Jauns Lomalindas universitÄtes veselÄ«bas zinÄtnieku pÄtÄ«jums atklÄjis, ka, regulÄri Ädot riekstus, tiek stiprinÄtas smadzeÅu viļÅu frekvences, kas saistÄ«tas ar izziÅu, dziedinÄÅ”anu, mÄcīŔanos, atmiÅu un citÄm galvenajÄm smadzeÅu funkcijÄm. Adventistu vadÄ«tÄs iestÄdes LomalindÄ, KalifornijÄ, ASV vadÄ«tÄ pÄtÄ«juma kopsavilkums tika prezentÄts Sandjego, KalifornijÄ, EksperimentÄlÄs bioloÄ£ijas 2017. gada sanÄksmes uztura sadaļÄ. PÄtÄ«jums ir publicÄts The FASEB žurnÄlÄ un tas ir pieejams tieÅ”saistÄ.
Adventistu universitÄtes pÄtÄ«jums apstiprina un pievieno savu informÄciju desmitiem gadu ilgajÄ pÄtÄ«jumÄ
Ā
Jauns Lomalindas universitÄtes veselÄ«bas zinÄtnieku pÄtÄ«jums atklÄjis, ka, regulÄri Ädot riekstus, tiek stiprinÄtas smadzeÅu viļÅu frekvences, kas saistÄ«tas ar izziÅu, dziedinÄÅ”anu, mÄcīŔanos, atmiÅu un citÄm galvenajÄm smadzeÅu funkcijÄm. Adventistu vadÄ«tÄs iestÄdes LomalindÄ, KalifornijÄ, ASV vadÄ«tÄ pÄtÄ«juma kopsavilkums tika prezentÄts Sandjego, KalifornijÄ, EksperimentÄlÄs bioloÄ£ijas 2017. gada sanÄksmes uztura sadaļÄ. PÄtÄ«jums ir publicÄts
The FASEB žurnÄlÄ un tas ir pieejams tieÅ”saistÄ.
Ā
PÄtÄ«jumÄ ar nosaukumu āRieksti un smadzenes: riekstu ÄÅ”anas ietekme uz smadzeÅu viļÅu maiÅu elektroencefalogrÄfijÄā zinÄtnieki ir atklÄjuÅ”i, ka daži rieksti stimulÄ smadzeÅu frekvences vairÄk nekÄ citi. PistÄciju rieksti, piemÄram, rada vislielÄko gamma viļÅu reakciju, kas ir bÅ«tiska izziÅas procesu uzlaboÅ”anai, informÄcijas saglabÄÅ”anai, mÄcīŔanÄs nodroÅ”inÄÅ”anai, uztverei un ÄtrajÄm acu kustÄ«bÄm miega laikÄ. Zemesrieksti, kas patiesÄ«bÄ ir pÄkÅ”augi, bet bija daļa no pÄtÄ«juma, radÄ«ja visaugstÄko delta reakciju, kas ir saistÄ«ta ar veselÄ«gu imÅ«nsistÄmu, dabisku dziedinÄÅ”anu un dziļu miegu.
Ā
PÄtÄ«juma galvenais zinÄtnieks Lomalindas universitÄtes VeselÄ«bas speciÄlistu skolas asociÄtais dekÄns LÄ« Berks (Lee Berk) teica, ka, lai gan zinÄtnieki ir atraduÅ”i atŔķirÄ«bas starp seÅ”iem pÄtÄ«tajiem riekstu veidiem, tie visi saturÄja daudz ļoti labvÄlÄ«gu antioksidantu, no kuriem valrieksti bija ar visaugstÄko antioksidantu koncentrÄciju.
Ā
IepriekÅ”Äjie pÄtÄ«jumi ir parÄdÄ«juÅ”i, ka rieksti ir labvÄlÄ«gi Ä·ermenim vairÄkos nozÄ«mÄ«gos veidos: pasargÄ sirdi, cÄ«nÄs ar vÄzi, samazina iekaisumu un palÄnina novecoÅ”anas procesu. Bet Berks teica, ka viÅa uzskats ir: pÄrÄk maz pÄtÄ«jumu ir bijuÅ”i vÄrsti uz to, kÄ tie ietekmÄ smadzenes.
Ā
āÅ is pÄtÄ«jums sniedz nozÄ«mÄ«gus labvÄlÄ«gus atklÄjumus, kas parÄda, ka rieksti smadzenÄm ir tikpat labi kÄ pÄrÄjam Ä·ermenim,ā Berks teica, piebilstot, ka pÄtÄ«jumi nÄkotnÄ varÄtu atklÄt arÄ« citÄda veida labvÄlÄ«gu ietekmi uz smadzenÄm un arÄ« nervu sistÄmu.
Ā
Lai iegÅ«tu datus pÄtÄ«jumÄ par riekstu ÄÅ”anu un to ietekmi uz smadzenÄm, Berks ā kurÅ” ir vislabÄk zinÄms, pateicoties 40 gadus ilgiem pÄtÄ«jumiem par to, kÄ veselÄ«bu ietekmÄ laimes sajÅ«ta un smiekli, kÄ arÄ« vairÄkiem neseniem pÄtÄ«jumiem par antioksidantiem tumÅ”ajÄ Å”okolÄdÄ ā sapulcinÄja 13 zinÄtnieku komandu, lai izpÄtÄ«tu regulÄras riekstu ÄÅ”anas ietekmi uz smadzeÅu viļÅu aktivitÄti.
Ā
PÄtÄ«juma ievadÄ komanda atzÄ«mÄja, ka dažÄdu veidu rieksti satur dažÄdu tipu antioksidantus. TomÄr tas, ko viÅi nezinÄja, bija, vai dažÄdiem riekstu antioksidantiem ir atŔķirÄ«ga ietekme uz smadzeÅu viļÅu frekvenÄu reakciju.
Ā
Lai to uzzinÄtu, Berks un viÅa kolÄÄ£i pÄrbaudÄ«ja, kÄda ir apÄsto riekstu ietekme uz frekvenÄu modulÄcijÄm smadzeÅu iekÅ”ienÄ. ViÅÅ” teica, ka cilvÄka smadzenes rada piecus atŔķirÄ«gus viļÅu tipus ā delta, teta, alfa, beta un gamma ā un ka katrs vilnis rada pats savu frekvenci un katram ir savs frekvenÄu joslas platums. āLÄ«dzÄ«gi kÄ radio stacijÄm,ā viÅÅ” teica.
Ā
Komanda izveidoja pilotpÄtÄ«jumu, izmantojot cilvÄkus, kas piekrita pÄtÄ«jumam un kas Äda mandeles, Indijas riekstus, zemesriekstus, pekÄnriekstus, pistÄcijas un valriekstus. Tika veikta elektroencefalogramma (EEG), lai izmÄrÄ«tu smadzeÅu viļÅu signÄlu stiprumu. EEG viļÅu joslas aktivitÄte tad tika pierakstÄ«ta no deviÅiem skalpa reÄ£ioniem, kas ir saistÄ«ti ar smadzeÅu garozas funkcijÄm.
Ā
AsociÄtais viceprezidents pÄtÄ«jumu jautÄjumos Maikls Samardzija teica, ka Lomalindas universitÄtes zinÄtnieki ir pÄtÄ«juÅ”i riekstu labvÄlÄ«go ietekmi daudzus gadu desmitus. ViÅÅ” atsaucas uz daudziem pÄtÄ«jumiem, ko vadÄ«ja Džoans Sabate un citi SabiedrÄ«bas veselÄ«bas skolas zinÄtnieki, kas ir parÄdÄ«juÅ”i, ka rieksti veicina sirds asinsvadu veselÄ«bu, vÄža profilaksi un veselÄ«gu novecoÅ”anu.
Ā
āÅ ie rezultÄti, kas iegÅ«ti no Dr. Berka pÄtÄ«juma VeselÄ«bas speciÄlistu skolÄ, parÄda, ka rieksti var tikt uzskatÄ«ti par vienu no superÄdieniem, kas palÄ«dz saglabÄt smadzeÅu veselÄ«bu,ā teica Samaradzija.
Ā
Avots:
Adventist Review