko dokumentā GarÄ«go lietu departamentam iesÅ«tÄ«ja Boriss Samts.

Draudzes turpmākā darbība

1933. g. draudzes vecākais K. Impe, sapulces vēl joprojām Lazdonas ielā 10 sabatos 10 no rīta.

Pēc evaņģēlista Augusta BaÄ·a Madonas draudzē darbojās evaņģēlists Boriss Samts. B. Samts dzÄ«voja uz vietas Madonā laikā no 1933. lÄ«dz 1935. g. KopÅ” 1934. g. draudze pulcējās Blaumaņa ielā 12, kur sapulces notika sabatos 10 un 15, svētdienās 18, bet ceturtdienās un piektdienās 19. Ap Å”o laiku Madonas draudzē tika rÄ«kots arÄ« iekÅ”misijas pasākums (saglabājies fotoattēls), draudzes locekļi izplatÄ«ja adventistu laikrakstus un grāmatas, piedalÄ«jās Liezeres draudzes nama celtniecÄ«bā.

1935. g. par draudzes vecāko ievēlēts Boriss Samts. ViņŔ vienlaicÄ«gi arÄ« muzikāli pavadÄ«ja draudzes kopÄ«gās dziesmas. Uz harmonijas spēlēja arÄ« viņa sieva Alma Samts.

Jau Samta kalpoÅ”anas laikā draudzi apmeklēja sludinātājs ArtÅ«rs Jurkevics, pasniedza piemiņas mielastu, taču, kad Samtu nosÅ«tÄ«ja darbā uz Auci, no 1935. lÄ«dz 1936. g. A. Jurkevics Madonas draudzē darbojās pats. Viņa laikā tiek kristÄ«ti Niedras un Bendžas. 1936. gada sākumā draudzē bija 16 draudzes locekļi.

1936. g. A. Jurkevics bija ievēlēts par draudzes vecāko, viņa vietnieks Jānis Karols, rakstvedis ElvÄ«ne Jurkevica, kasieris AlÄ«de Rigerte, sabatskolas vad. Kārlis BērziņŔ.

1937. g. Ä«si pirms un pēc Madonas, Liezeres un Dzelzavas draudžu likvidēŔanas tajās kalpoja un draudzes locekļus apmeklēja Arnolds Lejnieks.

Draudzes likvidācija un Madonas adventistu turpmākā vēsture

1937. g. valsts noteica, ka draudzē jābÅ«t vismaz 50 locekļu. Tādēļ Madonas rajona draudzes tika apvienotas ar Pļaviņu draudzi un arÄ« Madonas draudze atseviŔķi vairs netika reÄ£istrēta. Taču draudzes locekļi turpināja pulcēties pa mājām – Liezeres ā€žCērposā€, Madonā Edes Freibergas dzÄ«voklÄ« RÄ«gas ielā. Par Madonas grupas vadÄ«tāju ievēlēts: J. Karolis.

Pēc kara padomju laikā adventistiem bija aizliegts pulcēties Madonas pilsētā. Kāds no komunistu partijas vietējiem vadÄ«tājiem bija sacÄ«jis, ka Madonā adventisti nekad nepulcēsies.Ā Taču, acÄ«mredzot Å”o funkcionāru pārcēla darbā uz citu vietu, ka vēlāk adventistu sapulces Madonā netika traucētas.

Pēc Liezeres draudzes reÄ£istrēŔanas sapulces notika Liezerē reizi mēnesÄ«, vasarā dažreiz – divas reizes mēnesÄ«. Pārējos sabatos draudzes locekļi pulcējās pa mājām Liezerē un Madonas apkaimē – pie Āriņiem Lazdonas ā€žDeiķēnosā€, pie GrāvīŔiem, RozīŔiem vai Karoļiem. Sapulces notika arÄ« Vestienas ā€žKalnosā€ pie Vanadziņiem. Bieži vien, sludinātāja prombÅ«tnes laikā, ar vārdu kalpoja Viktors ĀriņŔ. Å Ä«s sapulces tolaik padomju varas apstākļos skaitÄ«jās nelegālas, taču represijas nesekoja.

Draudzes atjaunoŔana

KopÅ” 1989. g. Madonā dzÄ«vojoÅ”ie adventisti pulcējas RozīŔa nama dzÄ«voklÄ« Sarkanarmijas (Ausekļa) ielā 10, bet pēc tam ev. luterāņu Lazdonas baznÄ«cā, kas atrodas pie Madonas pilsētas dienvidu robežas. Sapulces notika vienu reizi Madonā, bet nākoÅ”o – Liezerē. Pa reizei sapulces notika arÄ« Vestienas ā€žKalnosā€.

Liezerē palika aizvien mazāk adventistu. Pēc Madonas draudzes nodibināŔanas Liezeres draudze tiek likvidēta un tās locekļi pēc saraksta pievienoti Madonas draudzei. Draudzes nams ā€žCērposā€ zaudēja savu sākotnējo nozÄ«mi, bet turpina liecināt par paÅ”aizliedzÄ«bu, kāda tika parādÄ«ta Dieva darbā tajā novadā. 1991. g. 26. martā tiek reÄ£istrēta un atjaunota Madonas draudze.

1994. g. Madonas kinoteātrÄ« notika evaņģelizācijas seminārs, kuru vadÄ«ja amerikāņu evaņģēlists Tajs Gibsons (Ty Gibson). Kopā ar viņu no ASV bija atbraukusi atbalsta komanda, starp kuriem bija arÄ« viens melnādainais. Vairāki semināra apmeklētāji nāca uz pasākumu tieÅ”i, lai palÅ«kotos uz Å”o eksotiku – melnādaino no Amerikas. Tika noorganizēta klausÄ«tāju veÅ”ana uz pasākumu ar autobusiem no Vestienas, Bērzaunes, Mārcienas un Saulkalnes. Semināru apmeklēja vairāk nekā 500 cilvēku. Pēc semināra Madonas draudzes locekļu skaits sasniedza 130 cilvēkus. Turpmāk sapulces notika Madonas 2. vidusskolas zālē, bet no 1997. g. M. Riekstas ielā 1c, kur tika nopirkts nams un iekārtots par lÅ«gÅ”anu namu.

1999. g. tika organizēts Bībeles izpētes seminārs Lubānā, ko vadīja Geides.

Notika labdarÄ«bas koncerti Cesvainē, Lubānā un Ērgļos. Madonā darbojās kolportieri un izplatÄ«ja adventistu grāmatas. Tika dāvinātas Jaunās DerÄ«bas Madonas rajona skolās, dāvinātas grāmatas rajona bibliotēkās. Draudzē sapulcēs piedalÄ«jās daudz bērnu, kam tika iekārtota atseviŔķa telpa un nodarbÄ«bas.

No 2003. g. draudzē kalpoja sludinātājs Juris Bite. Bites aktÄ«vi nodarbojās ar adventistu literatÅ«ras izplatīŔanu. Pielika daudz pūļu Ērgļu draudzes aktivitātēs. Madonas draudze rÄ«koja un atbalstÄ«ja labdarÄ«bas pasākumus Madonā.

Draudzes sapulču vietas

Ap 1928.g. Madonas grupa pulcējās: Mazura mājā Avotu ielā 18.

Adventistu sapulces notika: Leivera krogā (1931.-1932. g. sludināja Jānis DriÄ·is no Gulbenes), Graviņu mājā Sarkanarmijas ielā 10 (Augusts BaÄ·is un Jānis DriÄ·is), Rigertu mājā Gogoļa (Saules) ielā 31, tad Blaumaņa ielā 16a un 1932. g. Ā Lazdonas ielā 10.

KopÅ” 1934. g. draudze pulcējās Blaumaņa ielā 12, kur sapulces notika sabatos 10 un 15, svētdienās 18, bet ceturtdienās un piektdienās 19.

Pēc draudzes likvidācijas draudzes locekļi turpināja pulcēties pa mājām – Liezeres ā€žCērposā€, Madonā Edes Freibergas dzÄ«voklÄ« RÄ«gas ielā.

Pēc Liezeres draudzes reÄ£istrēŔanas sapulces notika Liezerē reizi mēnesÄ«, vasarā dažreiz – divas reizes mēnesÄ«. Pārējos sabatos draudzes locekļi pulcējās pa mājām Liezerē un Madonas apkaimē – pie Āriņiem Lazdonas ā€žDeiķēnosā€, pie GrāvīŔiem vai Karoļiem. Bieži vien, sludinātāja prombÅ«tnes laikā, ar vārdu kalpoja Viktors ĀriņŔ.

Padomju laikā adventistiem bija aizliegts pulcēties Madonas pilsētā.

KopÅ” 1989. g. Madonā dzÄ«vojoÅ”ie adventisti pulcējas RozīŔa nama dzÄ«voklÄ« Sarkanarmijas (Ausekļa) ielā 10, bet pēc tam ev. luterāņu Lazdonas baznÄ«cā. Sapulces notika vienu reizi Madonā, bet nākoÅ”o – Liezerē.

1994. g. pēc BÄ«beles semināra Madonas draudzes sapulces notika Madonas 2. vidusskolas zālē, bet 1997. g. 12. aprÄ«lÄ« tika iesvētÄ«ts dievnams M. Riekstas ielā 1c. Nams M. Riekstas ielā tika iegādāts un atbilstoÅ”ie pirkuma dokumenti nokārtoti jau 1996. g., taču tas bija jāpielāgo draudzes vajadzÄ«bām un jāremontē. Namā apakŔējais stāvs tika pielāgots draudzes vajadzÄ«bām, bet augÅ”stāvā bija iekārtots dzÄ«voklis darbiniekam. Å ajos remontos dalÄ«bu ņēma draudzes locekļi.Ā 

Dievkalpojumi

Sestdienās
plkst.Ā 11:00 - BÄ«beles izpēte (Sabatskola)
plkst.Ā 12:15 - Svētruna

Saskaņā ar BÄ«beles atklāsmi par Dieva plāna kulmināciju SeptÄ«tās dienas adventisti uzskata Dieva radÄ«bas atjaunoÅ”anu pilnÄ«gā saskaņā ar Viņa nevainojamo gribu un taisnÄ«bu.

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālr: (+371) 25717949

E-pasts: birojs@adventisti.lv

© 2026 Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība. Visas tiesības aizsargātas.