Visi jaunumi
ZinÄtnieki atrod saikni starp Ädienreižu biežumu un Ä·ermeÅa masas indeksu
24.07.2017
Adventist Review
4 min lasīŔanas laiks
PÄtÄ«jumÄ, ko veica zinÄtnieki no Lomalindas UniversitÄtes SabiedrÄ«bas veselÄ«bas skolas un Äehijas, tika atklÄts, ka Ädienreižu laikam un biežumam ir sava loma svara pieaugumÄ un zaudÄÅ”anÄ. Izmantojot informÄciju, kas iegÅ«ta no vairÄk nekÄ 50Ā 000 dalÄ«bniekiem otrajÄ adventistu veselÄ«bas pÄtÄ«jumÄ
AtklÄjumi balstÄ«ti uz informÄciju, kas iegÅ«ta otrajÄ adventistu veselÄ«bas pÄtÄ«jumÄ
Ā
PÄtÄ«jumÄ, ko veica zinÄtnieki no Lomalindas UniversitÄtes SabiedrÄ«bas veselÄ«bas skolas un Äehijas, tika atklÄts, ka Ädienreižu laikam un biežumam ir sava loma svara pieaugumÄ un zaudÄÅ”anÄ.
Ā
Izmantojot informÄciju, kas iegÅ«ta no vairÄk nekÄ 50Ā 000 dalÄ«bniekiem otrajÄ adventistu veselÄ«bas pÄtÄ«jumÄ (Adventist Health Study-2 (AHS-2)), zinÄtnieki atklÄja Äetrus faktorus, kas saistÄ«ti ar Ä·ermeÅa masas indeksa samazinÄjumu: ÄÅ”ana tikai vienu vai divas reizes dienÄ, lÄ«dz 18 stundÄm ilgs nakts gavÄnis, brokastu ÄÅ”ana, nevis to izlaiÅ”ana, un brokastis vai pusdienas kÄ galvenÄ dienas maltÄ«te. Ja galvenÄ Ädienreize ir brokastis, Ä·ermeÅa masas indekss (ĶMI) samazinÄs ievÄrojami vairÄk nekÄ tad, ja lielÄkÄ maltÄ«te ir pusdienas.
Ā
Divi faktori, kas saistÄ«jÄs ar augstÄku ĶMI, ir ÄÅ”ana vairÄk nekÄ trÄ«s Ädienreizes dienÄ ā naŔķoÅ”anÄs tika pieskaitÄ«ta kÄ papildus Ädienreize ā un vakariÅas kÄ galvenÄ Ädienreize dienÄ.
Ā
KÄ praktisku svara nomeÅ”anas stratÄÄ£iju zinÄtniece Hana Kahleova iesaka brokastu un pusdienu ÄÅ”anu, vakariÅu izlaiÅ”anu, izvairÄ«Å”anos no naŔķiem, brokastis kÄ galveno Ädienreizi un nakts gavÄni lÄ«dz pat 18 stundÄm. BÅ«dama Lomalindas UniversitÄtes SabiedrÄ«bas veselÄ«bas skolas pÄcdoktorantÅ«ras pÄtÄ«jumu zinÄtniskÄs biedrÄ«bas locekle pÄtÄ«juma veikÅ”anas laikÄ, Kahleova ir klÄ«nisko pÄtÄ«jumu direktore AtbildÄ«gas MedicÄ«nas Ärstu komitejÄ VaÅ”ingtonas apgabalÄ. Å obrÄ«d viÅa ir PrÄgas KlÄ«niskÄs un EksperimentÄlÄs MedicÄ«nas InstitÅ«ta pieŔķirtÄ akadÄmiskÄ atvaļinÄjumÄ kÄ pÄcdoktorantÅ«ras pÄtÄ«jumu zinÄtniskÄs biedrÄ«bas locekle un Ärste-diabÄta konsultante.
Ā
Kahleova saka, ka atklÄjumi apstiprina senu aforismu par uzturu: āÄd brokastis kÄ karalis, pusdienas kÄ princis un vakariÅas kÄ ubags.ā
Ā
PÄtÄ«jums, kas tika nosaukts āÄdienreižu biežuma un laiku saistÄ«ba ar Ä·ermeÅa masas indeksu otrajÄ adventistu veselÄ«bas pÄtÄ«jumÄā, tika rakstÄ«ts kopÄ ar Geriju Fraseru, kas ir profesors Lomalindas UniversitÄtes MedicÄ«nas un SabiedrÄ«bas veselÄ«bas skolÄs un AHS-2 direktors. 12. jÅ«lijÄ tas tika publicÄts tieÅ”saistÄ un tiks publicÄts žurnÄlÄ āJournal of Nutritionā 2017. gada septembra izdevumÄ.
Ā
Bez Frasera un Kahleovas zinÄtniskÄs biedrÄ«bas sastÄvÄ bija Jan Irene Llorens, MPH, EndrjÅ« MaÅ”Äaks, MS, un Martins Hills. Dr. Llorens un MaÅ”Äaks ir biostatistiÄ·i Lomalindas
UniversitÄtes SabiedrÄ«bas veselÄ«bas skolÄ, bet Hills ir PrÄgas EndokrinoloÄ£ijas InstitÅ«ta zinÄtnieks ÄehijÄ.
Ā
Frasers stÄsta, ka, neÅemot vÄrÄ maltÄ«tes veidu, bija novÄrojams svara pieaugums katru gadu, kamÄr dalÄ«bnieki sasniedza 60 gadu vecumu. PÄc 60 gadiem lielÄkÄ daļa dalÄ«bnieku katru gadu piedzÄ«voja svara zudumu.
Ā
āLÄ«dz 60 gadiem tiem, kas uzÅÄma kalorijas dienas pirmajÄ pusÄ, bija mazÄks svara pieaugums,ā Frasers teica, piebilstot, ka pÄc 60 gadu vecuma tÄda pati rÄ«cÄ«ba radÄ«ja vÄl lielÄku svara zudumu nekÄ vidÄji novÄrotais. āKopÄjÄ ietekme uz desmit gadiem ir ļoti nozÄ«mÄ«ga.ā
Ā
Komanda izmantoja lineÄrÄs regresijas analÄ«zes metodi un pielÄgoja savus atklÄjumus, izslÄdzot demogrÄfiskos un dzÄ«vesveida faktorus, kas varÄtu ietekmÄt rezultÄtus.
Ā
Pilns pÄtÄ«juma teksts ā ko ar dotÄcijÄm atbalstÄ«ja NacionÄlais VÄža InstitÅ«ts, Pasaules VÄža PÄtÄ«jumu Fonds un Äehijas VeselÄ«bas ministrija ā ir pieejams tieÅ”saistÄ.
Ā
Džeimss Ponders, Lomalindas UniversitÄtes ziÅas
Ā
Avots: Adventist Review
Ā
PÄtÄ«jumÄ, ko veica zinÄtnieki no Lomalindas UniversitÄtes SabiedrÄ«bas veselÄ«bas skolas un Äehijas, tika atklÄts, ka Ädienreižu laikam un biežumam ir sava loma svara pieaugumÄ un zaudÄÅ”anÄ.
Ā
Izmantojot informÄciju, kas iegÅ«ta no vairÄk nekÄ 50Ā 000 dalÄ«bniekiem otrajÄ adventistu veselÄ«bas pÄtÄ«jumÄ (Adventist Health Study-2 (AHS-2)), zinÄtnieki atklÄja Äetrus faktorus, kas saistÄ«ti ar Ä·ermeÅa masas indeksa samazinÄjumu: ÄÅ”ana tikai vienu vai divas reizes dienÄ, lÄ«dz 18 stundÄm ilgs nakts gavÄnis, brokastu ÄÅ”ana, nevis to izlaiÅ”ana, un brokastis vai pusdienas kÄ galvenÄ dienas maltÄ«te. Ja galvenÄ Ädienreize ir brokastis, Ä·ermeÅa masas indekss (ĶMI) samazinÄs ievÄrojami vairÄk nekÄ tad, ja lielÄkÄ maltÄ«te ir pusdienas.
Ā
Divi faktori, kas saistÄ«jÄs ar augstÄku ĶMI, ir ÄÅ”ana vairÄk nekÄ trÄ«s Ädienreizes dienÄ ā naŔķoÅ”anÄs tika pieskaitÄ«ta kÄ papildus Ädienreize ā un vakariÅas kÄ galvenÄ Ädienreize dienÄ.
Ā
KÄ praktisku svara nomeÅ”anas stratÄÄ£iju zinÄtniece Hana Kahleova iesaka brokastu un pusdienu ÄÅ”anu, vakariÅu izlaiÅ”anu, izvairÄ«Å”anos no naŔķiem, brokastis kÄ galveno Ädienreizi un nakts gavÄni lÄ«dz pat 18 stundÄm. BÅ«dama Lomalindas UniversitÄtes SabiedrÄ«bas veselÄ«bas skolas pÄcdoktorantÅ«ras pÄtÄ«jumu zinÄtniskÄs biedrÄ«bas locekle pÄtÄ«juma veikÅ”anas laikÄ, Kahleova ir klÄ«nisko pÄtÄ«jumu direktore AtbildÄ«gas MedicÄ«nas Ärstu komitejÄ VaÅ”ingtonas apgabalÄ. Å obrÄ«d viÅa ir PrÄgas KlÄ«niskÄs un EksperimentÄlÄs MedicÄ«nas InstitÅ«ta pieŔķirtÄ akadÄmiskÄ atvaļinÄjumÄ kÄ pÄcdoktorantÅ«ras pÄtÄ«jumu zinÄtniskÄs biedrÄ«bas locekle un Ärste-diabÄta konsultante.
Ā
Kahleova saka, ka atklÄjumi apstiprina senu aforismu par uzturu: āÄd brokastis kÄ karalis, pusdienas kÄ princis un vakariÅas kÄ ubags.ā
Ā
PÄtÄ«jums, kas tika nosaukts āÄdienreižu biežuma un laiku saistÄ«ba ar Ä·ermeÅa masas indeksu otrajÄ adventistu veselÄ«bas pÄtÄ«jumÄā, tika rakstÄ«ts kopÄ ar Geriju Fraseru, kas ir profesors Lomalindas UniversitÄtes MedicÄ«nas un SabiedrÄ«bas veselÄ«bas skolÄs un AHS-2 direktors. 12. jÅ«lijÄ tas tika publicÄts tieÅ”saistÄ un tiks publicÄts žurnÄlÄ āJournal of Nutritionā 2017. gada septembra izdevumÄ.
Ā
Bez Frasera un Kahleovas zinÄtniskÄs biedrÄ«bas sastÄvÄ bija Jan Irene Llorens, MPH, EndrjÅ« MaÅ”Äaks, MS, un Martins Hills. Dr. Llorens un MaÅ”Äaks ir biostatistiÄ·i Lomalindas
UniversitÄtes SabiedrÄ«bas veselÄ«bas skolÄ, bet Hills ir PrÄgas EndokrinoloÄ£ijas InstitÅ«ta zinÄtnieks ÄehijÄ.
Ā
Frasers stÄsta, ka, neÅemot vÄrÄ maltÄ«tes veidu, bija novÄrojams svara pieaugums katru gadu, kamÄr dalÄ«bnieki sasniedza 60 gadu vecumu. PÄc 60 gadiem lielÄkÄ daļa dalÄ«bnieku katru gadu piedzÄ«voja svara zudumu.
Ā
āLÄ«dz 60 gadiem tiem, kas uzÅÄma kalorijas dienas pirmajÄ pusÄ, bija mazÄks svara pieaugums,ā Frasers teica, piebilstot, ka pÄc 60 gadu vecuma tÄda pati rÄ«cÄ«ba radÄ«ja vÄl lielÄku svara zudumu nekÄ vidÄji novÄrotais. āKopÄjÄ ietekme uz desmit gadiem ir ļoti nozÄ«mÄ«ga.ā
Ā
Komanda izmantoja lineÄrÄs regresijas analÄ«zes metodi un pielÄgoja savus atklÄjumus, izslÄdzot demogrÄfiskos un dzÄ«vesveida faktorus, kas varÄtu ietekmÄt rezultÄtus.
Ā
Pilns pÄtÄ«juma teksts ā ko ar dotÄcijÄm atbalstÄ«ja NacionÄlais VÄža InstitÅ«ts, Pasaules VÄža PÄtÄ«jumu Fonds un Äehijas VeselÄ«bas ministrija ā ir pieejams tieÅ”saistÄ.
Ā
Džeimss Ponders, Lomalindas UniversitÄtes ziÅas
Ā
Avots: Adventist Review
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
Baltijas JaunieŔu konference ACTS
AicinÄm jaunieÅ”us piedalÄ«ties Baltijas JaunieÅ”u konferencÄ ACTS, kuras tÄma bÅ«s jaunu draudžu dÄstÄ«Å”ana. Piedalies un uzzini vairÄk par to, kas ir...
Eiropas Adventistu jaunieŔu kongress 2026 (AYC26)
MÄs ar prieku aicinÄm Latvijas jaunieÅ”us piedalÄ«ties Eiropas Adventistu jaunieÅ”u kongresÄ (AYC26) ā lielÄkajÄ adventistu jaunieÅ”u pasÄkumÄ EiropÄ. Å Ä«...
Adventistu pÄrstÄvis Eiropas Parlamenta lÅ«gÅ”anu brokastÄ«s
Latvijas delegÄcija pievienojÄs vairÄk nekÄ 700 dalÄ«bniekiem 28. Eiropas Parlamenta lÅ«gÅ”anu brokastÄ«s BriselÄ no 2. lÄ«dz 4. decembrim, kas bija Eiropa...