Atpakaļ
Zigurds Kukulītis
OrdinÄts mÄcÄ«tÄjs
Par draudzi
Izglītība
MÄcÄ«tÄju mÄcÄ«bu kursi no 1994. gada lÄ«dz 2007. gadamĀ (Newbold College).
KalpoÅ”anas vÄsture
2016.06.02.Ā Aizpute draudzÄ 2x mÄnesÄ«.
2013.14.09.-2015.31.01.Ā Aizputes draudzÄ.
2012.21.04.-2013.31.08.Ā Kandavas draudzÄ.
2012.24.03.Ā KuldÄ«gas draudzÄ.
2009.01.01.-2012.10.03.Ā Saldus draudzÄ.
2003.25.10.-2012.07.04.Ā Jelgavas draudzÄ.
1998.01.10.-2003.24.10.Ā Ventspils draudzÄ.
1997.01.09.-1998.30.09.Ā Dobeles draudzÄ.
1994.16.05.-1997.31.08.Ā Kandavas draudzÄ.
1992.24.10.-1993.30.10.Ā LiepÄjas draudzÄ.
1991.15.06.-1992.15.02.Ā Auces draudzÄ.
1986.20.08.-1988.29.10.Ā Aizputes draudzÄ.
1982.01.05.-1994.16.05.Ā Ventspils draudzÄ.
1978.30.09.-1982.30.04. Tukuma draudzÄ.
VÄsture
Ap 1908. g. Kandavas pusÄ adventistu traktÄtus un laikrakstus izplatÄ«ja draudzes locekle KaktiÅa. ViÅa iegriezÄs arÄ« Ernesta un Annas Fogeļu namÄ. Fogeļi Å”os traktÄtus pirka. KaktiÅa vairÄkas reizes nakÅ”Åoja pie Fogeļiem, kamÄr ar literatÅ«ru apstaigÄja visas mÄjas ap Kandavu.
Ernests Fogelis (dz. 1870. g.) bija liels smÄÄ·ÄtÄjs un dzÄrÄjs. ViÅÅ” pat naktÄ«s nevarÄja iztikt bez smÄÄ·ÄÅ”anas. Reiz KaktiÅa uzaicinÄja E. Fogeli uz draudzes pasÄkumu JelgavÄ. Fogelis aizbrauca un pa sanÄksmes laiku bija spiests uzturÄties traktierÄ«, kur notika dzerÅ”anas. TaÄu JelgavÄ draudzes sapulcÄ gÅ«tie labie iespaidi guva pÄrsvaru pÄr slikto. E. Fogelis atmeta dzerÅ”anu un smÄÄ·ÄÅ”anu.
1909. g. 23. jÅ«nijÄ (pÄc vecÄ stila) Ernests un Anna Fogeļi kristÄ«jÄs. CilvÄki brÄ«nÄ«jÄs ā kÄ tas var bÅ«t, ka tik liels dzÄrÄjs pÄkÅ”Åi pÄrmainÄ«jÄs un kļuvis tik ticÄ«gs? Å Ä« iemesla dÄļ pirmos adventistus Kandavas pusÄ saukÄja par āfogeļticÄ«gajiemā. Fogeļu dÄls KÄrlis Fogels (otrÄ vÄrdÄ PÄvils Pokuls) vÄlÄk beidza misijas skolu Sužos un kļuva par sludinÄtÄju.
NÄkamie KandavÄ kristÄ«ti tika: 1911. gadÄ Marija StraÅ”ÄviÄa, 1913. g. Olga Fogele, 1914. g. KriÅ”s Ronis. Tad adventistu grupu papildinÄja vÄl ā Jansonu Ä£imene, mÄsa Briede. Par pirmo pasaules kara laiku ziÅu nav.
1920. g. tika dibinÄta Kandavas draudze. SÄkumÄ tajÄ nav bijis pastÄvÄ«ga darbinieka. To apkalpoja apkÄrtÄjo draudžu darbinieki ā no Talsiem un Tukuma. IevÄrojamu vietu Kandavas draudzÄ tÄs iesÄkumÄ ieÅÄma Fogeļu Ä£imene, tad tai pievienojÄs Goldbergu Ä£imene un citi. Kandavas draudze 1920. g. 6. aprÄ«lÄ« uzÅemta draudžu savienÄ«bÄ ar 16 draudzes locekļiem.
Draudzes turpmÄkÄ darbÄ«ba
EvaÅÄ£Älists JÄnis Buile ar dzÄ«vesdraugu KristÄ«ni KandavÄ noÄ«rÄja mÅ«zikas skolas augÅ”Äjo stÄvu Kalnu ielÄ 2. Uz darba iesÄkumu bija ieradies KÄrlis Sutta ar RÄ«gas kora dalÄ«bniekiem. PlaÅ”Ä telpa bija pilna ar cilvÄkiem. Pirmais sapulces temats ā āKas spÄj paziÅot nÄkotni?ā Kad br. Buile sÄcis runÄt par Dieva bauŔļiem un paklausÄ«bu Dievam, klausÄ«tÄju skaits mazinÄjies, tomÄr tie, kas vÄlÄjÄs paklausÄ«t Dievam, palika. 1926. g. K. Sutta kristÄ«ja dažus cilvÄkus, starp tiem LÄ«ni Sokolovsku.
1927. g. tika kristÄ«ts mežzinis Vilis Gailis ar sievu, JÄnis Sokolovskis un citi.
Å ajÄ pat gadÄ JÄnis Buile rakstÄ«ja vÄstuli Baltijas Å«nijas vadÄ«tÄjam D. Vallam, kurÄ priecÄ«gs vÄstÄ«ja par notikumiem Kandavas draudzÄ, par vairÄkÄm kristÄ«bÄm un arÄ« par kÄdu mežzini, kurÅ” kopÄ ar sievu pievienojÄs draudzei. Togad bija vÄls pavasaris un vÄl maija sÄkumÄ bija sniegs. Mežzinis gatavojÄs kristÄ«bÄm, bet viÅa radinieki, to uzzinÄjuÅ”i, noteiktajÄ sestdienÄ vÄlÄjÄs sarÄ«kot viesÄ«bas un viÅa āsvÄtumuā gaisinÄt. TaÄu kristÄ«bas notika ÄtrÄk. 20. maijÄ KandavÄ atbrauca Sutta un veica kristÄ«bas. Å Ä« mežziÅa radinieki saÅÄma liecÄ«bu par JÄzu Kristu. Å im mežzinim KandavÄ bija apmeklÄtÄju pieÅemÅ”anas laiks noteikts treÅ”dienÄs un sestdienÄs. Parasti pie viÅa durvÄ«m stÄvÄja rinda. ViÅÅ” patvaļīgi bez RÄ«gas vadÄ«tÄju ziÅas mainÄ«ja savu darba laiku un sestdienÄ negÄja darbÄ. TajÄ sestdienÄ rindas nebija un nÄkamajÄ nedÄÄ¼Ä nÄca rÄ«kojums no RÄ«gas mainÄ«t pieÅemÅ”anas laikus un vasaras laikÄ atstÄt vienÄ«gi treÅ”dienÄ. Å Ä« stÄsta turpinÄjums nav zinÄms.
1928. g. KandavÄ notika JÄÅa Sokolovska un Matildes RiekstiÅas laulÄ«bas, kuras vadÄ«ja sludinÄtÄjs Andrejs SproÄ£is. Draudzes sapulces notika Kalna ielÄ 2 katru sabatu 10.00 un piektdienÄs 19.00.
1930. g. draudzes sarakstÄ minÄtas 27 personas, starp kurÄm pÄc uzvÄrda dominÄ Andersoni, KrauliÅi, Gaiļi, InÄi, KukulÄ«Å”i, Sokolovski un SmilkstiÅi.
1933. gada 27. augustÄ KandavÄ notika apvienotais Kandavas un Talsu draudžu jaunieÅ”u muzikÄlais pasÄkums. TajÄ dziedÄja Å”o draudžu apvienotais jaunieÅ”u koris, izpildot 11 dziesmas. PasÄkumu atklÄja A. DruviÅÅ” un A. Mucenieks, ar deklamÄciju uzstÄjÄs P. VÄ«nerts, E. un M. Sokolovskis, E. Stiprais un M. Incis. Ar uzrunu kalpoja ArvÄ«ds SkujiÅÅ” par tÄmu āKas ir laime?ā un Otto Balodis par tÄmu āKÄpÄc nav miera un laimes?ā. DraudzÄ pastÄvÄja orÄ·estra grupa, kuru bija noorganizÄjis un vadÄ«jis, no Jelgavas draudzes braukÄjot, AlfrÄds Sprincis.
PÄc sludinÄtÄja Baloža kalpoÅ”anas Kandavas draudze kÄdu laiku palika bez pastÄvÄ«ga darbinieka un piemiÅas mielasta laikÄ kalpoja sludinÄtÄji no Tukuma vai RÄ«gas. LÄ«dz Å”im izmantotÄs telpas pilsÄtas centrÄ tÄ vairs neizmantoja. Draudze pÄrcÄla savas sapulces uz JÄÅa KrauliÅa namu Ozolu ielÄ, kur KrauliÅÅ”, ceļot namu, bija paredzÄjis sapulÄu telpas nama pirmajÄ stÄvÄ.
1936. gada sÄkumÄ draudzÄ bija 30 draudzes locekļi. Lai sasniegtu nepiecieÅ”amo locekļu skaitu draudzes pÄrreÄ£istrÄcijai, 1937. g. Kandavas draudzei pÄc saraksta tika pievienoti Sabiles un Lielrendas draudžu locekļi.
Draudze kara laikÄ
Kara sÄkumÄ Kandavas draudzÄ kalpoja Ernests Pavasars. ViÅa laikÄ tika kristÄ«ti: Fricis un Mirdza, VoldemÄrs un Erna Goldbergi. OtrÄ pasaules kara sÄkumÄ Kandavas draudzÄ bija ap 80 locekļu. Sapulces regulÄri notika KandavÄ, SabilÄ un RendÄ. Draudzes vecÄkais KriÅ”s SmiltiÅÅ”.
Kara otrajÄ pusÄ uz Kandavas draudzi atnÄca kalpot tolaik vÄl evaÅÄ£Älists JÄnis Lapa. Ar piemiÅas mielastu Kandavas draudzÄĀ Å”ajÄ laikÄ, kad Kurzeme bija ielenkumÄ, kalpoja sludinÄtÄji Otto Balodis un JÄnis OltiÅÅ”.
PÄc OtrÄ pasaules kara
SludinÄtÄjam AlfrÄdam Dambim, kurÅ” bija nosÅ«tÄ«ts kalpot draudzÄ, nebija izdevies atrast dzÄ«ves vietu KandavÄ, taÄu to viÅÅ” atrada SabilÄ. ReliÄ£isko lietu pilnvarotais RÄ«gÄ noteica, ka sludinÄtÄjs nedrÄ«kst dzÄ«vot pilsÄtÄ, kurÄ neatrodas viÅa apkalpoÅ”anÄ esoÅ”Ä draudze. TÄdÄļ nolÄma atjaunot Sabiles draudzi, jo Kandavas draudzei piederÄja vairÄki SabilÄ dzÄ«vojoÅ”ie adventisti. ReliÄ£isko lietu pÄrvalde atļÄva Sabiles draudzes reÄ£istrÄÅ”anu. PÄc kara Kandavas draudzÄ ar piemiÅas mielastu kalpoja JÄnis OltiÅÅ” no Auces.
SeÅ”desmitajos gados Kandavas draudze nedaudz pieauga skaitÄ, jo pirms tam 1962. g. Kandavas draudzi apvienoja ar likvidÄto Sabiles draudzi. KandavÄ pastÄvÄja koris, kuru aptuveni 1955. g. aicinÄja diriÄ£Ät Arnim SprÅ«dem. TÄ viÅam bija pirmÄ reize, kad viÅÅ” diriÄ£Äja kori.
Edgaram ÄerÅevskim, Ä«si pirms uzsÄkt kalpoÅ”anu Kandavas draudzÄ, bija atgriezta ReliÄ£ijas lietu pÄrvaldÄ atÅemtÄ reÄ£istrÄcija. TaÄu tas tika darÄ«ts ar aizrÄdÄ«jumu ā ja Kandavas draudzÄ palielinÄsies to bÄrnu skaits, kas sestdienÄs neapmeklÄ skolu, viÅam atkÄrtoti atÅems apliecÄ«bu. TÄ arÄ« notika. Draudzes locekļi nelaida savus bÄrnus skolÄ sestdienÄs, un Å”Ädu bÄrnu skaits draudzÄ palielinÄjÄs, un ÄerÅevskim atkÄrtoti atÅÄma apliecÄ«bu.
Draudze atmodas laikÄ
Draudzes locekļu skaits auga un tÄ aktÄ«vi iesaistÄ«jÄs adventistu literatÅ«ras izplatÄ«Å”anÄ un liecinÄÅ”anÄ. Kandavas kultÅ«ras namÄ tika organizÄts BÄ«beles izpÄtes seminÄrs, draudze organizÄja labdarÄ«bas pasÄkumus.
Draudzes sapulces
PirmsÄkumos sapulces notika adventistu mÄjvietÄs un iepriekÅ”minÄtajÄ mÅ«zikas skolas augÅ”ÄjÄ stÄvÄ Kalnu ielÄ 2. KÄ otra tiek minÄta arÄ« sapulÄu adrese Ansciema āLastosā.
No 1925. g. draudze pulcÄjÄs Kalnu ielÄ 2. 1932. g. DÄrza ielÄ 4. 1932.-1933. g. Kalna 2.
1934.-1935. g. Ozolu 4, kur JÄnis KrauliÅÅ” bija uzcÄlis divstÄvÄ«gu mÄju un pirmajÄ stÄvÄ bija pielÄgotas telpas draudzes sapulcÄm.
PÄc kara KrauliÅam pagalmÄ nodega galdnieka darbnÄ«ca un viÅÅ” lÅ«dza draudzi pÄrcelties uz telpÄm otrajÄ stÄvÄ, lai pirmÄ stÄva telpÄs iekÄrtotu sev jaunu darbnÄ«cu. Kad tika izveidots Kandavas rajons, Å”o namu nacionalizÄja. Draudzi un draudzes locekļus, kas dzÄ«voja nama dzÄ«vokļos, visus izmitinÄja divÄs mazÄs istabiÅÄs, kur saspiestÄ«bÄ tagad mitinÄjÄs KrauliÅa Ä£imene un vÄl 7 personas. PÄrÄjÄs telpÄs izmitinÄja topoÅ”Ä rajona darbiniekus.
PÄc tam draudze pulcÄjÄs luterÄÅu baznÄ«cas mÄcÄ«tÄja kancelejÄ (A. Dambja un A. Jurkevica laiks). Sapulces dažkÄrt pat apmeklÄja luterÄÅu mÄcÄ«tÄjs Vecmanis, kurÅ” pÄc sapulcÄm debatÄja ar adventistu sludinÄtÄjiem par BÄ«beles mÄcÄ«bas tÄmÄm.
1954. g. J. KrauliÅÅ” uzcÄla otru namu Imanta Sudmaļa ielÄ 12. BÅ«vÄja ar domu, lai bÅ«tu telpas arÄ« draudzei.
1989. g. Juris Bite mantoja L. KļaviÅas namu KandavÄ RaiÅa ielÄ 25, kura pirmo stÄvu viÅÅ” nodeva draudzei. Draudzes locekļi veica rekonstrukcijas darbus, pielÄgojot telpas sapulÄu vajadzÄ«bÄm. 1991. g. 6. janvÄri notika draudzes telpu iesvÄtÄ«Å”ana. Sapulces notiek katru sestdienu 10.00.
Dievkalpojumi
SestdienÄs
plkst. 10:00 - BÄ«beles izpÄte (Sabatskola)
plkst. 11:00 - SvÄtruna
Katra mÄneÅ”a 3. sestdienÄ pÄc dievkalpojuma notiek sadraudzÄ«bas brīži.
LūgŔanu grupa
OtrdienÄs plkst.Ā 19:00 (ziemas laikÄ), plkst.Ā 20:00 (vasaras laikÄ), dievnama telpÄs.Ā