Atpakaļ
Inta JÄkobsone
MÄcÄ«tÄja
Par draudzi
Izglītība
2013.g. HumanitÄro zinÄtÅu bakalaura grÄds teoloÄ£ijÄ un reliÄ£iju zinÄtnÄ, LU.
KalpoÅ”anas vÄsture
No 2015. gada aprīļa mÄcÄ«tÄja Bauskas draudzÄ.
No 2008. gada novembra mÄcÄ«tÄja RÄ«gas draudzÄ "Korinta".
2008.-2013.g. Latvijas draudžu savienÄ«bas jaunieÅ”u nodaļas vadÄ«tÄja.
VÄsture
Draudzes aizsÄkums meklÄjams pirms 1913. g., kad adventiste KaktiÅa izplatÄ«ja adventistu literatÅ«ru JÄkabpils apkaimÄ. GrÄmatu un traktÄtu nebija daudz, tÄdÄļ viÅa tos nevis pÄrdeva, bet deva lasÄ«t, lai pÄc tam cilvÄkus sastaptu un ar tiem pÄrrunÄtu par lasÄ«to. ViÅa Å”Ädi atrada 10 personas, kurÄm pasniedza BÄ«beles stundas. Starp tiem, kas gatavojÄs kristÄ«bÄm bija arÄ« EmÄ«lijas GrÄmatnieces mÄte Anna. Toreiz pÄc pastÄvoÅ”Äs likumdoÅ”anas bija nepiecieÅ”ams dokuments par izstÄÅ”anos no iepriekÅ”ÄjÄs draudzes. GrÄmatnieces mÄte Å”Ädu dokumentu saÅÄma, bet EmÄ«lijai bija jÄgaida 21 gadu sasniegÅ”anu.
Tad uz JÄkabpili tika nosÅ«tÄ«ts palÄ«gmÄcÄ«tÄjs JÄnis Dreimanis (vecÄkais). Daugavas kreisÄ krasta pietekÄ, PelÄ«tes upÄ«tes lokÄ, mÄcÄ«tÄjs JÄkabs Å neiders kristÄ«ja 5 cilvÄkus. Kad tiem pievienojÄs vÄl pieci no citÄm draudzÄm, 1913. g. 20. jÅ«lijÄ tika dibinÄta JÄkabpils draudze. Starp pirmajiem adventistiem bija: MÄrtiÅÅ” IevÄ«tis, Maija StrÄlniece, Minna RaudzÄna, PÄteris OzoliÅÅ” un Anna GrÄmatniece.
JÄnis Dreimanis pielika lielas pÅ«les, lai draudzi JÄkabpilÄ« reÄ£istrÄtu un sagÄdÄtu vajadzÄ«gÄs atļaujas. ViÅÅ” bija jaunÄs draudzes pirmais vecÄkais un arÄ« mÄcÄ«tÄjs. Krievijas valsts vÄstures arhÄ«vÄ glabÄjas garÄ«go lietu departamenta mape Nr. 526/5, kurÄ ietverta sarakste starp departamentu un J. Dreimani laikÄ no 1913. g. 8. decembra lÄ«dz 1914. g. 24. februÄrim. TajÄ ir dokumenti, kas liecina, ka sÄkotnÄji Dreimanis lÅ«dza atļauju draudzi reÄ£istrÄt un tai sapulcÄties JÄkabpilÄ« LielajÄ ielÄ 145, kur atradÄs sievieÅ”u komercskola, taÄu viÅam tika atteikts. Tad viÅÅ” lÅ«dza atļauju pulcÄties JÄkabpilÄ« Pasta ielÄ 64, kur J. Dreimanis pats bija apmeties uz dzÄ«vi. LÅ«gums departamentam ir sastÄdÄ«ts glÄ«tÄ rokrakstÄ un apliecina labas zinÄÅ”anas likumdoÅ”anÄ un formÄ, kÄ jÄveic Å”Äda sarakste.
1913. g. 4. decembra lÅ«gumu parakstÄ«ja sekojoÅ”ie JÄkabpils grupas locekļi: JÄnis un Elizabete DreimaÅi, Elizabete KanniÅa, Marija ŽizÅevska, Anna GrÄmatniece, Maija StrÄlniece, E. KaktiÅa, PÄteris OzoliÅÅ”, MÄrtiÅÅ” IevÄ«tis, RÅ«dolfs Kuplais, Oskars Sutta, Andrejs SÅ«naklis, Minna RaudzÄna, Emma Ansone, DÄrta JÄkabsone, RÅ«dolfs Ansons, M. Ozols, EmÄ«lija GrÄmatniece, Ieva Pilskalne, Margarita ZÄÄ£ere.
Å o lÅ«gumu valsts iestÄdes atteica, jo grupÄ nebija 25 pilngadÄ«gu cilvÄku, kas ļautu dibinÄt draudzi pÄc tÄ laika likumdoÅ”anas. Tad Dreimanis vÄrsÄs ar lÅ«gumu pat pie gubernatora un valsts iekÅ”lietu ministra. ViÅÅ” lÅ«dza atļaut privÄtÄs lÅ«gÅ”anas sapulces (ŃŠ°ŃŃŠ½ŃŠµ ŠæŠ¾ŃŃŠ¾ŃŠ½Š½ŃŠµ Š¼Š¾Š»ŠøŃŠ²ŠµŠ½Š½ŃŠµ ŃŠ¾Š±ŃŠ°Š½ŠøŃ). Kurzemes gubernators Å”o lietu izskatÄ«ja un lÅ«dza JÄkabpils pilsÄtas varas iestÄdes rast iespÄjas Å”o lÅ«gumu apmierinÄt. Dokumenti, kas apliecinÄtu draudzes reÄ£istrÄciju nav saglabÄjuÅ”ies.
LaikrakstÄ āCiÄnas Sargsā mÄcÄ«tÄjs JÄkabs Å neiders ziÅo, ka 1914. g. 20. jÅ«lijÄ JÄkabpilÄ« tika kristÄ«tas piecas personas (no tÄm zinÄmas Äetras: EmÄ«lija GrÄmatniece, Anna Zolberga un SÅ«nakļi Andrejs un EmÄ«lija) un nÄkamajÄ dienÄ ā 1914. g. 21. jÅ«lijÄ tika nodibinÄta JÄkabpils grupa ar desmit locekļiem. Å is otrais datums rada nelielu sajukumu, taÄu, atŔķirÄ«bÄ no iepriekÅ” pieminÄtÄ datuma 1913. gadÄ, Å”is pÄdÄjais ir dokumentÄli fiksÄts laikrakstÄ uzreiz pÄc notikuma.
Draudze PirmÄ pasaules kara laikÄ
PirmÄ pasaules kara laikÄ liela daļa draudzes locekļu devÄs bÄgļu gaitÄs. PÄc kara viÅi atgriezÄs JÄkabpilÄ« un atjaunoja draudzi.
Draudze pÄc PirmÄ pasaules kara
1920. g. 21. februÄrÄ« StrÄlnieku mÄjÄ JÄkabpilÄ« Robežu ielÄ 8 (tagad 20) tika noturÄta draudzes atjaunoÅ”anas sapulce. SapulcÄ bija klÄt Baltijas draudžu savienÄ«bas vadÄ«tÄjs JÄkabs Å neiders. JÄkabpils draudzi tobrÄ«d veidoja 17 locekļi. Par draudzes vecÄko tika ievÄlÄts Andrejs SÅ«naklis. Draudzei nebija sava mÄcÄ«tÄja, tÄdÄļ JÄkabs Å neiders draudzi periodiski apmeklÄja, noturÄja piemiÅas mielastus un veica nepiecieÅ”amos ar draudzi saistÄ«tos pienÄkumus.
1920. g. 29. maijÄ, pÄc draudzes atjaunoÅ”anas, tika kristÄ«ts pats sapulÄu vietas nama saimnieks JÄkabs StrÄlnieks. ViÅÅ” ar savu dzÄ«ves draugu savÄ namÄ uzÅÄma draudzi un pie viÅa naktsmÄjas atrada adventistu grÄmatu izplatÄ«tÄji (AlfrÄds Dambis, MatÄ«ss Rožkalns, VoldemÄrs SprÅ«de, Annemarija Bite un vÄl daudzi citi). StrÄlnieku nams tiek aprakstÄ«ts Å”Ädi: āViÅu mÄjiÅa sastÄv tikai no vienas istabas un virtuvesā¦ā. ViÅu bagÄtÄ«ba bija pieticÄ«ba, abi bija jau pusmūžÄ, kad pievienojÄs draudzei, taÄu ar savu dzÄ«ves pieredzi spÄja ienest draudzÄ lÄ«dzsvaru viedokļos.
1921. g. 24. augustÄ JÄkabpils draudzÄ tika kristÄ«ts JÄnis OltiÅÅ”. ViÅÅ” bija nedaudz apmulsis, redzot nelielo draudzi, kas pulcÄjÄs privÄtmÄjÄ, kur ir tikai virtuve un viena Å”aura istaba, taÄu JÄkabs Å neiders viÅu iedroÅ”inÄja pievienoties draudzei.
MÄcÄ«tÄjs Purmalis ziÅoja, ka JÄkabpils draudzÄ viÅa kalpoÅ”anas laikÄ pastÄvÄja seÅ”i Ä£imenes pulciÅi (mazÄs grupas): DaugavkalÄjos vad. KÄrlis Renbergs; ZaÄ¼Ä meÅ¾Ä vad. PÄteris Zolbergs; KulitÄnos vad. ErmÄ«ne RimÅ”Äne; ElkÅ”Åu pagastÄ vad. Ieva RimÅ”Äne; MÄlkalnÄ vad. EmÄ«lija GrÄmatniece; Ritas pagasta āSpodrosā vad. Lote KaniÅa.
PÄteris Purmalis kopÅ” 1929. kalpoja arÄ« PļaviÅu draudzÄ. ViÅÅ” dzÄ«voja JÄkabpilÄ« Å osejas ielÄ 2 un tolaik JÄkabpils draudze pulcÄjÄs viÅa dzÄ«ves vietÄ. Purmalis veica evaÅÄ£elizÄcijas darbu un locekļu skaits pieauga lÄ«dz 39.Ā
PÄc Purmaļa draudze kÄdu laiku palika bez sava mÄcÄ«tÄja. PiemiÅas mielasta laikÄ ieradÄs mÄcÄ«tÄji JÄnis DriÄ·is, PÄvils Macanovs, KÄrlis Sutta, Ernests KlotiÅÅ” u. c. Draudzi bieži apmeklÄja mÄsa un brÄlis Lejnieki, kas bija norÄ«koti jaunÄ misijas darbÄ LÄ«vÄnos (1930.-1933.g.).
MÄcÄ«tÄjs Balodis rÄ«koja BÄ«beles izpÄtes evaÅÄ£elizÄcijas pasÄkumus JÄkabpilÄ« un ViesÄ«tÄ. ViesÄ«tÄ viÅÅ” kÄdu laiku pat dzÄ«voja un tur sarÄ«koja jaunatnes svÄtkus un organizÄja sapulces Dzirnavu ielÄ 10 sestdienÄs 10:00 un svÄtdienÄs 19:00. JÄkabpils draudzes jaunieÅ”u kori vadÄ«ja VoldemÄrs SprÅ«de. Balodim bez JÄkabpils draudzes bija jÄbrauc arÄ« uz abÄm Daugavpils draudzÄm. Å Ä« iemesla dÄļ viÅÅ” nevarÄja bÅ«t JÄkabpils draudzes sapulcÄ katru reizi. Balodis 1937. g. tika ievÄlÄts par JÄkabpils draudzes vecÄko un ViesÄ«tes grupas vadÄ«tÄju.
MÄcÄ«tÄja JÄÅa Lapas kalpoÅ”anas laikÄ JÄkabpils draudzÄ pastÄvÄja mandolÄ«nu orÄ·estris, kuru vadÄ«ja O. KuzÅecova. DraudzÄ pastÄvÄja arÄ« koris.
Draudze kara laikÄ
Draudze sÄkumÄ pulcÄjÄs BrÄ«vÄ«bas ielÄ, bet sabata pÄcpusdienÄs pie EmÄ«lijas GrÄmatnieces mÄjÄ Robežu ielÄ 1 (tagad 2). ArÄ« tur bija tikai Å”aura virtuve un neliela istaba. Draudze bija neliela, bet sirsnÄ«ga. VÄlÄk draudze pulcÄjÄs arÄ« pie AudriÅas Robežu ielÄ 5. DrÄ«z vien pÄc kara notika jaunu draudzes locekļu kristÄ«bas PelÄ«tes upes lokÄ, uzreiz aiz tagadÄjÄs slimnÄ«cas.
Draudze padomju laikÄ
MÄcÄ«tÄjs VoldemÄrs SprÅ«de paralÄli JÄkabpils draudzei kalpoja arÄ« Liezeres draudzÄ. Draudze viÅu atceras kÄ mÄcÄ«tÄju, kas spÄja visus saliedÄt. JÄkabpils draudzÄ lÄ«dz tam bija grÅ«tÄ«bas ar kopÄjo dziesmu muzikÄlo pavadÄ«jumu, bet V. SprÅ«de un vÄlÄk arÄ« viÅa dÄls Arnis uzÅÄmÄs muzikÄli pavadÄ«t kopÄjÄs dziesmas.
Draudzes locekļi pÄc sapulcÄm sabatos mÄdza braukt arÄ« uz ViesÄ«ti pie KaniÅiem. Lote KaniÅa bija sirsnÄ«ga liecinÄtÄja par JÄzus Kristus Otro atnÄkÅ”anu. Starp JÄkabpili un ViesÄ«ti pastÄvÄja Å”aursliežu dzelzceļa satiksme. Pasažieri pÄrrunÄja savas problÄmas un sÅ«kstÄ«jÄs par grÅ«tiem laikiem, bet Lote KaniÅa liecinÄja par notikumiem, kas sekos pirms Kristus OtrÄs atnÄkÅ”anas.
MÄcÄ«tÄju Herbertu DriÄ·i draudze atceras kÄ enerÄ£isku mÄcÄ«tÄju, kurÅ” lietoja daudz uzskates materiÄlu un tabulu.
PastÄvÄja grÅ«tÄ«bas tiem draudzes locekļiem, kas savus bÄrnus nelaida skolÄ sestdienÄs. ViÅus izsauca pie skolas direktora un uz pilsÄtas izpildkomiteju. DraudÄja atÅemt bÄrnus, taÄu Å”ie draudi netika realizÄti. PilsÄtÄ pastÄvÄja kauna stends, kurÄ ar karikatÅ«rÄm tika nosodÄ«ti dzÄrÄji un amorÄli pilsoÅi. LÄ«dzÄs Å”iem tika attÄloti arÄ« adventistu āsektantiā, kas sestdienÄs bÄrnus nelaiž skolÄ.
MÄcÄ«tÄjs VoldemÄrs ZaÄ·is vadÄ«ja draudzes muzikÄlo dzÄ«vi ā rakstÄ«ja dziesmas, spÄlÄja vijoli, viÅa dÄls Modris spÄlÄja klavieres, un draudzÄ pastÄvÄja koris. SapulcÄs piedalÄ«jÄs draudzes locekļi arÄ« no citÄm adventistu draudzÄm. Padomju varas iestÄdes neļÄva uzstÄties pÅ«tÄju orÄ·estriem, taÄu draudzes bieži Å”o ierobežojumu apgÄja. Reiz N. BeļÄviÄs nolÄma pÄrsteigt V. ZaÄ·i ar pÅ«tÄju orÄ·estra ieraÅ”anos dievkalpojumÄ, viÅÅ” uzaicinÄja GunÄru Kairi ar spÄlÄtÄjiem un draudzes kopÄjÄs dziesmas tika pavadÄ«tas ar pÅ«tÄju orÄ·estra skaÅÄm. Å Äds pÄrsteigums mÄcÄ«tÄjam varÄja beigties ar reÄ£istrÄcijas apliecÄ«bas atÅemÅ”anu.
Draudzes sapulces notika katru sestdienu JÄkabpils baptistu baznÄ«cÄ ar dziesmÄm. Pauls Niedra prata spÄlÄt harmoniju un klavieres. Uz sapulcÄm brauca draudzes locekļi no likvidÄtÄm Daugavpils un RÄzeknes draudzÄm. Ar baptistu draudzi, kuras baznÄ«cÄ draudze pulcÄjÄs, pastÄvÄja labas attiecÄ«bas.
KopÅ” 1964. gada draudzÄ aizsÄkÄs tradÄ«cija katru gadu pulcÄties pie GaliÅiem SÄlpils āRozÄ«tÄsā PÄtera vÄrda dienÄ. Uz Å”o pasÄkumu tad sabrauca daudzi JÄkabpils esoÅ”ie un bijuÅ”ie draudzes locekļi. MÅ«sdienÄs Å”is pasÄkums tur vairs nenotiek, jo āRozÄ«tesā ilgÄku laiku bija bez iedzÄ«votÄjiem un netÄlu esoÅ”Ä bÄrnu nama iemÄ«tnieki tÄs nodedzinÄja.
Draudze atmodas laikÄ
KopÅ” 1989. gada draudzÄ kalpoja mÄcÄ«tÄjs Laimonis Tomsons. Å ajÄ atmodas laikÄ viÅÅ” sekmÄ«gi vadÄ«ja BÄ«beles seminÄrus JÄkabpilÄ«, LÄ«vÄnos un PļaviÅÄs. Ä»audis bija izslÄpuÅ”i dzirdÄt patiesÄ«bu, taÄu arÄ« ienaidnieks lika ŔķÄrŔļus un draudzÄ daži draudzes locekļi ienesa sveÅ”as mÄcÄ«bas. 1993. g. beigÄs draudzÄ bija 79 draudzes locekļi, jo draudzÄ tika uzÅemti vairÄki cietumos kristÄ«tie cilvÄki. TaÄu, pÄc atbrÄ«voÅ”anÄs no ieslodzÄ«juma vietÄm, Å”ie ļaudis draudzi neapmeklÄja un nebija vairs sastopami.
Draudzes sapulces notika divÄs valodÄs ā ar tulkojumu no latvieÅ”u valodas uz krievu valodu. Tas manÄmi bremzÄja sapulÄu dinamiku, seviŔķi, kad mÄcÄ«tÄjam bija jÄlabo kļūdaini iztulkotie vÄrdi. Kad sapulcÄ atradÄs kÄds, kurÅ” prata spÄlÄt klavieres, tad kopÄ«gÄm dziesmÄm bija pavadÄ«jums. Citas reizes dziesmas pavadÄ«jaĀ magnetofona ieraksts.
Draudzes sapulces vietas
Draudze Å”ajos gados ir vairÄkkÄrtÄ«gi mainÄ«jusi savas sapulcÄÅ”anÄs vietas: PirmÄ sapulces vieta Robežu ielÄ 8 (tagad 20) StrÄlnieku namÄ. Ap 1928.-1929. g. sapulces notika Å osejas ielÄ 2, sabatos, svÄtdienÄs, treÅ”dienÄs un piektdienÄs. 1930.-1932. g. Krasta ielÄ 6. No 1933. lÄ«dz aptuveni 1935. g. Krasta ielÄ 13. 1935. g. Krasta 46. 1937. g. Krasta 52. Bija sapulces arÄ« Vilka namÄ DaugavmalÄ un LÄ«dakas namÄ, taÄu Å”o namu adreses nav zinÄmas, bet, iespÄjams, ka tÄs ir starp iepriekÅ” minÄtajÄm. MÄcÄ«tÄja V. SprÅ«des kalpoÅ”anas laikÄ Ä«rÄja telpas BrÄ«vÄ«bas ielÄ (tagad rajona laikraksta redakcijai ielas pretÄjÄ pusÄ, mÄjas nr. man nav zinÄms). No turienes pÄc kara draudze pÄrcÄlÄs uz baptistu baznÄ«cu ZaÄ¼Ä ielÄ 5, kur sapulces notiek vÄl Å”odien. Draudzes sapulces notiek katru sestdienu 11.00.
Dievkalpojumi
SestdienÄs
plkst. 11:00 - SvÄtruna
plkst. 12:00 - BÄ«beles izpÄte (Sabatskola)