Kārsavas draudze

Vēsture

Pirmās ziņas par Septītās dienas adventistu ticības piederīgajiem Kārsavā minētas jau 1923. gadā Sabatskolas atskaitēs, kurās sacīts, ka Kārsavā uz sabatskolu jeb Bībeles izpēti pulcējušies 3-6 adventisti no Rēzeknes draudzes. Sapulču noturēšanas vieta Kārsavā nav zināma.

1928. gadā Rēzeknes draudzē (nepilnu 40km attālumā no Kārsavas) par Kārsavas sabatskolas grupas vadītāju bijis ievēlēts Jānis Trauciņš.

Ap 1937. gadu adventistu literatūru Kārsavā ir izplatījusi Alfrēds Dambis kopā ar Graviņu (vārds nav zināms). Līdz pat tās oficiālajai dibināšanai 1990. gados Kārsavas teritorijā aktīvi ir darbojušies adventistu literatūras izplatītāji.

Pēc Bībeles izpētes jeb evaņģelizācijas semināra beigām 1994. gadā tika dibināta Septītās dienas adventistu Kārsavas draudze. Šajā seminārā ņēma dalību ap 60 cilvēkiem, no kuriem 10 izšķīrās par kristībām. Šo semināru vadīja sludinātājs Dzintars Geide.

Jāpiebilst, ka pret evaņģelizācijas semināra norisi aktīvi protestēja atsevišķi vietējie reliģiskie ekstrēmisti, kuri aizskāra un kūdīja tā apmeklētājus. Šie nelabvēlīgi noskaņotie ļaudis stāvēja pie pasākumu telpu durvīm no sākuma līdz pat tā beigām, sagaidot semināra dalībniekus un veicot viņu verbālu ietekmēšanu.

Draudzei tomēr izveidojoties, tās jaunie draudzes locekļi arī piedzīvoja atstumšanu un atsvešināšanos no saviem tuviniekiem, kuriem Septītās dienas adventistu draudzes mācība šķita savāda un nepieņemama. Daži savā ticības gājumā ir padevušies, tomēr citi ir palikuši uzticīgi adventistu mācībai līdz pat šai dienai. Ar laiku pretestība mazinājās, un Kārsavas draudzei pievienojās vēl jauni, citi cilvēki.

Sākotnēji Kārsavas draudze uz dievkalpojumiem pulcējās Kārsavas Kultūras namā. Vēlāk sapulču noturēšanai tika īrētas citas telpas. Bet jau pēdējos gadus tā pulcējas savā īpašumā Vienības ielā 103. Interesants fakts – Kārsavas adventistu draudze ir vienīgā Septītās dienas adventistu draudze, kura aktīvi dievkalpojumos runā latgaliešu valodā.