Atpakaļ
MÄris Debners
MÄcÄ«tÄjs
Par draudzi
KalpoÅ”anas vÄsture
No 2015.g. kalpo Auces draudzÄ.
No 2005.g. neklÄtienes BÄ«beles studiju vadÄ«tÄjs (www.bibelesstudijas.lv).
Ir kalpojisĀ Bauskas, Dobeles un Jelgavas draudzÄs.
DraudzÄ kalpo no 1989. gada.Ā
VÄsture
Auces un Dobeles apkÄrtnÄ 1920. g. darbojÄs Jelgavas draudzes kolportieri un Jelgavas sludinÄtÄjs JÄnis DriÄ·is. Pirmos cilvÄkus, kas pieÅÄma adventes vÄsti, JÄnis SproÄ£is kristÄ«ja 1921. g. 21. jÅ«nijÄ JelgavÄ. Starp tiem bija Pauls SieriÅÅ”. IzveidojÄs adventistu grupa, kas bija ieskaitÄ«ti Jelgavas draudzÄ. Grupa sestdienÄs pulcÄjÄs pa mÄjÄm. Tad Latvijas draudžu savienÄ«bas vadÄ«ba uzticÄjaĀ sludinÄtÄjiem JÄnimĀ DriÄ·im un JÄnim SproÄ£im ierasties AucÄ, lai dibinÄtu draudzi. Draudze AucÄ tika nodibinÄta 1921. g. ar 30 draudzes locekļiem. PaÅ”Ä AucÄ pirmÄs kristÄ«bas notika 1922. gadÄ.
Draudze pirms OtrÄ pasaules kara
Auces draudzei pirmajos 15 gados nebija sava pastÄvÄ«ga sludinÄtÄja, kas dzÄ«votu AucÄ, tÄpÄc draudzi apkalpoja vairÄki sludinÄtÄji no citÄm draudzÄm: JÄnis SproÄ£is, JÄnis DriÄ·is.
Ap 1928. g. uz Auces draudzi brauca KÄrlis Sutta un draudzÄ kalpoja AlfrÄds Mednis, kurÅ” bija vÄl students. Å ajÄ laikÄ Auces draudzes iesvÄtÄ«ts vecÄkais bija Otto Balodis. Tiek minÄts, ka Å”ajÄ laikÄ notika vairÄki atklÄti evaÅÄ£Älija pasludinÄÅ”anas pasÄkumi, to skaitÄ pie Lietuvas robežas Vadakstes āKalnosā. Mednis sludinÄja no paaugstinÄjuma pie koka upes malÄ. ViÅu klausÄ«jÄs vienÄ upes krasta nogÄzÄ Latvijas pusÄ, kÄ arÄ« klausÄ«tÄji no Lietuvas Klikaļu ciema upes otrÄ krasta nogÄzÄ Lietuvas pusÄ. SkanÄja arÄ« kora dziesmas un visa beigÄs Lietuvas krasta pusÄ esoÅ”ajiem klausÄ«tÄjiem pa gaisu tika nosÅ«tÄ«ti daži raksti par BÄ«beles patiesÄ«bu.
VoldemÄrs BoÄa laikÄ no 1929. lÄ«dz 1930. g. darbojÄs Auces draudzÄ kÄ evaÅÄ£Älists (palÄ«gsludinÄtÄjs) un dzÄ«voja AucÄ Pils ielÄ 19-2.
1935. g. Boriss Samts tika nosÅ«tÄ«ts kalpoÅ”anÄ uz Auces draudzi no Madonas draudzes. Samts bija aucenieks un AucÄ dzÄ«voja viÅa vecÄki. Te viÅÅ” kalpoja lÄ«dz 1939. gadam, lÄ«dz viÅu no amata atbrÄ«voja. Samta tÄvam piederÄja galdnieka darbnÄ«ca (1. stÄvÄ) Miera ielÄ 7, namÄ, kur otrajÄ stÄvÄ pulcÄjÄs Auces draudze.
SludinÄtÄjs Arnolds Lejnieks uz Auci pÄrcÄlÄs ap 1935. g. un apmetÄs dzÄ«voklÄ« Miera ielÄ 7. ViÅÅ” paralÄli apkalpoja arÄ« Bauskas, BÄnes, Jaunjelgavas, Iecavas un BÄrbeles draudzes.
1937. g. notika draudžu pÄrreÄ£istrÄcija un bija nepiecieÅ”ams minimÄlais 50 draudzes locekļu saraksts. Auces draudzÄ 1936. gada sÄkumÄ bija 49 draudzes locekļi. TÄdÄļ Auces draudzei pÄc saraksta tika pievienoti BÄnes draudzes locekļi un kopÄ sanÄca 107 draudzes dibinÄtÄji.
Kara laikÄ
1942.g. 24. janvÄrÄ« AucÄ draudzes evaÅÄ£Älists Viktors ÄriÅÅ” laulÄjÄs ar Mirdzu Žukovsku.
Karam tuvojoties uz beigÄm, fronte tuvojÄs Aucei. Daudzi aucenieki bÄga uz Kurzemi. LÄ«dz ar viÅiem bÄgļu gaitÄs devÄs arÄ« draudzes sludinÄtÄjs JÄnis OltiÅÅ” ar savu Ä£imeni. 1944. g. ap Auci notika kara darbÄ«ba. NetÄlu no draudzes nama RÅ«pniecÄ«bas ielÄ 4 sprÄga mÄ«na, tÄs Ŕķembu atstÄtie bojÄjumi vÄl daudzus gadus pÄc kara bija redzami draudzes zÄles krÄsns podiÅos. VÄlÄk, veicot apkures sistÄmas rekonstrukciju, 2003. g. Å”o krÄsni nojauca.
KamÄr apkÄrt notika kaujas draudzes sapulces nenotika. TaÄu pÄc karadarbÄ«bas draudzes sapulces no jauna ievirzÄ«jÄs pierastajÄ gultnÄ. JÄnis OltiÅÅ” atgriezÄs pie saviem pienÄkumiem Auces draudzÄ.
Draudze padomju laikÄ
Å o periodu draudzes locekļi atceras arÄ« ar daudziem muzikÄlajiem priekÅ”nesumiem un kora dziesmÄm. LaikÄ no 1950.-1952. g. draudzÄ skaitÄ«jÄs GunÄrs Kairis, kurÅ” bija aktÄ«vs mÅ«ziÄ·is, kora un orÄ·estra vadÄ«tÄjs. Auces draudzÄ viÅÅ” dibinÄja pÅ«tÄju orÄ·estri.
Reiz piecdesmitajos gados lÄ«dzÄs draudzes namam notika ugunsgrÄks, dega Ŕķūnis. MÄjas saimniece bija aizmirsusi izslÄgt elektrisko sildÄ«tÄju, uz kura bija gatavojusi kazai Ädienu, un tas aizdedzinÄja sienu ŔķūnÄ«. Par laimi tas notika sestdienÄ un draudzes locekļi bija pulcÄjuÅ”ies namÄ. KÄda draudzes locekle piedÄvÄja labÄk lÅ«gt Dievu, taÄu viÅÄ draudzes locekļi neieklausÄ«jÄs un Äakli piedalÄ«jÄs ugunsgrÄka dzÄÅ”anÄ. UgunsdzÄsÄji uz izsaukumu neatbrauca, jo bija nodarbinÄti citÄ objektÄ, tÄpÄc draudzes locekļi paÅ”i dzÄsa, bet pie viena arÄ« no spaiÅiem lÄja Å«deni uz draudzes nama jumta, lai arÄ« tas neaizdegtos no dzirkstelÄm. Namu izdevÄs nosargÄt. Ja ugunsgrÄks bÅ«tu noticis kÄdÄ citÄ dienÄ, tad tÄ sekas bÅ«tu grÅ«ti paredzÄt, jo Ŕķūnis atradÄs lÄ«dzÄs sapulÄu namam.
SludinÄtÄjs Edgars ÄerÅevskis savÄs atmiÅÄs rakstÄ«ja, ka Å”ajÄ laikÄ, tas ir 1965. g., uz āAuci bija atbraukusi vesela ateistu varas vÄ«ru brigÄde ā ReliÄ£ijas lietu pÄrvaldes pilnvarotais biedrs Prolets Liepa, atkrituÅ”ais sludinÄtÄjs, tekoÅ”Ä momenta ateisma sludinÄtÄjs, JÄnis BirziÅÅ”, partijas un prokuratÅ«ras darbinieki, sasauca visus mÅ«su vecÄkus un bÄrnus un izdarÄ«ja tÄdu draudu spiedienu, ka vecÄki neizturÄja un padevÄs.ā Å o pasÄkumu sÄriju bija izraisÄ«jusi Auces skolas vadÄ«ba, kas āceļot komunisma gaiÅ”o nÄkotniā reliÄ£ijÄ saskatÄ«ja draudus Ŕī ideÄla pastÄvÄÅ”anÄ un sasniegÅ”anÄ, tÄdÄļ pielietoja pieejamos komunisma propagandas lÄ«dzekļus, tÄ saucamÄs ātumsonÄ«basā kliedÄÅ”anÄ. Kad ÄerÅevskis iepazinÄs ar adventistu Ä£imenÄm, tad konstatÄja, ka sirdsapziÅa moka kÄ bÄrnus, tÄ arÄ« viÅu vecÄkus: āViÅi bija nelaimÄ«gi un nospiesti. Ko tad ateisti vÄlÄjÄs panÄkt? PanÄkt, lai bÄrni apmeklÄtu skolu sestdienÄs. Auces draudzes locekļi padevÄs un sÄka viÅus skolÄ laist.ā ÄerÅevskis sludinÄja Dieva VÄrdu un aicinÄja tam paklausÄ«t. Aucenieki tieÅ”Äm tÄ arÄ« darÄ«ja.
TaÄu padomju varas iestÄdes nelikÄs mierÄ un ÄerÅevskis zaudÄja sludinÄtÄja amatu. NÄkamais darbinieks Auces draudzei tika apstiprinÄts ar nosacÄ«jumu, ka viÅÅ” panÄks draudzes locekļu bÄrnu ieÅ”anu skolÄ. PÄc sarunas ar ÄerÅevski jaunais darbinieks jutÄs iedroÅ”inÄts stingri nostÄties Kristus pusÄ un turpinÄja lÄ«dzÅ”inÄjo politiku. Par to arÄ« viÅu atbrÄ«voja no sludinÄtÄja pienÄkumiem. Tad ReliÄ£ijas lietu pÄrvalde apstiprinÄja nÄkamo darbinieku ar tiem paÅ”iem nosacÄ«jumiem. Auces draudzes locekļi ar neuzticÄ«bu attiecÄs pret jauno darbinieku, kuram Ŕī bija pirmÄ darba vieta un tÄ bija dota ar Å”Ädiem nosacÄ«jumiem. ReizÄm uz draudzes sapulcÄm ieradÄs vÄ«ri no droŔības komitejas, lai vÄrotu notiekoÅ”o draudzÄ. MÄÄ£inÄjumi panÄkt draudzes locekļu bÄrnu ieÅ”anu skolÄs sestdienÄs nevainagojÄs ar sekmÄm un padomju varas iestÄdes uz laiku atslÄbinÄja savu tvÄrienu. Ar laiku Ŕī problÄma atrisinÄjÄs savÄdÄk ā bÄrni izauga un absolvÄja skolu.
Draudzes nams RÅ«pniecÄ«bas ielÄ 4 vairÄk atgÄdinÄja koka Ŕķūni, nekÄ draudzes namu, tÄdÄļ draudzes sludinÄtÄjs Herberts DriÄ·is pieÅÄma lÄmumu Å”o namu labiekÄrtot un apŔūt ar skaidu plÄksnÄm. Ilgas stundas DriÄ·is pavadÄ«ja draudzes namÄ un to remontÄja. Draudzes locekļi viÅam palÄ«dzÄja un draudzes mÄsas viÅam vÄrÄ«ja Ädienu. DriÄ·a laikÄ nams ieguva tagadÄjo ÄrÄjo izskatu.
Draudze rÄ«koja arÄ« koncertus un svinÄja jubilejas. 1981. gadÄ draudze svinÄja 60 gadu jubileju un tika sarÄ«kots koncerts, kurÄ piedalÄ«jÄs jauktais koris, vÄ«ru un sievu kori, dziedÄja solo (JÄnis Geide, SkaidrÄ«te ÄriÅa, SkaidrÄ«te Teremto), dueti (Ausma un SkaidÄ«te ÄriÅas), vokÄlais ansamblis, skanÄja dzeja (Valija Balode). KopumÄ jubilejas pasÄkuma trijÄs dienÄs atskanÄja ap 45 muzikÄlu skaÅdarbu un dziesmu. Ar vÄrdu kalpoja E. ÄerÅevskis, J. OltiÅÅ”, E. LinkeviÄs, E. KlotiÅÅ”, V. DaÅÄ·is. 1986. gadÄ draudzes 65 gadu jubilejas trÄ«s dienu koncertos no piektdienas lÄ«dz svÄtdienai arÄ« tika atskaÅoti 45 muzikÄli skaÅdarbi un dziesmas. KoncertÄ piedalÄ«jÄs kori, dziedÄja solo, dueti, trio, skanÄja instrumentÄli priekÅ”nesumi un skanÄja dzeja.Ā
Draudze atmodas laikÄ
SludinÄtÄja BeļÄviÄa kalpoÅ”anas laikÄ pavÄrÄs plaÅ”Äkas iespÄjas pasludinÄt Dieva VÄrdu sabiedrÄ«bÄ. NekavÄjoties tas arÄ« tika darÄ«ts. Tika noturÄtas lekcijas un koncerti dažÄdÄs vietÄs ā klubos, skolÄs u.c. Reiz kÄdÄ no draudzes rÄ«kotajiem pasÄkumiem, kad BeļÄviÄam vajadzÄja sludinÄt, viÅam no paaugstinÄtÄ cukura lÄ«meÅa asinÄ«s zuda redze. Draudzes locekļi aizlÅ«dza Dievu par savu darbinieku. BeļÄviÄs klausÄ«tÄjus uzrunÄja no atmiÅas, neizmantojot savus pierakstus. PÄc pasÄkuma viÅam redze atgriezÄs.
Draudze organizÄja koncertus un BÄ«beles izpÄtes seminÄrus arÄ« nÄkamÄ darbinieka Latgaļa laikÄ, piemÄram, AucÄ, BÄnÄ un VÄ«tiÅos. DraudzÄ ienÄca daudz jaunu draudzes locekļu, draudze acÄ«m redzami auga, ka bija pat doma paplaÅ”inÄt draudzes telpas. Tika organizÄta palÄ«dzÄ«ba mazturÄ«gajiem ar apÄ£Ärbu. SadarbÄ«bÄ ar pilsÄtas domi sludinÄtÄjs Latgalis bieži tika aicinÄts izvadÄ«t bÄres auceniekiem, kuri tika apglabÄti par domes lÄ«dzekļiem, kÄ arÄ« izvadÄ«t paÅ”nÄvniekus, kurus izvadÄ«t atteicÄs citi.
Auces pilsÄtÄ tika rÄ«koti draudzes labdarÄ«bas koncerti. SeviŔķi muzikÄlas bija draudzes sapulces sludinÄtÄja Almanta LiepiÅa kalpoÅ”anas laikÄ.
Auces draudzes sapulcÄÅ”anÄs vietas
SÄkotnÄji draudze sapulcÄjÄs Ä«rÄtÄs telpÄs. PirmÄs sapulces notikaĀ AucÄ, LielajÄ ielÄ 2, tad Vadakstes ceļÄ, tÄ sauktajÄ āMazajÄ KrogÄā. PÄc tam RaiÅa ielÄ āHÄna mÄjÄā (ambulance).
1928.-1929. g. draudze pulcÄjÄs RÅ«pniecÄ«bas ielÄ 4, ap 1934. g. draudze sÄka pulcÄties Ā Miera ielÄ 7 āMigliÅa namÄā (augÅ”stÄvÄ).Ā Ā
KopÅ” 1941. g., evaÅÄ£Älista Viktora ÄriÅa kalpoÅ”anas laikÄ, draudze pulcÄjas RÅ«pniecÄ«bas ielÄ 4, draudzes vecÄkÄ JÄkaba Bites mÄjÄ.
PÄc JÄkaba Bites un viÅa sievas OtÄ«lijas nÄves, viÅu radinieki neievÄroja testamentÄro norunu un Ŕīs Äkas RÅ«pniecÄ«bas ielÄ 4 galvenÄs platÄ«bas novÄlÄjumu Auces draudzei; tomÄr, dÄrgi samaksÄjot, Äka kļuva par Auces draudzes Ä«paÅ”umu 1978.g. ar Auces pilsÄtas izpildkomitejas atļauju. SludinÄtÄja Herberta DriÄ·a kalpoÅ”anas laikÄ tika izprojektÄts, apstiprinÄts un ar paÅ”aizliedzÄ«gu draudzes locekļu darbu Å”is objekts tika (lÄ«dz 1980.g.) kapitÄli atremontÄts, paplaÅ”inÄts un labiekÄrtots.Ā
LÄ«dzÄ«gi notika ar zemes Ä«paÅ”umu, kuru Auces draudzei vajadzÄja izpirkt no OtÄ«lijas Bites mazmeitas. Zemes Ä«paÅ”ums reÄ£istrÄts uz Latvijas draudžu savienÄ«bas vÄrda.
Draudzes sapulces RÅ«pniecÄ«bas ielÄ 4 sÄkotnÄji notika piektdienÄs 18.00 (vasarÄ 19.00) un sestdienÄs 11.00, bet tad tÄs tika pÄrliktas uz 10.00.
Dievkalpojumi
SestdienÄs
plkst. 11:00 - BÄ«beles izpÄte (Sabatskola)
plkst. 12:15 - SvÄtruna