Atpakaļ

Jēkabpils draudze

Draudzes locekļi: 23

Kontakti:

Zaļā 5, Jēkabpils, LV-5200

Apskatīt kartē
Jēkabpils draudze
Inta Jākobsone

Inta Jākobsone

Mācītāja

Par draudzi

Izglītība

2013.g. Humanitāro zinātņu bakalaura grāds teoloģijā un reliģiju zinātnē, LU.

KalpoÅ”anas vēsture

No 2015. gada aprīļa mācītāja Bauskas draudzē.
No 2008. gada novembra mācītāja Rīgas draudzē "Korinta".
2008.-2013.g. Latvijas draudžu savienības jaunieŔu nodaļas vadītāja.

Vēsture

Draudzes aizsākums meklējams pirms 1913. g., kad adventiste Kaktiņa izplatÄ«ja adventistu literatÅ«ru Jēkabpils apkaimē. Grāmatu un traktātu nebija daudz, tādēļ viņa tos nevis pārdeva, bet deva lasÄ«t, lai pēc tam cilvēkus sastaptu un ar tiem pārrunātu par lasÄ«to. Viņa Ŕādi atrada 10 personas, kurām pasniedza BÄ«beles stundas. Starp tiem, kas gatavojās kristÄ«bām bija arÄ« EmÄ«lijas Grāmatnieces māte Anna. Toreiz pēc pastāvoŔās likumdoÅ”anas bija nepiecieÅ”ams dokuments par izstāŔanos no iepriekŔējās draudzes. Grāmatnieces māte Ŕādu dokumentu saņēma, bet EmÄ«lijai bija jāgaida 21 gadu sasniegÅ”anu.

Tad uz Jēkabpili tika nosÅ«tÄ«ts palÄ«gmācÄ«tājs Jānis Dreimanis (vecākais). Daugavas kreisā krasta pietekā, PelÄ«tes upÄ«tes lokā, mācÄ«tājs Jēkabs Å neiders kristÄ«ja 5 cilvēkus. Kad tiem pievienojās vēl pieci no citām draudzēm, 1913. g. 20. jÅ«lijā tika dibināta Jēkabpils draudze. Starp pirmajiem adventistiem bija: MārtiņŔ IevÄ«tis, Maija Strēlniece, Minna Raudzēna, Pēteris OzoliņŔ un Anna Grāmatniece.


Jānis Dreimanis pielika lielas pÅ«les, lai draudzi JēkabpilÄ« reÄ£istrētu un sagādātu vajadzÄ«gās atļaujas. ViņŔ bija jaunās draudzes pirmais vecākais un arÄ« mācÄ«tājs. Krievijas valsts vēstures arhÄ«vā glabājas garÄ«go lietu departamenta mape Nr. 526/5, kurā ietverta sarakste starp departamentu un J. Dreimani laikā no 1913. g. 8. decembra lÄ«dz 1914. g. 24. februārim. Tajā ir dokumenti, kas liecina, ka sākotnēji Dreimanis lÅ«dza atļauju draudzi reÄ£istrēt un tai sapulcēties JēkabpilÄ« Lielajā ielā 145, kur atradās sievieÅ”u komercskola, taču viņam tika atteikts. Tad viņŔ lÅ«dza atļauju pulcēties JēkabpilÄ« Pasta ielā 64, kur J. Dreimanis pats bija apmeties uz dzÄ«vi. LÅ«gums departamentam ir sastādÄ«ts glÄ«tā rokrakstā un apliecina labas zināŔanas likumdoÅ”anā un formā, kā jāveic Ŕāda sarakste.

1913. g. 4. decembra lÅ«gumu parakstÄ«ja sekojoÅ”ie Jēkabpils grupas locekļi: Jānis un Elizabete Dreimaņi, Elizabete Kanniņa, Marija Žizņevska, Anna Grāmatniece, Maija Strēlniece, E. Kaktiņa, Pēteris OzoliņŔ, MārtiņŔ IevÄ«tis, RÅ«dolfs Kuplais, Oskars Sutta, Andrejs SÅ«naklis, Minna Raudzēna, Emma Ansone, Dārta Jēkabsone, RÅ«dolfs Ansons, M. Ozols, EmÄ«lija Grāmatniece, Ieva Pilskalne, Margarita Zāģere.

Å o lÅ«gumu valsts iestādes atteica, jo grupā nebija 25 pilngadÄ«gu cilvēku, kas ļautu dibināt draudzi pēc tā laika likumdoÅ”anas. Tad Dreimanis vērsās ar lÅ«gumu pat pie gubernatora un valsts iekÅ”lietu ministra. ViņŔ lÅ«dza atļaut privātās lÅ«gÅ”anas sapulces (частные ŠæŠ¾ŃŃ‚Š¾ŃŠ½Š½Ń‹Šµ молитвенные ŃŠ¾Š±Ń€Š°Š½ŠøŃ). Kurzemes gubernators Å”o lietu izskatÄ«ja un lÅ«dza Jēkabpils pilsētas varas iestādes rast iespējas Å”o lÅ«gumu apmierināt. Dokumenti, kas apliecinātu draudzes reÄ£istrāciju nav saglabājuÅ”ies.

Laikrakstā ā€žCiānas Sargsā€ mācÄ«tājs Jēkabs Å neiders ziņo, ka 1914. g. 20. jÅ«lijā JēkabpilÄ« tika kristÄ«tas piecas personas (no tām zināmas četras: EmÄ«lija Grāmatniece, Anna Zolberga un SÅ«nakļi Andrejs un EmÄ«lija) un nākamajā dienā – 1914. g. 21. jÅ«lijā tika nodibināta Jēkabpils grupa ar desmit locekļiem. Å is otrais datums rada nelielu sajukumu, taču, atŔķirÄ«bā no iepriekÅ” pieminētā datuma 1913. gadā, Å”is pēdējais ir dokumentāli fiksēts laikrakstā uzreiz pēc notikuma.

Draudze Pirmā pasaules kara laikā

Pirmā pasaules kara laikā liela daļa draudzes locekļu devās bēgļu gaitās. Pēc kara viņi atgriezās Jēkabpilī un atjaunoja draudzi.

Draudze pēc Pirmā pasaules kara

1920. g. 21. februārÄ« Strēlnieku mājā JēkabpilÄ« Robežu ielā 8 (tagad 20) tika noturēta draudzes atjaunoÅ”anas sapulce. Sapulcē bija klāt Baltijas draudžu savienÄ«bas vadÄ«tājs Jēkabs Å neiders. Jēkabpils draudzi tobrÄ«d veidoja 17 locekļi. Par draudzes vecāko tika ievēlēts Andrejs SÅ«naklis. Draudzei nebija sava mācÄ«tāja, tādēļ Jēkabs Å neiders draudzi periodiski apmeklēja, noturēja piemiņas mielastus un veica nepiecieÅ”amos ar draudzi saistÄ«tos pienākumus.

1920. g. 29. maijā, pēc draudzes atjaunoÅ”anas, tika kristÄ«ts pats sapulču vietas nama saimnieks Jēkabs Strēlnieks. ViņŔ ar savu dzÄ«ves draugu savā namā uzņēma draudzi un pie viņa naktsmājas atrada adventistu grāmatu izplatÄ«tāji (Alfrēds Dambis, MatÄ«ss Rožkalns, Voldemārs SprÅ«de, Annemarija Bite un vēl daudzi citi). Strēlnieku nams tiek aprakstÄ«ts Ŕādi: ā€žViņu mājiņa sastāv tikai no vienas istabas un virtuvesā€¦ā€. Viņu bagātÄ«ba bija pieticÄ«ba, abi bija jau pusmūžā, kad pievienojās draudzei, taču ar savu dzÄ«ves pieredzi spēja ienest draudzē lÄ«dzsvaru viedokļos.

1921. g. 24. augustā Jēkabpils draudzē tika kristÄ«ts Jānis OltiņŔ. ViņŔ bija nedaudz apmulsis, redzot nelielo draudzi, kas pulcējās privātmājā, kur ir tikai virtuve un viena Å”aura istaba, taču Jēkabs Å neiders viņu iedroÅ”ināja pievienoties draudzei.

MācÄ«tājs Purmalis ziņoja, ka Jēkabpils draudzē viņa kalpoÅ”anas laikā pastāvēja seÅ”i Ä£imenes pulciņi (mazās grupas): Daugavkalējos vad. Kārlis Renbergs; Zaļā mežā vad. Pēteris Zolbergs; Kulitānos vad. ErmÄ«ne RimŔāne; ElkŔņu pagastā vad. Ieva RimŔāne; Mālkalnā vad. EmÄ«lija Grāmatniece; Ritas pagasta ā€žSpodrosā€ vad. Lote Kaniņa.

Pēteris Purmalis kopÅ” 1929. kalpoja arÄ« Pļaviņu draudzē. ViņŔ dzÄ«voja JēkabpilÄ« Å osejas ielā 2 un tolaik Jēkabpils draudze pulcējās viņa dzÄ«ves vietā. Purmalis veica evaņģelizācijas darbu un locekļu skaits pieauga lÄ«dz 39.Ā 

Pēc Purmaļa draudze kādu laiku palika bez sava mācÄ«tāja. Piemiņas mielasta laikā ieradās mācÄ«tāji Jānis DriÄ·is, Pāvils Macanovs, Kārlis Sutta, Ernests KlotiņŔ u. c. Draudzi bieži apmeklēja māsa un brālis Lejnieki, kas bija norÄ«koti jaunā misijas darbā LÄ«vānos (1930.-1933.g.).

MācÄ«tājs Balodis rÄ«koja BÄ«beles izpētes evaņģelizācijas pasākumus JēkabpilÄ« un ViesÄ«tē. ViesÄ«tē viņŔ kādu laiku pat dzÄ«voja un tur sarÄ«koja jaunatnes svētkus un organizēja sapulces Dzirnavu ielā 10 sestdienās 10:00 un svētdienās 19:00. Jēkabpils draudzes jaunieÅ”u kori vadÄ«ja Voldemārs SprÅ«de. Balodim bez Jēkabpils draudzes bija jābrauc arÄ« uz abām Daugavpils draudzēm. Å Ä« iemesla dēļ viņŔ nevarēja bÅ«t Jēkabpils draudzes sapulcē katru reizi. Balodis 1937. g. tika ievēlēts par Jēkabpils draudzes vecāko un ViesÄ«tes grupas vadÄ«tāju.

MācÄ«tāja Jāņa Lapas kalpoÅ”anas laikā Jēkabpils draudzē pastāvēja mandolÄ«nu orÄ·estris, kuru vadÄ«ja O. Kuzņecova. Draudzē pastāvēja arÄ« koris.

Draudze kara laikā

Draudze sākumā pulcējās BrÄ«vÄ«bas ielā, bet sabata pēcpusdienās pie EmÄ«lijas Grāmatnieces mājā Robežu ielā 1 (tagad 2). ArÄ« tur bija tikai Å”aura virtuve un neliela istaba. Draudze bija neliela, bet sirsnÄ«ga. Vēlāk draudze pulcējās arÄ« pie Audriņas Robežu ielā 5. DrÄ«z vien pēc kara notika jaunu draudzes locekļu kristÄ«bas PelÄ«tes upes lokā, uzreiz aiz tagadējās slimnÄ«cas.

Draudze padomju laikā

Mācītājs Voldemārs Sprūde paralēli Jēkabpils draudzei kalpoja arī Liezeres draudzē. Draudze viņu atceras kā mācītāju, kas spēja visus saliedēt. Jēkabpils draudzē līdz tam bija grūtības ar kopējo dziesmu muzikālo pavadījumu, bet V. Sprūde un vēlāk arī viņa dēls Arnis uzņēmās muzikāli pavadīt kopējās dziesmas.

Draudzes locekļi pēc sapulcēm sabatos mēdza braukt arÄ« uz ViesÄ«ti pie Kaniņiem. Lote Kaniņa bija sirsnÄ«ga liecinātāja par Jēzus Kristus Otro atnākÅ”anu. Starp Jēkabpili un ViesÄ«ti pastāvēja Å”aursliežu dzelzceļa satiksme. Pasažieri pārrunāja savas problēmas un sÅ«kstÄ«jās par grÅ«tiem laikiem, bet Lote Kaniņa liecināja par notikumiem, kas sekos pirms Kristus Otrās atnākÅ”anas.

Mācītāju Herbertu Driķi draudze atceras kā enerģisku mācītāju, kurŔ lietoja daudz uzskates materiālu un tabulu.

Pastāvēja grÅ«tÄ«bas tiem draudzes locekļiem, kas savus bērnus nelaida skolā sestdienās. Viņus izsauca pie skolas direktora un uz pilsētas izpildkomiteju. Draudēja atņemt bērnus, taču Å”ie draudi netika realizēti. Pilsētā pastāvēja kauna stends, kurā ar karikatÅ«rām tika nosodÄ«ti dzērāji un amorāli pilsoņi. LÄ«dzās Å”iem tika attēloti arÄ« adventistu ā€žsektantiā€, kas sestdienās bērnus nelaiž skolā.

MācÄ«tājs Voldemārs ZaÄ·is vadÄ«ja draudzes muzikālo dzÄ«vi – rakstÄ«ja dziesmas, spēlēja vijoli, viņa dēls Modris spēlēja klavieres, un draudzē pastāvēja koris. Sapulcēs piedalÄ«jās draudzes locekļi arÄ« no citām adventistu draudzēm. Padomju varas iestādes neļāva uzstāties pÅ«tēju orÄ·estriem, taču draudzes bieži Å”o ierobežojumu apgāja. Reiz N. Beļēvičs nolēma pārsteigt V. ZaÄ·i ar pÅ«tēju orÄ·estra ieraÅ”anos dievkalpojumā, viņŔ uzaicināja Gunāru Kairi ar spēlētājiem un draudzes kopējās dziesmas tika pavadÄ«tas ar pÅ«tēju orÄ·estra skaņām. Šāds pārsteigums mācÄ«tājam varēja beigties ar reÄ£istrācijas apliecÄ«bas atņemÅ”anu.

Draudzes sapulces notika katru sestdienu Jēkabpils baptistu baznīcā ar dziesmām. Pauls Niedra prata spēlēt harmoniju un klavieres. Uz sapulcēm brauca draudzes locekļi no likvidētām Daugavpils un Rēzeknes draudzēm. Ar baptistu draudzi, kuras baznīcā draudze pulcējās, pastāvēja labas attiecības.

KopÅ” 1964. gada draudzē aizsākās tradÄ«cija katru gadu pulcēties pie Galiņiem Sēlpils ā€žRozÄ«tēsā€ Pētera vārda dienā. Uz Å”o pasākumu tad sabrauca daudzi Jēkabpils esoÅ”ie un bijuÅ”ie draudzes locekļi. MÅ«sdienās Å”is pasākums tur vairs nenotiek, jo ā€žRozÄ«tesā€ ilgāku laiku bija bez iedzÄ«votājiem un netālu esoŔā bērnu nama iemÄ«tnieki tās nodedzināja.

Draudze atmodas laikā

KopÅ” 1989. gada draudzē kalpoja mācÄ«tājs Laimonis Tomsons. Å ajā atmodas laikā viņŔ sekmÄ«gi vadÄ«ja BÄ«beles seminārus JēkabpilÄ«, LÄ«vānos un Pļaviņās. Ä»audis bija izslāpuÅ”i dzirdēt patiesÄ«bu, taču arÄ« ienaidnieks lika ŔķērŔļus un draudzē daži draudzes locekļi ienesa sveÅ”as mācÄ«bas. 1993. g. beigās draudzē bija 79 draudzes locekļi, jo draudzē tika uzņemti vairāki cietumos kristÄ«tie cilvēki. Taču, pēc atbrÄ«voÅ”anās no ieslodzÄ«juma vietām, Å”ie ļaudis draudzi neapmeklēja un nebija vairs sastopami.

Draudzes sapulces notika divās valodās – ar tulkojumu no latvieÅ”u valodas uz krievu valodu. Tas manāmi bremzēja sapulču dinamiku, seviŔķi, kad mācÄ«tājam bija jālabo kļūdaini iztulkotie vārdi. Kad sapulcē atradās kāds, kurÅ” prata spēlēt klavieres, tad kopÄ«gām dziesmām bija pavadÄ«jums. Citas reizes dziesmas pavadÄ«jaĀ  magnetofona ieraksts.

Draudzes sapulces vietas

Draudze Å”ajos gados ir vairākkārtÄ«gi mainÄ«jusi savas sapulcēŔanās vietas: Pirmā sapulces vieta Robežu ielā 8 (tagad 20) Strēlnieku namā. Ap 1928.-1929. g. sapulces notika Å osejas ielā 2, sabatos, svētdienās, treÅ”dienās un piektdienās. 1930.-1932. g. Krasta ielā 6. No 1933. lÄ«dz aptuveni 1935. g. Krasta ielā 13. 1935. g. Krasta 46. 1937. g. Krasta 52. Bija sapulces arÄ« Vilka namā Daugavmalā un LÄ«dakas namā, taču Å”o namu adreses nav zināmas, bet, iespējams, ka tās ir starp iepriekÅ” minētajām. MācÄ«tāja V. SprÅ«des kalpoÅ”anas laikā Ä«rēja telpas BrÄ«vÄ«bas ielā (tagad rajona laikraksta redakcijai ielas pretējā pusē, mājas nr. man nav zināms). No turienes pēc kara draudze pārcēlās uz baptistu baznÄ«cu Zaļā ielā 5, kur sapulces notiek vēl Å”odien. Draudzes sapulces notiek katru sestdienu 11.00.

Dievkalpojumi

Sestdienās
plkst. 11:00 - Svētruna
plkst. 12:00 - Bībeles izpēte (Sabatskola)

Saskaņā ar BÄ«beles atklāsmi par Dieva plāna kulmināciju SeptÄ«tās dienas adventisti uzskata Dieva radÄ«bas atjaunoÅ”anu pilnÄ«gā saskaņā ar Viņa nevainojamo gribu un taisnÄ«bu.

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālr: (+371) 25717949

E-pasts: birojs@adventisti.lv

© 2026 Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība. Visas tiesības aizsargātas.