Visi jaunumi
Dieva plÄni manÄ dzÄ«vÄ
09.10.2017
OjÄrs Incenbergs
6 min lasīŔanas laiks
PastÄstÄ«Å”u mazliet par sevi. BÄ«beli sÄku lasÄ«t 5 gadu vecumÄ. Esmu audzis AlÅ«ksnÄ, netÄlu no Glika ozoliem. Padomju laikos pie tiem tik brÄ«vi nevarÄja piekļūt, bet mÄs Å”ad un tad atlauzÄm žogu un bijÄm klÄt. 1975. gadÄ mani aicinÄja kalpot kÄ mÄcÄ«tÄju, betĀ padomju iekÄrta man neļÄva to darÄ«t, lika ŔķÄrŔļus, neļÄva runÄt par Dievu. Par to var stÄstÄ«t un stÄstÄ«t, bet Å”oreiz ne par to.
Akas ielÄ, kur pulcÄjas daļa no Adventistu RÄ«gas 5. draudzes, 23. septembrÄ« atsÄkÄs tikÅ”anÄs cikls āSarunas pret vÄziā (plaÅ”Äk par to var lasÄ«t "Adventes vÄstis" maija numurÄ). Å ajÄ reizÄ savu piedzÄ«voto lÄ«dzdalÄ«ja mÄcÄ«tÄjs OjÄrs Incenbergs.
Ā
PastÄstÄ«Å”u mazliet par sevi. BÄ«beli sÄku lasÄ«t 5 gadu vecumÄ. Esmu audzis AlÅ«ksnÄ, netÄlu no Glika ozoliem. Padomju laikos pie tiem tik brÄ«vi nevarÄja piekļūt, bet mÄs Å”ad un tad atlauzÄm žogu un bijÄm klÄt.
1975. gadÄ mani aicinÄja kalpot kÄ mÄcÄ«tÄju, betĀ padomju iekÄrta man neļÄva to darÄ«t, lika ŔķÄrŔļus, neļÄva runÄt par Dievu. Par to var stÄstÄ«t un stÄstÄ«t, bet Å”oreiz ne par to.
Kļuvu par celtnieku, tad bÅ«vdarbu vadÄ«tÄju. PÄc tam tomÄr pavÄrÄs ceļŔ uz mÄcÄ«tÄju darbu. Bet manas iemaÅas un pieredze noderÄja, palÄ«dzot celt LatvijÄ dievnamus.
MÄcÄ«tÄja darbs ir saspringts. Kad es kalpoju LiepÄjÄ, es pÄrdzÄ«voju nelielu infarktu. Un, pateicoties tam, es saslimu ar vienu ānetikumuā- es sÄku regulÄri peldÄties jÅ«rÄ. Katru rÄ«tu cÄlos seÅ”os no rÄ«ta. Vispirms bija tikÅ”anÄs ar Dievu, lasÄ«ju BÄ«beli, tad bija jÅ«ra, un tikai tad brokastis. DarÄ«ju to, neatkarÄ«gi no laika apstÄkļiem. PienÄca rudens, tad ziema, un es turpinÄju. Bez tÄ es vairs nevarÄju iztikt. PÄc peldes vienmÄr jutos lieliski.
GÄja laiks, un mani pÄrcÄla uz divÄm citÄm draudzÄm. Viena bija RÄ«gÄ, otra VentspilÄ«. Varat iedomÄties, cik daudz laika nÄcÄs pavadÄ«t uz riteÅiem, un cik liela tÄ bija slodze. RÄ«gÄ Å”Ä·ita, ka peldÄÅ”anos nÄksies pamest, bet tad sieva, klausoties radio, izdzirdÄja, ka RÄ«gas roÅi peldas Bulduros pie glÄbÅ”anas stacijas. NolÄmu aizbraukt. Man lÄ«dzi bija mÄsas vÄ«rs ar mÄsu. Aizbraucu, skatos- izcirsta liela vanna, un tajÄ peldas divas dÄmas. JautÄju: āVai drÄ«kstu jums pievienoties?ā āLÅ«dzu!ā
Tas bija 2006.gads. Es ticu, ka Dievs mÅ«su dzÄ«vÄ darbojas dažÄdi. ViÅÅ” darbojas caur cilvÄkiem, kas mums dod padomus, bet ViÅÅ” darbojas arÄ« caur mÅ«su domÄm. Man bija iegÄdÄta veselÄ«bas apdroÅ”inÄÅ”ana, un tajÄĀ vasarÄ man prÄtÄ uzradÄs Å”Äda doma ā vienreiz jÄpatÄrÄ apdroÅ”inÄÅ”anas nauda, jÄpÄrbauda kÄrtÄ«gi veselÄ«ba!TÄ bija tikai ideja, jo es jutos lieliski, man nekas absolÅ«ti nesÄpÄja.
Tas bija neliels Å”oks, kad pÄc pÄrbaudÄm Ärsti man paziÅoja ā man ir vÄzis. ProstatÄ. TurpinÄju pÄrbaudes, un mÄs noskaidrojÄm, ka man ir tikai pirmÄ stadija. Slava Dievam!Es zinu, ka mÄdz bÅ«t tÄ, ka pat pÄdÄjÄ stadijÄ cilvÄks var neko nejust.
Protams, Ärsti saka, ka cilvÄkam vajag regulÄri pÄrbaudÄ«t savu veselÄ«bu, bet es jutos lieliski. Nekad neesmu Ä«paÅ”i slimojis. KÄpÄc gan apgrÅ«tinÄt Ärstus? TaÄu tad, kad man paziÅoja, ka ir vÄzis, pÄc pirmÄ nelielÄ Å”oka es skaidri apzinÄjos ā mana dzÄ«ve ir Dieva rokÄs. ViÅÅ” pÄrvalda manu dzÄ«vi, ne es.
JÄkaba vÄstulÄ ir dotspadoms, kas tÄdÄ situÄcijÄ ir jÄdara. JÄkabs raksta: ja kÄds no jums ir slims, lai lÅ«dz draudzes vecajus, lai svaida ar eļļu un aizlÅ«dz. Es uzrunÄju savus kolÄÄ£us, viÅi mani svaidÄ«ja. PÄc tam es izdarÄ«ju vÄl vienu pÄrbaudi, un analÄ«zes bija uzlabojuÅ”Äs. Man bija liels kÄrdinÄjums atteikties no operÄcijas. ZvanÄ«ju mÅ«su brÄlim, Ärstam ArvÄ«dam Irmejam, jautÄju, ko darÄ«t. ViÅÅ” teica- tomÄr ej uz operÄciju! Un es paklausÄ«ju.
Es ticu, ka Dievs darbojas ne tikai caur brÄ«numiem. ViÅÅ” var darboties, veicot brÄ«numus, bet viÅÅ” darbojas arÄ« caur mediÄ·iem.
Mans Ä£imenes Ärsts teica: Tev jÄsamazina darba slodze. UzrunÄju vadÄ«bu un lÅ«dzu pÄrskatÄ«t manu noslogojumu. BÄ«skaps sacÄ«ja ā labi, izvÄlies, kurÄ draudzÄ tu gribi turpinÄt kalpot, VentspilÄ« vai RÄ«gÄ? DomÄju: RÄ«gÄ dievnams ir jau uzbÅ«vÄts, bet VentspilÄ« biju tikai sÄcis risinÄt dievnama celtniecÄ«bu. TÄ nu es izvÄlÄjos Ventspili.
Bija jau 2007. gada janvÄra pirmÄ nedÄļa. SÄku meklÄt vietu, kur dzÄ«vot. SanÄca tÄ: piektdien es nopirku vasarnÄ«cu, kuru biju ieplÄnojis pÄrbÅ«vÄt par ziemas mÄju, jo es esmu celtnieks; sestdien es kalpoju savÄ draudzÄ, un draudzei teicu ā es tagad dodos Ärstu gÅ«stÄ, bet es nopirku zemi, es atgriezÄ«Å”os. BÄ«belÄ ir tÄds piemÄrs- pravietim Jeremijam Dievs pirms gÅ«sta lika nopirkt zemi, jo teica- jÅ«s atgriezÄ«sieties atpakaļ. SvÄtdien vÄl nopeldÄjos VentspilÄ« jÅ«rÄ, bet pirmdien ierados RÄ«gÄ slimnÄ«cÄ, un otrdien jau biju uz operÄcijas galda.
Man bija absolÅ«ts dvÄseles miers, jo zinÄju, ka mana dzÄ«ve ir Dieva rokÄs. Jau nÄkamajÄ dienÄ pÄc operÄcijas jutos tik labi, ka teicu ā gribu mÄjÄs. Piektdien mani izrakstÄ«ja. Sestdien vÄl ievadÄ«ju RÄ«gas draudzÄ jauno mÄcÄ«tÄju. VÄlÄk, kad atgriezos, lai izÅemtu diegus, dakteris teica, ka pirmo reizi pÄc tik smagas operÄcijas kÄds palaists uz mÄjÄm tik Ätri.
Ir pagÄjuÅ”i jau vairÄk nekÄ 10 gadi. Es katru gadu veicu analÄ«zes, un rezultÄti vienmÄr ir labi.
Es zinu, ka Dievs vada mÅ«su dzÄ«vi. ViÅÅ” zina mÅ«s jau tad, kad mÄs esam kÄ vÄl neizveidots dÄ«glis. MÅ«su dzÄ«ve ir Dieva rokÄs. Psalmos ir teikts, ka cilvÄka mūžs ir 70 gadi, ja viÅÅ” ļoti stiprs, tad 80 gadi. Man toreiz vÄl nebija 70. Ja Dievs teiktu, ka man pietiek strÄdÄt, tad es to pieÅemtu. Bet Dievs var pagarinÄt mÅ«su dzÄ«ves laiku. ViÅÅ” zina, vai man tas ir vai nav vajadzÄ«gs. Man tomÄr VentspilÄ« bija vÄl jÄuzbÅ«vÄ dievnams. ArÄ« BÄ«beles biedrÄ«bÄ bija darbs pie jaunÄ tulkojuma, tur man bija organizatoriskie pienÄkumi, kas bija jÄpaveic. Es zinu, Dievam ir savi plÄni manÄ dzÄ«vÄ. Un ja Dievs plÄno manu dzÄ«vi, tad man ViÅa plÄniem ir jÄļaujas.
Ā
PastÄstÄ«Å”u mazliet par sevi. BÄ«beli sÄku lasÄ«t 5 gadu vecumÄ. Esmu audzis AlÅ«ksnÄ, netÄlu no Glika ozoliem. Padomju laikos pie tiem tik brÄ«vi nevarÄja piekļūt, bet mÄs Å”ad un tad atlauzÄm žogu un bijÄm klÄt.
1975. gadÄ mani aicinÄja kalpot kÄ mÄcÄ«tÄju, betĀ padomju iekÄrta man neļÄva to darÄ«t, lika ŔķÄrŔļus, neļÄva runÄt par Dievu. Par to var stÄstÄ«t un stÄstÄ«t, bet Å”oreiz ne par to.
Kļuvu par celtnieku, tad bÅ«vdarbu vadÄ«tÄju. PÄc tam tomÄr pavÄrÄs ceļŔ uz mÄcÄ«tÄju darbu. Bet manas iemaÅas un pieredze noderÄja, palÄ«dzot celt LatvijÄ dievnamus.
MÄcÄ«tÄja darbs ir saspringts. Kad es kalpoju LiepÄjÄ, es pÄrdzÄ«voju nelielu infarktu. Un, pateicoties tam, es saslimu ar vienu ānetikumuā- es sÄku regulÄri peldÄties jÅ«rÄ. Katru rÄ«tu cÄlos seÅ”os no rÄ«ta. Vispirms bija tikÅ”anÄs ar Dievu, lasÄ«ju BÄ«beli, tad bija jÅ«ra, un tikai tad brokastis. DarÄ«ju to, neatkarÄ«gi no laika apstÄkļiem. PienÄca rudens, tad ziema, un es turpinÄju. Bez tÄ es vairs nevarÄju iztikt. PÄc peldes vienmÄr jutos lieliski.
GÄja laiks, un mani pÄrcÄla uz divÄm citÄm draudzÄm. Viena bija RÄ«gÄ, otra VentspilÄ«. Varat iedomÄties, cik daudz laika nÄcÄs pavadÄ«t uz riteÅiem, un cik liela tÄ bija slodze. RÄ«gÄ Å”Ä·ita, ka peldÄÅ”anos nÄksies pamest, bet tad sieva, klausoties radio, izdzirdÄja, ka RÄ«gas roÅi peldas Bulduros pie glÄbÅ”anas stacijas. NolÄmu aizbraukt. Man lÄ«dzi bija mÄsas vÄ«rs ar mÄsu. Aizbraucu, skatos- izcirsta liela vanna, un tajÄ peldas divas dÄmas. JautÄju: āVai drÄ«kstu jums pievienoties?ā āLÅ«dzu!ā
Tas bija 2006.gads. Es ticu, ka Dievs mÅ«su dzÄ«vÄ darbojas dažÄdi. ViÅÅ” darbojas caur cilvÄkiem, kas mums dod padomus, bet ViÅÅ” darbojas arÄ« caur mÅ«su domÄm. Man bija iegÄdÄta veselÄ«bas apdroÅ”inÄÅ”ana, un tajÄĀ vasarÄ man prÄtÄ uzradÄs Å”Äda doma ā vienreiz jÄpatÄrÄ apdroÅ”inÄÅ”anas nauda, jÄpÄrbauda kÄrtÄ«gi veselÄ«ba!TÄ bija tikai ideja, jo es jutos lieliski, man nekas absolÅ«ti nesÄpÄja.
Tas bija neliels Å”oks, kad pÄc pÄrbaudÄm Ärsti man paziÅoja ā man ir vÄzis. ProstatÄ. TurpinÄju pÄrbaudes, un mÄs noskaidrojÄm, ka man ir tikai pirmÄ stadija. Slava Dievam!Es zinu, ka mÄdz bÅ«t tÄ, ka pat pÄdÄjÄ stadijÄ cilvÄks var neko nejust.
Protams, Ärsti saka, ka cilvÄkam vajag regulÄri pÄrbaudÄ«t savu veselÄ«bu, bet es jutos lieliski. Nekad neesmu Ä«paÅ”i slimojis. KÄpÄc gan apgrÅ«tinÄt Ärstus? TaÄu tad, kad man paziÅoja, ka ir vÄzis, pÄc pirmÄ nelielÄ Å”oka es skaidri apzinÄjos ā mana dzÄ«ve ir Dieva rokÄs. ViÅÅ” pÄrvalda manu dzÄ«vi, ne es.
JÄkaba vÄstulÄ ir dotspadoms, kas tÄdÄ situÄcijÄ ir jÄdara. JÄkabs raksta: ja kÄds no jums ir slims, lai lÅ«dz draudzes vecajus, lai svaida ar eļļu un aizlÅ«dz. Es uzrunÄju savus kolÄÄ£us, viÅi mani svaidÄ«ja. PÄc tam es izdarÄ«ju vÄl vienu pÄrbaudi, un analÄ«zes bija uzlabojuÅ”Äs. Man bija liels kÄrdinÄjums atteikties no operÄcijas. ZvanÄ«ju mÅ«su brÄlim, Ärstam ArvÄ«dam Irmejam, jautÄju, ko darÄ«t. ViÅÅ” teica- tomÄr ej uz operÄciju! Un es paklausÄ«ju.
Es ticu, ka Dievs darbojas ne tikai caur brÄ«numiem. ViÅÅ” var darboties, veicot brÄ«numus, bet viÅÅ” darbojas arÄ« caur mediÄ·iem.
Mans Ä£imenes Ärsts teica: Tev jÄsamazina darba slodze. UzrunÄju vadÄ«bu un lÅ«dzu pÄrskatÄ«t manu noslogojumu. BÄ«skaps sacÄ«ja ā labi, izvÄlies, kurÄ draudzÄ tu gribi turpinÄt kalpot, VentspilÄ« vai RÄ«gÄ? DomÄju: RÄ«gÄ dievnams ir jau uzbÅ«vÄts, bet VentspilÄ« biju tikai sÄcis risinÄt dievnama celtniecÄ«bu. TÄ nu es izvÄlÄjos Ventspili.
Bija jau 2007. gada janvÄra pirmÄ nedÄļa. SÄku meklÄt vietu, kur dzÄ«vot. SanÄca tÄ: piektdien es nopirku vasarnÄ«cu, kuru biju ieplÄnojis pÄrbÅ«vÄt par ziemas mÄju, jo es esmu celtnieks; sestdien es kalpoju savÄ draudzÄ, un draudzei teicu ā es tagad dodos Ärstu gÅ«stÄ, bet es nopirku zemi, es atgriezÄ«Å”os. BÄ«belÄ ir tÄds piemÄrs- pravietim Jeremijam Dievs pirms gÅ«sta lika nopirkt zemi, jo teica- jÅ«s atgriezÄ«sieties atpakaļ. SvÄtdien vÄl nopeldÄjos VentspilÄ« jÅ«rÄ, bet pirmdien ierados RÄ«gÄ slimnÄ«cÄ, un otrdien jau biju uz operÄcijas galda.
Man bija absolÅ«ts dvÄseles miers, jo zinÄju, ka mana dzÄ«ve ir Dieva rokÄs. Jau nÄkamajÄ dienÄ pÄc operÄcijas jutos tik labi, ka teicu ā gribu mÄjÄs. Piektdien mani izrakstÄ«ja. Sestdien vÄl ievadÄ«ju RÄ«gas draudzÄ jauno mÄcÄ«tÄju. VÄlÄk, kad atgriezos, lai izÅemtu diegus, dakteris teica, ka pirmo reizi pÄc tik smagas operÄcijas kÄds palaists uz mÄjÄm tik Ätri.
Ir pagÄjuÅ”i jau vairÄk nekÄ 10 gadi. Es katru gadu veicu analÄ«zes, un rezultÄti vienmÄr ir labi.
Es zinu, ka Dievs vada mÅ«su dzÄ«vi. ViÅÅ” zina mÅ«s jau tad, kad mÄs esam kÄ vÄl neizveidots dÄ«glis. MÅ«su dzÄ«ve ir Dieva rokÄs. Psalmos ir teikts, ka cilvÄka mūžs ir 70 gadi, ja viÅÅ” ļoti stiprs, tad 80 gadi. Man toreiz vÄl nebija 70. Ja Dievs teiktu, ka man pietiek strÄdÄt, tad es to pieÅemtu. Bet Dievs var pagarinÄt mÅ«su dzÄ«ves laiku. ViÅÅ” zina, vai man tas ir vai nav vajadzÄ«gs. Man tomÄr VentspilÄ« bija vÄl jÄuzbÅ«vÄ dievnams. ArÄ« BÄ«beles biedrÄ«bÄ bija darbs pie jaunÄ tulkojuma, tur man bija organizatoriskie pienÄkumi, kas bija jÄpaveic. Es zinu, Dievam ir savi plÄni manÄ dzÄ«vÄ. Un ja Dievs plÄno manu dzÄ«vi, tad man ViÅa plÄniem ir jÄļaujas.
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
GarÄ«gÄs mÅ«zikas koncerta "Jauns saĢkums" video ieraksts
4.aprÄ«lÄ« plkst.18.00 Baznicas ielÄ 12a, lielajÄ zÄlÄ, bija iespÄja baudÄ«t koncertu un pÄrdomÄt, ko Dievs mÅ«su katra labÄ ir darÄ«jis - atdevis Savu vie...
DÄvana Tukuma bibliotÄkai
31. marta pÄcpusdienÄ Tukuma bibliotÄkÄ visiem interesentiem bija iespÄja satikt mÄcÄ«tÄju un vairÄku grÄmatu autoru Andri PeÅ”eli, kurÅ” klÄtesoÅ”os iepa...
SvÄtku koncerts "Gaismas ceļŔ" SmiltenÄ
Vai klusajÄ sabatÄ ā laikÄ, kad visa kristietÄ«ba piemin GlÄbÄja nÄvi GolgÄtÄ, ā ir jÄnotur svÄtku koncerts? Toreiz sabatÄ sievas ieturÄja klusumu pÄc...