GalvenÄ dievkalpojuma laikÄ DaniÄls Džeksons, SeptÄ«tÄs dienas adventistu draudzes Ziemeļamerikas divÄ«zijas prezidents teica: āMÅ«su draudze var zaudÄt savu jÄgu, ja mÄs nemÄcÄmies, kÄ aizsniegt cilvÄkus mÅ«su teritorijÄ. VÄrdi var bÅ«t tukÅ”i un bezjÄdzÄ«gi, ja aiz tiem nav darbi.ā
Ziemeļamerikas divÄ«zijas prezidents izaicina gada noslÄguma sanÄksmes apmeklÄtÄjus
Ā
GalvenÄ dievkalpojuma laikÄ DaniÄls Džeksons, SeptÄ«tÄs dienas adventistu draudzes Ziemeļamerikas divÄ«zijas prezidents teica: āMÅ«su draudze var zaudÄt savu jÄgu, ja mÄs nemÄcÄmies, kÄ aizsniegt cilvÄkus mÅ«su teritorijÄ. VÄrdi var bÅ«t tukÅ”i un bezjÄdzÄ«gi, ja aiz tiem nav darbi.ā
Ā
Džeksons, sludinÄdams svÄtrunu ar nosaukumu āVÄrdiā, delegÄtiem, Ä£imenÄm un viesiem, kas bija ieraduÅ”ies uz 2017. gada Ziemeļamerikas divÄ«zijas gada nogales sanÄksmes sabata programmu, teica, ka āDievs gaida darbus. ViÅÅ” tev un man saka: Man patiesÄ«bÄ daudz neinteresÄ jÅ«su vÄrdiā. Džeksons lÄ«dzdalÄ«ja Dieva pamÄcÄ«bas Maleahijas grÄmatÄ, kur Dievs saka IsraÄlam, ka ViÅÅ” ir noguris no viÅu vÄrdiem.
Ā
āMÄ«lestÄ«ba kļūst par pamatu kalpoÅ”anai Dievam. ViÅÅ” aicina [Å”odien] tevi un mani parÄdÄ«t ViÅa mÄ«lestÄ«bu,ā Džeksons teica.
Ā
Sabata dievkalpojums ir daļa no sanÄksmÄm, kas notika jaunajÄ Ziemeļamerikas divÄ«zijas mÄ«tnÄ, kas tika atklÄta ceturtdien, 26. oktobrÄ«.
Ā
SvÄtruna papildinÄja Ŕī gada Ziemeļamerikas gada noslÄguma sanÄksmes tÄmu āJauna perspektÄ«vaā. Džeksons paskaidroja, ka ākalpoÅ”ana un strÄdÄÅ”ana Dievam Å”odien var mÅ«s aizvest uz tÄdÄm vietÄm un nolikt mÅ«s tÄdos apstÄkļos, kas var bÅ«t jebkas, tikai ne pieÅemami un Ärti ā tie var prasÄ«t lielÄku pazemÄ«bu nekÄ jebkas, ko mÄs esam iepriekÅ” piedzÄ«vojuÅ”i ā tomÄr Å”ie apstÄkļi ir realitÄteā.
Ā
Pirms runu sÄka Džeksons, Aleksandrs Braiants (G. Alexander Bryant), Ziemeļamerikas divÄ«zijas sekretÄrs, izteica saviļÅojoÅ”us ievadvÄrdus, izmantojot lÄ«dzÄ«bu ar BÄ«beles Ä·ÄniÅu DÄvidu.
Ā
āNo cilvÄciskÄ skatÄ«juma DÄvids bija visneiespÄjamÄkais Ä·ÄniÅÅ”. Bet, lai gan cilvÄki apÅ”aubÄ«ja, Dievs viÅu veidoja,ā teica Braiants. āViÅa uzdevums: ganÄ«t avis. ViÅa tituls: avju gans. ViÅa izaicinÄjumi: lÄcis, lauva un GoliÄts.ā
Ā
Braiants turpinÄja ar apgalvojumu, ka vairÄk nekÄ 100 gadus Ziemeļamerikas divÄ«zijas vadÄ«tÄji bija lÅ«guÅ”i pÄc savas mÄ«tnes, lai vadÄ«tu darbu savÄ teritorijÄ.
Ā
āBet vienlaikus Dievs KanÄdas lÄ«dzenumos gatavoja cilvÄku. Uzdevums: āEj un vadi Ziemeļamerikas divÄ«ziju.ā Dievs bija aicinÄjis Å”o vÄ«ru vadÄ«t divÄ«ziju, darÄ«t to, par ko visi teica, ka tas nav iespÄjams.ā
Ā
āDievs ir aicinÄjis mÅ«s stÄdÄ«t sevi cilvÄces vajadzÄ«bu augsnÄ ā lai arÄ« cik atŔķirÄ«ga, grÅ«ta un smaga Ŕī augsne ir mÅ«sdienÄs,ā teica Džeksons.
Ā
āMums visapkÄrt uz ielÄm mirst cilvÄki. ViÅi zaudÄ savas dvÄseles, bet mÄs strÄ«damies par to, cik eÅÄ£eļu var nostÄties uz kniepadatas galviÅas. Ja mÅ«su vÄrdiem neseko darbi, tad mums ir jÄaiztaisa mute,ā brÄ«dinÄja Džeksons.
Ā
āUz kurieni mÄ«lestÄ«ba mÅ«s aicina?ā Džeksons jautÄja. āMÄs nekad neatradÄ«sim atbildi uz to, ne arÄ« Ä«sto pamatu efektÄ«vai, KristÅ« centrÄtai kalpoÅ”anai ar vairÄk seminÄriem, labÄkiem personÄ«gajiem treneriem vai mentoriem, vai arÄ« ar skatīŔanos uz citiem.ā
Ā
Atbilde, Džeksons teica, ir atrodama apustuļa PÄvila vÄrdos Ebr. 12:1, 2: āApÅÄmÄ«bas pilni skriesim sacÄ«kstÄs, kas mums noliktas. UzlÅ«kosim mÅ«su ticÄ«bas aizsÄcÄju un piepildÄ«tÄju JÄzu.ā
Ā
Citiem vÄrdiem, Džeksons teica, āvislabÄkais veids, lai es saprastu savu dzÄ«vi un savu kalpoÅ”anau Dievam, ir turpinÄt raudzÄ«ties uz JÄzu kÄ uz manu Paraugu un manu Mentoru.ā
Ā
Džeksons citÄja A. Tozeru (A. W. Tozer), produktÄ«vu kristÄ«go komentÄtÄju, jautÄjumÄ par to, ka mÅ«sdienu kristieÅ”i grib āgari runÄt un maz darÄ«t. MÄs samierinÄmies ar vÄrdiem reliÄ£ijÄ, jo darbi ir pÄrÄk dÄrgi. Ir vieglÄk lÅ«gt: āKungs, palÄ«dzi man nest manu ikdienas krustuā, nekÄ pacelt krustu un to nestā.
Ā
Džeksons teica, ka, nesot krustu, tajÄ ir jÄietilpst labprÄtÄ«bai attÄ«stÄ«t jaunas metodes, āpielÄgoties jauniem domÄÅ”anas veidiem, Ä«stenojot un nesot tÄlÄk mÅ«su Kunga dotÄs pilnvarasā. Tas ietver arÄ« to, ka kļūstam dedzÄ«gi kalpoÅ”anÄ un labprÄtÄ«gi āriskÄt ar visu Kristus dÄļ ā pat ja tas nozÄ«mÄ vardarbÄ«gu izturÄÅ”anos un atstumÅ”anuā. Džeksons teica, ka mums vajadzÄtu izlietot ViÅa darbÄ savu laiku, talantus un resursus.
Ā
Izmantojot lÄ«dzÄ«bu par Äolutekas (Choluteca) tiltu ā uz nekurieni ā HondurasÄ, Džeksons brÄ«dinÄja, ka mums ir jÄbÅ«t spÄjÄ«giem pielÄgoties mainÄ«gajai pasaulei, lietojot vÄrdus, ko cilvÄki var saprast ā un apstiprinot Å”os vÄrdus ar darbiem. ViÅÅ” atsaucÄs uz pieredzi, kÄ tehnoloÄ£ijas ir izmainÄ«juÅ”as to, kÄ cilvÄki dzÄ«vo, mÄcÄs un sarunÄjas, sakot: āMÄs vairs neesam zinÄÅ”anu turÄtÄji, mums ir jÄkļūst par mÄcīŔanÄs koordinatoriem.ā
Ā
Tuvu svÄtrunas beigÄm Džeksons stÄstÄ«ja savu piedzÄ«vojumu, lasot grÄmatu par Geronimo, Äirikahua apaÄu cilts virsaiti, un mÄcÄ«bas, ko mÄs varam gÅ«t no viÅa dzÄ«ves pieredzes. Geronimo sapÅoja, ka Äirikahua tauta varÄtu dzÄ«vot savÄ dzimtajÄ ArizonÄ.
Ā
āTÄ bija cilvÄka izturÄ«ba,ā Džeksons teica. āNevÄlÄÅ”anÄs atstÄt savu sapni, pat ja uz viÅu Å”Äva, medÄ«ja kÄ suni, lika cietumÄ un nodeva. Lai gan viÅÅ” un viÅa ļaudis bija uz mūžīgiem laikiem izraidÄ«ti no savas zemes, viÅÅ” nekad nepameta cerÄ«bu, viÅÅ” nekad nebeidza censties.ā
Ā
Džeksons teica: āMums ir jÄlÅ«dz JÄzu, lai ViÅÅ” pabeidz Savu darbu mÅ«su dzÄ«vÄs.ā ViÅÅ” teica klausÄ«tÄjiem, ka mums ir vajadzÄ«gs JÄzus, lai āpabeigtu ViÅa darbu mÅ«su dzÄ«vÄ ā darÄ«t to, kas ir jÄizdara, jo mÄs to paÅ”i nevaram izdarÄ«tā.
Ā
Džeksons noslÄdza, atgÄdinot tiem, kas bija sapulcÄjuÅ”ies, ka āikviens, kas ir Å”ajÄ zÄlÄ, ir visaugstÄkÄ Dieva kalpsā.
Ā
Avots:
Adventist Review