Visi jaunumi
Ernesta Glika dienas AlÅ«ksnÄ
Ernestam Glikam ā 350 gadi Jau vairÄkus gadus AlÅ«ksnÄ maija mÄnesÄ« atzÄ«mÄ Glika dienas. TÄm rÅ«pÄ«gi gatavojas visi ā skolÄs ansambļi, rajona kori gatavo muzikÄlas programmas, kuras atskaÅo Ä«paÅ”os Glika piemiÅai veltÄ«tos dievkalpojumos visÄs rajona baznÄ«cÄs un skolÄs, bet Ä«paÅ”s svÄtbrÄ«dis katru gadu tiek noturÄts pie Glika ozoliem ā vietÄ, kur dzÄ«voja un strÄdÄja, tulkoja BÄ«beli Ernests Gliks. Pabeidzis tulkot Jauno DerÄ«bu, viÅÅ” iestÄdÄ«ja vienu ozolu, un otru ozolu ā VecÄs DerÄ«bas piemiÅai. Å odien Å”ie ozoli ir liecinieki paveiktajam darbam, un pie ozoliem ir arÄ« piemiÅas akmens ar uzrakstu: Glika ozoli ā 1685 ā1689.Å ajÄ gadÄ tiku uzaicinÄts piedalÄ«ties Glika dienÄs AlÅ«ksnes Ä£imnÄzijÄ, kura nosaukta E.Ā Glika vÄrdÄ. Bija rÅ«pÄ«gi sagatavota programma ar nolÅ«ku bÄrnus vadÄ«t tuvÄk JÄzum.NÄkoÅ”Ä dienÄ, 3.Ā maijÄ, biju aicinÄts vadÄ«t dievkalpojumu Apekalna luterÄÅu baznÄ«cÄ, kur garÄ«gÄs dziesmas skandÄja apkÄrtÄjo skolu un pagastu vokÄlie ansambļi. PÄc dievkalpojuma visi devÄmies uz netÄlo bijuÅ”Äs Glika dibinÄtÄs skolas vietu, kas bija paredzÄta zemnieku bÄrniem. VÄl tika dibinÄtas skolas AlÅ«ksnÄ un ZeltiÅos, kur ne tikai mÄcÄ«ja bÄrniem lasÄ«t un rakstÄ«t, bet arÄ« sagatavoja nÄkoÅ”os skolotÄjus, kas pie baznÄ«cÄm dibinÄja lÄ«dzÄ«gas skolas.4.Ā maijÄ biju aicinÄts organizÄt un vadÄ«t svÄtbrÄ«di pie Glika ozoliem, kur kalpoja vietÄjo draudžu mÄcÄ«tÄji, kÄ arÄ« klÄtesoÅ”os uzrunÄja pilsÄtas domes priekÅ”sÄdÄtÄjs Guntars BÄrziÅÅ”. PriecÄjos, ka cilvÄki ir ieinteresÄti Å”ajÄ pasÄkumÄ, jo uz Glika dienÄm bija ieraduÅ”ies klausÄ«tÄji pat no Bauskas, pilns autobuss, kas ar dziļu interesi klausÄ«jÄs un noslÄgumÄ uzdeva daudz jautÄjumu par Gliku.VarbÅ«t tÄdÄļ arÄ« lÄ«dzdalÄ«Å”u Ernesta Glika biogrÄfiju:E.Ā Gliks piedzima 1652.Ā gadÄ VÄcijÄ, Vetinas pilsÄtÄ Magdeburgas provincÄ mÄcÄ«tÄja Ä£imenÄ. Pabeidzis studijas Vitenbergas un Leipcigas augstskolÄ, iegÅ«dams teoloÄ£isko un pedagoÄ£isko izglÄ«tÄ«bu, viÅÅ” 21 gada vecumÄ dodas uz Latviju. Å ajÄ ceļojumÄ bija Dieva vadÄ«ba, jo kopÄ ar viÅu uz Latviju devÄs arÄ« Johans FiÅ”ers, kam bija uzticÄts vadÄ«t garÄ«go dzÄ«vi LatvijÄ. ViÅi kļuva draugi, un vÄlÄk FiÅ”ers atbalstÄ«ja Glika ieceri tulkot BÄ«beli. E.Ā Gliks savÄ autobiogrÄfijÄ raksta: āPirmais trÅ«kums, ko ar savÄm jaunÄm un tomÄr Dieva godam kalpot gribÄ«gÄm acÄ«m ieraudzÄ«ju, ierodoties Å”ai zemÄ, bija, ka latvieÅ”u baznÄ«cai nav BÄ«beles un ka tÄdÄļ dievkalpojumi Å”ai valodÄ ir visai nožÄlojamÄ stÄvoklÄ«. Tas mani mudinÄja Å”o latvieÅ”u valodu ar Dievam dotu stingru solÄ«jumu pamatÄ«gi izpÄtÄ«t un to pilnÄ«gi apgÅ«t.āPÄc tam viÅÅ” dodas uz VÄciju pie seno valodu speciÄlista Ekkarda un vairÄkus gadus mÄcÄs ebreju un grieÄ·u valodu. 1680.Ā gadÄ E.Ā Gliks atkal ir LatvijÄ un no 1681.Ā gada strÄdÄ AlÅ«ksnÄ, un sÄk tulkot BÄ«beli, darbodamies arÄ« kÄ Kokneses iecirkÅa prÄvests. 1683.Ā gadÄ dibina skolas AlÅ«ksnÄ, ZeltiÅos un VeclaicenÄ ā ApekalnÄ. ViÅÅ” tulko un izdod arÄ« citas grÄmatas. 1702.Ā gadÄ AlÅ«ksni iekaro krievu karaspÄks un Gliku aizved gÅ«stÄ uz Maskavu, kur viÅÅ” atrod izglÄ«tÄ«bas darba atbalstÄ«tÄju, Krievijas Ä·eizaru PÄteri I. ArÄ« MaskavÄ E.Ā Gliks sÄk dibinÄt skolas, bet drÄ«z ā 1705.Ā gadÄ mirst. ViÅa kapa vieta nav zinÄma.Glika lielais darbs tika padarÄ«ts, pateicoties Dieva vadÄ«bai un tam, ka Dievs iespaidoja tÄ laika Zviedrijas karali, kas finansiÄli atbalstÄ«ja BÄ«beles tulkoÅ”anas darbu, pieŔķirdams 7500 dÄlderus.
Ernestam Glikam ā 350 gadi
Jau vairÄkus gadus AlÅ«ksnÄ maija mÄnesÄ« atzÄ«mÄ Glika dienas. TÄm rÅ«pÄ«gi gatavojas visi ā skolÄs ansambļi, rajona kori gatavo muzikÄlas programmas, kuras atskaÅo Ä«paÅ”os Glika piemiÅai veltÄ«tos dievkalpojumos visÄs rajona baznÄ«cÄs un skolÄs, bet Ä«paÅ”s svÄtbrÄ«dis katru gadu tiek noturÄts pie Glika ozoliem ā vietÄ, kur dzÄ«voja un strÄdÄja, tulkoja BÄ«beli Ernests Gliks. Pabeidzis tulkot Jauno DerÄ«bu, viÅÅ” iestÄdÄ«ja vienu ozolu, un otru ozolu ā VecÄs DerÄ«bas piemiÅai. Å odien Å”ie ozoli ir liecinieki paveiktajam darbam, un pie ozoliem ir arÄ« piemiÅas akmens ar uzrakstu: Glika ozoli ā 1685 ā1689.Å ajÄ gadÄ tiku uzaicinÄts piedalÄ«ties Glika dienÄs AlÅ«ksnes Ä£imnÄzijÄ, kura nosaukta E.Ā Glika vÄrdÄ. Bija rÅ«pÄ«gi sagatavota programma ar nolÅ«ku bÄrnus vadÄ«t tuvÄk JÄzum.
NÄkoÅ”Ä dienÄ, 3.Ā maijÄ, biju aicinÄts vadÄ«t dievkalpojumu Apekalna luterÄÅu baznÄ«cÄ, kur garÄ«gÄs dziesmas skandÄja apkÄrtÄjo skolu un pagastu vokÄlie ansambļi. PÄc dievkalpojuma visi devÄmies uz netÄlo bijuÅ”Äs Glika dibinÄtÄs skolas vietu, kas bija paredzÄta zemnieku bÄrniem. VÄl tika dibinÄtas skolas AlÅ«ksnÄ un ZeltiÅos, kur ne tikai mÄcÄ«ja bÄrniem lasÄ«t un rakstÄ«t, bet arÄ« sagatavoja nÄkoÅ”os skolotÄjus, kas pie baznÄ«cÄm dibinÄja lÄ«dzÄ«gas skolas.
4.Ā maijÄ biju aicinÄts organizÄt un vadÄ«t svÄtbrÄ«di pie Glika ozoliem, kur kalpoja vietÄjo draudžu mÄcÄ«tÄji, kÄ arÄ« klÄtesoÅ”os uzrunÄja pilsÄtas domes priekÅ”sÄdÄtÄjs Guntars BÄrziÅÅ”. PriecÄjos, ka cilvÄki ir ieinteresÄti Å”ajÄ pasÄkumÄ, jo uz Glika dienÄm bija ieraduÅ”ies klausÄ«tÄji pat no Bauskas, pilns autobuss, kas ar dziļu interesi klausÄ«jÄs un noslÄgumÄ uzdeva daudz jautÄjumu par Gliku.
VarbÅ«t tÄdÄļ arÄ« lÄ«dzdalÄ«Å”u Ernesta Glika biogrÄfiju:
E.Ā Gliks piedzima 1652.Ā gadÄ VÄcijÄ, Vetinas pilsÄtÄ Magdeburgas provincÄ mÄcÄ«tÄja Ä£imenÄ. Pabeidzis studijas Vitenbergas un Leipcigas augstskolÄ, iegÅ«dams teoloÄ£isko un pedagoÄ£isko izglÄ«tÄ«bu, viÅÅ” 21 gada vecumÄ dodas uz Latviju. Å ajÄ ceļojumÄ bija Dieva vadÄ«ba, jo kopÄ ar viÅu uz Latviju devÄs arÄ« Johans FiÅ”ers, kam bija uzticÄts vadÄ«t garÄ«go dzÄ«vi LatvijÄ. ViÅi kļuva draugi, un vÄlÄk FiÅ”ers atbalstÄ«ja Glika ieceri tulkot BÄ«beli. E.Ā Gliks savÄ autobiogrÄfijÄ raksta: āPirmais trÅ«kums, ko ar savÄm jaunÄm un tomÄr Dieva godam kalpot gribÄ«gÄm acÄ«m ieraudzÄ«ju, ierodoties Å”ai zemÄ, bija, ka latvieÅ”u baznÄ«cai nav BÄ«beles un ka tÄdÄļ dievkalpojumi Å”ai valodÄ ir visai nožÄlojamÄ stÄvoklÄ«. Tas mani mudinÄja Å”o latvieÅ”u valodu ar Dievam dotu stingru solÄ«jumu pamatÄ«gi izpÄtÄ«t un to pilnÄ«gi apgÅ«t.ā
PÄc tam viÅÅ” dodas uz VÄciju pie seno valodu speciÄlista Ekkarda un vairÄkus gadus mÄcÄs ebreju un grieÄ·u valodu. 1680.Ā gadÄ E.Ā Gliks atkal ir LatvijÄ un no 1681.Ā gada strÄdÄ AlÅ«ksnÄ, un sÄk tulkot BÄ«beli, darbodamies arÄ« kÄ Kokneses iecirkÅa prÄvests. 1683.Ā gadÄ dibina skolas AlÅ«ksnÄ, ZeltiÅos un VeclaicenÄ ā ApekalnÄ. ViÅÅ” tulko un izdod arÄ« citas grÄmatas. 1702.Ā gadÄ AlÅ«ksni iekaro krievu karaspÄks un Gliku aizved gÅ«stÄ uz Maskavu, kur viÅÅ” atrod izglÄ«tÄ«bas darba atbalstÄ«tÄju, Krievijas Ä·eizaru PÄteri I. ArÄ« MaskavÄ E.Ā Gliks sÄk dibinÄt skolas, bet drÄ«z ā 1705.Ā gadÄ mirst. ViÅa kapa vieta nav zinÄma.
Glika lielais darbs tika padarÄ«ts, pateicoties Dieva vadÄ«bai un tam, ka Dievs iespaidoja tÄ laika Zviedrijas karali, kas finansiÄli atbalstÄ«ja BÄ«beles tulkoÅ”anas darbu, pieŔķirdams 7500 dÄlderus.
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
GarÄ«gÄs mÅ«zikas koncerta "Jauns saĢkums" video ieraksts
4.aprÄ«lÄ« plkst.18.00 Baznicas ielÄ 12a, lielajÄ zÄlÄ, bija iespÄja baudÄ«t koncertu un pÄrdomÄt, ko Dievs mÅ«su katra labÄ ir darÄ«jis - atdevis Savu vie...
DÄvana Tukuma bibliotÄkai
31. marta pÄcpusdienÄ Tukuma bibliotÄkÄ visiem interesentiem bija iespÄja satikt mÄcÄ«tÄju un vairÄku grÄmatu autoru Andri PeÅ”eli, kurÅ” klÄtesoÅ”os iepa...
SvÄtku koncerts "Gaismas ceļŔ" SmiltenÄ
Vai klusajÄ sabatÄ ā laikÄ, kad visa kristietÄ«ba piemin GlÄbÄja nÄvi GolgÄtÄ, ā ir jÄnotur svÄtku koncerts? Toreiz sabatÄ sievas ieturÄja klusumu pÄc...