Jauna grÄmata par septÄ«tÄs dienas adventistu celmlaužu dzÄ«vi AustrÄlijÄ atklÄj jaunu informÄciju ā nevis par viÅas teoloÄ£iju, bet par praktisko kalpoÅ”anu. SÄjumÄ parÄdÄ«ts, kÄdu pozitÄ«vu pÄrmaiÅu draudzes lÄ«dzdibinÄtÄjas Elenas Vaitas ticÄ«ba ienesa viÅas apkÄrtÄjo cilvÄku dzÄ«vÄs.
Vaita personīgi kalpoja tiem, kam nebija paveicies
Ā
Jauna grÄmata par septÄ«tÄs dienas adventistu celmlaužu dzÄ«vi AustrÄlijÄ atklÄj jaunu informÄciju ā nevis par viÅas teoloÄ£iju, bet par praktisko kalpoÅ”anu. SÄjumÄ parÄdÄ«ts, kÄdu pozitÄ«vu pÄrmaiÅu draudzes lÄ«dzdibinÄtÄjas Elenas Vaitas ticÄ«ba ienesa viÅas apkÄrtÄjo cilvÄku dzÄ«vÄs.
Ā
Mariana de Berga izmantoja pirmavotus ā vÄstules, galvenokÄrt rakstot āStÄstus no Sanisaidas: Elena Vaita AustrÄlijÄ 1891-1900ā (Stories from Sunnyside: Ellen White in Australia 1891-1900). Avoti ir labi zinÄmi ā de Berga kalpo kÄ administratÄ«vÄ asistente SeptÄ«tÄs dienas adventistu E. Vaitas pÄtÄ«jumu centrÄ, un Å”ajÄ amatÄ viÅa ir jau 29 gadus. TomÄr viÅa nebija domÄjusi tos izmantot grÄmatai, lÄ«dz saÅÄma izaicinÄjumu no sava vÄ«ra Kevina un kolÄÄ£a Džona Skrzipaszeka (John Skrzypaszek), pÄtÄ«jumu centra direktora.
Ā
Kad centrs uzsÄka E. Vaitas AustrÄlijas mÄjas (sauktas Sanisaida) izpÄti, āes izjutu spiedienu gan no mÄjÄm, gan no darba,ā teica de Berga 1. oktobrÄ« atklÄÅ”anas pasÄkuma laikÄ
KooranbongÄ, vÄsturiskajÄ mÄjÄ. āTÄ es domÄju ā
labi, man kaut kas jÄizdomÄ Å”ajÄ sakarÄ. Man ir nepiecieÅ”ami brÄ«vprÄtÄ«gie, kas man stÄsta stÄstus. Es izdomÄju, ka vislabÄkais veids, kÄ to darÄ«t, ir apkopot stÄstus.ā
Ā
StÄsti no ikdienas dzÄ«ves
Ā
De Berga apraksta Vaitu, produktÄ«vu rakstnieci, ko septÄ«tÄs dienas adventisti uzskata par apveltÄ«tu ar pravieÅ”u garÄ«go dÄvanu, kÄ Mateja 25. nodaļas dzÄ«vu parauguā. ViÅa atceras stÄstu, kurÄ Vaita aiznesa veselÄ«gu Ädienu kÄdai sasirguÅ”ai Ä£imenei, kas atteicÄs Äst, uzstÄjot, lai Vaita dod Ädienu kÄdai citai Ä£imenei. TÄ Vaita lÅ«dza Ä£imenei paÅemt vairÄkus viÅai piederoÅ”us cÄļus un pagatavot cÄļu buljona zupu. ViÅa runÄja par Ä£imeni kÄdÄ no savÄm vÄstulÄm, rakstot, ka mums ir ājÄtuvojas cilvÄkiem tur, kur viÅi atrodasā.
Ā
āStÄsti no Sanisaidasā nenodroÅ”ina sÄ«ku izskaidrojumu Elenas Vaitas pravietiskajai lomai, ne arÄ« teoloÄ£iskas privilÄÄ£ijas argumentÄtÄs debatÄs,ā priekÅ”vÄrdÄ raksta Skrzipaszeks. āTÄ drÄ«zÄk atgÄdina tÄda cilvÄka dzÄ«vi, kas ir iegrimis Dieva mÄ«lestÄ«bas dziļumÄ.ā StÄsti, ko ietver de Bergs, ir vienkÄrÅ”i, bet āir saistÄ«ti ar cilvÄku piedzÄ«voto, tie ir stÄsti par mÅ«su mantojumu,ā raksta Skrzypaszeks. āTie atgÄdina tÄda cilvÄka tÄlu, kas Dieva mÄ«lestÄ«bu ir ienesis praktiskajÄ kristÄ«gajÄ pieredzÄ⦠[āStÄsti no Sanisaidasā] nav vienkÄrÅ”i vÄl viena grÄmata, bet tÄ ir iedvesmojoÅ”u piedzÄ«vojumu apkopojums, kas izaicina mÅ«s spert izlÄmÄ«gu soli, ne tikai lasot stÄstus, bet arÄ« padarot tos par saviem.
Ā
IzdevÄjs NÄtans Brauns, kas ir grÄmatu redaktors izdevniecÄ«bÄ āSigns Publishingā, uzskata Vaitas kalpoÅ”anu AustrÄlijÄ ā ceļoÅ”anu, runÄÅ”anu, draudžu un iestÄžu dibinÄÅ”anu, kÄ arÄ« rakstīŔanu ā par viÅas nobrieduÅ”Äko un visvairÄk uz JÄzu vÄrsto kalpoÅ”anu. āBet grÄmata atklÄj arÄ« viÅas personÄ«gi nobrieduÅ”o raksturu, viÅas Ä£imenes dzÄ«vi, rÅ«pes par citiem un dedzÄ«bu draudzes izaugsmÄ, ko viÅa bija palÄ«dzÄjusi nodibinÄt.ā Vaitas pievÄrÅ”anÄs JÄzum ā viÅa ir uzrakstÄ«jusi grÄmatu par ViÅa dzÄ«vi āLaikmetu ilgasā, esot AustrÄlijÄ, ā āizmainÄ«ja to cilvÄku dzÄ«ves, ar ko viÅa nonÄca saskarsmÄ.ā
Ā
Vaita dzÄ«voja āSanisaidÄā laikÄ, kad AustrÄlijas austrumu kolonijas piedzÄ«voja depresiju. ViÅa rÅ«pÄjÄs par nelaimÄ nonÄkuÅ”iem cilvÄkiem, dodot viÅiem sÄ«kus darbiÅus, paÄdinot viÅus un palaižot ceÄ¼Ä ar maizes ŔķÄli un ievÄrÄ«juma burciÅu. ViÅa arÄ« atvÄlÄja zemi, uz kuras Å”obrÄ«d atrodas Avondeilas Ä«paÅ”ums, iedalot nelielus lauciÅus adventistiem, kas bija zaudÄjuÅ”i darbu ā seÅ”u dienu darba nedÄļa radÄ«ja problÄmas sabata ievÄrotÄjiem. āViÅas dzÄ«ve Å”eit bija tÄda svÄtÄ«ba un tÄds prieks tik daudziem cilvÄkiem, es to vienkÄrÅ”i gribÄju lÄ«dzdalÄ«t un gribÄju, lai jÅ«s par to izlasÄt,ā teica de Berga atklÄÅ”anas svÄtku laikÄ.
Ā
ViÅa vÄl joprojÄm runÄ
Ā
E. Vaitas mantojuma centra direktora vietnieks Dveins Esmonds (Dwain Esmond) ir pateicÄ«gs, ka viÅa to ir izdarÄ«jusi. Esmonds, ieradies no ASV AustrÄlijÄ uz atklÄÅ”anas svÄtkiem, runÄja par savu lomu, risinot teoloÄ£iskus izaicinÄjumus, attiecÄ«bÄ uz Vaitu. āMÄs bieži nonÄkam krustugunÄ«s,ā viÅÅ” teica, tÄpÄc ir labi lasÄ«t par ātÄm vietÄm viÅas dzÄ«vÄ, kur viÅa izdzÄ«voja savu ticÄ«bu un kur cilvÄki bija aizkustinÄti un iedvesmoti viÅas ticÄ«bas darbu dÄļā. Un, viÅÅ” piepilda, ir arÄ« labi, ka āsieviete raksta par sievietiā.

Ā
Esmonda mīļÄkÄ grÄmatas daļa ir beigas: atmiÅas, ko stÄsta citi SanisaidÄ dzÄ«vojoÅ”ie cilvÄki vai viÅu Ä£imenes locekļi. Å ie āspožie uzticÄ«bas dÄrgakmeÅiā viÅam atgÄdina Ebr. 11:4, BÄ«beles pantu, kas atsaucas uz stÄstu par Kainu un Äbelu ā Kains nogalina Äbelu pÄc tam, kad Dievs Äbela upuri uzlÅ«kojis ar lielÄku patiku. āPants beidzas ar domu: lai gan viÅÅ” ir miris, viÅÅ” tomÄr runÄ. TÄ ir arÄ« ar Elenu Vaitu. Lai gan viÅa ir mirusi, viÅa vÄl joprojÄm runÄ. Un viÅas dzÄ«ve un kalpoÅ”ana un atstÄtais mantojums, kÄ tas atklÄjas Å”ajÄ brÄ«niŔķīgajÄ grÄmatÄ, turpina aizskart cilvÄku dzÄ«ves un mudinÄt cilvÄkus sekot JÄzum Kristum.ā
Ā
GrÄmata āStories from Sunnysideā drÄ«z bÅ«s pieejama adventistu grÄmatu centrÄ ZiemeļamerikÄ.
Ā
Avots:
Adventist Review