Visi jaunumi
āReformÄcija nebeidzas,ā TED prezidents saka Eiropas ParlamentÄ
20.10.2017
tedNEWS
6 min lasīŔanas laiks
Kas ir reformÄcijas mantojums EiropÄ 21. gadsimtÄ? Raafatam Kamalam, SeptÄ«tÄs dienas adventistu draudzes prezidentam Transeiropas divÄ«zijÄ, atbilde ir vienkÄrÅ”a: tas ir mantojums, kas nedrÄ«kst beigties. KopÄ ar galvenajiem luterÄÅu teologiem, mÄcÄ«tÄjiem, Eiropas Parlamenta locekļiem un baznÄ«cas vÄsturniekiem, Kamals bija uzaicinÄts runÄt Eiropas Parlamenta svinÄ«bu pasÄkumÄ otrdien, 17. oktobrÄ« Parlamenta ÄkÄ BriselÄ, BeļģijÄ.
Kas ir reformÄcijas mantojums EiropÄ 21. gadsimtÄ? Raafatam Kamalam, SeptÄ«tÄs dienas adventistu draudzes prezidentam Transeiropas divÄ«zijÄ, atbilde ir vienkÄrÅ”a: tas ir mantojums, kas nedrÄ«kst beigties.
Ā
KopÄ ar galvenajiem luterÄÅu teologiem, mÄcÄ«tÄjiem, Eiropas Parlamenta locekļiem un baznÄ«cas vÄsturniekiem, Kamals bija uzaicinÄts runÄt Eiropas Parlamenta svinÄ«bu pasÄkumÄ otrdien, 17. oktobrÄ« Parlamenta ÄkÄ BriselÄ, BeļģijÄ.
Ā
PasÄkumu organizÄja Eiropas Parlamenta loceklis Hannu Takkula, Parlamenta reliÄ£iskÄs brÄ«vÄ«bas un ticÄ«bas intergrupas priekÅ”sÄdÄtÄja vietnieks, un dienas mÄrÄ·is bija izzinÄt mÄcÄ«bas no reformÄcijas, kas var pozitÄ«vi veidot Eiropas nÄkotni.
Ā
SÄkumÄ bija spÄcÄ«gs uzsvars uz āžÄlastÄ«buā, konceptu, kas, saskaÅÄ ar bÄ«skapu Simo Peura no Somijas evaÅgÄliski luteriskÄs baznÄ«cas, āatklÄj kopienas pravietisko lomuā. ViÅÅ” atzÄ«mÄja Lutera paraugu VitenbergÄ ar ākopÄ«go maku trÅ«cÄ«gajiemā un viÅa spÄcÄ«go darba Ätiku, kas kalpoja visas kopienas labklÄjÄ«bai.
Ā
Eiropas Parlamenta loceklis no Holandes Peters van Dalens tÄpat pievÄrsÄs žÄlastÄ«bas svarÄ«gumam, atzÄ«mÄjot, ka tas ir bijis cieÅ”i saistÄ«ts ar ātaisnÄ«bas darÄ«Å”anuā (Ps. 37). ViÅÅ” apliecinÄja, ka tas mums ir ābÅ«tiski kÄ politiÄ·iem meklÄt taisnÄ«bu un novÄrst netaisnÄ«buā. ViÅÅ” uzsver, ka ālaba valdÄ«ba meklÄs sava tuvÄkÄ labumu,ā piebilstot: āŽÄlastÄ«bas pilns politiÄ·is ir vÄrsts uz ācitiemā, uz tuvÄkajiem, uz vidi.ā
Ā
VairÄki runÄtÄji uzsvÄra kÄ nozÄ«mÄ«gu BÄ«beles tulkojumu tautas valodÄ. SaskaÅÄ ar ungÄru teologu un vÄsturnieku Dezso Buzogani, atslÄga bija tÄ, ka reformÄcija uzlika BÄ«beli uz katras Ä£imenes galda. TÄ arÄ« palÄ«dzÄja valodas veidoÅ”anÄ un vadÄ«ja pie nacionÄlas identitÄtes. Uzsvars uz Rakstu lasÄ«Å”anu vadÄ«ja pie izglÄ«tÄ«bas ā pat meiteÅu! Tas pÄrveidoja Eiropu. ViÅÅ” spÄcÄ«gi apliecinÄja, ka skola, kalpoÅ”ana sabiedrÄ«bai un misija vÄl joprojÄm ir atslÄgas mÅ«sdienÄs.
Ā
RunÄtÄji atzÄ«mÄja, ka daudzi reformÄcijas jautÄjumi vÄl joprojÄm ir ļoti nozÄ«mÄ«gi mÅ«sdienÄs. āIecietÄ«ba vÄl joprojÄm ir ļoti nozÄ«mÄ«gs jautÄjums,ā teica Eiropas Parlamenta locekle Arne LÄ«ce (Arne Lietz). PareizticÄ«go priesteris tÄvs Heiki Huttunens novÄrojis, ka dažÄdas kristieÅ”u tradÄ«cijas var balstÄ«ties uz āaktuÄlo, nevis uz rutÄ«nuā. Ar to viÅÅ” domÄja, ka dažÄdas pieejas no dažÄdÄm pusÄm var vadÄ«t pie labÄkas izpratnes liecinÄÅ”anas, taisnÄ«bas un viesmÄ«lÄ«bas jomÄ. āMigrÄcija ir jautÄjums, kas attiecas ne tikai uz tiem, kas ierodas EiropÄ, bet arÄ« uz tiem, kas pÄrvietojas tajÄ,ā viÅÅ” paskaidroja. ViÅÅ” uzsvÄra vajadzÄ«bu pÄc droÅ”as ieieÅ”anas EiropÄ, lai samazinÄtu cilvÄku tirdzniecÄ«bu un noziedzÄ«gu izmantoÅ”anu. āBaznÄ«cai ir jÄdiskutÄ par Å”o jautÄjumu,ā viÅÅ” apgalvoja.
Ā
Kamals bija viens no pÄdÄjiem runÄtÄjiem, kas vadÄ«ja uzmanÄ«gos klausÄ«tÄjus atpakaļ pie žÄlastÄ«bas koncepta, balstoties uz VecÄs DerÄ«bas principu Mihas 6:8 ā ādarÄ«t taisnÄ«bu, mÄ«lÄt žÄlastÄ«bu un pazemÄ«gi staigÄt ar Dievuā.
Ā
āMÄrtiÅÅ” Luters ar savu pÄrveidoto sirdsapziÅu turÄjÄs stipri pie Ŕī koncepta, kas kopÅ” tÄ laika vienÄdi ir iedvesmojis ticÄ«go un neticÄ«go ļaužu paaudzes. Savas runas laikÄ Vormsas sanÄksmÄ Luters spÄcÄ«gi izteica vÄsti mÅ«sdienÄm: āJa mani nepÄrliecina Raksti un veselais saprÄts, mana sirdsapziÅa ir Dieva VÄrda gÅ«stÄ.ā
Ā
āPieÅemt reliÄ£ijas brÄ«vÄ«bu nozÄ«mÄ aizstÄvÄt un integrÄt mÅ«su likumos, kultÅ«rÄ un dzÄ«vesveidÄ cilvÄka bÅ«tnes cÄlumu,ā Kamals teica. āTas nozÄ«mÄ personÄ«gi pieÅemt iecietÄ«bas attieksmi, kur iecietÄ«ba ir izteiksme solidaritÄtei ar katru cilvÄces Ä£imenes locekli. TÄ kļūst par cieÅu pret katru cilvÄku, galu galÄ, mÄs visi esam radÄ«ti pÄc Dieva lÄ«dzÄ«bas, un tÄ var bÅ«t patiesa tikai tad, ja tiek cienÄ«tas citu cilvÄku tiesÄ«bas.ā
Ā
TomÄr Kamalam tas iet roku rokÄ ar misiju. Pirms dažu savas vadÄ«tÄs draudzes misijas aspektu izgaismoÅ”anas viÅÅ” uzsvÄra: āLielÄkÄ daļa cilvÄku zina, ka JÄzus nÄca, lai atnestu piedoÅ”anu un žÄlastÄ«bu ā Ŕīs ir reformÄcijai raksturÄ«gÄs iezÄ«mes. MazÄk zinÄma ir BÄ«beles mÄcÄ«ba, ka patiesa JÄzus Kristus žÄlastÄ«bas pieredze neizbÄgami motivÄ cilvÄkus, kopienas un tautas ieraudzÄ«t un Ä«stenot bÄ«belisku taisnÄ«bu un žÄlastÄ«bu Å”ajÄ pasaulÄ.ā [Visu runu angļu valodÄ var lasÄ«t Å”eit: https://ted.adventist.org/images/news-2017/EU-Parliament-Presentation-Raafat-Kamal--Oct-2017.pdf
Ā
MÄrtiÅÅ” Luters bÅ«tu pÄrsteigts, ja sÄdÄtu parlamenta ÄkÄ. Divi runÄtÄji, abi katoļu izcelsmes, runÄja par viÅa devumu Eiropas attÄ«stÄ«bÄ. Maireda Makginesa (Mairead McGuinnes), Eiropas Parlamenta viceprezidente, ir attÄ«stÄ«jusi lielu izpratni un iecietÄ«bu pret tiem, kas domÄ citÄdÄk, nekÄ viÅa ir mÄcÄ«ta bÄrnÄ«bÄ. āPat mana mamma,ā viÅa atzina, āuzskatÄ«ja, ka viÅa var runÄt tieÅ”Ä veidÄ ar JÄzu un viÅai nav nepiecieÅ”ams starpnieks.ā Tad viÅa vairÄkkÄrt atkÄrtoja to paÅ”u, ko bija uzsvÄris Kamals: āBaznÄ«cai ir jÄturpina reformÄties.ā Pat ja kristietÄ«ba nav tik ietekmÄ«ga, kÄ tas bija kÄdreiz sekulÄrajÄ EiropÄ, viÅa uzsvÄra, ka baznÄ«cai ir svarÄ«ga loma mÅ«su sabiedrÄ«bÄ.
Ā
VarbÅ«t Eiropas likumdevÄjiem tas nebija pÄrsteigums, ka pÄdÄjÄ runÄtÄja bija juriste, lai gan arÄ« teoloÄ£e. KatrÄ«na Hacingere (Katrin Hatzinger) atzina Lutera kļūdas izturÄÅ”anÄs veidÄ pret anabaptistiem un sabatieÅ”iem (starp visiem pÄrÄjiem), tomÄr Å”ajÄs kļūdÄs viÅa saskata pamatu mÄcÄ«bai, ko smelties paÅ”reizÄjam dialogam. ViÅa redz baznÄ«cu kÄ ākritisku posmuā likumdoÅ”anas dialogÄ un arÄ« nozÄ«mÄ«gu ekspertÄ«zes nodroÅ”inÄtÄju, piemÄram, tÄdÄs jomÄs kÄ izturÄÅ”anÄs pret patvÄruma meklÄtÄjiem un bÄgļiem. Ar reliÄ£iskÄs brÄ«vÄ«bas nots pieskaÅu viÅa apliecinÄja, ka āmÄs gribam, lai ES atzÄ«st baznÄ«cu atŔķirÄ«bas.ā
Ā
Atskatoties atpakaļ uz aizvadÄ«to dienu, Kamals izteica domu, ka āÅ”odien lÄ«dzdalÄ«tajÄs prezentÄcijÄs es redzÄju Å”o: reformÄciju, kas nebeidzas, tÄs ietekmi uz mÅ«sdienÄm, balstÄ«tu Dieva VÄrdÄ.ā
Ā
Avots: tedNEWS
Ā
KopÄ ar galvenajiem luterÄÅu teologiem, mÄcÄ«tÄjiem, Eiropas Parlamenta locekļiem un baznÄ«cas vÄsturniekiem, Kamals bija uzaicinÄts runÄt Eiropas Parlamenta svinÄ«bu pasÄkumÄ otrdien, 17. oktobrÄ« Parlamenta ÄkÄ BriselÄ, BeļģijÄ.
Ā
PasÄkumu organizÄja Eiropas Parlamenta loceklis Hannu Takkula, Parlamenta reliÄ£iskÄs brÄ«vÄ«bas un ticÄ«bas intergrupas priekÅ”sÄdÄtÄja vietnieks, un dienas mÄrÄ·is bija izzinÄt mÄcÄ«bas no reformÄcijas, kas var pozitÄ«vi veidot Eiropas nÄkotni.
Ā
SÄkumÄ bija spÄcÄ«gs uzsvars uz āžÄlastÄ«buā, konceptu, kas, saskaÅÄ ar bÄ«skapu Simo Peura no Somijas evaÅgÄliski luteriskÄs baznÄ«cas, āatklÄj kopienas pravietisko lomuā. ViÅÅ” atzÄ«mÄja Lutera paraugu VitenbergÄ ar ākopÄ«go maku trÅ«cÄ«gajiemā un viÅa spÄcÄ«go darba Ätiku, kas kalpoja visas kopienas labklÄjÄ«bai.
Ā
Eiropas Parlamenta loceklis no Holandes Peters van Dalens tÄpat pievÄrsÄs žÄlastÄ«bas svarÄ«gumam, atzÄ«mÄjot, ka tas ir bijis cieÅ”i saistÄ«ts ar ātaisnÄ«bas darÄ«Å”anuā (Ps. 37). ViÅÅ” apliecinÄja, ka tas mums ir ābÅ«tiski kÄ politiÄ·iem meklÄt taisnÄ«bu un novÄrst netaisnÄ«buā. ViÅÅ” uzsver, ka ālaba valdÄ«ba meklÄs sava tuvÄkÄ labumu,ā piebilstot: āŽÄlastÄ«bas pilns politiÄ·is ir vÄrsts uz ācitiemā, uz tuvÄkajiem, uz vidi.ā
Ā
VairÄki runÄtÄji uzsvÄra kÄ nozÄ«mÄ«gu BÄ«beles tulkojumu tautas valodÄ. SaskaÅÄ ar ungÄru teologu un vÄsturnieku Dezso Buzogani, atslÄga bija tÄ, ka reformÄcija uzlika BÄ«beli uz katras Ä£imenes galda. TÄ arÄ« palÄ«dzÄja valodas veidoÅ”anÄ un vadÄ«ja pie nacionÄlas identitÄtes. Uzsvars uz Rakstu lasÄ«Å”anu vadÄ«ja pie izglÄ«tÄ«bas ā pat meiteÅu! Tas pÄrveidoja Eiropu. ViÅÅ” spÄcÄ«gi apliecinÄja, ka skola, kalpoÅ”ana sabiedrÄ«bai un misija vÄl joprojÄm ir atslÄgas mÅ«sdienÄs.
Ā
RunÄtÄji atzÄ«mÄja, ka daudzi reformÄcijas jautÄjumi vÄl joprojÄm ir ļoti nozÄ«mÄ«gi mÅ«sdienÄs. āIecietÄ«ba vÄl joprojÄm ir ļoti nozÄ«mÄ«gs jautÄjums,ā teica Eiropas Parlamenta locekle Arne LÄ«ce (Arne Lietz). PareizticÄ«go priesteris tÄvs Heiki Huttunens novÄrojis, ka dažÄdas kristieÅ”u tradÄ«cijas var balstÄ«ties uz āaktuÄlo, nevis uz rutÄ«nuā. Ar to viÅÅ” domÄja, ka dažÄdas pieejas no dažÄdÄm pusÄm var vadÄ«t pie labÄkas izpratnes liecinÄÅ”anas, taisnÄ«bas un viesmÄ«lÄ«bas jomÄ. āMigrÄcija ir jautÄjums, kas attiecas ne tikai uz tiem, kas ierodas EiropÄ, bet arÄ« uz tiem, kas pÄrvietojas tajÄ,ā viÅÅ” paskaidroja. ViÅÅ” uzsvÄra vajadzÄ«bu pÄc droÅ”as ieieÅ”anas EiropÄ, lai samazinÄtu cilvÄku tirdzniecÄ«bu un noziedzÄ«gu izmantoÅ”anu. āBaznÄ«cai ir jÄdiskutÄ par Å”o jautÄjumu,ā viÅÅ” apgalvoja.
Ā
Kamals bija viens no pÄdÄjiem runÄtÄjiem, kas vadÄ«ja uzmanÄ«gos klausÄ«tÄjus atpakaļ pie žÄlastÄ«bas koncepta, balstoties uz VecÄs DerÄ«bas principu Mihas 6:8 ā ādarÄ«t taisnÄ«bu, mÄ«lÄt žÄlastÄ«bu un pazemÄ«gi staigÄt ar Dievuā.
Ā
āMÄrtiÅÅ” Luters ar savu pÄrveidoto sirdsapziÅu turÄjÄs stipri pie Ŕī koncepta, kas kopÅ” tÄ laika vienÄdi ir iedvesmojis ticÄ«go un neticÄ«go ļaužu paaudzes. Savas runas laikÄ Vormsas sanÄksmÄ Luters spÄcÄ«gi izteica vÄsti mÅ«sdienÄm: āJa mani nepÄrliecina Raksti un veselais saprÄts, mana sirdsapziÅa ir Dieva VÄrda gÅ«stÄ.ā
Ā
āPieÅemt reliÄ£ijas brÄ«vÄ«bu nozÄ«mÄ aizstÄvÄt un integrÄt mÅ«su likumos, kultÅ«rÄ un dzÄ«vesveidÄ cilvÄka bÅ«tnes cÄlumu,ā Kamals teica. āTas nozÄ«mÄ personÄ«gi pieÅemt iecietÄ«bas attieksmi, kur iecietÄ«ba ir izteiksme solidaritÄtei ar katru cilvÄces Ä£imenes locekli. TÄ kļūst par cieÅu pret katru cilvÄku, galu galÄ, mÄs visi esam radÄ«ti pÄc Dieva lÄ«dzÄ«bas, un tÄ var bÅ«t patiesa tikai tad, ja tiek cienÄ«tas citu cilvÄku tiesÄ«bas.ā
Ā
TomÄr Kamalam tas iet roku rokÄ ar misiju. Pirms dažu savas vadÄ«tÄs draudzes misijas aspektu izgaismoÅ”anas viÅÅ” uzsvÄra: āLielÄkÄ daļa cilvÄku zina, ka JÄzus nÄca, lai atnestu piedoÅ”anu un žÄlastÄ«bu ā Ŕīs ir reformÄcijai raksturÄ«gÄs iezÄ«mes. MazÄk zinÄma ir BÄ«beles mÄcÄ«ba, ka patiesa JÄzus Kristus žÄlastÄ«bas pieredze neizbÄgami motivÄ cilvÄkus, kopienas un tautas ieraudzÄ«t un Ä«stenot bÄ«belisku taisnÄ«bu un žÄlastÄ«bu Å”ajÄ pasaulÄ.ā [Visu runu angļu valodÄ var lasÄ«t Å”eit: https://ted.adventist.org/images/news-2017/EU-Parliament-Presentation-Raafat-Kamal--Oct-2017.pdf
Ā
MÄrtiÅÅ” Luters bÅ«tu pÄrsteigts, ja sÄdÄtu parlamenta ÄkÄ. Divi runÄtÄji, abi katoļu izcelsmes, runÄja par viÅa devumu Eiropas attÄ«stÄ«bÄ. Maireda Makginesa (Mairead McGuinnes), Eiropas Parlamenta viceprezidente, ir attÄ«stÄ«jusi lielu izpratni un iecietÄ«bu pret tiem, kas domÄ citÄdÄk, nekÄ viÅa ir mÄcÄ«ta bÄrnÄ«bÄ. āPat mana mamma,ā viÅa atzina, āuzskatÄ«ja, ka viÅa var runÄt tieÅ”Ä veidÄ ar JÄzu un viÅai nav nepiecieÅ”ams starpnieks.ā Tad viÅa vairÄkkÄrt atkÄrtoja to paÅ”u, ko bija uzsvÄris Kamals: āBaznÄ«cai ir jÄturpina reformÄties.ā Pat ja kristietÄ«ba nav tik ietekmÄ«ga, kÄ tas bija kÄdreiz sekulÄrajÄ EiropÄ, viÅa uzsvÄra, ka baznÄ«cai ir svarÄ«ga loma mÅ«su sabiedrÄ«bÄ.
Ā
VarbÅ«t Eiropas likumdevÄjiem tas nebija pÄrsteigums, ka pÄdÄjÄ runÄtÄja bija juriste, lai gan arÄ« teoloÄ£e. KatrÄ«na Hacingere (Katrin Hatzinger) atzina Lutera kļūdas izturÄÅ”anÄs veidÄ pret anabaptistiem un sabatieÅ”iem (starp visiem pÄrÄjiem), tomÄr Å”ajÄs kļūdÄs viÅa saskata pamatu mÄcÄ«bai, ko smelties paÅ”reizÄjam dialogam. ViÅa redz baznÄ«cu kÄ ākritisku posmuā likumdoÅ”anas dialogÄ un arÄ« nozÄ«mÄ«gu ekspertÄ«zes nodroÅ”inÄtÄju, piemÄram, tÄdÄs jomÄs kÄ izturÄÅ”anÄs pret patvÄruma meklÄtÄjiem un bÄgļiem. Ar reliÄ£iskÄs brÄ«vÄ«bas nots pieskaÅu viÅa apliecinÄja, ka āmÄs gribam, lai ES atzÄ«st baznÄ«cu atŔķirÄ«bas.ā
Ā
Atskatoties atpakaļ uz aizvadÄ«to dienu, Kamals izteica domu, ka āÅ”odien lÄ«dzdalÄ«tajÄs prezentÄcijÄs es redzÄju Å”o: reformÄciju, kas nebeidzas, tÄs ietekmi uz mÅ«sdienÄm, balstÄ«tu Dieva VÄrdÄ.ā
Ā
Avots: tedNEWS
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
Baltijas JaunieŔu konference ACTS
AicinÄm jaunieÅ”us piedalÄ«ties Baltijas JaunieÅ”u konferencÄ ACTS, kuras tÄma bÅ«s jaunu draudžu dÄstÄ«Å”ana. Piedalies un uzzini vairÄk par to, kas ir...
Eiropas Adventistu jaunieŔu kongress 2026 (AYC26)
MÄs ar prieku aicinÄm Latvijas jaunieÅ”us piedalÄ«ties Eiropas Adventistu jaunieÅ”u kongresÄ (AYC26) ā lielÄkajÄ adventistu jaunieÅ”u pasÄkumÄ EiropÄ. Å Ä«...
Adventistu pÄrstÄvis Eiropas Parlamenta lÅ«gÅ”anu brokastÄ«s
Latvijas delegÄcija pievienojÄs vairÄk nekÄ 700 dalÄ«bniekiem 28. Eiropas Parlamenta lÅ«gÅ”anu brokastÄ«s BriselÄ no 2. lÄ«dz 4. decembrim, kas bija Eiropa...